rto LATVIMJ .TOWSPAPEliļ FOR CANADA i Piblishpii wpekly by the JLatvian Rolipr
anasrv
Rditor-in-Chief: ALFRĒD^^ VĪNCELS Telephones: n'il—TlLM: IfirV-TO'V^
United States E<litorlai OFiir..-
New Tork: Editor — ,V. IRHK Miaf) Rom^ontsAve,. Bronx X. Y. 10466, HJ.g, Chicago: Bditor — I ŠĪMANB, r)524 N; Lļina Ave.,Cliicago, TH.
SATURDAT, -: JULT .12, 1969
52. NRS. SESTDIENA. 136»- ^'^DA 12. JCLIJS j,^ G^Dfe
Iznāk reizi nedēļā. Izdpvejs — Latvieš^i aprūpes biedrih© Kanādā ,.I)awo'Avas Vanagi" ATB. REDAKTORS: ALFRŽDS VlNCBIiS Redakcija: 1^ BroadviewiAve., toroato 250, Ont.. Oanft^i: talr. 4fi5—7<>02 Birojs: 491 (JoUege St., Tf^^-oato 174, Ont.. Oanada: f,fltr ..921—7121 iVujorkas redakcijaa v&ditijs: V. IRBE uj.);) Rombotttfi Ave., Br6nx N.Y. 10466; U S; \
Tālrmus 994-7917 ^ t'Hkagfis redakcijas vadītāja: I. ŠfMANK, 5524 N. Li.na Ave.. Chicago. III 61)630, tT.S.A.. tālrunis 774-.'>744
Nenogulēsim
savu
PIRMAIS ZIEMEĻAMERIKAS LATVIEŠU PRESES BARBINifeKU UN LITBllĀTU KONGRESS ELKA PARKA m
Kongresa otras dienas turpi- gas. pat tādas, kuras vairs nav aājumā advokāts Eižens Kemo uzskatāmas par objektīvām un no Ņujorkas izteiksmīgā priekš- ^^^enzijas uzdevumiem atbilsto-' ^ ■ v . sam. : Referāta noDeigumā J. Bl-
par tematu čoļig aicināja liepārspīlēt mūsu
nesumā referēja „Prese'ASV likumu skatījumā", bet žurnāla „Trejļ Vārti" Dār-stāvis Eduards Avots runāja par baltiešu tuvināšanos kultūras laukā. Referentu neierašanās dē] no programnkas nācās svītrot paredzētās pārmnas par latviešu centrālajām organizācijām un presi, kuras būtu bijušas ļoti nozīmīgas un patiešām lietderl-
veikumu nozīn:!, salīdzinājumam norādot, ka dažreiz ir tā, >,ka bēi'niņš toverītī plaukšķina rociņu, bet mēs priecājamies par — lieliem viļņiem..
Darba gaitas programmas pēdējā referātā dzejniece un jaunā Amerikas latviešu apvienības kultūras biroja vadītāja Dr. Vai da Dreimane—^Melngaile nolasl-
gas, kā arī Pētera Ai aara refe- .
rātu. Tā vietā^laikraksla „Latvi- f ^ apcerējumu „Svešatnes ja Amerikā" atbildīgais redak- ""^'^^^^ mūsdienu dzejā", ar la-
tors Alfrēds. Vmčels runāja par tematu „Vai nevaloda ir stils?".
bi. izmeklētiem daudzu autoru vārsmu citējumiem izceļot dzej-
Sekoja Kārla Ke2!bera referāts P3;rdzīvojumus un rakstur,
par LPB biedru savstaipējo sa- ^^tsiksmi Lif^kas, ka ļoti in-
dzīvi. Pie-visiem šiem referātiem ^«^'^antais referāts tomēr īsti
pakavēsimies tuvāk atsevišķos ^^^^^^reias kongresa darba
• rakstos mūsu >laiKraksta nākoša- būtu bijis vai jos numuros. Loti: interesants, rūpīgi sagatavots, vērtīgs un nozīmīgs preses darbslm Dija Noras Valteŗes i referāts par svešva-
rāk piemērots sekojošajam rakstnieku cēlienam kā ievadījums. Kongress bija domāts problēmu, risināšanai un pārru-
Archibiskaps Arnolds Lūsis
paliek uguns vārdi?
RUNA TORONTO 26. JŪNIJA, DV ORGANIZĀCIJAS GODA BIEDRA DIPLOMU SAŅFMOt
Uzmanība un atzinība, kādu cilvēka cieņai atbilstošas diīves.
man parādījusi Daugavas Vana- Mūsu pretinieki mums, trimdi.
gu saime, mani patiesi aizkusti- niekiem; cenšas iestāstīt: „Tau.
na, it īpaši tāpēc, ka man nav ta dzimtenē vairs negaida nekā-
tādu nopelnu, kas niegtos pāri das pārmaiņas! Tauta ir samie-
to pienākumu pildīšanai, kādus rinājusies ar patreizējo stavok-
katram apzinīgam latvietin\ li. Un tagad jau mums ir daudz
trimdā uzliek viņa tēvzemes labāk nekā bija agiak!" Neti-
posts im viņa tautas tiesības uz ciet tam, jo tie ir meli! Brīvība
Ibrīvību un savu neatkarīgu un ir ka smarags pavasara vējš,
no svešinieku aizbildniecības at- kas reibina pat cietumnieku. Un
svabinātu valsti. Tāpēc es sirsnī- ja arī vecā paaudze dzimtenē bū-
gi pateicos jums, kas esat iero- tu pērusi im. baiļu nomākta,
sinājuši manu uzņemšanu par samierinājusies ar pašreizējo
Daugavas Vanagu goda biedru, stavAklii latviešu jaunatne cel-
un visiem tiem, kas šim ierosina- sies un mēģinās nokratīt važas,
jumam ir piekrituši zemju valžu tikko būs atnācis jauns pavasa-
un delegātu sanāksmēs. ris, jo jaunība un brivība to
Šo gadījumu izmantojot, man viens, gribas pieskarties dažām problē-
mām, kas saistās ar mūsu sa-
Tad brivajā pasaulē kādam
lodu īpašvārdu ralcstibu, kuru f ^^'^^}^' ^P^o*
kādā no turpmākajiem numu- iT^-T^'t'^?^ l^t' '"'f riem sniegsim pilnā apmērā. Ari ^^^^^ ^'^'^ lietderīgāk, ja V. kongresa dalībnieku ieskats bija. ^«^"gaile savam referātam būtu ka šis vērtīgais referāts -oubli- ^^^^^jusies kadu literatūras cējams, lai būtu visiem' pie- P^^^lf^u^Tadu tacu nedrīkstē-ejams. Jautājums tikai, vaidau- ^ī"^^' ^^"j^ jautājums par dzie lat->;iešu valodas .,paštaisītā- I?asraz varam runāt par
■ii", kuri nerespektē ne valodas ^J^^"?,. ^^^^^ literatūrām -likumus, ne lietpratēju domas. ^^^^^^.^^^ ^atv^J^^ ^ atzīs referentes ieskatus, bet - ^? ^t'.'' ^^^^"^ Nora Valtere jau referēja pre- ļ[>J^f latviešu lii^atura Pats V. ses darbiniekiem un literātiem. ™ngailes referāts tomēr vērtē-imii ne vien vēlas, M ari gata- ^^"^^ ^^..^^^^f P^^ksne-vi latviešu valodu kopt,-nevis ne- '""^l ^^f ^".^'^tf Jaiboi^ririei^^ pārgudreļiem un ^^^^^f^' vi^abafc apli^^māja
^^^^^^^^^^ Z]^Jt&Xt Pusditnu pārtraukumā jaunā ferātam.tūlīt radās noņēmēji — mēģinājumā pulcējās Jāņu uzve. .četru preses izdevumu pāirstāv-duma dalībnieki: pēc pēdējā re- ji lūdm^simpatl^fko autori nodot ferāta paveica atlikušos priekš- sacerējtmiu .publicēšanai Viņai darbus ugunskura vakaram ar nenācās viegli izšķirties... „Uz-uzvedumu, līgošanu uft balli. Uz- varētājs" beigās palika laikraksts vedumu noskatīties ieradās arī ,J.ai3cs".
pulciņš latviešu no netālās, Lat- Kongresa noceigumā Raiņa viešu kara invaiidu apvienības im Aspazijas piemiņas fonda
ASV mītnes Rotas, kur jau pil- pārstāvis 0. Akmentiņš nokar- Zr ^mimw ^^mim^u^: ar i.awuas vesmn agraKo
nā sparā risinālās Līgo vakars, toja „veou parādu», pasniedzot f!"' ^^'^^ «'"^a bija viena no atbildīgajam Toronto starptaitiskās kāravā-
ari Albānijas tautas leju kopas fonda goda' diplomu par veto skaistumkaralienes velēšanu konkursa rīkotājām, dalībnieki, Reiņa miem abu, dzejnieku darbu po-
biedriskā un nacionālpomiskā I",^?^? ™^
darba jēgu šeit svešmnā.Es ne- Ī^^^ZHi ?T-' ^ ""T runāšu par to, ko mēs esam da- J^^J^aceltLatnias karogu. Un rijuši pagātnē. Mans skatiens ^ te muļm, trimdimeku. sūtT-
viemnēr vēršas pret motnes ^9 "t^' ^""'^ t'l
apvāršņiem, un tajā gaismā, ku- '^^f-f ^5?"* 7 ^1 ŗu ritdienas saiUe jau iekrāso ""f^"* an daud^ no mums m pie šodienas debeām. es mēģinu ^5^*^*"* ugunskum, lasīt Zintis un atrina^ knra. mū. ^^S"**' V^^^ ^V^'
lasīt Zintis un atziņas, kuras mū su tautai palīdzētu dzīvot un reiz noņemtu fiziskās un garigās nebrivības važas.
stot, tomēr nedrīkst pavisam iz dzist ISpēc mums jāpaliek ga> rigā nomodā. Tāpēc mēs nedrik-
DIVAS ,KARALIENES» SARUNA PAR LATVIJAS VĒSTURI Rādot sķaļiu albumu, „Mss Riga" Sarmīte Reicbmane (pa kfoi) iepa^stina ar Latvijas vēsturi agrāko
Foto: J. Liģers
akumi
zaudējumiem
Sudmaliņas
Birzgaļa iestudētajā Birutas pulārizešanā un uzvešanā Rai-Senkēvičas sakārtotajā uzvedu- ņa - Aspazijas gredzenu laure-mā ,JClāt pats Jāņu vakadņ'š" ātam režisoram Reinim Birzga-sniedzot pļaredzētās dejas. Uzve- iim,ļpēdējam pateicoties ar vār-dums ja-u' apskatīts īpašā diem: „Godināšana ir vienmēr
rakstā, tādēļ atlieK tikai piebilst, garda --rlī^^ pat sirmam vecu- Līdz šim gadskārtējā Canadi- Latviešu nama'pagrabstāvā ne- jām, kuras gaii vasaras tveicē na ka tas, ievērojot pavisam niecī-mam.'r 0. Akmentiņš nokārtoja anWeek sarīkojuma vietā šogad varēja iekārtot, jo-tas pārpratu- ātri novīta. Nama aaigšstāva zā- dēt saules vārdus, kas dara gai' ,neesam skaistākie, labākie un go sagatavošanas laiku, izdevās ari ,ijaunāku parādu", par teāt- Toronto metropoles tautas māk- ma dēļ jau agrāk bija izīrēts kā- Ies prielsšteapā bija novietoti šu- sāku trimdinieka dažkārt pelē- gudrākie cilvēki ■ pasaulē. Tas, pat neticami labi. To gan nevar ŗa izrāžu lietpratīgiem vērtēju- sias padome bija organlzējusifcdām cittautiešu kāzām. Tomēr venīrU' stendi, bet zālē iekārtota cīgi tukšo ikdienu. Vēsture lie* protams, dažkārt manā dvēselē
•LATVIEŠU- PIEDALĪŠANAS TORONTO STARPTAUTISKAJĀ SCARAVANA
Tā domājot, esmu nācis pie at- ^"^>sa_ Pasapn»ŗ-
ziņas, ka vislielākās briesmas 7**^*-. ..««««^ n«*^-
mmns trimdā draud nevis na «tf^^gangi kapitulēt, krist vien-mūsu ienaidniekiem, bet visUc ^*^ļ»^-.3« garīgas, mū-
lakās briesmas šobrīd mums ^^«^ draud no mums pašiem. Visli^ ^^'^ lesakmns...
lakās briesmas mums draud no Etniskā piederība kļūst par tās omulīgās^ pskšapmierinātibas, dinamisku spēku tikai tad, ja t§ kāda, pie pilnas bļodas sēžot, ir saistās ar augstākiem ideāliem, iesiiaudušies datidzi latvi^u kas vieno tautu. Mums nav vērts trimdinieki. - Vis^tti^kās bries- saglabāt; savu lafvietībii tikai tS-mas mums draud no likteņa vie- dēļ vien, lai iemācītu ^viem jaunības un tēvzemes mīlestības ap- niešiem staigāt jtautiskos brun> sikuma mūsu dvēselēs. Jo — šī čos, dancot „Tfldaliņ, tagadi^i** pašapmierinātība dzemdē vien- iet budēļos, līgot un vārīt skSb-aldzības grēku. Un likteņa vieni- putru; Ja mēs runājam par s&> bas apziņas apsīkums skubinauz vas tļautiskās apziņas saglabāša-garigu kapitulāciju, kas dažluirt nu svešumā, tad mums ir ari ja-atgādina kapsētas zvanu dunēša- zina, kāpēc mēs to darām, tad nu aprokamajām cerībām. mums jāprasa,; Ko mēs darisim.
Vistraģiskāk, manuprāt, ir tas, lai jaunatne mācētu ne vieid lat-ka šīs garigās kapitulācijas pa- viski runāt, bet domātu ta, kā zīmes sāk jau parādīties pie ir jādomā cilvēkam, kas, savai tiem, kam būtu jākļūst par trim- tautai piederot, doma ari par sa-dinieku iedvesmotājiem cīņā vas tautas brivību un ritdienu.— par savas tautas brīvību un la- Šo Daugavas Vanagu atzinību bāku rītdienu. Mēs, protams, ne- saņemot, es tomēr jūtu^ka liiaia gaidām līdz apnikumam dzirdē- jāsaka patiesība. īpaši mūža pē^ tas frāzes. Bet mēs gribam dzir- dējos gados es vairāk cenšos do-dēt uguns vārdus, kas aizdedzi- māt kā kristietis^ jo esmu pārlie" sirdis. Mēs gribam dzir- cinājies, ka mēs, latvieši, nebūt
dažas kopīgas līgošanas stundas, nos un nokārtotu vecus un ma laikā no 27. M. ijūnijam, kad ^^.^^^ .
Pat skaļrunis niiojās. neatvēlot žāk vecus parādus... to apmeklēja ap 33O0 interesentu "^f^Sas^ "^^p , . icivaitujum» un ci^opu- -.iv- -r— -—--------
deju mūziku' no skaņu lentes.. Pārsteigumu bija izdomājis jeb karavānas dalībnieku. Ap- ^^l'J^^ .^^ ^ J ^^^^ nāti ari saistīja apmeklētāju uz- jiidn sapņa piepildījjums.
;balle" bija kongresa piog- ari „kanadietis" Arnolds šiņķis, meklētāju vidū bija ari Kanādas '^atviešu , centra apmeklējumam. ^«„,k„ mās ««iHaii sakām;
karavānas pases, kuras grigjamms un int'arsijas."lzstā. dzimtenes r- Amerikā. Izraēla Dievam, iepretim savai tautai, centru apmeklēša- des labais iekārtojums un ekspo- bija ārpus Palestīnas izkaisīto iepretim tai | jaunatnei, kura to-Karšu tikai _-i. 4n.t« oon»«> n{Anii<iīiiiiim& mēr nav nekas vairāk^ kā uz-
rammas pati vājākā, I faktiski — pateicībā par kongresa izkārto- federāla parlamenta loceklis Dr. vienīigā vājā dala, Ipbi domāta, šanu un citiem tikai viņam zi- S. Haidašs, Ontario provinces bet neizdomāta un nevadīt!^: tā- namiem nopelniem apdāvinot V; valdības sociālo un ģimenes liedē! labi saprotama to viesu ne- Irbi, R. Gaili, K, Ķezberu; L. Ru- tu ministrs Dž, Jaremko, Toron-apmierinātība, kas bija maksā- maku un 0; Akmentiņu ar Ka^ to pilsētas valdes kontroliere M. juši 3 dol. dalības naudu. Viņu nadas simtgades sudraba „dāl- Kampbella, imigrācijas departa-neapmierinātība bija pamatota, deri" un „dāirgakmeni" ar zelta menta pārstāvis V. Arčers un ci-Kongresa 3. diena veltīta literātu- un niķeļa piejaukumu no Sadbe- ti redzamāki kanādiešu sabied-rai un sākās ar īsu māc. R. rijas raktuvēm. ^ rības, kā arī etniskās un vietējās
Zariņa vadītu brīvdabas dievkal LPB priekšniekam V. Irbēm kanādiešu preses pārstāvji. Pro-pojumu. Rīta cēliena pirmajā re- pateicoties kongresa dalībnie-tams,-arī daudzu citu tautu pie-•ferātā literatūras vēsturnieks kiem par ierašanos, referentiem derigie.
un kritiķis J^nis Bičolis referē- un daudzajiem dažādo darbu Kā jaii iepriekš ziņots, Rīgas ja par tematu .Literatūra peri-' veicējiem, it sevišķi čaklajām izveidc^šanai bija izraudzīta īpa-odiskajos izdevumos".- tuvāk -skatot četrus žurnālus
manību. un latviešu tautu meitas Mēs šodien sakām: Latvijas spiestu ideoloģiju kalpone paš-savos krāšņajos tērpos arvien bi- nākotni izšķirs tauta dzimtenē, reizejo mūsu tēvzemes kungu rija aizņemtas^ sniedzot tuvālois Betvai tā būs? I^tvijas nā-
__________,_________________
^ 1 ATVM paskaidroijumus gan par redza- kotne izšķirsies, tāpat kā citii Tāpēc, Sludinot Kristus evaņ-
tuo^ majiem priekšmetiem; gan par apspiēš^^^^^^ tajā cāe- .Nelija atrodamās nemainīi^ at-
iatviešu kultūru, etriografiju tm nā, kad Tālajos austrumos, pie rii»as un patiesības, es esmu p^^
mākslu vispār. Usuri upes vai Mongolijas robe- Cēlis savu balsi ari tad, kad ^^j^^^^
Bija arī gādāts par vispii^ žām, sāks spēkoties divi milži, Uecina par manas tautas likteni
giem rnilaiMem priekšnesumiem; kupema^^ ir viena tēva pa- un kadj jāaizstāv maņas tautas
kujTus ar atzīstamu veiksmi pār- Sūti š^rki, bet kuri stridas par tiesības uz s^vu zemi, bilvibu un
zināja im vadīja Dace Lejniece.in^^^ savu valsti. Uņ to es domāju da-
Visās tris dienās tie noritēja rai- tojumu un skaidri apzinās, ka rit ari ņākotnS, kaut arī zinu,
ti labi izkārtotā secībā, starplai- vienam ir jāmirst, lai otrs dra^ ka arvien skaļākas kļūs tlfe bal-
kus aizpildot ar krāsii diāpozitī- votu. Tā, protams, būs apokalip- sis, kas centīsies mani noriet, ap-
-.-.^0...... -V _----.c^.„. ...««.^..a _ , ., m demonstrējumiem par latvie^ tiska cīna, kuru novērst n un morāU iznīcināt. Tā
'āk ap- saimniecēm, pirmais Ziemeļame- ša ricības komiteja ar priekšsē- f amera mazs noieis bija an īpa- ^ parādot arī Rīgas aina- viena spēkos, to spētu vienīgi pec es nekautrējos nostāties to
„Tilts", rikas latviešu preses darbinieku di I. Alksni, kurā" ar saviem pār- suvenīru stendā kura varē- priekšnesumos piedaUjās Dievs. Bet laja .cīņā zaudēs tā puse un iet kopā ar tiem, kas
rētu uzskatīt par literāriem izde- Kongresa atreferējums tomēr pielikuši sevišķas pūles un ne- ^ ^ '7*^™ecisKi iz- lajiem dejotājiem, J. Bāruša kās un politiskās sistēmas žnau- atkal tiks iezīmētas Latvijas ag-
vumiem kaut visi publicē rak- nebūtu pi^lnīgs, .ia kaut dažus taupījuši darbu, lai latviešu pie- vērtējot, liekas, ka pasākums, jnūzikāili - vokālais ansamblis, gos. ' i*akās robežas un ka cilvēce, no
stus ari par citiem jautājumiem vārdus neveltītu „programmas" dalīšanās šai plašajā sarikojumā P^^ ^P^^^ kuplajam apmeklētāju koklētāju, ansamblis Auseklītis Mēs nedrīkstam aizmirst ari ļauna murga atmodusies, red^s.
un katram ir savs noteikts mēr- daļai, kura visus dalībniekus būtu iespējami iespaidīga, etno- skaitam, radis zaudējumus. ^ vadībā,' soliste sop- to, ka cilvēks nav alds._Katrs cii- cik lielā mērā to ir piekrāpusi
ķis un vadmotīvs. Liekas, ka re- visvairāk apmierināja un pat grafiski vērtīga un nacionāli no- Par Rīgas dekoratīvo ietērpu raus A. Ss^e^Eaikov^^mfi- vēks,.kas nav atradinās
ferents piemirsa Arvīda EgUša pārsteidza — brokastīm, vaka- zīmīga, šai ziņā ricības komite- bija rūpējušies ņīākslinieki Dai- zikāili - vokālais ansamblis Ceļi- māšanas. jautā: kāpēc ,tey ir uņ Kjusi pa^ zemes virsū, bet
nāla literāro- seju unjvērtību, pa- tām delikatesēm, ka pie galda skaits, bet kavējoties ari pie smegtajām.re-latmaiga pat cietākie rakstuiri un_atsauksmes
sairums un to darit. Pastāvot brivības un: mēs izturēsim.
0