ASV ^^stratēģiska
ASV prezidenta Nikšona un Dien- -vidvietnamas prezidenta Vantjū tikšanās Midveja salā, Pacifikā!,
iFirms abu prezidentu tikšanās Midvejā pastāvēja minējumi, ka vēlēšanas Dienvidvietna-mā būs viens no galvenajiem sarunu punktiem, ko Vantjū tagad nav apstiprii^jis. Agrāk gan bija ierosinājumi, ka mi. g^
LSAK kopīgi rīkotajos Jaunatnes un sporta svētkos Sidrabenē 7. jūnijā skatītāji piedzīvoja
vēstu»
ļļļS,
VIETNAMAS KARA
BEIGU SĀKUMS (Pārnesums no 1. Ipp.) agresīvo imperiālistu kara bries-
ritu simpātijas ne
VĒSTULE .mtvoai AMERIKĀ"
L TridJā 8 ^- politiskie novērotāji at- vēlēšanās varētu iesatettt m
TliJ^ZL^^^rrl^r ^H-i» t"» ^ P"āk vispārināts nn vletfcongu pSrstāvJuš valdibS aw vTnirTZ; J ! 1^^^^^ Pa"^ liekvārdības, lai mazinātu bet Vantjū vienmēr norai(M]ds ASV vel pirms augusta beigām at-si amerikāņu JeUkata ic6alloUu ar komūnls-
vilks no Bienvidvietnamas pirmos . . . .. .!t «._, „_ ««cts^H» .da».^..
/K mn ,m=,.;i,5«., ii„^o„t,„r mi, ""^f» P'^" Vietnamai. Aizrādīts, pastāvējis uz vaĶanu
25.000 amerikāņu karavīrus Nik- j^^^g^ veidu, kāds noteikts valsts sat
sons preses pārstāvjiem izteicies, tāds fakts, kā Vantjū vēlēšanās, ie- versmē; Vantjū aicina ārzemju ka šos vienas kaujas divīzijas sUp. ^^^^ J Midvejā. lai ™stus. tāpat vletnamlešus
ruma speķus varēs pilmgi apstāt nostātos aiz Saigonas valdi- ^'^"««s ''O JSt^ena-..afcvilkša-ar dienvidvietoamiešu vienībām, J m- neU^. bet šo akolju
kuras apbruņojuma un apmācības ^idvietnamas satversmi. Dienvid- """"^ ..aizstāšanu", t. i. ame-jau tiktai sagatavotas. vietnamieši tomēr varētu būt ie- ^^'^ nomainīšanu ar pašiem
Pēc ASV oficiālajiem datiem, p^cLTpar fmi kf^^ dienvidvietnamieštem ASV spē-v Vietnamā atrodas 538.500 amerikā- i^L/^' sLstlT-f ^ virspavēlniecība vienību at-
ņu karavīru - 360.000 kājnieku un ""f Dienv^^aS ^"^^ artUeristu, 81.000 flotes kājnieku. ^^Sas v^ml * 'Z £K .^^^
/^/v«--------- « ^ , .. , ■ ibu ... saoi termmi acu apmam-
ram, koaloiju ar vjetkongiem, ^^^rioāBmm^s^ ievērojot tautas gribu". Komente- pi^otājus ari agrākajos kaŗbs. norada, ka tas ir absolūtais nmata nar fontas (rfalmn-Bez ASV karaspēka izvākšanas ar kuju Vantjū iznācis Z^Tii^^JT
operācijām otrs galvenais abu pre- „„ Midvejas konferences, lai no po^jei^^ām" vai «atraušanos , no. zīdentu sarunu punkfe bija miera Dienvidvietnamas viedokļa to va- re„aldtoieka» neglītā vārda ,.at-nokartojums Vietnama un viene^a- rētu uzskatīt par sekmīgu. kāpšanSs" un ..bē^ana" vietS, ^i;^'^fSl'p^ Tikko atgriezies no sarmiām t»Sad ir jauns^
TnTZSi Midveja salā, ASV aizsardzības ^^^^^ - ^^^^^
punktus, kas ļautu secināt, kādas mmistrs Lērds preses konferencē
Vašintgbnā paziņoja, ka pirmo šo Naksona «stratēģisko attīs-,000 karavīru atvHkšanai no Viet- tītofi" pašās ASV ar dalītām jū-sons''norādījis? ka ASV attur^ies. »amas vēl šogad sekos tālāki ame- tām u^emuš; kā viņa polītito
61.000 gaisa spēku piederīgo, 36.000 flotes vīru un 500 krastu apsardzT-ba.
divu uu, V a , preses simpātijas
vairs nenovēršamo pašas ko» bet gan viņa sSicenša Pohē pusē ;^;di;;7;>rd!lāvtenaaTr° sI- '""ļvācija eksportējušas uz Pad. ;;ļebkM^'lkciFas?"kira°^ ^
tu pasaules ^^^ļ^t Briti nav aizmirsuši, ka Pompidu ^.^^ ^^^^^^^^ ^^^^^^^ savienību daudz vairāk neka An^- dienvidvietna- Armijas daļas, kuras atvilks ^'^1""
ģisku. bet ari mŗlitaru konfrontaoi ^ ^^^^^ ^..^ Francija? mmistru „„„,t„g„ saimniecisko dzīvi ir Rietumvācijas eksports bjis „iegu karaspēka drošību vai Dien- nākošajos 3 mēnešos, būs galveno- ^J^^'^^f^^^f'
^- , ■ . prezidents tieši laikā, kad Degolls ^ ^^^^ eksporttirmas P^'- ™°''» ^"'»- ^f'^ vidvietnamas. pašnoteikšanās tie- kārt kājnieku un jūrnieku kaujas ,>S;
Maskavas konferences pirmajās jj^^^jg^ ^^^ļ j^giyas uzņemšanu ^^^^^ j „ ŗ^jg^ jevadrak- ~ Britamjas pilsoņiem padom- ^^^^ vienības. To vairums atgritoies bet lepnblikaņi, lestoitot
dienās zināmu Pārsteigumu radņa ^^^gH. Britanijā valda ^j^j^gj^ ^^^^ „^ j« tiesas mierīgi piespriež vēl 15 vantjū apsveica Niksonu ar laip- ASV, betdalu novietos Havajā un, St.^g'!^ vLsi?r^S
pirmā Brežņeva rmia, kufa v^. ^^^^^^^^ Pompdū turpmas ^^^j^^j^u .1968. gadā pieau- «Paidu <i|>rbu nomene! Kas ^„ žurnāHstiem Okinavā. ,' S^b^^s Sdes-
ne ar pušplēstu vardu Degolla „cieto" poliUku, ari pret ^^.^ ^^^^ ^^^^ _ ^. par to. ja tikai var tirgoUes... Dienvidvietnamas ar- , Ar šo paskaidrojumu Lērds dL- 2 kTrai viS
Pekinga? un f ^^tf^ļj'"? ^ , Angliju. Par spīti tam, bntu pre- mārciņām agrāko 63 mili. Arī „kultūras apmaiņa" norit mija gatava uzņemties kopīgās ka- }ēji apmierinājis tos kongresa lo- ^ ^ļ^^ nokārtojumu sarunu
Kongresa "^^j f.. • ™ļ tomēr atzīme Pompidu Jieias. mārciņu (Rakstītājs tomēr pilnā sparā: jūlija sākumā Londo- ŗa nastas ar amerikāņiem. Pēdē- eeklus, kuri nepacietībā gaida lie- <jelā"
ņevs tomēr atol '^'j^^^^ŗ' izredzes prezidenta velēšanas uz- ^^^ļjj sa„ie„ii,a tai pašā nas karaliskajā operā sāiksies Mas- jos mēnešos Dienvidvietnamas bru- lāku amerikāņu spēku izvākšanu
tribīnē un noradīja: "t^eKingas v ^^^gj^ ^jņa popularitāti ^^^^ ^^.j.-^ ^^^^ ^^^^^ .^^^ ^^,,^3 j^.^j. ,^^1^1^ j^ŗg^g^ j^^jj^ ^pg^ ^^^^ ievērojami pastip- no Vietnamas. Pirms dažām nedē- Pad. savienjbas ziņu aģentūra
dība,, kas a""^tusi marKsismd p Francijā,, it sevišķi rūpnieku un ^^^j ^^^^^ ^^^^ ^^^^^ turpināsies gandrīz veselu mē- rināti ar jauniem rekrūšu iesau- ļām kongress, pēc Lērda informS-, TĀSS, tikai konkrētākā veidā, iss-
matprincipus,, ^aKuāi mezom^^ baņķieru aprindās, kuram Pompi- ievedusi! - Hef.). Pad. savie- nesi. Tajās piedalīsies arī latvie- kūmiem un sagatavoti amerikāņu cijas, cerēja, ka atvilks vismaz' amerikāņu demokrātu se-
naida kampaņu pret -stās ^«m"" dū }oti tuvs, kas varētu veicmat 1968. gadā ievedusi preces no tis Māris.Liepa, kura vārds minēts aizstāšanai. 50.000-100.000 karavīru, tādēļ Niki "ātoriem līdzīgu domu, to Nlk-
nistu l!"st>bas_ vadoņiem ^pasaule, p^^^^jj^^ j^^^ nostabilizēšanu. ^^^.^ ^^j^g^ ^ ^.^ pirmajām vietām. Pēc abu prezidentu tikšanās iz- sona paziņojumu pēc apspriedes ^an^"; »PSprwde nav
no Austra i^ugenberga dots 1200 vārdu garš kopīgs komū- ar Vantjū Midvejā par 25.000 kara- Parrimta militāras
^ ^^^^^^^ ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ v
mu vilšanos: -^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
Vēl pirm^ ^^^"^.^^'^'^^^^^^^ Tāpat britu prese uzsver, ka poi- ^. ^-^^^^^ ^^^^^ _ laikraksti aicmaja ķmiesu tautu poj^ipj^^ g^āv ļoti talu gatavoties reizē parastajam, kā komunistiem. Ne jau velti ko-arl atomkaram pret Pad. saviem- ^^-^.g^. Pompidū vai Pohē ievēlē, bu Protams, mēs no šīs Pebngas .^^^ salīdzinājuši ar - mēri vai balmutības neesam nobijušies. No ^^^^-^^ lielas mutes palaišanas līdz draudu īstenošanai jāveic diezgan liels Par Pompidū britu prese rak-
režņevs ignorē RumSDijtt un uzlirDk Ķinai
V . . T^. .j • . tlikai maznozīmīgas daļas a^^^^^ Raksturīgs ir Dienvidvietnamas dienvidvietnamas 4eļ|ii
prezidenta Vantju apgalvojums . p^^^^^ ^^^^^^
žurnālistiem Saigona. ka tiesi viņš aģentūra nav piemirsusi uzsvērt Midvejas sarunās ierosinājis jau ^rajarēto frāzi, ka ASV re-
uu i^t^uu.»..^. o--- - vin5 ir i7tPiktq francūzis kā Pasaules komunistu partiju brīdināja konferenci, ka, kritizē- venajos konferences plānos, tagad atvilkt pirmos ASV vienību „„HHk5mi valdība ' nav atmetu-
ceļa gabals. Tomēr man jums a- f^^'^^^J^f/^j^^^^^^^^^ konferences turpinājumā Mas jot neklātienes partijas, lī ss. Kaut Rumānija piedalīšanos to- kontingentus, jo Dienvidvietnamas: ^^^^'^^^'^ '''^'^'^ "''''^ ""^"^^'^
si principus, kuri tai iezīmējuši
ilga laika" atvUkšanās nopili^ jiri^sftllr ām^kāņii spē"
tS^S^ «\gt Su^f ^^f^r^^J^.J^ ^ te t^S^^'t^ P-^^i^-. ka nedalīsie's ar komū- Mem, ku,i joprojām paliekot
šefa čaušesku izdoto priekšno- pilnīgi noklusēja., kijas _ okupāciju un ,3režņeva ^^^^^^^ ^^-^^^ ^^rā nekādos ap-vietnamā - uzsver TASS uri
Britu sabiedrībā un presē turpi- teikumu konferencē nepieskar- Padomju partijas laikraksts doktrīnu . stākļos. „Es nevēlos koaUcijas vai- nākošajos vārdos arī neslēpj sa-
dību, nedz arī miera vai pārejas vas īstās vēlmes: ASV politisku un sāmierināsaims kabinetu," dekri^umii 1 izbeigt ki^^ Vietnamā larēja Dienvidvietnamas ; prezi- ,ynenozīmīgāsŗmilitāras ātvilķSa*
sijā bojā aizies puse pasaules
vīlizācijas?" _ ^a atskanēt ļoti asi vārdi sakarā ties Ķīnas jautājumam un uz- ,,Pravda" tai pašā laikā uzsvēra
Brežņevs savā runā noradīja, ka j,iņām no Maskavas, ka spaidu ^^uka Ķīnas politikai vispār un kādu citu konferences parādību, kongresā ipārs^vēto 75 komūnis- ^^^^^ nometnē ieslodzītajam an- Maocetungam it sevišķi. Brež-. brīdinot deleptus ^ņemeblēt po-tu partiju delegātiem jāizšķiras, skolotājam Dž. Brukām draud ^evs apsūdzēja Mao Itaŗa gata- pulāritati savās m^jās un ievai nu iet „pretim tālākam progre- /^^^ ^^^^^ ^^^^^^ ^pjggo. vošana pret Pad. savienību un ņemt pretpadomju nostāju, šo sam" kopā ar Maskavu, vai arī v^^^g ^^^^^^ rakstītā- musināšanā uz komunistiskās brīdinājumu uzskata par vērstu
pievienoties provokatoriskajai kch ^^^^ ^^^^^^^^ pārtraukt tirdz- kustības šķelšanu. ne vien pret rumāņu, bet sevišķi
^ Eiropas invāzijas 25 gadu atcere
Nule, 6. jūnijā; apritēja 25 ga^
dents.
nas vietā.
nav iedomājama kāda treša Koinu- (,,sunday Telegraph"). Bet pašrei- ja ka pasaules komunistiskākam pārstāvjiem, Kuŗi nostāju- jas krastā un izveidoja Eiropā nistu bloka pastāvēšana, kas vēle-, ^^-^^^ ^^^^^^ sabiedrības no- cienība apdraudēta un tajā ik ^i®? P^®' vairākiem padomju po- otru fronti pret Vāciju, pēc kutos laipot starp Maskavu un Pe- skaņojumu daudz neievēro, un tā brīdi var iestāties lūzums. D. s- ^^^ikas aspektiem. Austr_aiijas ^as Staļins prasīja jau sen, jo kingu. šajās dienās britu ministrs A. Kros- mit citu lielāko komunistu .piX- komunistu partijas ge^jaas^^^^ sarkanarmija ilgajās un smaga-
4ands narakstīs iaunu ilgtermiņa tiin HftiPaSt.i atA.alst/iia Rumāni- ^^«tārs Arons dienu leprieKS Dija jās cīņās cietusi tik lielus z^udē-
AI^TUĀLAIS: 1/
poiusies ar spēcīgiem Maskavai . . 1 .v^ v«« Pašā konferencē lieku reizi' pie- ^i®^a gaiss bija ^ļ^tāl saoiez^^^ pārtrauktu bombardēšanu no '^^s, gaisa un ūdeņu sagandēša-■ ņēmis bez kavēšanās, bijusi Kana-
veltītiem „komplimentiem". Mao j!""^^^^^ rādīja, cik maz tās solījumiem "^^^t^^^^^^^ ^J'lī^^^.^f^ I? i^^^ājumā. Lasīts gan par das žīdu delegācija, kas piepra-
veiuueiu ,ivuu.i,...x.w..^^"^ . noskaņotie britu laikrak- -
Jaunākais domu grauds ir. ,Prosti- ^^^^ ^ ^ ^^r ticet.
tūtām pieminekļus necei lu, .
apsvēra konf^eņcesateta Staļins pra-^ļ^rogr^j^j^āmsagaMēšanasa^^
iu. a«.«i. xu, . . _ jo vairāk nekā 20 MasKavai pa- gija arī cilvēku upurus ar otras _ g^^^j ļj^^ šim nav vēroti ziedzniekis",, kuri ieguvuši iKaria-
,i vien, nezina blēdīgā Maskavas ~f„H!^t?^rL= .^'"^V^r^^^'^l.fl': J^S^\jr^Z ^^^^.1^!^..^^^.' ^ kaut cik efektīvi panākumi aizvien das pavalstniecību, no šīs pavalst-
nu uzceltu' pieminekU." Tai pasa laikā Pe^nga ziņoja par vairākām jaunām Tobežsadursmēm gan Ķīnas ļ ziemeļaustrumu, gan arī ziemeļrietumu daļā.
Vašingtona uzmanīgi seko kongresa norisei. Ne visi Kremlī ar vodku un kaviāru pacienātie Brežņeva sarkanie ciemiņi bez iebildumiem piekritis mājastēva centieniem pataisīt I^nu par lielāko grēka āzi., Iespējams, ka konferences pēdējās dienās vismaz desmit rietumvalstu komunistu parti-jii delegācijas Brežņevam uzstādīs arī kutelīgus jautājumus par Maskavas lomu čechoslovakijas liberālo komunistu apspi^anā.
Nav izslēgta arī varbūtība, ka konferencē tomēr izperinās «tre^-ēais cālēns" — komunistisko valstu bloks, kas atsakās iet Maskavas vai Pekingas pavadā. Ja tas tā notiktu, tad, komunistu solīdās ritātes sašķelšanās rezultātā Maskavas politiskais svars vēl vairāk mazinātos.
Lai stiprinātu savas pozīcijas" militāra konflikta gadījumā ar Pe-Mngu, Maskava būs spiesta meklēt jaunus Raugus. Varbūt tas jau notiek šobrīd,, jo par Kremja varasvīru ceļojumiem uz Indiju un Pakistānu ir jau zu;iots. Vēl zīmīgāka ir saldā mūzika, kuru Baltā nama priekšā tik neatlaidīgi sākuši spēlēt padomju diplomāti Vašingtonā, šobrīd Vašingtonā neviens nevar pateikt, kā uz šo mūziku reaģēs Ričards Niksons.
rošanai^ bet līdz šim nav vēroti^ ziedzriiekus",, kuri ieguvuši Kanā-
Britanijas un Pad. savienības jies par komunisma kustības pretēji čaušesku iebilduniiem, paātrinātu sarkanarmijas' viiiī. vakāf au1S£^^^^^^^ nfecībar atsvabināt" Kanādas
ā T^<5irwi7Tm cMAfāi!» UriiVa ,ri^r,iM.Tsn^« 4«/ļi,m-^,,5i« vrn-r+r n«wr,rrac nAsnrfTSanu. -«««.^s ^-i___j:*., vairaK augosas nelaimes lerooezo- niecmas „aisvaDinat . Adudua;»
Jaunais Ontario dabas ba- mediķu apvienības pārstāvji, kas Doryas,^as^ aaii;as iiSJ^? gātibu departamenta ministrs labu laiku jau centiišies panākt; paredzētas _ī^.savi^
Ī^^^MS^^^ ti»"miem izsniegt aizdevumus ne- piemēram. .«AK delegācija, sā-w^^^ <«rfo^ S^ō^ pieciešamo installāciju ierīkošanai, koši ^zaudēt pacietību. Mediķu ap-;
Nonnanmjas k^^^^
armāda, kādu pasaule j^kad^^uspiešķurtu arī vasa
pieredzējtiši, nr 5000 kuģierti, ku- niķiem labierīcību s?initāramiē- bet sākt rādīt mazliet vairāk „na-ŗi pārveda 250^000 kaŗāvīr^^^
č^ās Prancijāa cietzemē, Jai pēc motoreļļām u.c. vielām, ar kuŗSm-bās pārrunāt veselība? apdrošii^ 11 mēnešiem un vienas dienļas piegāna īideņus!). Par lieluzņēmu- šanaiš problēmas ar valdības galv asiņainām (āņām piespiestu Hit- mu pienākumiem ministrs klusēja, vu. lera Vāciju kapitulēt.^^!^ Kanādas sūtniecība Maskavā ;
Beriīnē^ pie tanī 1^ sav^
savienībai, tm rietumu sabiedro- par kanādiešu „kulturas izmainās ipiniMiiiM W i Inb 1
tie ar sarkanarmiešiem pie studentes"Suzannas Solbmonas Va- .^^^ ^ P^kstii^a^aria bes draudzīgi a^ skūpst^ās/Otrs pasaules^^I^^^
bija beidzies. vinu apcietinājusi^ vainojot pretpa-f®"^';^
Ar^A^^^i^^riLs. ^as ASV umversitates. studentu
invā^u atbalstīja *0 iznīci^ savienibas^^:^^^^^^^^^^ nātā^u «un 5SO0 bumbvedēju, lai^J^^
nostiprinātu pri^ta^ pa^ peficUu parakstījuši ne vien
jas Eiropā tālākajām ^ . ^ - studenti, bet ari profesori un citi
sauszeni^.; Iii^ dīĶiS rie- ^ Pazīstamais Doctpr'sHospital, intelektuāļi. Kanādas sūtnis Riči tumu sabiedrotie zaudējumos ie- Toronto, kurā ārstējušies ari daudz pge sirsnīgas tikšanās Hvangam rakstīja lljOOOkara^Ķu:^^;-^^
invāzijas 25 gadu ai> brāļi ārsti Rageni, kuri sUmnīcUģ^^-ģ.;^^^-^^^ domas
Rietumu
Lēnāk brauksi, tālāk tiksi RESP. aCAK dzīvosi!
.ŠIS-.patiesības neatzinējiem toties .iegaumēpiinisteBcnems^erošg pa iiek drošs!", p5© sMs ©a(āža fearikatSrā redzamais brau cē|§.
cerēs tou, nosaistu par ,P 953. gada pārņēma no kada angli- j^^, j.^tāj^^j.
Day" pla& atzīmēja piemiņas ķaņu ganga ordeņa, to paplašinot petīcija cita vidfl brīdina no aktos im televīzijas raidījumos. izveidojot/pfedevuši savu slim- fZ-S ^IZf J^Zmi
„ J .--^ - ^ .-„4.s o+ ...... ja spiesta to vainot aģitācijā un
sa^metSiUasa ^e- ciju. Pret Dēnica ielūgšanu vet. ^^^^'t^ Srnor^'
terānu pulc^ms, jo tajā bija rānu svētkos bija protestējusi mi«miekiem Panze., Tāpat nora.
paredzēta arī,bijušā lieladmirā- Brēmerhafenas pilsētas padome, Anghjai ar sarkanas
laK Dēnica ierašanās. Pēc Hitle- kā rezultātā veterānu apvienība Ķ"»as diplomātiem bijis daudz ne-
ra pašnāvības Berlīnes bunkurā, sanāksmi atsauca. Pilsētas pado- Patikšanu. Petīcija uzsvērts vecais
Dēnics īsu laiku bija viņa. aiz- me Dēnica ielūgšanu uzskaitīja ķmiešu sakāmvārds, ka nevar tir-
stājējs un Redmsā parakstīja par provokāciju. Bijušais lielad- žoties ar tīģeri par viņa paša 5du,
Vācijas beznoteikumu kapitiflg- mirSIis jau_ir 77 gadus vecs. ^as noved tikai pie Jaunuma.
