^Med^ wēekiy bjļ- the tatvian Relief
Society of Canada "Daugavas Vanagi" F'jsiuess Office: 491 CoUeģe St.. Toronto 174, Ontario, Canada
Editor-in-Chief: ALFRĒDS VmCELS Telephones:. 921—7121; 465—7902
United States siltorlšl'Offices: . New York: Editor — V. IRBE M)35 RomboutsAve,. Bronx N. Y. 10466, U.s. Chicago: Editor — I, ŠĪMANE, 5524 N. Luna Ave:, Chicago, III. 60630, U.S.A.
SATURDAY, JUNE 21, 1969
t K
49 jj.rs. SESTDIENA. ^^DA 2i. jļjjnjg ^
Iznāk.reizi ned€}ā. Izdevējs — Latviešu aprūpes biedrība Kanādā „Daugavas Vanagi** ' ATB. REDAKTORS: ALFRĒDS VINČBLS Eedakcija: 125 Broadview Ave., Toronto 250, Ont., Oanada; tālr. 465—7902 i Birojs: 491 College St., Toronto 174, Ont., Canada; tālr. 921—7121
Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. IRBE « Romboutfl Ave., Bronx N.Y. 10466. U.S.A. Talronia 994-7917 Čikāgas redakcijas vadītāja: I. ŠĪMANE, 5524 N. Um& Ave., Chicago, Dl. 60630, U.S.A., tālrunis 774-5744
0
a
iiemina
. KOPĪGAIS VISU KONFESIJU BALTIEŠU. DIEVKALPOJUMS
-iTOROOTO
■ Tēvi un mātes, liāsas, brāļi un R. Ekšteins teica lūgšanu angļu citi piederīgie, >lari nedaudz bērnu valodā, bet arehibļskaps A. Lūsis un jauniešu (12. jūnija vakarā pul- svētības vārdus, cējās Toronto anglikāņu Sv. Pau-
la katedrālē ikgada sirds svētceļojumam savu mīļo aizvesto un nomocīto piemiņai.
Kaut skopi izziņots, baltiešu kopīgais aizvesto piemiņas dievkalpojums bija labi apmeklēts un šķita, ka latviešu šogad bija vairāk Ļaunās jūnija dienas šāgada at- nekā citkārt, cerei koncerta un svētrunu veidā
rīkotāji. Baltijas tautu'federācija. Neskarot bijību un tuvo saderī-Kanadā, bija ņēmuši citkārt polī- "^^'^ mirušajiem, kas
tisko pasvītrojumu, ^vēršot to klu- ^^'^^ ^^^^^^^^ sinātā. rezignētā .izlīdzināšanās ^^īgākajām rakstura Ipatībām.
brīdī, - par cik izlīdzināšanās ar "^^^^^i" Pie-
minēšanu vien 1941. gada 13./14, jūnija notikumu nozīmīgums tiek samazināts. „14. jūnija" jēdziens taču ietver sevī apzināti plānotu, sākās; sistemātisku mazu tautu iznīcina-
varmākām, kas mazo Baltijas tautu dzīvo spēk^ iznīcina vēl šobalt-^lien, vispār iespējama. '
Aizvesto piemiņas akts igauņu ērģelniecei Inģei Pijai Kor-šanas gribu, kas Baltijas valstīs
jusai spēlējot introitu un latviešu nav īstenojusies vienīgi viņās jū-
luterāņu aŗchibīskapa A.'Lūša va- nija dienās, bet turpinājusies visus
dībā pie altīŗa dodotiels, 11 garjdz- pēdējos, vairāk nekā 20 gadus. Ci-
niekiem. Np latviešiem piedalījās tiem vārdiem, tajā ietverts- geno-
mācītāji Ā. čops, A. Briedis un R. cīda jēdziens Genocīdos pasaules
Ekšteins, no lietuviešiem — A. ži- presē ar stiprāko nosodīšanu pie-
linskis, P. Azubaldis, B. Jurkšs un minēts gan'sakarā ar žīdu neseno
franciskānis R. Sakaliŗ, bet no vēsturi, gan Dienvidafrikasrasis-
igauņiem - 0. Pello, 0. Puhns un ma jautājumu^ iztirzājot, gan sle-
0. Gnadenteichs. Garīdznieku skai- pus, starp rindām, atklājot Dien-
tā bija arī katoļu Labour Relations vidainerikas valstu drausmīgo iz-
skolas direktors tēvs čārls Mak- turēšanos pret necivilizētajām in-
gairs.
diāņu ciltīm. Tikai līdz šim vārds
, . _ . ' 1 j- V - • ..genocīds" vēl nekur Skaļi nav at Pec baznicenļi 4 valodas kopīgi — -n-i-i:.-!-
skanējis sakarā ar Baltijas valstīs
-/■VfliS'-.StafltfiiiSv.'v:^
šajās dienSs atk^ didrdam ku iet no rol^is roliS padomijā. ļtit ļmāiŅa oļoii^^
mtem, jaiiņl^ mēmoTsi^ umanlbu ieguvu-
un proteštiein Pad. savienH». Latvij Īle Hdzjnās paisnina iiļņiein, kil-'atbrlvotais^^^ kolcboza ŗi airieii augstSk, neatlai^k ,^aunS gvude'V vadītājs un no un nifctļāķ bražas pret Muka- īpartijas izsiumti^ Jans Jakinio-vas Vaias celtajiem aizspiosflem vi^, pēc pēdējani-ziņām^ liņ nocietinājumiem. Gik i^ tie tomēr nav tiesāta; bet atrits psr iittorfe? : gaflgi slimu un Ievietots vājp^
Esant jau pasaules prešē ia- ^ sijuM par 55 padomju tafell^en; secināt, ķa Krem-
eespāMtāvju, protestu Apvieno-
tajās nācijās. K pirmais W-2l*^T^;^^^^^^ stitājas ir v&tumieks Jakirs,^ P»*
feurš ī«c Grlg«renko.^^ī^^^^
Jakinjoviča, Golanskova mi va S"^!^^^
daudzu, daudzu citu apdetināša. ma ."^^
nasļt kā pārņēmis sUti^tel^^^^^^^ ^
doties, atkal nodotu tālāk riSko- Si^L.^,-''^''"'* žajieittjadz š!m šādu ..ntošo- t^i^ «^mts no nav trūds. To rodaii arvien vai. ^ '
šo nepārprotami) attisObu
Ariiio^c^^ jum» Vietām nāk arvien jauni ^^^^ protesti Daži ir sasniegua ffi..^"^^^ tmnus. daudzi pārķerti pa ce S?^ «vm f ovjetska,» Rosij»» ļam. un mēs par r^titāj^pos ""ī^ redakcija stāv ļoti tuvu tt^neliUmēm^un izn^ S V^^^^1S.pm Ueto BBim nedabiisim zināt tagad. "^2^.^"?";»?^^^^^ bist tikai kādreiz vēlāk..?No '^^^ ra'.Jzvestga . N^eo
Pbfnias soda nometnes, kā jau S^-^ I«isaldes presē bija LāL.^^^'^^^^
rakstnieks jlā«s Daniels S^'»"^ «^«"^"•^^"•J^^^
ar pieciem likteņa biedriem i SJ^^S^^^^^ sniedzis protestu Pad. šāvieni- Ķ»».Pa«fleJf "OMda tavibas
bas augstSias padomes loeek.^"°J^"J»'^*f^^^^^^J^^^ m Pem, Vēstiilē autori sūdzas m'Ž^S^-^T'T^ ieslodjffianas apstāŅiem. kurta ^ »" 'P"
rakstur«^ids.ll^SiW cavēclba. Rakstā dtji vidū teik- 5! !?"*^^'*" ti » vishikito ^Ita piia ^•*!^»;^J^™S»tēlas legalizēt vārdi: * anteocialistisku dtebibu^^^^ v^^^
«■Is— .j vaS otrā sociālistisiS zemē,"
lauzt vienīgi pašus vājākos. Di^fe**^^^^
bigi, ka as rLlKts iSv piiāik. "^tatt V tn nniii vSptB» ; aļiem, kuTl bija sakusi iet kontr
iji^HiB ver». _ _ ^ revolūdonāras darbības celūi" Ko^jjrDanielB so vestuU pa. Pret iādām brie^Sto^fesorn^
burgs> MosKovs, Ronkins un lav s__„ « „T^r„,T i,s«*- i» viešu fflologs Viktors kārta Staļina
, y^ „ ^^^r^^ tinsanas nav pieminētas, taču
še japiezmie to VAtprsKa^ rakstīti«-u nav .Jedvesm^fe"^^ yap^^ dotameņtos figure^ kā Jautii tēra». Jau
ki^ mtoŗs pats vārds ..a^
mer^Saubu gandrīz mv
te daru«MU. ar^nu m to p». ,.Sovjetskaja mj«Sonu. Sitat tiklafrprieM. r^^,. „epasak8 ^ dk ^u h vārds, soda mers, ka aiS amate atittaskošmiil" leT—^ri^Ddz VISA LABA JSpj UU.:Um Hmarabamiierģa zīmējums uļ.ļ^ kiddBanai. ndz konftait^
_ . Gandriz vik minēties
£T(1 Vatlftntt I^paraksfiei,ari Kalniņš.Ka^^^?^
vuf ftMIlH ^^^^^^^^
tests vbsāspr^^^
komentātoru. px^d^ta W noinetnēvjddošo likumu min»'^^^ ļekamie ui Dr; Kisingera lileciem ir u& trukciju pārkāpšanu m
. , u- ' ^- . ° ---------— konflikta istos velta smaga atbildības nasta. So rošanu. Tagad viņu vēstule cce- stulbeņiem.
vis atriebību. ka ziņu dienesta rokas patl^m pretišķību radikālo studentu sākuma iemeslus un ,;miera mi nastu ibriljantais zinātnieks, šas pec paša likoma grosōšanas. Turkmt, ka rada, «Sovjetska.
Veltījumu no latviešu puses teica j!®^^ .'^^ ^ Mms iespējas sa- ekstrēmistu un Vietnamas kara fcatni cenu" tālejošās sekas kurš kā vajāts žīdu bēglis pirms Abas reizes viņiem izdevies pa- Ja Rosīja» un 9& citas parimes: māc. Ā. čops, pieminot, ka jaunā domas iespaidošanai problēma bieži vien lasītājiem varbūt visobjektīvākais uolī. 3i gada no hitletisl^ Vācijas-ie- nākt plašu ievērību ārzemēs. jaunstaļinisms. Ja, tāds visā ptt
paaudze 1941. gada 13./14. jūnija tautas velētajiem ^ polīti- pasniegta dramatisku tragmea- tiskais komentātors ir KSY Z&- ^^ās Vašingtonā, nes ar apbH- Maskavā 6. Jūnijā- pie Majar izkūņosies, kalpos līdzšinē-Lģiskos noUkumus vērtē vienīgi «fdaktori p(ļitiskio ko- tu veidā, nepūloties parādīt lo zidenta Niksona padomtoēls nojamu paļSvīlm rni īstu problē- kovska pieminekļa demonstrēja iekarojumu un valdošās šķi-
dziedāta korāļa „Dievs in musu v"* v„ t>A* 4- u u- -
-u » V i • - c A •„j_„„ notiekošo. Bet tiesi uz.baltiešu ge-ceriba'latviešu Sv. Andreja drau- ^
dzeskoris diriģenta A. Purva va-
nocīdu taču būtu arī attiecināmas
, , . . T T»/rr,i-,. padomju vergu nometnēs ieslodzīto
diba atskaņoja A. Jurjana ,,Musu v „,. . ...
.. ; , _ A .L-r:r,„/=i_„ tautiGsu sauciens: „Kliedziet, jus
tēvs''^ kam koncerta tālākajā* pos-fli@. pievienojās (Ŗēthovena .„Ti-cība". Igauņu mēcosoj^rāns Irēne Losberga dziedāja Hendela „žēlo -mūs" un solo no J. S. Bacha ..76.
brīvībā esošie! Mēs to nevaram im jaūs vari ņe^iŗdl*' ^ Vai mēs kUedza-ži?^^- -Mirušos uzcelt nespējam. Bet mēs šobrīd vēl spējam brīdināt pa-
kaBtatas , bet I P. Konusa spe- ^.^ ^'^^.^^ ^
lē,a L. Vjerna 1. s.nrfom]as fma- ^ ^^^^^ ^ J^^^
un pats par sevi saprotams: sacelties pret savas tautas iznīcināšanu ! Tā būtu tiešām savāda liecī-
lu. No lietuviešiem . koncertā piedalījās jaukts koris diriģenta māc. Bruno Jurkša vadībā, dziedot J. Dambrauska ,.Tēvijas un ^ ^^^^^^
C. sesnauska Nepamet mus, vis- ^.^^^ ^^^^.^^^^ ^.^^^.^^^ .^^^ -varenais Dievs! . ^^^^^ ^^^^ ^^^^^^ ^^^^
Aŗchibīskaps A.;Lūsis angļu va- draudu varētu palikt vienaldzīgs, lodi teica evaņģēlija vārdus^ pie- Kādēļ tad tīšu prātu atteikties vienojoties baltiešu mācītājiem ar no sava uzdevuma: sākt pilnam kalna sprediķa tekstu savā valoda, izmantot 14. jūnija politisko no-Polītiskiem faktiem bagātu svētru- zīmīgumu tautas pastāvēšanas un nu teica tēvs Makgairs, liekot pie nākotnes labā? Pārāk ilgi jau sirds štingirāk iestāties par atbildi- esam vilcinājušies šo labo ieroci bas pilnu brīvību, cienot likumus, lietpratīgi lietot. Būtu pats pēdē-morāli un tikumus. Viņš citēja iz- jais laiks to stingri satvert un vilkumus no Dosona (Dawson) trimdinieku cīņā par brīvību is-1938. gadā publicētās grāmatas mantot visā asumā. r-is „Reliģija ^un valsts", kā arī pāvesta Pija XI atziņu, ka komunisms savā kodolā ir ļauns un ar to nav iespējams sadarboties. Komunisti savā 1961. g. programmā norādījuši, ka mierīga koeksistence vēl nenozīmējot ideoloģiskās cīņas, atmešanu. ,,Kam ausis dzirdēt^ lai dzird!", piezīmēja tēvs Makgairs,
0
0
SPEaALRAESTS , „LATVIMĪ AMERMI" NO VAŠINGTONAS
kā Vēsturisku faktu, bez emocijām, i;;--^,^^^^^^^ 1^*^^??°^ ^'«^os^. Dr mu i^aM.
kamēr vecākajai paaudzei tautas dižoties upuri vēlir dzīvā, sapiga_piemi- tejiskumu un objektīvu Uetu at-.
grupiņa Krimas tatāru, knŗi ar ras privilēģiju aizstā^ē&mai, ne-
visobjektīvākās domas tiem nav kānam savu ultin^tu, bet pār& gonar^ nav šaubu pārTo"L'Dr d7u(te^smeākāš'''par upuriem, apcietināts Ta^kentā; Tur ^ vairs nav mēms» Ergeļu pavamjuma azieaaja visu patīkamas bez fcav^nās apvai- jie 20O0 šīs universitātes stu- Kisingera notikumu a^^S^o: S Ielikta dēļ mums te> bija ieradies, lai aizstevētu tiesā Un ko,darīt mums, trimdinic trīs Baltijas valstu himnas. T^ron- no rakstīta vārda kalpus neat- denti dumpinieku memoran. j^i^ir nežēlīgi patiess ^J^H- ^ānes - U apsūdzēto tatāra pārstāvja kiem?
to latviešu baptistu draudzes māc. aisnojamā savas vsras Jālieto- du uzskatJja par neatbildīgu „āms, ka Dr. Kisin^ers .^ri mti ^Tmī«« ir Dr Kisinsera Demonstrantus Maskava miUd. Domāju, ba katrā iespējamS
' s^^- Bet arī žurālisti ir tikai provokāciju. Bet kas noti- ^oUēms atrisinSS ^t^ ^n^l MaskaS^* SZ h drīz vien apcietināja un ai2> gadījmnā mums jāatgādina un mMgi cilvēki, t^ēļ noturēša. ka? Kad 12 dumpinieki devās S ^enu, bet trfe^i tZZJĪom^^xJm^' Sdāja prom. " . Jāprasa atbrīvot Sibīrijas ne
« ASV prezidenta Niksona sar ļj.as absomtās objektrvitāt^r^ uz dekāna kabinetu, viņu izd^ dažādus variantus, atstatot pS iS^^^es konr Posts Pad. savienībā nav vairs metnēs izsūtītos latviešus Tas
darbības spēlītei ar vietkongiem ^ ^^"^'^ ^f» no idsgrū- rības filmēja 18 - jS, tieši 18! j^^enta ziņā izšķlršanosSmm fr^4 V^kooM^u ieā- mēms, U tas bija Stajina laikā, būlji pats mazākais im nebiste.
pēdējie atbUdējuši ar jau pare- tak^iem uzdevumam. Vairums - televīzijas staciju kameras, pjeņemt. ' ^ ^'"^^^ ^ - - —--------------- —
dzamo „šacha vilcienu": Parīzes heLvūist^ lielo un mazo Nākošajā dienā nemiernieku iz-
«usiei'ar i^.m^m. ».1^.«^JT" "IS "^"..T h^^^
darīt.
• miera sarunas
la vilcienu": Parīzes .^.yf un oieiia nemienuem m- ^ ^^^^ŗ g^ubu ka «r^d Meš varam sā^" 7^vigg&ska«- drosmīgi cilvēki, kas labprātīgi Mums ir sakari dažādu valstu
ās ,A-.acionālā atbr^ ^^?^^«ntantu nenoUedzami p^- darlbās noskatījās miljoniem ^Br. Kisingera ^^J'^, ^ SSA. ^ m- ^ ^^"^ ^^^^^ poHtiskajās aprindās. Sun nolu-
vošanas fronte» paziņojusi „pro. ^ ^^^^ '^'''^^ ^ tākuS no minēta^emTariS: ZiM^om^
vi7nriskas revolucionāras valdi- laoākās sirdsapzl- ties iespaids, ka visi universitS- l*
vizoriskas revolucionāras valdi- m^Ji^^^ Bm^v^i- nes iespaids, m visi umversita- ^.^ ~ ^^^u, pēc viņri^HH^ SJšaaI"būtu-^u no«€i^ vir viem taaniešiem. vēstuļu nodaļu. Pastāv Amnesty
- bas" nodibināšanu Dienvidviet cenšas godīgi rau«ies no- tes studenti prasību nepieņem- ;^2nidevēja do^i S^SS^ ^ sWs ir Ddzumā lasītājiem varēsim International - starptautiska
namas pārvaldīšanai. .Minētais ar aukstu prātu un ob- šanas gadījumā sacels Uelāko ^J^g p^reiz AsTioS SāS^ntija mienmi. VS sniegt atvaļina^ ģenerāļa Grigo- orgamzacija, I?»ra par savu^m^^^^
solis ievērojami mazina jebkā- J^^^^am adm. dmnpi. kāds jebkad pieredzēts pieknl\e S nt sfa^ ?sSkatit to, ka pasau- rcnko apcerējumu par Vācijas ķi toudzijusi^ politiski leslodz^
- ' — Ž^^Niksonam vai l^^u^ īTS^o^ kaldinktāju Iton- un Pad. saviembas kara izcelšj^ o Kktena_ atvieglo§anu vienalg
rētu sekmīgi darboties kā ko- var tomēr pārmest sensācior^ Vietnamas kara prdblēmā bie- ministram Rodžeram/bet ait gresā lezJmSJušās iisteiktas bai- nos un Statņa «^«edago^ un ku^ ^J^^^^TT^lTiem^
-«r««*,r, ^« .....--------. -----, Sfl-T^m, kUTU/varētu - « « ««
«siel prezidenta ,persoņ%o, politisko
das koalīcijas iespējas, kurā va- Lielai ameitikāņu preses daļai ^^^S augstākajā mācības iestādē. ^ Ni^sonam vai viņa
rētu sekmīgi darboties kā ko- var tomēr pārmest ssnsācior^ Vietnamas kara prdblēmā bie- ministram ī^džeram/bet an gresa lezameju»».---- . , - , . »r līdTPkiipm»
mūnisti, tā pre2adenta Vantjōma tendences un par;dišibu noti- ži vien iajūtu vai žunMsta Sn- ^^m, kuru varētu uz^atlt par Ies nevis no Rietumu agresijas, nožēlojamo lomu kara Pinnajos ņam, f^d^f";^^^**^^^^
vad^-ba. kurnu analis^anS. ^i®» dividuSlās t)arliectbas dSl de§ r^r^^ddenta personīen «^«««Tr^r» mobalsusas 8. W-) mmeioā. Sis ffafests Jaiii labu lai- (Nobeigums ». ipp.;