1 UTOJā:MIEEīEā SeaMIeisa, 1968. f. 12. Jūlijs, §2. n-ts,'
\
Ul llllllllllll'"''^
Katram etniskajam ceateam šai mapē bija īpaša lapa ar tautas^ meitas zīmējumu m pļe^āvajamo ējienu karti oriģinālvaloda ar anglisku paskaidrojumu, bet labai da-
Toronto tautas mākslas padomes katram autobusam bija savs no- ļus, lai apmeklētājiem parādītu sa- centru „vīzām" kJ^J^a par skaistā- lai -^"^ irl«!rlfl^^^
pirmoreiz rīkotais plašais pasā- teikts maršruts, vedot pasažierus vas tautas raksturības. Turpretim ko suvenīru, kuru, liekas, uzgla- ^^lllTinrlZ^^^^ kums „Metro International Cara- arī uz vietām, kur notiek koncer- citas bija darījušas visai maz, da- bās katrs karavānas daKbmeks. Pf^^^?^, ""^'^'^^^^^^ van 69", kas bija domāts pilsētas ta un t.s. skvēra dejas, kuras ne- žas pat nekā. Kā sevišķi negatīvi Un tieši šis „vīzas" Hecināja par ^J^^^^ un apkārtnes iedzīvotāju iepazīsti- ietilpa tiešajā karavānas program- piemēri mmami Karaibu salu katras etniskās grupas izdomas Kartamas bv^^^^^^ TJdaudz eal^ nāšanai ar etnipko grupu kulta- mā. TādēJ dažs labs autobusa centrs ,,The M^^^^^^^ spējāk, ^^T'i^ Xot tēt^šo"^^^^^
ras, tradīcijas uri citam īpatnībām, . , k—i'^r īpašf L^^^^^^^^^ turTreL"^^ ^
centa, gūtu labupeļņu... Abi bija;speciālune^ n^Mas :pira^iņienr.,. Ka
.parasti restorāni im „sniedza" ti- neesot šovinistam var ar prieku radusies/ ši nesaprotama latviešu kai to; ko var redzēt katru dienu atzīt ka visraksturīgākā J)ija valoda? Jāšaubās, ka; mapeis sa-cauru gadu. „The Islands" bija mākUnieka 0 G^ebžes «mētā ;*ārt^^ pārvalda; visas valodas, , pie durvīm piestiprinājusi vienīgi ..Ŗīģas'' vīza ari lai mēģinātu paši ēdienu nosauku-
(!) karavānas plakātu, pat. pare- Par iabi izdevušos jāvērtē ad mus ^zrakstīt ^riģinālvalodL^^^ dzētās „vlzas" vietā apmeklētāju ./Tallinas'' un Trihidadas" zīmogi, ¥ jāpieņem, kā viņivbūs IĢguši ,,pāsēs'' iespiežot parasto restorā- par sāmērrk^^^ komitejas lē-
na zīmogu. Tas pats bija „Romā'V Madride" Amsterdama" uir^^,Ma- sniegt ēdienu
TtilltfHļimtBB
LATVIJA
m
52. N-IS.
SESTDIENA, 1969; GADA 12.-. JŪLOS
METRO INTERNATIONAL
nu jau pieder pagātnei, kaut lasī tāju informācijai par atsevišķo tautību nacionālajiem centriem aprak- : sfes sniegsim vēl vairākos numuros. Gribas pieņemt, ka šis plašais sarīkojums, kas turļpmāk. iecerēts kā gadskārtējs, šogad bija domāts vairāk kā „ģenerālmēģinājums", lai -gūtu pieredzi un redzētu, kas nākošgad darāms citādi un labāk. Apmeklējot atsevišķos tautību iekārtotos centrus, kuru vairums bija nosaukti attiecīgās zemes galvaspilsētas vārdā, varēja redzēt mantotājs īgņojās, ka zaudējis lai-daudz raksturīga tīvu parādību
tu novēršamas. par lietderīgāku iekārtojumu. - vesuonu- mcks veruga iaiKa „vīzas" atzīstamas par , . . ^ . . m fvu u
Diemžēl kliboja arī rīkotāju ie- zaudējums. Abi šie centri kalpoja šamies, par gribas un fantāzijas „Latvian Special Type Oheese ,
„Veras M-
kur gan palaikam pie durvīm stā- nila", bet par ' pieņemamām — ti ticams, ka, pārrakstot no mašin-vēja senās Romas leģionārs, bet „žen'ēvu", „Skandināviju" un „Ka- raksta parauga, varētu rasties tā-. viesus apkalpoja senās Romas mei- nadu". Par teicamiem varētu ap- <3i minami jēdzieni, tad jāpieņem, i- teneš tunikās, bet iespējams, ka arī zīmēt arī , Jlongkongas" un īri- ka saraksts iedots sasteigtā rok-
GALVENĀ-REDAraJA TOIM)NTD^^^^ ;r
redaktors -> AI fr ē ds Vin č® 1 s , 508 Palmerston Blvd, TWonto 174, Ont.; tālr. 531-4533.
Iekšlietu redaktors — Rudo 9 { s H o r! t i s,
25 Grandville Ave., Toronto 334, Ont.; tālr. 769-0802.
redakgeja siro?ā:
VāciJ» — Paulā Strante, 44 Miixister/Westf., Von Einem Str. 19
Redakcijai tiesības manuskriptus pēc vīģadzibas īsināt. Neizlietotos manuskriptus neuzglabā, bet uz vēlēšanos sūta atpakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktās .domas, ir rakstītāja personīgs le-skats un ne katrā gadījumā atbilst ari redakcijas viedoklim Abonēšanas inaksa I^nadē m ASV ^ ~
parmSnesi $2.00, 3 mēn; $5.50, 6 mēn. IlO.oio, l gadu $18.00.
Atsevišķa numura cena 25 centi, sludinājumu maksa: sludinājumu daļā $2.20, bet tekstā $4.20 — $6.40 par 1 collas slejas telpu.
Noteikums par mīlestības puķes kopšanu
līdzekļi, un arī kustība nebija lē na virzīšanās uz jauka skriešana no uz otru, katrā uzskavējotie
,Beef Broth Pirmajā Ziemeļamerikas latvle- apkarojuši — gan katrs no sa-
šu preses darbinieku un literātu vas puses..-.
kongresā Elka Parkā netrūka ne .-v^^ ■ , ;
referātu ^^^^^^^^^^^^^
vienkāršos P^"^^^^;^^
______I^tvie&u "^^^^^"^^^^
zīties ari ar to, ko rāda japāņi, če- preses" biedrības aaSu un sadzi- aktivitāšu" pilsētā kā Čikāga,
--------ves problēmām, varbūt, bija vis- ^.^f g^^^ pastāvēšanas
laifemetīgākais. Viņš ari bija ^^^^a^ ;ko^^^^^^^^^
viens no patiesākajiem. Būdams -^^^^^ ^: "^m. plašas^
īsu brīdi, ar kuru noteikti nepie- r! "T T'!"' "ZA^Zr^Z"^ ead karavānas "ietvaros nepielaiž ^"^r*'*"/^"^ ".^'^'^^iv; v.«.«v«.. 30 visas citas taunoas ir UKai le- Cikagas - Milvoku preses kopas rakstnieku dienas (kas ilgušas
;. , , • -V+ bet ,Amsterdama" svētdiena saka gaa Karavānas ietvaros nepielaiž n^gļ^ ļ^p^ piedevām, kuŗai mu- f,<Anm briti un franf^i indiāņu ^^^rfs+s-ic fi.T<raH5ic va/iīf5<c veselu nedēļas nogali katra) s
tiek lai apskatītu visu radīto, no- ^^^^^^^^ .^^ 3 pēcpusdienā, vairs „etniskos centrus", kas mal- de'i^ '^^J^ tekstu ete' ko^Lā^^^ k^us varētu tT^l ^^^^^J'^^^^' Preses Ml.s .n 1! r.f.r-J\;
saršotu dažādos nacionālos edie- rn„„^„,._„^^ dina anm^lclfitāiiiš nAsniPri/ TiPkrv t-„: . . -.Lr.^..:.^^^^: KUfUS vareiu k. Ķezbei
Ķezbers savā referātā uzsver- ^^^ses bailles un 12 referātu, kā okupantiem. Slovēņi tos principus allaž centies arī (Nobeigums 5; Ipp.) '-'"šanos bija pietei- iedzīvināt.VNo Čikāgā paivadita- , . tomēr atsaukusi, jiem gadiem laibi atceros kā, vi-
iespējams, iepazīties ar 32 cent- ļ^' e'™!'''ŗ'}'' ^'^^šana "['f" ^'"iT- ^ai franfii. ar šo rīcību vēlējušies „a neuzbāzīgās laipnības pamtt
riem kuri atvēra; tikai ,,^,^05;'^'^ .^'^rft k- , ..Gourmet Menus and Kecipes". ku- ^pijeeināt savas separātistu tiek- dināli, visdažildāko novirzienu
™e tam dažām ..pilsētām" pient Parefzetaja laika. Jaulja bija rīkotāju doma par ŗu sakārtojis bjušais King Ed- ^^^^ ^^^^
, •■i'"''^^.''"', "'j^ Daudzas tautības bija patiesam īpašajam karavānas pasēm, ku- ward Sheraton viesnīcas šelpavārs ^.5,, nasriibā lai tradlol-
r^i'! 1<>« un nežēlojušas lidzek- ras ar iespiestajām atsevišķo Stefens, Vojtechs un Zena Kosare. Nevis „tikai" kritikas dēļ, bet SsTdarbi kārtas punktos
lieiderības labā,_ lai nākošreiz Mo- (astotais arvien bija «atspirdid-
lasītāju
nu. Nav nekādu šaubu, ka intere-
^sentu pirums šī iemesla dēļ spēja iegriezties tikai nedaudzos centros, redzot tikai trešo daļu, labākajā gadījumā pusi no tā, ko vēlējās rādīt rīkotāji. Šai īsiņā noteikti nepieciešams' cits' izkārtojums, vai nu ievērojami pagarinot karavānas norises laiku, liekot visiem centriem darboties katru dienu bez ,
. pārtrpkumu vai iedalot tos nelie.-. 1ās grupās, kuras, darbotos dažas dienas, vienai sekojot otrair.Tikai šādā izkārtojumā būtu iespējams
. apmeklēt visas vietas un patiešām iepazīties ar attiecīgo tautu. Interese sabiedrībā bija, pat visai liela,- tādēļ lablāķs izkārtojums nepieciešams. Bija' patiešām patīkami ielās, publiskajos satiksmes lī-dzeicļos un dažādajos centros redzēt cittautiešus ar dzelteno latvie^ šu 'informācijas prospektu rokā,
- kas' liecināja, ka viņi jau viesojušies mūsu centrā „Rīga", kas bija iekārtots Latviešu namā.
Rīkotāji bija rūpējušies par speciāliem autobusiem, kuri, ik stundu atejot no pilsētas valdes nama ikukuma, vadāja karavānas dalībniekus no 1 vienas vietas uz otru. Tā bija laba doma,, bet ^
.NEPAMATOT^ APGALVOJUMS
„Latvija Ameilkā" 28. jūnija
Toronto starptautiskās karavānas ietvaros ukraiņu sieviešu koris dzied savā nacionālajā centrā „Ei-
Foto: A. Vītrups
tos vēl labāk, karavānas novērtē- ^^^.^ pārspriestu svarīgas jumā mazliet gribas pakavēties ^ ^^^^^ ^^.^^jgag ji^tas, iedrau-vēl pie latviešu centra „Rīga». ^^^^tos. Visvairāk daudzinātā m-
Neesot rīcībā Latviešu nama pa- ^ -^^^ tradīcija tur bija t. s. numurā publicētajā rakstā „Ari grābstavam, pilnīgi paputēja lat- gtūŗa krogus" sadzīves veids. Rotā ievadīts karavīru gads" ar viskā virtuve, kura būtu bijusi gai krogu esot pulcējušies žur- izbrīnu lasīju i^lkv. Lasmaņa ru-vienīgais ienākumu avots, nodro- nālisti no pretēju Ideoloģ^^^^^ nu; kurā viņš uz3tājies„kā biju-šinot sagatavošanas izdevumu seg- ļļtisiko partiju laikrakstiem; kas šais Kurzemes clnitālu priekš-
,šanu. Citādi „Rīga" bija iekārto- spējuši draudīgi parunāties pat nieks un idejiskpis cīņu vadītājs ta lieliski un apmeklētājiem snie- tajās dienSs^ kad avīzē parādīju- latviešu sefetorā Kurzemē", dza daudz jauka un raksturīga, gj^s viņu pašu asi polemiski rak- kā bijušais Kurzemes cīņu
. ,Vadoties no.karavānas pamatide. gti vienam pret otru. Kad es pir- dailībnieks, un — esmu pārlieci-jas, ^gribētos^ atzīt, ka „Rīga" ko-' mo r^-ji aizeju uz'Čikāgas pre- nāts — visi šo ciņu cīnītāji būs pā ar krievu „Volgu", holandi^u ses kopas sanāksmi, gadījās ap- vienis pratis ar mani, ka šādu .„Amsterdamu", filipīņu „Manilu" sēsties- starp diviem veciem pre- kungu mēsļ Kurzemē, vismaz un ķīniešu „Hongkongu" bija vis- ses „dūžiem", kas mierīgi pāroi- frontē, nepazinām. Tāpēc vēl labāk iekārtotie un raksturīgākie lāja atmiņas par kādu notiku- vairālk jājautā pēc tiesībām uz-centri, kuri apmeklētājus noteikti mu, kuru abi tolaik savā avīzē doties par priekšnieku un ari nepievīla. Tikai - kālab ieeja „Rī- par idejisko cīnu vadītāju'Kur-
gā" nebija rotāta ar Latvijas un -----^^-^..««..^.^- priekšnieki un ide-
Kanadas karogiem? Ja nacionālās • ^j^u" gadda. kāda bija igau- Jisķie vadītāji bija mūsu latvie-krasas plīvoja pie krievu un uk- vairākām citām tautī- komandierī ]9. divīzijā: pulk-
• raiņu centriem, nebija taču iemes- ^-^^ jg^aksti šai grāmatā būtu ^eži Kociņš, Galdiņš, Reinholds, a „paslēpt" mūsu sarkanbaltsar- j^^pg^^ ^i^n precīzi no- ^^is^ ^^jors Stīpnieks.
kano karogu, it sevišķi ievērojot ^eikt „Rlgas" -apmeklētāju skaitu, Nevienam citam pa.r Kurze-to, ka Latvija juridiski vēl pastāv .^^j bijis cittautiešu, mes cīņām šobn'd jaunas tiesī-
Ka valsts un ari Kanāda nav atzi- _ ^^^^^ tautības. Par to vajā- ^as piesavināties nebūtu ne go-nusi tas varmācīgo iekļaušanu ^1,^^^ padomāt, iekārtojot „RIgu" ne arī vēstares priekšā pie-Pad. savienība, ko nevar teikt par ^^^ošā gada karavānā. ļaujami. Itoainu un cara Krieviju. Lieti Bij. ļ. P. 2. Rt. komandieris
butu derējusi ari viesu grāmata Alfrēds Vinčels^ vltii. A. J. Bērziņš. Vācijā
īd
SANDRA LAZDINA
Viņš palūkojās atkal uz saviem sirds pacientiem. • Dakteris Veingartens sašutumā gaudriz -dabūji) ^Žll-!^ ll^i'"''''!?!^!?? .r^^'T''^^ sirdstrieku. Viņam nu būs jāatbild ārstu padomei uii
tiesā par šādu ārprātīgu gadījumu, kas noticis slini-
(1'4. turpinājums)
„pakter Šēneri te šodienv staip bilnišķīgajām rozēm iin šiem diviem gudrajiem kungiem esmu nolikta muļķa lomā. Viņi abi visu zina par savām jaunajām sirdīm, es par savēja — nokā. Vienam no viņiem ir iedota kazas sirds, otram. — aitas. Kāda tad ir man
— kazas vai aitas? Es taču arī gribu zināt. Vēl gan neesmu paguvusi izdomāt un nospriest, kurn man patiktos labāk nēsāt savīis .krūtīs."
,Jums, kundze, nav ne vienas, ne otras. Jums ir «ūkas sirds.''
•Sieviete pirmajfi mirklī likās pāvvpr.šamies sāls stabā kā Lata sieva pie Sodomas un Uomoras. Tad viņa kri atspere uzlēca stāvus un. sejai līdz nepazīšanai pārvēršoties, šausmu pārņemtā balsī izkliedza:
„Cūkas! Cūkas!"
Šēners satvēra viņas ruku un lēnām nosēdināja savu pacienti atpakaļ krēslā; pats ])agalam izbijies. Tik uzbudinātu reaģēšanu ;uz vienkāršo ziņu viņš nebija, gaidījis. Par ko tUi pēkšņs satraukums f Kas tad vainas cūkas sirdij?
Sieviete krēslā apklāja seju abām plaukstām un murmināja bez apstājas:
„Cūkas... cūkas... cūkas..."
Jaunākais pacients uzsita sev pa ceļgaliem un, smieklos kratīdamies, arī atkārtoja vairākas reizes to pa'šu vārdu:
„Cukas 1 Cūkas! Tas tik ir joks!"
Vecais pārmetuma balsī apsauca lielo- .smējēju. Nudien, šim cilvēkam viņa kazas sirds īsti piederējās,
— viņš nosprieda, tad sacīja:
,^ā gan jūs iā varat priecāties! Vai iieredzat, cik
1
viņa izmisusi 1 Acīm redzot, kazas sirds nespēj just līdzjūtību par citu ciešanām. Te nav.nekāda joka, ja jaunai un skaistai sievietei nu jāstaigā pa pasauli ar cūkas iekšām. Fū,..-. fū!..." vecais nospļāvās blakus savam krēslam. Tad viņš uzrunāja sievieti ar cūkas sirdi:
„Kuudze, kā uu ir ar reliģiju? Vai tā tagad nevar jums palīdzēt? Jūs pirms īsa brītiņa pūlējāties to man ieteikt. Jūs sacījāt, ka Dievs labi dar', ko darīdams. Es labprāt vēlētos jums palīdzēt, ja tas būtu iespējams.'Ja jūs justos pietiekami labi ar aitas sirdi, kā
pirmīt sapratu, es priecīgu prātu atdotu jums savējo un paņemtu jnsn cūkas sirdi. Man, vecim, tāda cūkas sirds labāk piestāvētu nekā jums, un es jau nedzīvošu tā kā tā. arī no ar aitas sirdi. Bet — vai jūs nevarētu pieprasīt, lai jūsu sirdi pārmaina ar kāda cita lopa sirdi, ja tāda jums vieglāk būtu pieņemama? Dakter, kā ir? Vai otru reizi nevar taisīt šādu operii-ciju? Eedziet, cik viņa ir satriekta! Un vispār, vai pacientiem pirms operācijas nevarētu ļaut pašiem izvēlēties, , kāda-lopa sirdi viņi vislabāk gribētu?"
Šēuers kā ap.slulbis klausījās ^un skatījās šai notikšana uz balkona. Negribējās ticēt ne ausīm, ne acīm. Viņš, lāpāt k<ī citi cliiŗni'Mi, jutās it kā atpestīts,, kad beidzot bija atrisinātas visas problēmas ar lopu sirdīm to-pārstādīšanai cilvēkos. Viņi bija pārliecināti, ka nu visām grūtībām im nepatikšanām pienācis gals. Tagad šis notikums uz balkona šķita kā rēgs. Kas par tumšu radījumu vēl aizvien ir cilvēks! Kfi gan tas gadījies, par spīti visai izglītībai un civilizācijai, ka cilvēks nesaprot sirds lietas, nesaprot, ka sirds ir tikai motora sūknis, vienalga, kāda lopa vai cilvēka, melna, balta vai: dzeltena cilvēka?
si seju. Tātad —izmisusi! Vecais vīrietis šad un tad uzmeta viņai žēlu skatienu, un viņa acīs spīguļoja divas a.saru lāses.
Jaunākais nemitējās smieties. Smieklu atstarpēs viņš atbildēja vecajam:
„Es nesaprotu tādu izmisumu. Nē, kungs, nesaprotu! Te nav nekādas darīšanas ar kazas sirdi un līdz-jiTtību. Te ir smadzenēm darbs. Vai jūs man nevarētu paskaidrot, kāda būtu starpība principā starp kāzas,
aitas iiii cūkas sirdīm un cilvēku sirdi i Man ir alga satricināti līdz pašām saknēm, viena, Absolūti! Beigu beigās, kāda vispār ir starpība starp lopu UB cilvēku? Vai jūs pazīstat tādu slavenu . krievu dzejnieku Puškinu? Cita starpā viniš bijis ar! īpaši asprātīgs. Nu, viņš reiz uz so jautājumu atbildējis tā: Cilvēks ēd sēdēdams, lops — stāvēdams. Te jums ir visa starpība 1" Un kazas sirds' īpašnieks smē-, jās tā, ka dārzā rozēm lapiņas drebēja.
Šēners jutās pilnīgi no līdzsvara izsviests un tā arī nezināja, ko teikt, ko neteikt. Tad viņš nedroši M kopā cilvēkus un lopus, paplikšķināja sievietei uz plecia un sacīja: Qq • • ' '
„Kundze, uztraukšanās nekā laba nedarīsi Pārdo- - vientulība dakteris Šēners nu cīni-,
mājiet visu mierigā prātā, un jūs redzēsit, ka izmisu- ITJJ ''l ^mtām domām, ka laikam tomēr., mam nav pamata. Es jums tūlīt atsūtīšu zāles un - i™ •* matērija vien, nav tikai
viss būs labi." ^ ķermenis, kas kustas un' pārvietojas, ēd, guļ un vai-
^ rojas vienīgi tādēļ, ka kaut kādi motori viņu dzen.
?™^^eiz-viņš šķita atskārstam paŠos dziļumos kā-Nākamajā rītā agri telpu uzkopēja atrada skais- ^.^^^^izdibināmu mistēriju, ka viss nav tikai matēto sievieti ar cūkas sirdi pakārušos labierīcības tel-' J'^^^^ ķ6^*^enis, kuru var saņemt rokā, griezt un šūt pā pie durvju roktura. Nelaimīgā bija pārgriezusi ^®P^'P^^etot un tā tālāk ... . gareniski ^ divus dyieļus,_ tad sasējusi to galus kopā Taču, taču ir vēl kaut kas cits, ko nevar ne griezt, ,m sadi ^gatavota cilpa likusi beigt pukstēt savai ne sašūt, ne pārvietot, un ka visvairāk tas attiecas tie--.ciikas sirdij ši uz sirdi. Kā taču viņa tēvs' sacīja? ^Teiksim, ka.
Viņa sedeja uz grīdas noliektu galvu, skaistajiem sirds ir svēta.' 'Jā, tieši tā viņš sacīja' matiem sajukušiem pāri visai sejai, un pārbiedēja
nicā, viņa vadītajā nodaļā, un, droši vien, jāzaudč sava karjera.
Dakteris Šēners juta nervu sabrukumu tuvojamies. Viņš tai pašā dienā atsacījās no jebkādas/operā-cijas un ieslēdzās savā istabā pārdomām. Tomēr pagaidām viņš nespēja domāt nemaz. Viņa nervi bija
Traģisko gadijuniu slimnīcā, protams, nevarēja apslēpt, ne noklusēt savās sienās un labirintiškajos gaiteņos. Ziņa, kā vēja nesta pienenes pūka, lidoja pa visu kontinentu. Nākamajā diena jau laikraksti vēstīja, ka tur un atkal tur uzgadijusies kādi reliģiski sludinātāji, kuri fanātiski sauc pēc Dieva soda tiem. kas uzdrīkstējušies izvaroti Viņa radīto dzīvību, jau^
līdz ģībonim tīrītāju, kad tā ieraudzīja dvieļu cilpu ap pacientes kaklu un durvju rokturi.
Kādas gan nepārvaramas mokas bija cietusi slim-niecs dvēsele un viņas cūkas sirds, ja viņa bija spējīga izdarīt tik neiedomājamu un techniski grūtu paš-jiāvibas
Šēnera zinātniski izglītotais prāts pretojās šādai tezei, bet atkal un atkal viņam tēva vārdi skanēja ausis. Tēvs taču arī bija ārsts, i zinātniski izglītots virs! Kādēļ viņš, Heincs, līdz šim nevarēja saredzēt to, ko tēvs redzēja tūlīt?
(Nobeigums sekos)
i'
Mi
i
AINAS KRAl
Preses kongiļ di atelpa ārā. nav iepazinuši nas.' smiekli, bez saules, bez mēr priecīgi.: dzejas daļa.
Gan rīta rakstnieku cēlitļ dienlaiku. Bez niekiem, tādēļ citu. Un liekai šiem vien domj Kas Vien rakst braukuši un ps rajiem Jāņiem,! gresa.
Pfiekšnesimiiļ sos: augšup, le] tams, visiem. Kāds kritiskāki reizēm raunnini ki! Paf ko viņi' tēta tauta! BetI Zīverts teica: vot; Anšlavs E£ dlvēks grib spi gdb lasīt! Un h
• Ir arī ko red2 gnīpiņām.: Kā si, torontieši uJ pirmie: Aizsilaļ Lorbergs, Birutf tori gluži nepaiļ jās. Arnolds šii; ģis, Austra Baloļ mentiem Kārlisļ Auzāne. Ar dze] niņš, Jānis Bičc
: Pēdējā grupā literātu. Cēlien? Gāle, kā ganām] .'not, māj beidz( kot priekšā! Zer na, cēla. Piēceļj na un Dzintars! priekšā. Jānis stdnās: jūs to Viņš: iebraucis padomājis uzst] zilā kreklā, st'al ies. Voldemārs jau uz skatuvi.
Saskatos ar vai viņš manu kal vienu! mļ •kodināts. Un ja] šā, aiz galda, m Ejam arī mēs. ku cēliens. Pa.'^ dzeju, ar prožU; moru.
Un humora- n] gribēta.
: Ar dzejoļien, nav smiekliem smīdina Bimta dinājusi. ka no .si basā, viņa ai gaišā" paedilātibā. daudz rindām izļ lasītu ne savā br| jām Jāņu dziesi vakara uzvedumļ kas vairāk par īļ nepadodas.
Imre, savu Česlavu pāiļ sākums jaunajai Hptumšotā pāsai
,.Tu runā ])i turpināja garīcl2 cilvēks nezina; k^ Meklē to savā si| un templi var farizeji, bet-tav morāle nav izgu mazgājamais līcļ var izdaudzināt sētu sienām. Miu mams, tāpat kā-tūra kādas, impļ par vājiem, lai tļ pret vislielāko vļ Izrādījās, ka ne jadzīgakā tika i ļ 'bet vēl nekad uļ laina kā tas:ad. ram kļūst mā
I