ZINAS
iz^a jizteikt savu spriedumu īpatni i25)ildltāju. grupu. Kā iem, ;tā pieaugušajiem ,^pie iet" evaņģēlista. M, Ozoila ku un teiku stāstījumi,, kuri . avu nesamāķslotību izrisina tdomu,Jca tasai labi darbi odomT dT^t vadīt cilvēka ■ U#tmsilmra\vakaru pabei-Lāōptlēša ūn m^^lni -. sankatiā inieķa cīņu .stāstījums, bet 'enā —kpaŗ--dzīvības/vaina-:aiŗu meMē;iuši divi brāli: darbu veicējs dzīves galā to lis savā sirdī, bet mantrau-avu laimi apracis zem kap-ens. Nedēļā, kura beidzās 26. ā , Saulainē nometņoja 58 i. Talcinieki A. ■ Lucā' vadbā ■ oja 100 m skrejceļu un ēiš£mas ieskriešanās vie-
Sidrabeņē Hamiltonas meite- ' vinteta llota tautas dziesmu ērtu 20. jūlijā noklausījās ik rie>kā 20-0 dziesmu draugu, atsaucīgi: uzņēma labi saga to un izpildīto programmu, s koncerta ržikotāji sirsnīgi 'n^a kvinteta ^vadītāju AI-, Skudru—Kārddiņu, kura "pēc -^gas operācijas turpina at^ ļošānos Hamiltonas slimnl-Viņai nosūtāmo ziedu velti adīja", drīzas atkālredzēša-aplausi. Programmas izpildī-ā piedalījās Dace Kāa-kliņa; a Ezerkaine, Skaidrīte un Darkēvica, MāTa Ailksn^ .un 'a. Andersone. Zdedu veltes ma ari trīs dziedātāju: klāt- . ās mātes.
Ari pēc bērnu svētkiem Sau-nedēļiļ nogalēs paredzēti sa-jumi, kuri domāti ne tikai etņotājiemrij^tNspēj saistīt viesu interesi. 9. augustā pa ēts/ugunsikura vakars ar te-„Bēms mežā", 15. augustā hometņotāju talantu vakars, •iugustā — filmu izrāde, bet augustā — nometnes nōbei-a ugunskuiTS.
Sidrabenes īpašās jaunatnes etnes ..Trejdeviņi padomiņi" nizētāji sadarbībā ar Sidra-es pārvaldi vasaras nometnes šana^ dienā 30. augustā Tīko ■u nometnes bijušo darbinie-pulcēšanos, aicinot tajā pie-' ōies arī visus bijušos un šīs "^as komandantus, vadītājus, 'ecības un medicīnisko per-āluar piederīgajiem un drau-. šai sagaitā ielūgti ari kaī-u Saulaines nometnes dalīb-komar:^r.r.n un vadītāji, visi pārčj:t : ;unieši im pie-'e. Nav precīzu ziņu, cik ešu'Sidrabenes vasaras no-ēs vispār piedalījušies, bet "jams, ka is gadu laikā, ie-tot. arī - Latviešu spoi^ ap-; t)as Kanadā^rīkoto nometni tsvUlē, īsāku'īvai ilgāku lai-Sidrabenes nometnē uztuiē-krietni vairāk nekā 5000 nieku. Sagaitas - salidojuma gjrammā paredzēta. dailībni&-iiapaāšanās, muzikāli priekš-y un deju vakars; pēc tā ars,, kuru pāirmaiņus va-ļ oijušie komandanti im citi nozares speciālisti. Ieejas a paredzēta 1 dol., bet bēr ' brīva. ° Sākusies biie.su iepriekšpār-na spāņu autora Alfonso Pa-omēdiju „Bacilis vai niķis?" • Anša Tipānai^režijāv sa-šīs vasaras tumĶj^i pa Zie-jneiTiiku iestudējis Losaņ-osas latviešu ceļojošais te-Izrāde Toronto kotiks 6. mbrī pīkst/ 7 vaikarā Bicik-Parķ vidusākpilas^ zālē. iepriekšpārdošanā dabūja-D-V grāmatnīcā Latviešu nsŗ '491 CoUege St.) v&i pasūti-as pie Intas Purvas (tālr. '^73).
>>v. Jāņa draudzē salaulāts 'Alberts, Deiviks no Manas; Mas^čuzestā, ar Edīti degu Podnieci. Jaunais pā: rpmetīsies Juz daivi ASV.
CMMmto latvieti reditsabiedriba
lan (Toronto) Credit Utiiosi
Limited Oollege St., Toronto 174, Oni
Telef. ^24-2775
maksā
par noguldījumiem, 7V^ par ilgtermiņa noguldījumiem
tsabiedrība izdara visas pa-s banku operācijas, Izsrtled^ vumus/ izdara naudas pārus, un izsniedz ceļotāju ■ \ čekus ' ēar\ naudas noguldi VAļr aizdevumu iz gsanu kreditsabied M^ara dzīvības AF sināsanu LĪDZ $2000.0©
vai $5000.09. s atvērts darbdienās no pl.
12-8 Ta&arā, . jūnija Kdz 15. septembrim
irojs; sestdienās slēgts.
r'r-: 'i
Apspiesto tautu n
liiiinnSii
.smu
Šogad par Apspiesto iautu pa- ar izķēmojums. .^ēs esam vie-domes priekšsēdi Sidnejā bija nOti brīvības vārdā," sacīja ru izraudzīts Jaundienvidvelsas par- nātājs, „uii hiūsu vienotība dod lamenta liberāļu partijas depu- mums spēku. Lai tiranni piesar-tats D. Dārbijs: (Darby), kura gāsl. Tikai Jaundienvidvelsā vien gailvenais uzdevums bija.izkar- dzīvo simttūkstoš cilvēku, kuru tot Apspi^ tautu nedēļu. Pie tautas ir apspiestībā un kuŗi nā-
■ si uzdevuma viņS stājās ar īstu kuši no bēgļu, koncentrācijas aizrautību, jau iepriekš, izsūti- vai karā gūstekņu nometnēm, dams tūkstošiem vēstuļu ar sa- vai arī izbēguši no padomju okii-
, Yu parakstu, aicinot piedalīties pācijas' cauri . dzelzs priekška-Ajffipiesto tautu nedēļā, it sevis- ram. šodiea vair ^saskaitīt 29 ap-ķi tās _ atMāšanā 13. jūlijā. . Arī spiestās tautas ar 170 miljoniem vairāk nekā 400 laibviesu saņēma, padomju impērijā, 110 mMijo- . šīs vēstules ar. pievienoto Ap- niem padomju satelītu zemēs, 15 spiesto tautu nedēļas program- miljoniem Tito valstī un 730 mii-mu.^Tāpat latviešu.pārstāvji sa- joniem Maocetunga impērijā. Vi-vukārt bija darījuši visu, lai aiz ņu liktenis stipri mospiež mūsu Latvijas karog^.. soļotu pēc.'' ie- sirdsapziņu: Daudzi miljoni aus- ; spējas, lledāks pulks. Panākumi trāliešu iodien lūdz piedošanu arī neizpalika, šogad gājiens bi- apspiestajām tautām, jo otru .ia tiešām iespaidīgs, jo aiz 9 ap- pasaules karu izkarojām ļ>rīvī-spiesto tautu nacionālajaem ka- bas vārdā, bet tās vietā iznāca rogiem. soļoja vairāk nekā 1000 apspiestība. Lai solāmies nerimt, cilvēku. Visldelā'kā bija i&rajņu .'kamēr, apspiestās tautdS būs brī-grupa •-■ tuvu pie 40'j, tad kro- vaS!" m —: ap 120 uri Wešā lielākā
grupa bija laMeši ar Apspiesto ^^^^^^š^^^ ™a,ja kardināla tautu komitejas, locekļiem P. ^^^^^j^^^ «lāc. E. Ber-
Saikni un G.Boģdano\aču priekš- ■ norādot, ka brī-
galā - ap 80 solotājul Vēlāk, at- nozīmē mieru, laimi un go-klāšaliās akta ; pilsētas namā, ^iņš pabeidza runu
kur dziedāja" Sidnejas lā^^^ „Miera pasaulē ne-
vīru kordSy biijavmaziliet^ vairāk ^'^^^^ apspiestās tautas ne= jiekā^ '10Q iatviešuv g^n kora Vm^^^^ kļūs brīvas, un lai neaizmirstam, ie^aitbt. ■ ; ^ kas n mēs paši kļūtu
_.. par apspiestu tautu!"
Gājiens no Sidnejas, pilsētas Pēc tam runāja ministrs Dž. valdes nama pa galveno ^^^^^^^i^^^^ B. M. Puller) nodo-
(Geoŗge St.) devās uz Kritušo dot Jaundienvidvelsas premjera kaŗavīimpieniinekili nepilnas jū- Askiria sveicienus uri laba vēlē-dzes attālumā, pblipija-apturē:! slimības dēl premjēre
visu/satiksmij betitā' kā;^^^ pats bija kavēts ierasties, kā arī svētdienas pēcpusdiena, ļaužu ie- uzsvēra emigrantu nozīmi Aus-1ās bija maz, redzē ar to maz bi- trālijas saimnieciskās un kultū-ja arī to, kas šo gājienu redzēja, rāļās attīstības laukā. Ja vēl ievēro, ka piriiidienas rī-strādnieku par-tn Sidnejas laikrakstos arī bija Mjāsv^^^^ runāja P. Kēns (P. J. maz kas rakstīts (neviena uzņē- Kane), nododot savas partijas muma),, tad palika iespaids, ka un senātom sveicienus un norā-^el^asjmes. bijušas ve^
Protams, ta ir,; ja skatās ar pe^ (ļz^ i^^ ' samisfasķu aci, be> o^^^^ mas, citādi var būt pār vēlu.
varbūt, saskatīs- daudz vairāk.^ ivPiekiišanu guva kāda 25 gadus
:ļ:::ļii;;: ! :; r::
1:
Mi!;;
i; ii -i rd
Piiļiiiiii ■■iilllli*
.iiļiii|ļ|||i|i!|ji|jjļiii
Fie Kmuso karavīru piemiiiek- veca slovaka (viņš lūdžā presē * « • ■ \ ___
D. Dārbijs Pirms vainaerflnn- nfiTnmĀt/vār/iiiV irac nvaf ?^"^sa: Apspiesto tai^^ plakāti gājieiā no. Sidnejas pilsētas nama uz Kritušo karavīru pieminekH. Pla- apkmi( lietota inteŗpuiikdjā ui^^ "mēģina pareizrakstību
iļļ i ii i ļ iiiiiiii iiiļii ifi i lllli ii i I i iiiiuiiiiiļ! ļiiiiiiiij! iiļiiiiiiiiiijiijijiijiii
ļa p. Dārbijs pinns vainaga ^no- neminēt vārdu) -runa, kas 'tikai f ?f ^
5. n-itl.
UmSk ĀMEBIKA »
Vai nevalodā ir stilsl
(Pārnesums no • 3. Ipp.) yadzētu šādu domātāju darbus _ , . . _ ' atdot atpakaļ xm nepublicēt.
Bostona nebūt nav apuiierinata, Vieglāk jau ir ar modemajienv ja to nodēvē par latviļu klubu dzejoļiem, kuros atļauts viss: in-vai latviešu kopu... Rakstītāji terpunkcijas atmešana, lielobur-.piešķiŗ" doktora grādus un pa- nelietošana, apostrofi, „jaun^ augstma majonis par pulkve- ^.^^^„. ^ ^.^^
žiem. Ja nu šādas lietas: parādās
jos gaivenaas ir ne vairs valodas
IM li""»
avīz^, vainīgs, protams, ir re- skaistums un doma, bet grafika: daktofs, ne aplamas_ ziņa^ sme-. ^^^^,^^5 ^.^^^ iedalījumu rin-
, dzējs:.. Lasītāja.acis redaktors ^ atsevišķo vārdu izvieto-vienmēr un visur ir vamigs, pat ..jumuLindas sākumā, vidū,, galā tad, ja pasts avīzi nepiegādā lai- ^^i kur citur kļūst vairāk par kā. Attieksmē uz manuskriptu iz- gj^ējumu. še redaktors vispār strādāšanas kļūdām,, referents ^^^y^^^ ^^^^ ^^^^^.^ ^^liek bezcerīgi atzina: ,.Par-to runa- ig^ārto ja jau pirms lOO gadiem, runas -^^^ ^ izšķirtLs vai dot buort-vēl pēc. nākošajiem 100 ^gadiem, salikt, 'vai vēl paglabāt re-bet rakstītāji tomēr paliks pie servei... ' savām kaitēm.. "
. Pievēršoties tieši valodas jau- ^^^''^^^ ^'^""'^ interesantas tājumiem, it. sevišķi literārajos ^ spraigas debates. .Ed., Avots . darbos, referents jautāja, vai ne- jautājaj vai literāros darbos var valoda ir stils. A. Vinčelš. atzi- lietot žargonu* Atbilde:' tikai tad, na, ka grūti noteikt, kur beidzas lietots (tiešaijā runā un kal-stils un ^kas valodas kļūdas, -^^^^ \ 'speciālam . mērķim, Ir tā, ka neveiklu teikumu uzbu- ^^s darīts .„Mēmieku laikos" vi un smagu izteiksmi vel var uz- (švauksts, Drekberģis). . Bēr- • skatīt par stilu, kaut arī sliktu, j^ig^jj^ļ^a^par^ lieto-bet daudz kas ir neapšaubāmas g^^as nozīmi vēL nav spējīgi valodas kļūdas, kuras Dūtu la- spriest, gan bez īpaša paskaid- . bojamas. mēdzam.uzsvērt, ka: rojunia šādus 1 darbus nevajadzē laikraksti jālasa, lai mācītos lat- (j^^ j^sīt. A. Cīrule aizrādīja, viešu valodu; ja atzīsam, ka avī- avīžu rakstītāji bieži nezina .. zes uzdevums ir rūpēties par Jat- elementārāko gramatiku, viešu valodas tīņmia saglabaša- ja^āļjig preses darbinieki visu nu, tad arī redakitoram jādara, ļjurtiski no angļu valodas, iespējamais, lai valoda, presē bū-j^a^^^^^^t^^^ izmanāms. Sieviešu uz-
tu laba. Diemžēl, par mūsu trim- Izārdu rakstī^^ daudziem jopro-das presi to nevar teJ35t. Ja (kaut jgj^ nav skaidrīloas, daudzi nene seviš^paniatoti) .pieļautu ^^s^^^^ spītFoas dēļ raksti-aiMdinājumu, ka lai^^ ignorē, kaut nav tavošanas steigā misēkļi paliek, g^^lju^ 1^^^ dokumentos jālieto t tad žurnālos un it sevišķi grā- g: j^rjcjisķj^js^ 1,^^ citur - literārais mātās valodas kļūdas nekādā^^.ŗ^ ,,^^^5. Vairāki runātā-igadījumā; nedrīkstētu atstāj, ji domāja, ka redaktora ' uzde-Tādēļ žēl, ka par mūsu grama- neapšaubāmas kļūdas
tam to nevar teikt. Kļūdas at- labot, arī literāros darbos. M. rodamas pat titulos!: Ķ^^^ uzsvēra, ka nevajadzē-
gādām noteikti vajadzētu valo-:^^^^^^^^^^^ svešvārdus, ja mums das redaktoru, kas, pilnā mēra y attiecīgi latviski apzīmējumi, respektējot autora; stilu, tomēr-j^. rj^^^^ izteicās, ka rakstnie-labotu vismaz giamatiskāskļū-j^^ ^j^^^g pir^ns iz-
das, kādu netrūkst pat vispazis- ^^^g^nas vajadzētu, dot pārlasīt ■ tamako autoru darbos. Ir rak&t-\ļ^^^^^ fiidogam. J. Bičolis iz-nieki, kas savos darbos neatļauj .ļ-gļpa cerību, ka atJj aunos v latvie-nekā labot, aiabildmoties ar sa-^^ pareizrakstības vārdnīcas iz-vu stiiu.;^a nu auton doma,, ķa jj^g^^^^ Dzimtenē valodnieki par
likšanas uzrunā cita vidū norā- pērnajā septembrī izbēdās no ■ -^^^^^^ nacionālajām krāsām nes I. Kmstiņš. — Apakšā: Latviešu gm- rupjas gramatiskās kļūdas ^^^^^i^^^^ krimn rakstībai V. Zan-
dīja:,,šodien §esa^^ mozares ļoti aktevā fiarbiniece P. Safc
daudzi godājami austrālieši, Im-- ko p^ Kura ir arī lafcviešii pārstāve Apspiesto tautu kornifeja Sidnejā. Foto; V. MotmUlers 1iem' rii tēvzemes ir okupētas. Ar 21. augustā okupēja Cechoslova- . ;
skumjām un ar lepnuniu viņi do-kiju,^^^^^^^^^ ^^^^ .^^^s- laikrakstos. Runas mā par savām tēvzemēm un šo- dēt komunisma ideoloģijā uzau- ga'lvenais temats bija, ka komū-
dien solās atkal-lūgties Un strā-^^g^^^^^^ ^sti cenšas Rietumiem iestāstīt,
dāt;kamēr pienāks tā diena, kad vien^ ir lilberālizējušies, bet
apspiestās tautas būs atkal brhneJmlti^^^^ pretējo. Viņš jautāja,
vas." Ukraiņu katoļu mācītājs^X ^ ^ ; " , ^ priecājas, ia kāds ,i)ārskolojies"
ševcivs īsā^ aizmginnā uzsvēra^^^ naTflSo^u bet to nevar pra-
ka šodien ^īidzanf^u. lai ap^ Ms^^Sāv u?^ Vai Cechošiovakijā ir ^^aīdnba m štābkapteiņa pakāpi pe: ar šķēpiem. ; / ^nf ^to l^sLl^^^
u^^+scTm^S^^^^ īstā brīvība un f^c^rL^i^M^> viens; no Latvijas ami-im apbalvots ar^v^ Jānis f^J'^ IS^'J TĪLI,
tad l^aikstj^v^^;^: norādšja; to ^lanitoi»rrt
un it sevišķi apg^ skaidrības,t. kur kādu, vārdu
Uetot(,>maga nasta ņošp^^ pdecus, griita — sirdi"). Redaktors a; Strautmanis aizrādīja, ka visi'redaktori nav filologi, - : - : / >^ ;^ studējuši agronomiju, taut-
PAR VAIRĀK NEKA 27 GADIEM NOKAVĒTS NEKROLOGS . saimniecību vai ko citu, tādēļ jā-
oceKia nave
spiestās tau^las, būtu atbrīvotas rorutmW īsta brīvība un vai tas okupācija prot skaidra un dzidra latviešu
no apspdedēiiem, kas atņēmuši rl)a kurā ioM^^^ pazīme?" Diem- redzan^jiem uņ^spejiga^^ ^""^ ^LT te tādas
w Jiem vai^^iem - .kalpakietis laikā viņš saistījās pltevPr.Brie- dējošos posteņus: Pēc c^^^ beig- ^J^» ^
šanās:;ar sarkanarmiju viņš sa-. *^ formēja Latvijas armijas jātnie- 1'^.' I ku puiku; un bija tā komandie-. , , ^ ris. Tad viņu'dienesta labā pār-
^ m 9: Rēzeknes kājnieku pu^
par koriiahdierij vēlāk viņš
k. Ŗ.
giem noliecoties, 13. mvm^s no- 'vara; Tā ir ^denīgā.;saM©drīt>a, >vu^ /^.^^^^^ w iic.-is.o- ™, T^ļ^;a^^ ^« °
lika vainagu.Kad gājiens sāka vir- kura cilvēkā nonāvē visu, kas ir munisti organizējas pagrīdē. £ T^^^^ Sv^^J zities atpakaļ .uz Sidnejas pilsē- 1-'''-'^-— ..,u,-^^.m.o Jūs savās 7ftmfis r^dTAiSh tā apcietināja 1941. gaaa iy., apriii,
SAV.VALSTIS
: klivlenda .-
gājienā uz pieminelļli. Gājiens bija labi organizēts
uajiens Diaa ^i. orga,«ts. liesma tos iededzās dieraa atzīmēja Apvie-
kājnieku pulka komandieri, šai. notās draudzēs taznlcā 14. jūni-sekoja visu)9 *si«0- tautu, vevtagi^atjegsies, ko M^a ^^Atepj^ddza^ vā(iešu__^otaJ!pētaja ; «tf^a i9. aprffl, vā^^^
Apvieno-Meiluj^as
vadiDā un vīru aiisamblis Tēvzeme Ē. štelmaņa vadībā. Pie sē-
^^.^^^.^ **-i/«i^^v^.»^. tauou 44 gacius veiaiĶ Kt^niuriiisu var- :^U^rrri^Zr^^-, v I kos kursos", ceKa pucv. j. okuji:
ļa, ka to dara ASV, un skolu mācīgi izbeadza. viņa dzīves ģai- krejos Lat^ešubiediibā pi© Lat- apcietināja. Visus aizvadītos oroerrammās iaii7.nAm mā/^Tha wk ,ir.?,vo i«^*,n-,vx„ vaesu nacionālās karavīru saviei- ' , :5 ..i. i^nu^
ga krāsām. .Tos nesa. ____- im ai v>ici>iii»« «^^«v,
taite tērpos,: izņemot'un^ius, Samērā garu,, bet: interesantu programmās jāuzņeni^^^^-i^^ taT^^ dau^ nacicmāiās ^ai^rū savie-^^g^
kuru plakātu nēsa melnā ģērbies runu iauiidtli arī J. Skujiņš pirmā'pa- gaida» l^ad arī Kroders, _ vīnā
Ai. ^a^Stiem .0,* pa^ament., .atie3 , JS^Ž»s » ^ S^^^:^^
Vīrietis ar ordeņiem pie krūtīm, nis Austrā|li|jā Dr. Sž Sens, izpel-:
aplausus., . ^ _- „___ ._. ..
^riešiimgodamešLTad.a^^^
'sa lielu plMsātu ar u2ffaJ£Sbu>^e-^^^ Maka^, devās uz fron-m ^^a^
curity for Australia Preedūm ļiem un faktiem pierādīja, ka ^^^ijt;; amaja apspiesto tautu J. ^ o Rīgas Lātvie&usiirēlnie- «lienam proMamēta neatkarīga for Gaptive Nations'^ un aiz tā ķīniešu tauta na^ Latvijas valsts.;
atsevišķo tautu uzrakstus un kar noskaņa SivK^^ jā^ Rīgas frontē no I9ie. gada Nākošajā dienā turpat Laitvie^
. rogus alfāibetiskā ^karti^^ {^^ marta līdz 1917. gada 11. de- šu biedrā iepazinos ar kapt,
ļotājiem aiz tiem..;
Svinīgo aktu pilsētas valdes na- . - - - ^ *o„,*t»,„c ir — -• • . •,
māie^mjašddnejas^^^l^^ Mangaļu rajonā no• 23. - 30
m koris J. Buis4 vadībā, ^ ^
dziedot Austrālijai himmi un 4 ^ēg^^^^^^^ latviešu dziesmas:-^ J. Straumes s^^^^^
„Pie Baltijas jūras», A. Kalniņa teica: „Viss notikušais mums. ja_ vajadzīgo iespaidu. Latviju šutd brāli»" E Dārziņa .M^^rmi^; ka, vispirms, brīvo tautu stūris bija gandrīz visplašākais
Koris saņēma skaļus i a^^^^ ^ jāaptur komu- JOle demonstrēja
Pēc t^atuvēuzSāca visu i^^^ tautii bērni.tautas ^tērpo^^^
skautu miiformās M pēc kā^^as komunisti.. p^^^f^',f T^^^ ;
nosauca, ncy kādas: v«s^^^i^^
ši viņu vecāki, tad runas korī so- nebūs miera ne Āzijā, nedz citur #^2^ - Jams^vilans, . līja (šmītišs par td, lai apspiesto iPasa^^ ^Māfe viņš norādīja,; ig. juiija vakarā notaka filmu tautu bērm būtu :i^ : pias^ komunistu vadoņi^ festivāls; paskaidrojumus
ii. te, 0. k, kapt.A. Lasis
:iruka zir ļj^- j^^^ karoga goda ģimene .^^j.^^ stāvēja jaunieši. Sēru::
samērā labi apmeklēts un kollektē palīdzībai aiz dzelzs aizkara deva 294; dol.
^: :'ienākumi paredzēti.
(Pāmesumsno 1. Ipp.l^^^^^^^^^^^^^; V^^^ bet biedrību un sarikoju-ās nodotās balsis saskai- mu sekciju --S. Dulevskis. Pā-
viņi šē Austrālijā. Sadevušies ro- starpā tomēr -nav vienprātības sniedza Austrālijas pazīstamais kāš, vim a^ aazgājk Tas bi)ja un ne^^ visi v?efeo . Mapcetung^. pr^^ Kris-
skMsts'skats, uh dau<^^
tās a<nš vaigums. Latviešus pā^Peik^^ nesaskaņas ir, komū- tājš Vto^ (Mton Wilson). stāvēja 11 gadu vecais ^Juris Šu- nisma vēsturē nepiedzivots noti- .Apspiesto tautU' nedēļu pabeidza ' pe un 9 gāduļs -vecā^ī^ parasti k ar staiptau^^
abi skaistos tautas tāp jaunatnes Sekoja Apspiesto tautu konii- tikai nedrīkst uzdot cīņu.ļ ar priekš-
tejas pr-žā D. Dārbilja runii,. ku- pārliecināts, ķa gaisma uzvarēSj nesumiem uzstājās ari latvieši ŗas b^g^ viņš oficiāli pasiudi- tāpat kā gaisma Rinavs ūn tautas de-
nāja Apspi^ tumsu/' ar ^ vār- jugiupa Jautrais' pāris JJ^
artMārtSu/ Runā v^^ cita vidū 'uz^^^ni^^s^ vadībā. Festivālu atMāļja
svēra, ķa bnviba ir katra ciLvē- onāilās Ipnas sūtnis; _ tlaundienvidvelsaš mākslas pado-
ka tiesības, mērķis un sauklis. Kā pēdējais runāja f^erālāsmes prieikššēdis sērs E. LiMē-ka brīvība ir mūsu visdārgāikā valdības minors V. Ventvorts terš. šis sai^ojums bija ļoti la-maiitāiķa miers ru- ,bi apmeMēts.)
aav nekāds miers, bet takad mie- na vienīga ar! bija atreferēta Sid- :m. §m.
Pulkvedis Jāms
______........______ ___^ kongresā, kur ari pa- rējie nozaru un sekciju vadītāji
de^ sardzSās r^^^ resp. vēl izraugāmi, tāpat citu biroju
šānas Skuijiņu- 29. novembrī ar ievēlētos apgabalu vicepnekšsē- darbinieku sastāvs. Izstrādājami neliēilu uzticību saglabājušo ka- žus A apstiprināmi arī darbības;
^ ŗavīru grupu ieskaitīja Cēsu ro- šo komisijas ierosinājumu izsū- plāni, kuriem šai sēdē pietrūka • tā. Kad pdfcv. Kalpiall^ 1919. ģa- tīt: visām organ'^^^^^ laika;
Ida 5; janvārī Jelgavā saformēja s^^ 9- au- Sēdes nobeigumā vaJdes p^^^^^^
I pirmo Latvijas armijas :b^ ALAs dis P. Lejiņš paziņoja, ka saņem-
I liu, kurš vēlāk tautas mutē ie- valdes sēdē Ņujorkā. ti ziedojumi redaktora Ēvalda;
,! guva savu vfetJiHisk^
mu Kalpaka bataljons, par tā iespēju,^ ^ ALAu kura nodibināma, bet valdei ja-
'. virsnieku rotas komandieri hoatz&t par organizāciju, ķuŗa tie- izstrādā tās noteikumi. Jordisa ^ zīmēja kapt. Jāni Balodi, mūsu sīga ziedotājiem izdot kvītis at- Dukāta' savukārt _ iemaksājusi 'ko ■ ,3alto ģenerāli'*, bet par rēķmāšanai no ienākumu nodok- 300 dol., ko turpjnak darīs katru Cēsu rotas komandieri kapt. Jā^ ļā. ši: jaiutājuma kārtošanai vai- gadu 17. jūlijā, savā tēva:— skani SkujiņiL de vār saistīt kādu advokātu. V. tuves darbinieka JāņaPukāta Jāms Skujinš bija spējīgs m^^^^ ^^^s br^ i^es dienā, īpašai piemiņas b^-atjautīgs ^snieks, ko aplecina vos līdzekļus tu^ ieguldīt vai, kuru Kultūras ^fondam ja., arī viņa dienesta gaitas pakā- valdības īstermiņa vērtspapīros, piešķir kādam latviešu teātra an-, pēiīiski AugaPret ko valdei^ nebija, iebildumu, samblim trimdā par attiecīgā^ un formējās jaunas-kaTaspēka -^^^^ <ia kada I_atvie^i autora dar^; daļās, un 1919. gada septembri tājasV..M ierosināju- labāko izradi. ^5.3^,^^'^ mans Kurzemes cīnu draugs J. mā, v^de apstiprmaja vairākus vi. Kultūras fonda, sis balvas piC; Skujiņš jau bija Latgales parti- nozagu un sekciju vadītājus: šķiršanu izlemjot, Jordisa Du^^^^ zānu pulka komandieris, kaujās rakslinecB^^^ J. Bi- ta pieteikusi alscieŗi Jam Nei-pārsoļojot La^iim i»20. gādā - J- mani.
ieņemot Viļaku, Korsovfcu un GabUks, vispārējo nozari - J. Pēc 7 stundu darba gaitas sedi Augšpili. Kenesta pakāpes un Bebris,: grāmataiecības un pre- beidza pīkst: 6 vaicarā, kad sēdes apbalvojumi sekoja: puicveža ses sekciju-^ daiļ- dalībnieki devās vakariņas pie
krūtis dekorēja Lāopiēša kara amatniecības sekciju - 0. Grins, Latvijas sūtniecības padomnieka ordeņa 3. un 2. šķira, Trijzvaig- skaņu mākslas sekdju - prof. pr. A. Diiiberga būdami viņa ijiņš (t), vēl ar žņu ordeņa 4. un 3. š^, Igauni- V. Stelpe-Dambrāne, teātra un viņa dzīvesbiedres viesi.
Ērgļa, ordenis, Aizsargu māfe^as stekciju — R. Birzgale—
71
46
