ml i. 12;
lekavota
ļu' saime, 2. un 3. vie-tties tās pašas vienības l^rzu saimei.
\ķ vakarā pirmo lielo „Špēkavots" vadīja Inta aizdedzināja E. Skuja, īpašumā TJksbridžā nora. Ugunskur a pr ogr am -skauti un viesi pakavē-|.stundu dziesmās, sau-1 jautros priekšnesumos.
laidu nometnei dots no-ļprieks", tad arī gaidu , 30. jūnija vakarā bija šis temats. Ugunsku-imu -vadīja nometnes palīdze N: Pulciņa. m dižskautu nometnē, „spēka vīri", veidojās ?šanas tornis. Visā no-īja īsts gaidu un skau-slavējama rosme.
G. U..
LONDONA
is tautu federācijas mdonas nodaļa 15. jū-rīkojusi aizvesto pie-i'kaipojumu Sv. Pāvila iuŗu vadīja anglikāņu B. Kīfs <Keefe), bet [ledca' katoļu priesteris '
iejs (Boday), kurš 3radies pēc Ungārijas b 1&56. gadā. Ērika Bei-laja ,^ve Maria". Diev-bija kuplāk apmek-Agrāk rīkotajiem laid- . ķengas aktiem, tifeai Ija visai maz..Pēc diev-vairums dalībnieku jaznīcas zālē, kur lie-pacienāja viesus ar ka- " Amds izsrādīja filmu BTPK Londonas ^alde-, pasniedza dekā-im A. Sprudža un A. l^ēto; rakstu krājimiu
ica".
Ps.
fēJŪMIEM
pašvaldību centros. . las sarīkojums izskar līnijas dienas vakara (Jsētas valdes namā • ar i, kuras laikā izraudzl-ķravānas sikaistumkara-ģodu konkurējot gan-etnisko grupu karaiie--Miss Rīga" Sarmītei &i. žūrijā darbojās ra-ļlsvīzijas pārstāvji,. ka^ īti. intervējot un vērtē-. daiļavu personību un : ne izskatu un. tērpa Tādēļ konkurentēm uz godu publikas priekv ^stājas divas reizes — Darastajā, pēc. tam tau-; Ap 700 balles daiībnie-. [■:ē uzvaru pār savām sēm panāca ,,Miss~Ki-ļ2 gadus vecā ukrainim;
iHluško, kura pagāju-IAiss Toronto" vēlēša-ierindojusies 3. vieta, „galma dāmām" žūri-. ija ,^iss Varšava" -polieti Kīistinu Vel—un ,,Miss Vīne" — leco.■ Brigitu Krāmeri. _3tautiskāš karavānas [norisi aprakstus puT>li-lielie Toronto dienas neminot arī latviešu .%ķ. Paredzams, ka šo lu Toronto tautas māk-, 3me: nākotnē izvērtīs ķrtēju līdzšinējā Cana-; ik vietā.
mtblatvie^n litsabiedrība
rorBhtoV Credit Union īimifed
St., Toronto 174, Ont.
lef. [924-2775
maksā
noguldījumiem
fedrība izdara visas paliku operācijas, izsrfled?
izdara naudas pār-un izsniedz ceļotāju
čekus. NAUDAS NOGULDI il AIZDEVUMU IZ KREDITSABIED )ARA DZĪVĪBAS APv ļi^ANU LĪDZ $200d.(M)
vai $5000.60.
ļerts darbdienās no pL E — 8 vakarā, IJa līdz 15. septembrim sestdienās slēgts.
>REJSONS
>DBOSINA 1463-7313
APELLĀCIJA SAIKARĀ AR STAĻINA -HITLERA PAKTA 30 GADIEM
Septiņu apspiecto Eiropas tau- ''4ņā par brīvību un viņu vēstu-tu trimdinieku organizācijas riskajām, politiskajām un mo» Zviedrijā 14. jiinijā publicējušas lailiskajām tiesioSm un par na-šādu apellāciju: cionMo neatkarību im pašnotelk-
.,Pirms otra pasaules kara iz- šanos; 2) nosodīt krievu militār celšanās Staļins parakstīja ^gurnu sr Hitleru. Šis līgums Austrumeiropu sadalīja divās interešu sfairāS; Baatijas valstis un Somija- nokļuva padomju interešu, sf airā, bet Poliju sadaĶja.
(Nobeigums 8.
Miris redaktors Ēvalds Preivalds
SEŅORITAS, KASTAŅETES UN PLAMENKO
(Pārnesums no 4. Ipp.) temperamentīgu flamenko un ciņos, kas stilizēti kā tautas tērpi, tām spāņu dejāin. Skan. kasta-bet'daudzveidīgiSfrāsās un izvei-ņetes, virpuļo daiļavu . augumi, dojiimā. Tautisku izstrādājumu protams — ,pnājas" iekšienē, bet nav nemaz, arī suvenīru istendāJ.nttresenti viņas var apbrīnot pa redzamas ikdienišķas lietiņas, logiem. Telpa samērā maza, ap-kuras nebūt, nav ipatas poļiemi meklētāja saspiesti kā siļķes mu-bet masu prece, ēdienu karte, cā. Neciešams ka-rstums liek kurā atkal izcelta Kanādas te sviedru lāsēm izsisties ne tikai ģiona polu veterānu nodaļa un uz pieres, bet ritēt pār visu ķer-minēti daži ģeogrāfiski dati ar meni. Vai karstumu rada dau-lielāko Polijas pilsētu iedzīvotā- dzie iekvēlinātie skatītāji, jeb ju skaitu, bez kafijas un tējas vai karstasinīgās fiamenko dejo-piedāvā medus kiīku miodovņi-tājas? Vienalga, apmeklētāji to-, ku un ,iklopsi" ar sēņu mērci un mer jutas omulīgi un nespēj at-bietēm — flackl po Varšāvska; raut skatienus no koši' tērpta-,.Varšava" nespēj modināt in Jām seņoritām, vijīgu ķermeņu teresi, tādēļ nav patikas arī īpašniecēm, kuru tumšās aris kaut ko nogaršot Uz program- 'kivēlo kā ogles, p.iu vēl krietni 'jāgaida. Apkārt Karstumā lieliski garšo gaspa-tomēr spurdz la^bsskaitļs meite ČQ — auksta sarkana vira. Dažā-ņu īstos poļu tautas tērpos, un dās tortdlslas ar kafiju „nevelk", viena no viņām paskaidro, ka interesi nesaisita arī -tas, ko spā-paredzētas tauttis 'dejas. '^Nekā ņi apzīmē ar tapas rieksti, olī-darīt, kāds neprātelis izgudro- ves, jūras vē^ši. un sīki sagriez-jis- pulksteni, kas vienn^ēf treno ta desa; arī-dažādie zivju ēdieni tālāk. Tādēļ— ardievu Varšava" ne, vienalga, vai tos sauc pesca-Kādreiz skatītā istā Varšava bi- do, vai arī mariscos. Aukstā gas^ ja nesa]īdzināmi dzīvāka un in- Pačo ir lieliska, tikpat kā medicī-teresantāka. ^ na pret karstumul
Spāņi savu centru MAE^EIDI Citādi skatāmā nav daudz, gal--tikai uz vienu dienu iekārtojuši venoķārt masliet rokdarfbi. Bet poļu studentu klubā, tomēr nav — vai tad nepietiek ar s 5ņoritām taupījuši ļaiku: im līdzekļus, lai un flamenko? .Pat fotoaparāta pamazas ^ielpas vidusdaļā izbū- zibsnis sabojājas, šo daiļumu un
vētu raksturigu spāņu zemnieka temperamentu iemiīžinot... Lab- «.x..=ou.i.« x. w.; ^u^^.^ ^o^. «...j..- ...... ^..^^—„ o«v«, u..x.ict.c*, ^^^.^ uo- ;^jp(vio^;,-„ ^air*? nenāriipcina tāla nlPtiālniniiic n,i5«.Ti,-ha/»T,5
^ t^'^. ^z.tč^Ti ±^.r ^"^t iJe^": Sf^gsirt S
ras vienīgi ar ieroču palīdzību, trijās Latviešu Balsi". Ar to vi-
darbība tomēr
Vienošanās Jaltā Eiropu pār- 'Vašingtonā pēc sirds"^ lēkmes dalīja ar mūriem un dzeloņstiep- J^iJā miris Amerikas Balss lēm, pie kam Baltija, kā arī Aus- latviešu vadodas raidījumu vadi. trumeiropa un daļa Centrāleiro- ^^J^ redaktors Evald^ Preivalds. pas nokļuva padomju varā. Aizgājējs bija dzimis' 1913. ga-
Baltijas valstis - Latvija, Lie- t !L^S?f f h^^'^''. tuva un ī-auniia — biia nirmās ^ ^^^^^ universitātē
Cs 19 oTada iūiSm otoēTa ^^^^ kuŗas 1940. gada jumja okupēja pievēregg žumāUstikai, upu-
un pievienoja padomju impen-^nvo Baltijas valstu
okupācija ir rīcma^ kura nesa- strādāja ,3rlvfe Zemes^ reto
skan_ar tau^u tiesībām, im tadeļ eijā, bet mi, gadā siistijās dar-
okupa^jija vel arvien ir sta^ptau- ^ Rīgas radiofona infomācijas
?ska, ne Pad. savieml3_as iekšēja ^aļā, kļūdains ;dens no jS-
- lieta Invāzija pagājuša gadā če- jiem tiešo reportāžu snied^jlem
Sadberietis Ai'nolds šiņps (otrs no kreisās) LP^ rikotajā, kongresā Elka Parkā ar Kanādas simtga- choslovaikijā un krievu agrākā no notikumu vietas. Radiofona deš „dālderi" un niķeļa rudas gabalu apveltīja (no kreisās)^Osvaldu Akmentiņu, Kārli Ķezberu, Rita vardarbība Ungārijā ir atbai -pm^A Kdz Latvijas
GāK, Viktoru Irbi un Leonu Rumakij; aizmugurē pie prezidija galda A* CSmIe.
Foto: Bruno Rozītis
^ paroHēles noti^^ Salti- i^uS
' tiku un pārcēlās m dzivi laukos. Pagājušajos. iq;gados iekšējās ,1944. grādā s. Preivalds ar ^ pretestības izpausmes padomju meni devās trimdā uz Āustrijis, ■ impērijā ir pieaugušas un pie to organizēja tautiešus un uz-
(Pārnesums no 1. Ipp.) vlngs. mps esot vēlējies visu sa- griežoties savā ciematā, Rips ne- f"f,„f ^"^iSHfkonU^jas "vadi-
Nenogulēsim savu laiku!
ties pa trim logiem, arī no „res- suvenīru stends, kurā ir tikai gādāja galvenā saimniece Olga potai pilnīgā apmierinājumā", viens nepazinis arī viņa..,
torāna" bufetes caur mājas dār- vēršu^^ņu varoņu. ~ toreadoru Sprinče no Ņujorkas, kura kon- ndkā nestrādājot Reiz viņš ie- Vai šī teika par Ripu it kā ne- 'ļ^'"^' t^'^imēs na TabiedrS
za sētas kaluma ornamentiem, un matadoru atčēilikartītē^^ ~
Pašās .,māj,ās" arī nedaudz ki'ēs- Spānijas gliemeži konservu kār- kustēja no virtuves, bez mitas nogulējis 20 gadu. Kad viņš at- biniekiem un literātiem: „Neno- H^h^mv JS^^^ kā m mft LcJ^Ho^h^»
lu apmeklētājiem. Kā pasē ie- bās. Toreadori redzēti Barselo- kat^t ko vārot, cepot, sutinot, kal pamodies, viņam bijusi uzau- guliet savu laitoi. citādi pēc at- ^^^0^ MĪ ^triSu^c^tS ZtTes
spiestā vīza - sarkana dejotāja nā paša acīm dabā, spāņu kon- bnininot Nakšņojot telpā līdzās gusi gara bārda, uzticīgais suns mošanās pasauli vairs nepazī- STd ' hi rl^^^ l^e^ iTioT S
apžņaugtā Medtā im kuplu apak- servētie gliemeži katru dienu virtuvei, bija izde-^ība konstatēt, pazudis, šautene sarūsējusi, bet sit!"? Tātad - nenogulēsim sa- P^^omju rezims. loceims un im. gaaa Latviešu
šu un uzrakstu Ēspana — jau ēdami tepat Toronto (starp ci 'ka nevienu vākam „saimnie6u pasaule pilnīgi pārvērtusies. At- m laiku! pieteic, ka galvenā atrakcija ir. tu, garšo labi!). No šejienes var komandiere" neatstāja „komand-dejotājas, kuŗas; viena otru ne- aiziet apziņā, ka pusstunda pa- un pozīcijas"^ pirms pus-
pārtrauktā virknē nomainot vai tiešām pavadīta Spānijā, kaut nakts, bet jau ap trešo rīta stun-vairākas kopā, piedaloties;tika» tur vasaras karstums ir sauss, ^utkal rosījās ar pannām, kat-dažiem lepniem un staltiem do- ne tik mitri tveicīgs kā Toronto Mņiem un paplātēm, lai paveik-niem, klabošiem papēžiem un atveidotajā ,;,MadridēV.
tērpiem virpuļojot iepriecina ar Alvils Vītrups |^esa daltoelm pulka^^^^ .^^^^.^ ... v.. ^u..h:u. mu- ^^^g^ ^ , ^^^^^ j^^^. ^rvi^r^^n^p^^v^
sanai. Bez Olgus Spnnces par J menta un pastāvēt ilgi," viņš uz- .....Mn, ioifHoc vaids bija_ viens no _Amerikas lafr
padomju režīins, loceklis un M.; gada
Pagājušajos 29 gados Baltijias ņacdonālfc padonies^ d
Noteikumi par mīlestības . .. S\u~L^"r^,r «S^fK^^^l
(Pārnesums no 2. Ipp.) nājumu K. Ķezbers uzskatīja eiropas zemēs (pārcēlās uz Ņujorku, m
flrī iVrtPvii^i retrni^ Blīvā Vār. ^^^šējās disciplīnas trūkumu, ai- Mēs nnsūdzam ^rpmla vaid- laikraksta „Laiks»" re-
tu visu kas nepieci^ams kon ^^^/^^^s ^^^^^ £LYat. '^"^^'^^ « ^'vt draudzi- S'^l «^^^stājot novSrtā ari
fou.„Ņaids var uzliesmot mo-
niekus saskaņā ar Apvienoto nā^ ^^s^^^^^'^'^^
TORONTO ZINAS
.viesu labMājīĒu »11 riipējās Af kongresa pārstātas, arī tas — Jet'n^e^ība ir k^ 1^,^^ ?\ genocdu Baltjas a^viemDas idejas
ari viņas palīdzes Lūcija Jēgere ^.^^L^^^^^^ ^^^^^'^^ jākopiTāpēc bied- si ^rf pJ^^^'i^'M t ^'«^ dibinātājiem, darbojās
no Ņudžersijas Renāte Ia.be. ^^"^ "^P^^^^- " iekšējā sadzīvē kopsim šo mī- Ssūl^m v^dni.^^^^ ^ ^^"^«^^
Auguste Keiše (aktrise Auguste pakavējoties p.-e LPB pēdējā lestības puķi!" arī pa^ jaSSiālism^ ^^^"^"^^ ^ ^^^^^^
®, MontrealiešaG.Sukses izkar-,puses līgojot dodoties uz Mež- Prince) un gados jauniņais iz- laika darbības, K. Ķizbers vis- Pēdējā teikuma dēļ refe tojumā 6. jūlijā Toronto viesojās ciema sabiedrisko ēku, kur tos palīgs Ivars Irbe.
pirms cildināja latviešu preses rents kļuva par visbiežāk citēto f^t^^i^L^'l^^J^^^^ latviešu valodas raidīju-
tājs. Kad Ameriisas Balss orga-
dzejniece un dziedātāja Ausma Sagaidīja: Jlņa tē^^ (A. īkau- Pirmais rakstītāju kongress darbinieku konferences sarīko- konferences locekli referātam
Jaunzeme no Sanfrancisko, pro- nieks) rni Jāna māte (R. Ikau^ katrā ziņā atzīstams par izde- šanu, kā arī citus centrālās vai- tūlīt sekojošajā Jāņu vakarā. Tā IrlvS!^ "^flIiii^fi^rilM ^^^^ ^^^^^ laikrakstā un
redaktora pāie-10 gados bO-
S. Butāne), M otrā daļā lasot sa- jiem laika apstākļiem paceļot lī- kongresa daUībnieki (gkat, LA skaitīt, ko visu bez tam varētu Ķezbera referāta minēto pie- vtrii,iim^^^^^ fn^i'ām KrW- informācijas pSrval-
vus dzejoļus. Pēc priekšnesumiem gotājū labsajūtu. Vēlāk jāņubēr- 28. jūnija numurā) un nodeva darīt mazākas preses kopas lat- ņemt par biedrības iekšējās sa- IX r^riP^^^^^ ^® ^^^^ latviešu raidījumu
viešņu ar ziediem un garāku uzru- iii līksmoja deju priekos sabied- LPB centrālajai valdei tālākai viešu centros. Preses darba vei- dzīves noteikumiem, tad jācer, tai^Lfnodaļai piešķīra goda balvu, kas
nu sumināja LPB Kanādas kopas riskas ēkas zālē pie skaņu pla- izvērtēšanai un īstenošanai ie- cināšanai vienmēr noderīgi ka noteikums par mīlestības pu- - r,rp«P« im iiW ^^^^ ^"'^ ^"
pr-ce B. -Senkēviča. Jānožēlo, ka mūzikas. īpašs laika posms spēju robežās. Referāti un pār- rakstnieku vakaii. kurus pār- ķes kopšanu paUks spēkā - vīs- L« ^ntiTc v/orr c^^^^ '
ļoti interesantais Ausmas Jaunze- tai pašā telpā bija atvēlēts tikai runas vēl ilgi mudinās kongre- mainus var rīkot ari blakus pil- maz līdz nākošajai preses dar- f^m n™iVā^^ Nelaiķim veltitU' aizlūgumu
mes vakars bija pulcinājis tikai ne- jauniešiem, kuri priecājās pēc <ja dalībniekus uz pārdomām, sētās. Arī lielu sarīkojumu lai- Mnieku un literātu konferencei. ^S^, ,ī ^^^^ Vašingtonas Hincs bē- '
]1)-y;"^^- 1^ atoaistīt oaitiesu tautas^. pi-āv.: A. Vein-
■ bergs, pie šķirsta goda sardzē
stāvot studentu biediribas T^i
mus, viņš pēc grūtas izšķirša-
daudz vairāk par 30 klausītāju, to savas gaumes deju mūzikas ska- un gribas cerēt; ka tas vien jau kā, kā dziesmu svētkos, der pa vidū vairākus haniiltoniešus, bet 9ās. dos kaut ko pozitīvu turpmāka- rakstnieku cēlienam. Ne. tikai tā-
ar au-dzī-
viens ar
[esis ipcueja giaiia, Rusticana goda sardzei, bet ES.
Godbijībā un pateicībā, dalīda- Kalpaka bataljona — J. Kalējs. Lindbergam spēlējot vijoles so-
skaits neapšaubāmi būtu bijis jū- Quebec Ave," Toronto 161) rakst- l^bu izdošanos
tami lielāks. Divas dienas iepriekš veidā pieteikt bērnus 5 - 12 ga- *i vieta - s'-
Prie^^umu « Zi īZīk^l "s^^. TTZ^Z7\^. ^ cTnāt ^=S;s."";;j;dzē^"" tos -ma pēdējā ^ gaitā ieadīja 23. viešu vīrsnielai apvienības V. latvi^ -^^^^J^ nīSfs
"^^'^^^tāju. Tas nTSanlt se^ot »a Parkā. No šī jaukā zemes laist pie vārda pakāpeui^i, vie- '^^J'^'^^^JL^^''Z^^^^^ B^anis, C&u stud^^^^^^ runas teica ALAs valdes pr-dls
dlia arohiblskaps A. Lūsis, pal^- dil - sToIa" do« a^^;;;"^ ar KatsMu kalniem saistās A^ šim nolūkam derēh, par. trJrS'tCi Dr fS no ull'"- ^rl^i^tL^"^
vejobes pie pieticības tikuma, rotu tēmu lura un citiem *olē. teika, kura labi noderīga art dzēt līdzekļus. Laite an jadibi- * ™.'™Jļ ™ras ™ darbi Ķipau- Dr. J. Laas no Ciānas draudzes, °° Jf^f'^* " r^Z.
Pēc tam nometnes pagalmā noti- ^ prSeSem nSaiā sa- «ums, latviešieir..v Kādā vietā, na ģSda tiesas vai šķirējtlesas. «"^«s daudzos cienījamos E. Freimams no Sv Jāņa drau- sportota sames
ka ĪSS !ai<āgās atMSŠanas -cere- Z Ī^S^^^^n"Si. toauo<^t uz notikušā kongresa lai vajadzības gedrjMā varētu amato.JamsB.gens - Mpa- dzes saimniecības valdes Sv. Ja- ^-^^^^^"^ ^
moniāls, kufS uzrunu teica Sv. toiZā tonottkfiTnaL S vietu, esot redzams bārdains atjaunbt saprašanos kopas bied- ^ bata^ona leitnants, La^lesa ņa draudzes daciu konutejas pr- staroja P. KelTOlda.
Jāna draudzes or-ks 5-.. Rfit^n.' S"?' S "° .L5!"'^!if ! vTr., .r 6»,,t«ni -,m si.ni - Btos h staroā. iekām plaisa kļuvusi 'kara ordeņa kavalieris, Vaimie- ce r. Rungule un E. -Ēvele no -:-—
Jāņa draudzes pr-ks ž.- Rūten- viešu 5. dziesmu svētku ietvaros. ™s ar šautEsni un suni bachs, bet LNAK izglītības no- - Mežciema snodriba^ talkas Vanviņkils, kura teiku īsstāstā īpar lielu.
zares vadītājs J. Itfežaks norād- • «^'"^"^ ™!"^?f ----
ja uz lielajiem līdzekļiem, kurus ""''"^f ,' "-,1"""^ P^f^f katra valsts izdod jaunatnes au- ^1'!^'°"'' 1' dalto™ Tai-
cimela novāca imtusos kokus
dzināšanai, izbūvējot lepnas un modernas skolas un ieviešot jaunas mācību: metodes, jai skolēni ātrāk un ietekmīgāk iegūtu zinā-.šanas. Taču, par spīti šai piepū-
un zarus, appļāiva. zāli un pārkrāsoja sabiedrisko ēku. Kalna rajona Hydro vīri pašreiz sagatavo "vietu elektriskās līnijas iz-
lei un milzīgajiem izdevumiem. ^1^^"^!' ""^^^f: kaut kas svarīgs ir aizmirsts, jo ^if—« ^^'^^ ^? ^^^^l .iauniešu izlai^Da un vandālisms ^^^l JO_pernaja rud_eiu
arvien vairāk vēršas platumā. ^^"^^'^^^ '^P^^'"'
Tad sākās pirmās iiometnes nodarbības, galvenokārt peldētavā. Nometnes vadītājs arī šovasar ir Guntis Šiliņš, bet par meiteņu vadītāju izraudzīta: Maruta Salmiņa. Jauni atsevišķo grupu va-
tais ceļš bija daļēji izskalots. Jūlija otrā pusē Mežciemā notiks jauniešu sarīkojums, bet. augusta „gaŗajā" nedēļas nogalē tradicionālā Rudzpuķu balle. © Jāņu dienā savas, šāszenies
dītāji ir Rita Bāruša, Rita Eze- f T"""' riņa, Mārīte Vīmane, Dairis ^^"^f f^"^^ šternbergs Viņš jau Kārklinš. Pēteris Krūka un Lu- ^^'^^ ^^^^^ su:dskaiti, un likte-dis Hābs, bez kuriem darbojas "^^^ ^^^"^^ pārsteidza tieši vēl agrākie Jūlija Kiirmīte, Vai- ^i^"^- ^iĢš Latvijā dzīvoja
da Siksna un Ivars Stārasts. Pēc Kuldīgas apkārtne, bija cīnījies ar viena gada aizvadīšanas Minste- ^^''o" ^^^^ ^^'^ pasaules karā, bet res latviešu ģir/maziŗjā šovasar ^^nadā strādāja par būvgaldnie-darbu atkal atsākusi Vija ūdenā- Piedaloties ap 40 pavadītā-ne no Detroitas, tagad kā mazo Ji^m, aizgājēju 28. jūnijā no Ro-bēmu vadītāja. Nometnes pir- sara bēru nama pēdējā gaitā uz majā nedēļā, kurā dalībnieku Jo^^as kaj)sētas latviešu nodalīju-skaits vienmēr vismazākais, nO- mu izvadīja māc. Ā.Cops. Par nometņoja 33 bērni. nelaiķi sēfo dzimtenē palikušā ģi-
i) Katoļu draudzes lauku īpa- mene.
šumā Mežciemā Līgo vakarā 21. 0 Savā mājā 28. jūnijā ar sirds jūnijā bija sabraukuši' vairāk trieku 58 gadu vecumā,pēkšņi mi-nekā :10o jāņubērni, bez tam ari ris Kazimirs Varslavāns. Nelaiķi labs skaits 'jaimicšu un bērnu, 2. jūlijā pēdējā gaitā uz Jorkas kas Jāņu priekos vairāk dalījās kapsētas savā vide. Līgotāji sadalījās di- dīja māc vos pulkos A. Ģertmaņa u^ A. sēro dzīvesbiedre Rēķa vadībā, katram no savas vars un meita Linda.
tis ^rlipln^' ^^^^^^^ - ras pilsētas galva, lauksaimniecī- draudzes svētdienas skolas. Sēru šinu. Pār aizgājēja šķirstu māc.
ro7Xakst^is Va^ngtons Ēr- Par Silveno darbības apgrūti- toas' skolas direktors un visbei- dievkalpojumu kuplināja tenors G. Straumanis ^kaisīja dzimtenes esot uzrakstjls vasmgtons sr Par gaiveno uc« ^^^^ ^.^^ ^ ^^^^^ ^^^^^^ ^ ^^^^.^^ ^
draudzes priekšnieks. ērģeļu pavadījumus spēlējot Edi draudzes loceklis, i/^sad^misķa-
. Sēm dievakadpojumā : piedalb^ I^^^ jās māc E. Putniņš, prāv. j/sai svetījot^prā^^ J. IHirķs to Turks un draudzes mācītājs G. vakara dziesmiņu. ..Nu eš gnbu ^j^^^ Straumanis. Māc; E. Putniņš tei^^ ^ēti^^^^^^^
^ Mvad^ārdus^
draudzes un tas mācītajiem., ku- etraumānis im māc/ J. Straut ^^^^ ras loceMisMjis aizgājējs. Prāv. ^^^^
J. Turks cildināja;:nelaiķi kā īs- kapsētu pavadīja?40 automa-. ^ ^ sma^. n^^^^ tu kristieti, jo pāri visiem pienār. kūmiem viņš visaugstāk turējis pielikumus j^ret Dievu,; draudzi" un .baznīcu, Mā G. Straumanis -: atskatījās uz pēdējiem; 18 gadiem, lairos aizgājējs bijis Sy. Jāņa draudzes^ valdes loceklis un. vēlāk pr-kSi Arvien gaiša prieka tm dziļas;; izpratnes pilns. viņš. piedalījies draudzes dzīvē, nekad nepiemirzdamš j aunatni un bērniņ. Svētdienas- skolā viņš arvien bija mīļi .gaidīts, viesis, draudzes sarīkojiimoš bieži redzams jaunatne,'? vidū. ^ '' ,
Korporācijas Patria pēdējo sveicienu savam. fiUstram node-. va inž, R. Nīkurs, nolasot aizgājēja dzīves gājumu. Sv. Jāņa draudzes vārdā atvadījās V.; Pa^ vasars, ho Čikāgas korporāciju kopas ~ A. ■ Birkeņs, nO korporācijām . Talavija — V, šmits, 11 ; Lettonia — E. Bērziņš, Selonija J — N, Baltmanis, .Lettgaiiia ^ G. Bliimbergs, Pr, Lettica — A.
Mi
Mirušais Čikāgas Sv. Jāņa ev.-Iut. draudzes priekšnieks Jānis Ro-ģēns vienā nd pēdējiem uzņēmumiem, kas viņu rāda amata pienākumos — draudzes jauniešu iesvētīšanā: priekšā no kreisās — ērģel*
Foto: Bruno Rozītis saimes -"kaipt. P. Ozoliņi, no Ms Kenigers uu^uris Pavtovics.