i LATVUA AMEBOA Sestdiesm.
(F.
§2.
SPECIĀLMKSTS „LATVIJAI AMERIKĀ" NO VAŠINGTONAS
Vēl atlicis tikai nedaudz dienu jau atradās Maskavā un Vašingto- ar abām ASV augstākajām likum-
lidz^ 16 jūlijam, kad amerikāņu nā. Dr. Verhners fon Brauns kopā došanas iestādēm nav gaidāms
astronauti Nils Armstrongs, Ed- ar turpat. 100 saviem tuvākajiem krass lūzums. Gluži otrādi, prezi-
vins Oldrins un Maiks Kolinss do- līdzstrādniekiem - tā saukto Pine- denta Niksona un likumdevēju &t-
.ips 500 000 iūdžu lidojumā uz mē- mindes grupu - labprātīgi stājās tieksmes, šķiet, izveidojušās par
nesi šī lidojuma norisē, ja viss amerikāņu dienestā, bet preziden- itin saskaņotu „laulību". kura, do-
nntiks kā paredzēts, cilvēks pirmo ta Eizenhauera laikā viņa rokas mājams, neizirs vienu otru pre-
re i spers kāju uz mēness vir- bija saistītas ierobežoto līdzekļu tišķtbu dēļ. Ja tā, tad pamatā tam
.mas Tā vēstiu'iskaīs lidojums būs dēl. Maskava pareizi novērtēja nav tik daudz Niksona prestižs kā
1^^.T.aidīea cilvēka radošā prāta un gūstā saņemto vācu raķešu radī- politiskais instinkts un neapšau-
tltbnnložiias sasniegumu mani- tāju nozīmi un dmdžalsii stā^aS bāmais talants elastīgi reaģēt ar
leuiHui 5 j - ^.^ Hitlera nepabeigto , jauno le- mērķtiecīgu rīcību iekšpolitisko
xestaci.ia. ^^^^^^ tālākas izveidošanas. 1957. problējnu risināšanā un stingrā no-
Lidojunsiam sagatavotā 36 stāvu ^^^^ ^ oktobrī pasauli pārsteidza stāja ASV ārpolitikas īstenošanā,
augstai celtnei līdzīgā Apollo-XI Sputņika-I lidojumu pa- . . .
mizu raķete ir 300.000 zinātnieku ^^^^^ p^^āvas futbola bum- Niksona polihskais instmkts izņe-techdķu 8 gadu darba vaina- ['^^ jēdzīgais krievu iz- mis veiu no viņa lidzsmejo kritize-Lums. Skriešanās sacensībā uz J ^^^^^ pundiīrsatelīts, svē- ta^u buram. Prezidents pareizi no-mēnesi amerikāņi jau izdevuši 25 ^-^^^ 3. Amerikāņi tai vertejiS amerikāņu vairakiima no-
npmatoti pacēlu- vpi Tilānma SO". faidoso nostāju pret liberālu
Trimpf brīdī kad amerikāņu as , jrnosā^sies «z mēness, dau- «skās lie» projektu.
Klus iicvan-ju ^ zemes oroiia.iviicvi ujij"^"*'*——- . 1 ' ... .
atrisināšanai, kuras joprojām .^^ .^^^^^ kad Eizenhau- naviefa amerikāņu vairākums no-sagādā galvassāpes tepat uz mū- ^^^^^^3 taupīga budžeta sveries uz labo pusi. Revolūcijas
su pašu planētas. robežās, beidzot sāka apsvērt Dr. vietāj amerikāņi veļas mieru un
Brauna 1.5 milj. mārciņu fantas- kartību, šie divi pamatprincipi ir
prezidenta Niksona polītiķasvad-
......, . motīvi. Viņa brīdinājums universir
dzās. ASV pilsētās cilvēki nakts ^enedijs, stājoties preziden- t^gu ļvadībām darīt galu studentu stundās baidīsies iziet ielās. Kad ^.^ ^jj^^^^^ sākumā bija atturīgs ie- pat^^ļļi^ām jau atbalsojies vairā-uz mēness jau plīvos zvaigžņotais ^^^^^^ grandiozajiem pasaules tel- ^u liniversitāšu pieņemtajos jau-, karogs, pašās ASV radikāļu saku- iekarošanas plāniem. Tuvāka- najof kārtības noteikumos, kuros dītijjaimekli mīdīs kājām vai sade- j-^^^ u^j^strādniekiem yiņš reiz iz- tagaļl paredzēta tāda „reakcionā-dzinas šo pašu varenās demokra- nevarētu izgudrot .'sankcija, kā disciplīnas grāvē-
tijas simbolu. Baltais amerikānis kādu citu sacensību, kurā mēs spē- juijļslēgšana no mācības iestādēm, vēl nesniegs roku melnajam līdz- aizsteigties krieviem priekšā? Bagāto ASV lielākais paradokss pilsonim, un daudzas gudrākas gal- sacensību, kuras labumus cilvēki ^^^^ ka vēl šobrīd vismaz 10 vas vēl meklēs izskaidrojumu mo- ^^^^^u izbaudīt tepat zemes vir- ^^^j amerikāņu salīdzinājumā ar rāles pagrimšanas un izlaidības uz- g^^,, ^^^^ Keņedija viceprezi- pārējo pilsoņu dzīves standartu plūdiem, kuri tik raksturīgi mūs- ^j^^^g Džonsons, kas 1965. gada 29. vāi;cla tiešajā nozīmē uzskatāmi dienu amerikāņu sabiedrībai. Vis- aprīlī prezidentam iesniedza sīki pa/ nabagiem. Par nabadzības ap-smkākā kaite, kura amerikāņus izstrādātu projektu par ameŗikā- kafošanu ir daudz runāts, bet maz piemeklējusi, tomēr ir ticības Jrū- ņu astronautu lidojumu uz mēnesi, darīts. Liekas, ka arī šai problē-kums lin iemidzinātais nacionālais ^^Mēs.esam bijuši pirmie rūpniecī- Niksons, pretēji viņa politisko pašlepnums. . bas attīstības laikmetā, pirmie au- pretinieku pareģojumam, veltī
Apollo-XI lidojuma īstenošanai tomatizācijas ērā esam ievadīju- .daudz lielāku uzmanību nekā viņa līdzās 1 or-anizātoriskā talanta un §1 atomlaikmetu. Kadeļ lai mes priekšgājēji. Bez liela trokšņa prc-echniskās varēšanas demonstrā- atteiktos no vadības pasaules tel- ^idents sagatavojis likumprojektu, dki izškīrēia nozīme piekritīs arī iekarošanas lauka? Mes neva- ai'- kūpu jau šogad 3 milj. maztu-tīri psīcllobiiskā plāksnē. Ja tā P^^^^t par otras šķiras vai- ,tgāko amerikāņu atbrīvos no pie-patiešām notiks, tad 25 bilj. dola- «ti/' Dz_onsons uzsver_a. Sāpīgais nākuma nodokļu nastas. Tas ir ru nav pārāk augsta cena nacio- P^^^^s P^^ neveiksmīgas Cuku U- tikai pirmais solis, jo prezidents nālā pašlepnuma atmodināšanai B_ay of Pigs) invāzijas Kuba ^kamgad paredzējis no nodokļu un ticības atdošanai pašu spējām. " Gagarina 89 mīnusu dgais lido- maksāšanas atbrīvot vēl vismaz Ja mērķtiecīgā rīcībā 8 gadu laikā 3ums apkārt zemes lodei, drosi 5 amerikāņu. Tāpat bez lie-amerikāni iespēja to, ko neviena v/^"' P^^^^^^J» Kenedijam izsķir- trokšņa Niksons devis rīkojumu cita tauta nespēj realizēt - sa- amerikāņu tālejoša pa- trūcīgo dzīves standarta uzlaboša-
sniegt mēnesi tad nav šaubu, ka^ «^"^^^ telpas, iekarošanas projekta ^,^1 izsniegt bez maksas lauksaim-nr atmodinātu ticību savām spē- apstiprināšanu. mecibas pārpalikuma produktus 1
jām amerikāņi iespēs atrisināt arī Tālākie notikumi pieder tikai vēl ^«^^ru apmērā. Šos pabalstus daudzās vēl tieatrisinātās un sa- nesenajai pagātnei. Soli pa solim ^^^^^īs galvenokārt tie vēlētāji, ku-režģītās sociālās un politiskās amerikāņi panāca krievus un aiz- ^^^m Niksona politiskie pretmieki problēmas. ' steidzās tiem tālu priekšā. Te jā- ^^J» iestāstījuši, ka republikāņu
Prezidents Niksons, kas personī- atgādina 1967. gada 27; janvāris. Prezidents melnās rases amerika-gi izvadīs un sagaidīs atpakaļ ame- kad, pārbaudot raķetei uzmontēto Problēmas ignorēs. Jāatceras, rikāņu astronautus no ceļojuma uz izplatījuma kapsulu, dzīvi sadega vēlēšanās Niksons saņēma tikai mēnesi, plūks panākumu laurus, trīs amerikāņu astronauti — Vaits, "ēģeŗu b.alsis. kuru radīšanā tam faktiski nav čafe un Grisoms. šīs traģēdijas lēģeru deputāts Kleitons Pauels bijusi nozīmīga loma. Par „mē- rezultātā notika radikālas pārmai- Pagājušajā nedēļā kādā intervijā liess iekarošanas" projekta . tēvu.ņas līdzšinējā - programmā, radās apgalvoja, ka uz Niksona rīkoju aa amerikāņi uzskata prezidentu Ke- spīdoši techniski uzlabojumi un Pamata lietošanas kārtībā tie ot nediju, jo viņš 1961. gada 25. mai- jauna koncepcija, kas tagad ir sapostas nometnes, kurās otrā pajā kongresā paziņojo: ^Desmit ga- pamatā apbrīnojamajai perfekci- ' '^"^^^"^^^^ duliaikā «imerikāņu astronauti jai, kādā Varēja notikt Apollo-XI izticamus elementus. §īs nomet-\spers kāju uz mēness. Neviens un'X ģenerālmēģinājuma lidojumi, ®sot prezidenta atbilde uz-el-cils projekts iievar līdzināties šim uz mēnesi, tāpat tagad priekšā "° radikāļu aktivitāti. Demokr- ts mūsu plānam, kam: būs izšķīrēja stāvošais izšķīrējs Apolio-Xi Ji- Pauels tomēr noklusēja, ka viņa nozīme pasaules. telpas tālākā pē- dojums. 16. jūlijā, pateicoties tele- P^^^P^^^a^ tīšanā. Šo mūsu veikumu pareizi vīzijai, mēs varēsim būt aculiēd- ""^^diis un par tiesUetu^^ : novērtēs visa. pasaule, Tā īsteno- nieki šim lidojuWm/ķu^^^ šanāi mums būs jāpārvar neskai- nisko, tecMskO, psīchol^^^^ uzdeva FBI
tāmas grūtības un jārod visi ne- politisko nozīmi vēl nav iespējams noskaidrot tagad gandrīz par na-pieciešamie līdzekļi." pilnīgi novērtēt. cionālu varoni pataisītā nēģeru
Prezidents Džonsons bija viens : kutoas vadītāja &. Martina I^^
noļ visdedzīgākajiem Kenedija plā- P^šona sasveicināšanās ār as- tera Kiiiga sakarus ar ķomūnis^ na atbalstītājiem. Viņš pareizi ao- ^^^^^^ie^^^^ad tie atgriezīsies no v^ti vērtēja divu pasaulēs lielāko varu ceļojuma :!u2? mēness,, nebūs tik klausījās v^^^ sacensību izplatījuma lidojumos: vi^nkāi^a. Katrā ziņā ndiotiķssa--runās ^ amerikāņu uzraudzības ļ,Mēs nevaram atļauties kļūt pār ^i^^*^^^' ^^^^^
otras šķiras valsti. Mums jābūt no jebkādiem pārsteigumiem, kātu ^Ņ^^
pirmajiem!'" • ceļotājus tūlīt, pēc nosēšanās okea- ģeŗu vēlētāju balsis, Kenēdijs; pret valstis
Palūkojoties tikai mazliet atpa- »inazgā,s-, ja^ -1 kaļ vēstures notikumu attīstībā, ir plostos. Pašu kapsulu ūdens- sāka. W^
iāatzīst, ka pirmos solus pasau- ^^^^J^ ^^"^^^^ koiriūnīstiēm
Ies telpas iekarošanā var saskatīt iekšienes un ārienes. Pašus atstro- savā laikā jau otra pasaules kara ugunīs. Tas "autiis novedīs uz speciālu šim ga-;yiens bijf Vācijas diktators Hitlers, kas, ^īi"nf^am ierīkotu i sHmnīcu-.ķaran- apzīm draudot sabiedrotajiem ar' jau- tēnu, kuŗ Jiem būs jāpā«
niem ieročiem, mobilizēja vācu zi- 20 dienu, bez „miesīgas" saska. Aleksandrs Ķegumnieks
nātnieku un techniķu spēkus ra- ar ārpasauli.. Zinātnieki baidās, - V ķešieroču radīšanai! Pēc Vācijas no mēness virsmas astronauti sakāves kā Pad. savienība, tā rie- varētu atvest kādas sīkbūtnes, kas tumu sabiedrotie "dabūja 'ieskati- varētu iznīcināt visu dzīvM^ ties Hitlera raķešu noslēpumos, niūsu zemes lodes.'
Vācu rakešu speciālisti drīz vien Atstājot ,Appllo-XI raķeti Kenē- No Alžīrijas 4. jmijā uk Be^^^^^
• rti.)a raga bazē gatavu vēsturiskas galvaspilsētu Briseli i gaisa ceļā APii'TT TfTTTA c.i..«- lidojumam, iemetīsim skatiem pāi^vēda šķir^^^^
AFJ^LLACIJA SAKARA AR , . , nu arī. dažos notikumos Vasingto-go^^^ m^^^^
(Pārnesumsno 5. Ipp) . : Čombes mirstīgajām atliekām, kuro imperiālismu \m izdarīt spie- ^^^^^^^ai dažas nedēļas, un prezi- ŗas nākošajā d dienu uz vadomi kollektīvu Pad ^^^"^^ Niksons varēs Baltājā.namābe 51 gada vecumā^ 2 • savienībā un,citās komunistiska- "^ov^f^et savas valdīšanas pirmo pēkšņi miris Alžīrijas: jās valstīs, lai te respektē un ^^s" mēnešu bilanci. ,R^^^^
patiešām izbeidz cilvēku tiesību Pa^-beigušos varēs uzskatīt tradi- )11 ārstu W parakstījuši apUeci-
aizkaršanu, kā an īsteno polītis- "°"ālo ,.taupīšanas laiku'^ kuru nājumu,^^
ko cietumnieku amnestiju." an^erikāņu prese, opožicijaspārti- sirdstrieku, ^^^^^č^^^^ aģenti
šo apellāciju parakstījis Lat- "".visa sabiedrība ;piešķirkat-pir
• viešu nacionālā fonda priekšsē^ jaunietēlētam. prezidentam, mā no aialorkas salas: uz Spāniju;
dis V. Gihters, Igauņu nacionā-"^^^^^ ^^^^^ sprīdis, ku^^^^^^^^
> lā fonda priekšsēdis E. Kreps, ^^"^inistrācijai vēl atrodoties va-pao^
Lietuviešu' biedrības Zviedrijā ^as pieņemšanas un izveidošanas Lidmašīnu izdeva atpakaļ spā-
priekšnieks J. Pajaujis, Polu bēg- stadijā, asu kiutiku uzskata par ņiem, bet Conibip^^
ļu padopes Zviedrijā priekšsē- neamerikānisku, rīcību. :N&^^^
dis Z. Przijalkovskis, Brīvo un- ,,medus mēnesī''.ar demokrātu do-.,W^^
garu apvienības priekšsēdis G.. minēto tautas vietnieku namuurišē-J^^^^^^^ 9 ga-
Kelers, ACEN Stokholmas dele- nātu tomēr jau paguvis iezīmēt diem, kad.viņš panāca ar^v^^^^
■ gācijas vadītājs A. Varma un; savas turpmākās pbUtikas pamat; d^
Baltijas komitejas sekretārs; A. vaibstus. „Medus mēnesim" 1)ei- dalīšanos no jauridilMnātasKongo
Homs. dzoties, var rēķināties ar to, ka republikas Un pārņēma tās vadību,
I . omfl prezidenta turpmākajās attieksmēs kas gan Uga^^ ^t^
MODEENA LATVIEgUJ TAOTU MEITA
Niksons vēl šogad cer atsaukt 100.000 karavīri
ASV prezidenta piMi^m, vizite pie kdmūnistieni kops Jakas
Baltais nams Vašingtonā pazi- zidenta komunistiskas valsts ap^^ ņojis, ka prezidents Niksons ap- meMējums, kopš FraiMna D. Rūz-meklēs Rumāniju augusta sākur velta brauciena uz Jaltu otra pa-mā pēcHamj kad būs apciemojis saules kara laikā, lai kopīgi ar bri- J piecas Āzijas valstis — Filipīnas,/tu premjeru Vinstonu Čerčilu tik-indonēziju, Taizemi, Indiju un Pa^ tos ar ^avu sabiedroto JosifuStav kistānu. šis būs pirmais ASV pre- linu Eiropas sadalīšanās konfeŗeiir , cē. / Prezidentu Niksonu uz Filip^
Maskava uzbrūk NiksOĪIŖ nām pavadīs ārlietu ministrs Ro-
kara politikai tam dosies uz Ja-;
panu, Koreju, Austrāliju un Jaun-Pad. savienības valdības laik- zēlandi. Piezīmējams, ka Ņiksons raksts „Izvestija" nesaudzīgi kriti- apmeklēja Pad. savienību, ari daļu v zējis ASV prezidenta Niksona kara šibirijās, prezidentā Dvaita Ei-polītiku, pārmetot „mīņāšanos uz zenhauera laikā, bet toreiz kā 'd-vietas^'. ASV valdība sešos valdi- ceprezidentš. ^ šanas mēnešos neesot izvīstījusies Niksona brauciens uz Rumāniju rio bijušā prezidenta .Džonsona po- sakritīs ar rumāņu komūniktup^^^^^^ ntikās nevienā svarigāJautājumā, tijas kongresu Bukare^ā, kuyā gai^; lai izbeigtu karu Vietnamā. šis ir da ierodamies izcilus komunistu pirmais asākais uzbrukums, kuru vadoņus no daudzām valstīm. Pre-padomju .valdības oficiozs vērsis zidents Niksons dodas uz Bukarēs-pret Niksonu kopš viņa prezidenta tu, sekojot Rumānijas prēziderita pilnvaru sākuma. un partijas šefa Caušeskuielūgu-
Tai pašā laikā Vietnamas karā mam. iestājies neparasts klusums. Ame- Pirms Niksona Rumānijā::ģaidī-^ rikāņiem nav gandrīz nekādas sa- ja ierodamies ari Pad. saviehības skares ar komunistu spēkiem, iz- varasvīrus Brežņevu un Kosiginu, ņemot patruļu' aktivitāti. Vai tas taču pēdējās ziņas no Bukārestas būtu klusums pirms vētras? Tādās vēstī, ka abi Kremļa vadoņi pēkšņi domās ir amerikāņu militārā va- savu vizīti atsaukusi, piplpmātis-' . dība, kura ievēro iespējamo pie- kie avoti Maskavā apgalvo, ka pa-sardzlbu, lai ienaidnieks to ne- domju dižvīri noskaitušies par to, pārsteigtu. ; ka čaušesku attieksmē uz prezi-
Klusums iestājies arī Vietnamas denta Niksona ielūgumu nav ie-miera sarunās Parīzē. Kopš 6 ne- priekš konsultējies ārkrēinli.; le-dēļāmKsantjū atstājis Francijas spējams, ka čaušesku aiciriās uz galvaspilsētu, lai konsultētos ar Maskavu, lai 'atjaunotu Pad. savie-prezidentu Hočiminu un citiem ko- nlbas un Rumānijas 20 gadu drāu-mūnistu vadoņiem. Amerikāņu^ dz'ības līgumu, kuru pirms tam un dienvidvietnamiešu delegācijas bija paredzēts parakstīt Bukares-iTtart- t -Ip - ^^^' viņš atgriezīsies ar noteik- tā. Vašingtona savukārt uzsvēru-JJadza karikatūra tām Hanojas instrukcijām, kuras si, ķa prezidenta Niksona brau-==================== varētu izkustināt sarunas no „nā^ ciens uz Rumāniju nav uzskatāms
vesx punkta" un novest pie kaut par vērstu pret Pad. savienību un kāda rezultāta, jo neauglīgās sprie- tas neapēnos Vašingtonas un delēšanas nule ieiet jau trešajā Maskavas sarunas par atomieroču
Preses konferencē Baltaijā namā, AS? prezidents Niksons izteicās, ka līdz gada beigām cer no Vietnamas „pārvfest mājās" vismaz loo.OOO karavīru, tālāk norādot, ka cer iesākt ar Maskavu bruņošanās ierobežošanas sa-irunas vēlākais: augusta vidū. Vašingtona, ierosinājusi .31. jūliju, kas paziņots- Maskavai, bet tā
vēl, n^v atbildējusi. Sarunas notiks Vīnē vai ženēvā.:
Prezidenta Niksona : plāns aizsargāt ASV ofensīvo raķešu bāzes ar defensīvo raķešu sistēmu (ACM) izsaucis senāta stingru opozīciju. Senāts par šo jautā-
nesekmības gadā:
Šķelšanās Itālijas sociālistu partijās
streikos novājinātā Itālija pagājušās nedēļas beigās piedzīvoja jaunu politisku krizi, p ajūkot so-
ražošanas ierobežošanu.
Pirms sava Āzijas ceļojuma uzsākšanas prezidents Niksons 26. jūlijā sagaidīs ASV astronautu atgriešanos Dienvidpacifikā pēc Apol-lo-XI misijas pirmo cilvēku nosēdināšanā uz mēness.
Garākā neapsargātā
Atzīmējot Sv. Labrenča (St. Lawrence) ūdensceļa darbības 10 gadu atceri, kopīgās ASV un Kanādas svinībās 17.000 iedzīvotāju lielajā 'Masenas robežpilsētā Ņujorkas pavalstī 27. jūnijā piedalījās ari ASV prezidents Niksons un Ķanadaš ministru prezidents Trudo. Tieši pirms desmit gadiem šo 181 jūdzi garo ūdensceļu, kas atļauj okeāna tvaikoņiem iebraukt 2400 jūdžu dziļi. Ziemeļamerikas kontinentā, atldāja Anglijas karaliene Elizabete II, ari toreiz piedaloties Niķsonam ķā ASV vici^rezīdēn-tām..
Abi valstsvīri īsā atceres aktā vispirms apstājās pie karogotajām Dvaita Eizenhauera slūžām ASV pusē, pēc tam ar helikopteru izlidoja uz līdzīgu atceres ;;brīdi 1967. gada pasaules izstādes laukumā Montrealā, Sv. Helēnas salā. Trudo novēlēja; lai Sv. Ļabren-; ča ūdensceļš vēl ilgi vienotu abas ciešā draudžibā, bet Niksons norādīja,vka šo draudzību pasvītro arī robeža staiļ) abām valstīm, kura ir garākā neapsargātā robef ža jiasaulē- Ņiksons atzina šo ūdensceļu par spilgtu- piemēru starptautiskai sadarbībai, kalpojot «progresam, brīvībai un mieram visā pasaulē".
Š«'Sn.rra" f t ' KRONĒTS VELSAS
viem-ba pastferina smi rakešie- 'J?^^" PRINCIS
ro6u izmēģinājumus, kam tum^ » mēnešus veco Anglijas troņmantiniekam prin-
noties, dažu gadu laikā ap 80% f^''")'^ valdību, kup veido kris- cini fiariam 1. jūlijs bija nozīm!-
ASV ofensīvo raifešu arsenāla "^"'o™'!. sociālisU un re^ ga diena viņa līdzšinējā 20 gadu
biJs briesmās. . publikaņi, tai pašā laikā pieaugot mūžā: vēsturiskajā Karnarvonad
. strādnieku nemieriem. Sociālistu pin karaUene Elizabete II vinu kro-
Attieksme uz Vietnamas poli- ārlietu ministrs - 78 gadus vecais neja par Velsas princi. Kaut Vel-
tiku prezidents izteicās, ka pie- Nenni, atkāpās no partijas vadības, sa kopš 1536, gada iekļauta Brita-
mcis toks izšķīrējam sarmām kad viņam nesekmējās atjaunot nijas kopvalstī, nacionālās tenden-
Parae un „es neesmu pesmusts partijas vienību. Paredzams, ka ces velsiešos joprojām saglabāju-
par unakumu" Naksons paredz viņš aizies arī no valdības. Lūzumi šās, to ār tām bija jārēķLās rī
progresu sarunas jau turakajos iezīmējās, kad trīs kabineta mi- jaunajam princim avā goda dienā,
mēnešos bet p.e«ime,,a: „Es ne- nistri „n četri apakš.sekretāri. visi Vilsona valdība bija darījusi visu
m otr™r;;,ir<^ sociāldemokrāti, rūpniecī- iespējamo, lai kronēšanas svinības
s^ut..nr^nt"rmr*^r "S^^^:^^:. l^^^^!?!^^
saut." Prezlaent^ tomr nenoue- atkāpies un izveidot mēreno sodā- trēmisms kas svētku laikā «asDēia
dj!a„pārraudz5ta pamiera" vaja- Ustu nartiiu Vinu afHnSanā. 21,, . f.f^*™. P^speja
dzlbu. : Eomūnisiu nōd&inātā at"^^^ IlVSiT»if„l T"^ ' tikai kada bumbas spra-
--ieiMd^ietnamā „ir «- f krisGģrLZS^ifj^^v^^^^ dziena un mestas olas sašķīšanā
vipl'knnm āmim?- ".""^^a demokrāta Rumora vai- pret karalienes karieti. Sprādziens
iaunām Sfin"^. ^"-^ ^^'^ JSlMzsvarojas b|ja tik niecīgs, ka 21 salūtšāvienā
jaunam asinun, saci sfaj^ divam .<jāTi/»pn5ii iisnisunf,, i. v v .
ir ^Jiķūmīgi i#l^^^^^^^^^ Igļ,^.-
vietnamas prezidents, nemaini'
sies/';-- V-:v -v::/.
valdiiba" iDieiividvietnamā kai jauns
ļomis, :bez: jauiuun gtarp divām sāncenšu sociālistu princim par"Iodu"t7tikn"at kā "ne-
ja Niksons un apstiprināja: ōartiiām ini fnmmsf,, » V ^^""^^"^ s^""
Imūsu nostāja iretVantk ^'"^J^- "P"f" "^^^J^- ^^^emot
L «L-^!;'' pasi kristīgie demokrāti sada- kāda sargkareivja nogalināšanu
^ spārnā, smagajā automašīnā, pret kuŗu^^^^^
un ta Rumoru var pārsteigt iekšē- ja mesta gazolīn^ bumba - t;i.
jas cīņas paša partijā. Molotova kokteilis. Rūpniecības strādnieku nemieri Princis Čarls pēc kronēšanās ce-
valsti turpina pieaugt. Auto- remoniāla pavadīja nakti Už kara-
• . industrijas pilsētā Turūiā sāku- liskās jachtās tālu no krasta. Laik-
ansaraziniB l'l!!! M^''i.n^" ^^^^ ^ jaunajam Velsas
apsaraZlOM gadiem. No 170 apcietinātām per- princim uzlikts galvā 3 mārciņu
Jūlija sākumā pēc 9 dienu ofi-^o"3"^ 30 apvainotas varmācībā smags zelta kronis ar 75 diman-
ciāla apmeklējuma Kanādu atstāja Par pretošanos policijai. 70 ne- tiem uh 12 smaragdiem* kās iz-
Padomju eh^ Iepazīstas ar Kanādas
maksājis ap 50.000 dd.
ŠIKĀS ZINAS
combi padzina, un viņam bija jābēg uz: Spāniju. ^i|3Š drīz toniēr atgriezās uii, sadarbojoties ar ģenerāli Mobuto; kļuva Kongo ministru prezidents. Taču arī šai postenī viņš nenoturējās ilgi un nācās atkal bēgt uz Spāniju:
■ Pēc nolaupīšanas un ieslodzīšanas Alžīrijā čombem Kongo aizmuguriski piesprieda nāves sodu par nodevību, apgalvojot, ka viņš vervējis balto ^gotņu karaspēku un atkal tiecies pēc varas. Kongo valdība pieptrasījaCombeš izdošanu soda izirildīšanai,: bet Alžīrija prasīja pretim, lai Kongo lauž attieksmes ar Izraēlu, fcuŗā darbp-jāš Mobuto izpletņu lēcēji.: Kongo; valdībai cena likās par augstu, un ;tā čoņibē palika Alžīrijā, kamēr^ pēc 11 ārstu ai^iecinājumā, pēkšņi mira ar sirdstrieku.
Dēkainais Kongō politiķis: atstājis sievu un 9 bērnus, kuri dzīvo
6 Pad. savienības tirdzniecības "^i^rnieki ievainoti, kuģošanas eksperti; kas bija Kanādas satiksmes ministrā viesi.
Visi ieradās Montrēalā aŗ regulāro padomju Aeroflot sabiēdrī-.n Vilcnrio - i' * LsiidLšInU, kura/uztur satik- f strādnieku valdība garo attālumu, ka. šķir Vindzo-smi ar Maskavu reizi nedēļā, na- ^^^^l^l.^^^^^^sies no plāna, kas ru no Montforestas, pasts spējis laukā ekspertus sagaidīja Kāna-;.^^^^^ sodīt nelikumīgos veikt tikai 20 g^^^^^ das: satiksmes :'ministrijas pār- t^^^^^^ šo plānu spēcīgi. ®_ Lai izpētītu cik ilgi izplatiju-st^Vji ;W Pād:-savienfe ^sūtnis tf^^^^ strādnieku arodbiedrl- "la ^ej uztoreties dzīva būtne. Kanādā Mirošņicenko, ar pirmot^^' T?t\Tf^ ^^^^^^ amerikāņi 28. jumja no Kenedija sekretāru Makarovu un padomju ^^^^^^^^^^^ ^f^^^ "^^f sagatavo raga izšāva uvakaja apli ap zemi, kuģniecības vecāko pārstāvi^K^^^^^
dā Svešriikovu kuru apspnedis ar arodbiedrību ?"iago pērtiķi „Bonniju", kuru : ^ V • pārstāivjiem. No tā izmesti soda gribēļja atstāt orbitāSļiLilienu: Tas 'Viņi ■apceļoja Sv. Labrēnča^raudi. Premjers Vilsons jauno bija uzskatāms par sagatavošanos iidensceļu, Udzigi ASV preziden- Pretstreika likumpro'jektu apzī- cilvēka sūtīšanai izplatījumā uz tam Niksonam tai pašā iaikā,:āp- i'^ējis par . svarīgu Anglijas ilgāku laiku, varbūt mēnešiem un skatīja ostu ierīces un kuģu būvē- ekspprte^ m saimnieciskajai pat gadiem, ceļojumam uz citām tavas, kā arī iepazinās ār krastu atspirgšanai. Arodbiedrības ie- planētām mūsu saules sistēmā. apsāi:dzības kuģiem, pēc kām āp-; Priekš paredzēto sodu vietā ļie- Pēc saņemtajiem raidījumiem no meMēja:Otavu,TQronto,Hamilto- rosinājušas disciplināro sistēmu, kapsulas, eksperti izteikušies, ka nu,/Sv. Katrīnas, Velandu un Nia-:'^et valdība to uz»kata par vāju. Bonijs savā izplatījuma sprostā jūgam. Otavā padomju viesi tikās ar @ Autovadītājs Čarlzs Kedvels ''^"^^^ ""^ "^^^^^ ^^^Sri-satiksmes (f(ransporta)mimstnij^ontf01 est^ (netālu no ^tvie- ^^^"^ P^^^ ^^^«^ 23 Džemisonu, tirdzniecības ministru apriņķa" šelburnā) nespējis koncentrētas barības lodītes, pēc Pepēnu un .senātoni Ma^ l^as viņam pasūtinājis iemidzis. Bet uzmodies Bonijs tam līdzīgā misijā izlidoja uz Ņu- aļj^g logu blīves. Laikraksts ^^^^ izdomājis citādi nekā pa-jorfcu.^^^^^^ ^^V^^^^^^^^^^^^^^^.^- ^^^^ Toronto Daily Star", kas ^^^^^J^ zinātmeki. Vispirms viņš Pie draudzīga apmeklējuma at-šo z^^ sniedzis, piezīmē, ka tas atteicās apkalpot paredzētos instru-referējuma kanādiešu prese pie^ nav brīnums, jo pasūtinājums ^entus, tad atteicās ēst un ^rīz bilda, ka šī vizīte iezīmējusi pirmo:nodots pirms gadiem, bet pie- 'Pēc tam arī dzert. Bonijs sav^ ie-šādu: savstarpēju apmeklējumu nācis tikai šāgada 16. jūnijS. To ^^ri ari sasniedza, jo nu ir atkal ,,abpusēju pmdumu'V kas, pēc kā- kā speciālu eksprēssūtījirniu mājā sveiks un vesels, bet kapsu-da Kanādas valdības pārstāvja iz- 1949. gadā no Vindzoras izsūtīju- ^ gan okeānā nogrimusi. Tā Bo^ teicieniem, nodrošināšot ,,^atlie- si Forda motoru sabiedrība. "^Js ir piespiedis gudrākos zinātnie-lu ieguvumu kā devumu"Mcrakstš ironizē, ka 200 jūdžu kns izpiidīt„^avuvēlēšanos^