g, 30. augusts, 59. n-rs.
Nora VaKeif®
■■-■^■•'^■v^:S:->:
I
GADA 30. AUGUSTS TORONTO
4, Ont.; talr, 5314533, t & N 0 r i 11 8, Out.; tālr. 769-0802.
>PĀ:
i esifVoh Emom gtr. X8 vajadzības īsināt. Neiz-USB vēlēšanos siSta atpar dā) ^ai starptautiskais vārdu vai iniciāļiem pa-rakstītāja persoīdgs ia^ " redakcijas viedoldim. un ASV —
$10.00, 1 gadu $18.00. 25 centi.
^ $2.20, bet tekstā ļ slejas (elpu^
lūdz apmeklētājus laukumu atstāt, lai atbn-ļ vietu programmas izpdidī 1. Ir gan tiJsad tautas de-)et tajās parādītas kā bosu I kāzu tradicijas, tā cita raksturīga. Var tikai \ bot sakumā teikto: cepuri ļ holandiešu priekšā! Viena tauta šai centrā varētu par fes, kā publika ieinteresē-un apmlerizlama. It — ēkas pretējā spārnā ^meklētājus aicina īru ŠANONA, kur vīza ir ļkāds zaļā krāsā izveidots ļls bea jebkāda uzraksta. )as jādīties par mazinfor cilvēku un prasīt, ko tās \ēi tādēļ pierakstu Māt ,,īri-li pēc gadiem, pār$l^stot inas pasi; zinātu, kuras vīza ir šī zaļā. Pēc „Am-bmas" pārpilnības „šano-ļekas trūcīga, 'kaut izstādī-pleznas, porcelāns, kerami-šis tas cits ir visai inte- ; -un apskatīšanas cienīgs, izstādījiraiu tomēr nav, driz vien, gandrĒ neapza^ ■ ļjau esmu krēslā pie viena ;
īcas galdiņiem. No šejie-ļar labi izsekot tautas de-ļkuŗas sniedz īru bērni un ļdži. Ēdienu ■ kartēj pro atkal ābolkūka (tā šķiet iffga gandrīz visām, tau; |: lasāms arī ,3ambrack special". Kas tas varētu logaršot?' Labāk ne, jo ka tomēr ir skriešanas, ne inās x>asakums. j,Soda ['.Atkal ap^mējums,. ar nezinu, ko iesākt. Uz bu-[letes redzami neparastas nepa2āstami cepumi, pēc visai pasausi. Visvaii^ tomēr nodarbina ieapaļš klaips. Varētu MH rupj-bet izskatā tāda padīvai-nu gan tīrās ziņkārības, ribētos nogaršot, bet — to Klaipu nevar iegriezt, jo |to izlozēšot. Lai pagaidot, palaimēšoties to laimēt, kina sm^dīga ~ im dāma; ļbūtu, ziņkāre tad būtu ap-ita, tomēr gaidīt nav ie-. is: ' jāturpina karavānas
Alvfls Vitr^
[jā, kad Rīgu skāva jūras skumīgs un drēgns, miis )o§ana pa kāpnēm, kaut 3a kā visi citi. Acu laip-ia vai atņēma sveicienus, ļit ko no mūsu Dieviņa is migla, pasaule top gai" ļt spīdēs saulīte.
'dība bija Jānis Akurātais labi noderētu granī-ļaista, skaista galva. Un Isūdinatais, uzvalks, aplie-
ļstokratisku. Nekā no kal-ikurāters reti iemaldījās ļērķi kādu satikty ne ci^, ļr muguru pret dūmami tima sarunās ar kādu iz-
ļ. Mani. saistīja viņa seja. )ar lielu vai par šauru, ļes, pavisam kaila galva* Ji iepazīties, tikai no taciņu grāmatas. Bet man riņi abi tur sēž, kā sedē-iiļ, uņ mēs, visi pārējie, ļļos un sidraba paplātēs, p remženo tējas tasi ro". Itādāks.
ļārvērties. Pat Hofmana [kārt, un pasaulei uzkrīt> 3ur ilūzijā par balti ap°
JUM
PAE-OTTAUTU IPAŠVĀRBU PAREIZRAKSTĪBU UN PAREIZRUNU LATVIEŠU ; ■ ^ . LITERĀRAJĀ VALODĀ
<VI, Angļu valodas ipalvār<ā, Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas izdevniecība, 1961. gadS)
VārdnīĶas sastādīšana vispār ir ausis /, arī fonētiski tuvāka a ska- Ahero aiz ikviena vārda, kura oru-iieis aarbs, kas prasa daudz pūļu, ņai nekā šaurajam e; c) paturot nājams gari. Uek iekavās o ar ga-siKumainu rūpību, sīkstu pacieti- rakstībā a burtu, ireizē šais gadī- ŗumzīmi (ō). Vai nebūtu viēnkār-Du.aaudz laika. Ar dziļu atzinību jumos varam ari mazāk atkāpties šāk likt šajos angļu īpašvārdos japec jānovērtē tas.darbs, ko šinī no oriģinākakstības, tātad: AK- garumzīmi m o tieši? Piemēram: iauka_ veic Latvijas PSR zinātņu sons (ne EUsons, kā raksta Ahe- Mōms (Maugham), Pō (Poe). akadēmijas valodas un literātu- ro), Alans (ne Elans!); tāpat H& 5) Angļu tb Ahero viscaur lat-ras institūts, rismot problēmas par rolds, RandoKs, Bārijs, Nansija, viski transkribē ar t. Domāju, ka svešu valodu īpašvārdu rakstību ari Manhatana, HamUtona u.t.t gadījumos, kur th izrunā balsīgi, latviešu valoda. Jau 1961. gadā iz- man šķiet daudz pareizāk un lab- latviski būtu labāk rakstīt d. Pienākusi 124 Ipp. bieza grāmata aug- skanīgāk nekā šie paši vārdi ar inēram, slavenā dziedātāja Sutiier-sa minētajā serij^ „VI - Angļu e, kā tas vārdnīcā. land latviski būtu rakstāma Sa-
valodas īpašvārdi", sastādījusi A. 2) Angļu šauro, garo e sKaņu derlenda, tāds angļu, uzvārds kā Ahero. Kaut ari par šīs grāmatas ar -\ pieskaņu atdarin&t mūsu va Moiherwell latviski būtu Mader-autori minēta tikai viena persona, lodā, man šķiet, varētu pietikt ari vels. (Ahero raksta Saterlenda un jadoma tomēr, ka viņas norādījumi ar tīru, gaju ē, kas izrmiājams Matervels). par angļu vklodas īpašvārdu tran- šauri: Grēse (Grace), Dēlijs (Da- 6) Vārdnīcā ir kāda prmcipiāla skripciju latviešu valoda ir ari ļy), Kēsijs (Casey) u.t.t. Domāju, nekonsekvence, kuras pamatojumu VaMas un_ literāras institūta, ka latvietis, ei izrunājot, varētu i \hero, diemžēl, nav paskaidroju-tatad attiecīgu valodas specialis-pārāk izcelt, līdzīgi kā, piemē- si. Ahero .atzīst, ka angļu valodas & tu, aKcepteu. ivieapsaubami si gra- ram, vārdos meitene vai sveiks... personvārdi, kas izrunā beidzas ar mata ir, liels palīgs grutaja un (gi gan būtu jāraksta latviski tā- i skaņu (rakstības dažādas!), lat-sarežģītajā citvalodu, šim gadīju- dos vārdos, kā Taylor, Gaynor u.c. viski transkribējami vīriešu dzimtē ma angļu īpašvārdu transkripcijā kur j dzird skaidrāk). Taču esmu ar -ijs, sieviešu dzimtē ar -ija: latviski. \ aŗ j^jg^^ pievienoties arī Ahero Lindsey--Lindsijs, Lindsija, Jerry
Vārdnīcas iekārtojums šāds: aiz rakstibai ar ei viscaur, lai nebūtu - Džerijs, Betty - Bettija, Vlckie ievada, kurā vispārīgi norādīju- lieka „raibuma". . - Vikija u.t.t. Bet vietvārdi ar
mi, seko svarīgākā daļa — angļu , 3) Domāju, ka īsā a skaņa, kas šīm pašām galotnēm un šo pašu valodas īpašvārdu atdarināšanas it sevišķi aiz w tiecas skanēt kā o, izrunu pēc Ahero paturami latvis-
Au8vm Jaunmne
SAPŅU īSTmiŠA
safci, es esmu traka.
t^JH'^ jūrmalas smūtis
Tavus mutus.
Traka
es staigāju apkārt, neapzinotks kur es eju....
Es ilgojos itn meklēju
Tavai aiziešanailidz . aizgāja īstenība.
Manās naktīs
spilvens vēl smaržo pēc Tevis ... sapņos nāc atkal-^-^ nmos; Tavi soļi izskan.
Vēl jūtu roku spiegot glāstot
mlM, ^ ^ /
Tava dvaša silta man ausi Tu biji?
Pulksteņa sitienos atbalsojas Tavā sirds .. ;
nepareizs virsraksts?
Avīžniecībā, kur valda steiga, atbrīvošanas cīņām paiets garām, kādam rakstam var iegadīties ne pieminot tās tikai dažos vārdos, vien nepareizs virsraksts, bet ie^ bet pilnīgi aizmirsta Cēsu skobiie-viesties arī citas kļūdas, jo iespie- ku rota^ kura ar savu varonību dumkļūdu velniņš vēl arvienatirodas varētu būt joprojām spilgta ceļa brīvībā/ veic savus nedarbus un zvaigzne mūsdienu jaunatnei. Bet tikai ļoti grūti padzenams. Avīzē tas nav pateikts. kļūdas_ var āti:i izlabot, nākošajā visbēdīgākā ir nodaļa «Latviešu nmnura uz tam noradot bet tik kultiira". Tai patiešām būtu pie-viegh tas nav izdarāms kādā bro- ^g^otāks cits virsraksts - ,.Kul. šmra vai^gramata, kuru sagatavo- toras fonda balvas"... Pretencio-
šanā ievērojama vislielākā uzma-
zais nodaļas virsraksts lasītājā ra-
da gaužām lielu vilšanos, ja pat
Rietumvaciļo^ haleU
nība un rūpība.
Tas, liekas, nav darīts uz krīta vienu vārdu nav pieminēts, kas papīra iespiestajā brošūrā ..Tēvu latviešu kultūra. Arī bērni, ku-zeme - Latvija , kuru Amerikas ^iem šī brošūra domāta, to izlasi-latviešu apviembas izgUtiTjas biro- j^gi jutīsies vīlušies, pat piekrāp-ja uzdevuma sakārtojusi mi, var- ti, dīvainā kārtā neatrodot nekā-būt, arī pati sarakstijusimag.phil. ^us avotus par" latviešu kultiiru. Ahda_ Cīrule šo 24 lappušu biezo Rodas iespaids, ka kultūru tikai brošūru ar 23 fotoattēliem un Gmi- tagad sāksim „taisit»..'. Kā ar šā-tas Ķīvules vāka zīmējumu ļ)gad du rīcību lai spējam sargāt lat-pasmedza latviešu skolu izlaiduma ^ļegu kultūru? aktos, jo tā faktiski izdota Latvi- , \.^^ jas dibināšanas 50 gadu atceres- .^^^^^ ^.V ietvaros ar zīmīgu aicinājumu: L'Tr, T . .,Aicinām Tevi vienmēr cienīt sa- f \ ''^^^^^^ km'
vu piederību latviešu tautai, sagla- ^ ' ^^^^^^ f'
bāt un tālāk kopt latviešu kultii- ^Ttf' " vf
„ ņay teikts par to, kādas skolas bija
, , Latvijā. Cik skolu bija? Cik skolē-
Brošuras nodaļa ,^18. novembris" nu tās apmeklēja? Kāds procents
piemmeti tikai Pumpurs, Ramis mi studēja? Par šiem jautājumiem
Ulmams, bet ne pārējie atcerēša- velti kaut ko meklēt.
Djūsbe- juiujtt, gii"»'^ "itiMici pau^ave- ivicnja vigmaņe. oenme ar iuasis- mi iiopeim i^aivijas neaiKarioasļjgdigs kvalifikācijas āpliecinā-saukumi, B) Personvārdi / kas sa- tiesu tradīcijas ietekme, tādā ga- ri u t.t ^^^^ ^^^"^^^ attīstības ko baletii sāka nodarboties Tatjana pasludināšanā. Nedaudz aprakstīts jums jo brošūra pavisam maz dos vukārt sadalīti trīs apakšgrupās dījumā - kāpēc to nepaturēt? Ahe- Vadoties pēc tā, kā praksē lat- Ri^tumvācija. it sevišķi tieši štut- Gzovska, bet Minchenē Viktors Latvijas ģerbonis, bet aizmirsts pa- ^ūsu bērniem Kaila statistika - 1) Vīriešu vārdi, 2) Sieviešu ro šajos g^ījumos tomēr raksta o. vieši lieto šos vārdus, pareizāk un garte. Gzovskis Abi sniedza vaurakus Ma- teikt, kas to zīmējis, kamēr par vien vai chronikas ziņas'būtu = vārdi, 3) Uzvārdi / un beidzot C) 4) Attieksmē uz garo angļu ō vienkāršāk gan, šķiet, būtii viet- Vācija u" teātru un dziedoņu ze- siska baleta iestudējumus, bet tie Latvijas himnas autoru pareizi mi- daudz vērtīgākas nekā gadījuma Nomenklātiiras vardi un citi vār- un ou skaņu - domāju, ka to va- vārdus ar personvārdiem vienādot, Pašreizēja Rietumvacija vien palika bez helākas atbalss. nēts K. Baumanis. Par Latvijas rakstura izrakstīšanās par tik no-di. kas bieži sast(^ami angļu īpaš- rētu latviski transkribēt ar ō (o ar liekot visiem latviskas galotiies un ir ap 60 operu skatuvju, bet teat- Tikai pēc otira pasaules kara Vā- karogu nav ne vārda. gimigu tematu, kāds ir Tēvu ze-vārdos. Alfabētiskā kārtībā vārdi garumzīmi): galu galā gan o, gan lokot: Koventrija, Grimsbija u.tt. P Pat katra mazākajā pilsētā. Lie-. cijā sākās klasiskā baleta uzplau- Nodaļā ..Latvietis karavīra gai- me - Latvija"' Atcer6s savā laikā sniegti vispirms angUski, tad ang- garumzīme ietelp mūsu alfabētā. Vienīgi tie vārdi, kas angUski bei- 1ās valsts operas var lepoties ar kums, it sevišķi Štutgartes valsts tās" citēta tautas dziesma „Ej uz izdoto Latvijas* dibināšanas 5 gaļu fonētiskā transkripcijā un bei- - dzas ar garu ī, latviski būtu patiura- starptautisku savu, kuru ieguvu- operā, kur vairākas sezonas par priišu robežām, Sargā savu tēvu du atceres brošūru kuru tiasnip. dzot latviskā rakstībām Minēti arī r ^. fins vīpsnln^^^ /io,.KftiRc» »v,,-o.i nr. -.«»u;>v i,.,-.; i^u^u ļ^aom^
izmantotie avoti un literatūra, starp tiem laba daļa krievu valo-
SaprotamSj mūs visvairāk var Interesēt vārdnīcas svarīgākā daļa, t.i., par da:žādo angļu valodai īpato skaņu atdarināšanu latviešu valodā, abrodot tām tuvākās un radnieciskākās latviešu valodas skaņas. Augsti vērtējot lielo un rūpīgo darbu, ko Ahero pielikusi, sastādot y angļu īpašvārdu rakstības norādījumus, domāju tomēr, ka daži atsevišķu angļu valodas skaņu rakstības principi latviešu valodā varētu būt arī (^itādi. . 1) Angļu platā e skaņa, ko angļu vārdos raksta ar a, manā uztverē arī latviski būtu jāraksta ar a — nevis ar e, kā to dara Ahero un kā ieteic arī Bērziņa-Baltiņa sa-
mi ar ī un reizē ar to nelokāmi, šas, viesojoties lielajos mūzikas dzī- baletmeistaru darbojās mūsu Os- zemi", kura nemaz neatbilst laika dza audzēkņiem skolās Tā hnp. piemēram, Lee - Lī. ves centros Edīnburgā, Londonā, vaids Lēmanis, ari ansambU bija garam. Kādēļ tieši šīs rindas bija citu izpraS un citā sarā rakstīta
7) Neparasti - un laikam gan Parīzē, Roma Venēcijā un dau- divi latviešu dejotāji - Reinis Jē- šai laikā jāliek par moto? Latvijas .an iespiesta uz navTsamvā^^^^^
krievu valodas ietekmē ~ sieviešu dzās citās pilsētas. Galvenokārt iz- kabsons un Indriķis Lipkovskis.___ ^ ^^-^^ -
vārdu (sevišķi kristībvārdu) rak- ceļamas Minchenes, štutgartes un Osvalda Lēmaņa iestiidējumu Kvaiuaies papīra, lomer saturs
stibā nesamērīgi dominē galotne Hamburgas valsts operas, kā ari pirmuzvedurau ipiedzīvoja Ericha -a.TāAheroraksta: Grace-Grei-I^ietumberUnes Vācu ^ Otto šiliņga balets „In scribo sa-
sa, Florence - Florensa, Hope - izcilu vietu ar tagad jau mirušā tanis'.'. Pēc 0. Lēmaņa par balet-Hopa, Coiistaiice ^ Konstansa; Ka- Vīlanda Vāgnera ķscenējumiem un meistaru dažus gadus nāca Roberts te -.Keita u.t.t. Domāju, ka angļu Pasaules pirmuzvedumiem ieņem Meiers (Mayer). Tad, sekojot sla-personvārdiem, kam galā mēmais štutgartes valsts opera, kurā dzied venā l?aleta reformatora Noverras e, latviski gan labāk būtu likt ga- latviešu dziedone Paula Brīvkalne ti-adicijām, kurš 18. gadsimtā štut-lothi -el Renāte Ģūtmane. garti bija padarījis par pazīstamu
Tāpat Ahero gandrīz bez izņēmu- ^ī^'^ pirmajam pasaules karam baleta pilsētu, valsts operas ģēne-mā lieto galotni -a Vārdos, kuros Vācija kā baleta zeme bija maz nerālintendants prof. Dr. Valters latviski varētu būt ģan -a. gan -e. Pazīstama, bet, pēc kara tā sāka Erichs šēfers (Schaefer) 1957. ga-Nat — Ahero; Neta (man vedas ^*®^āku uzmanību pievērst arī de- dā saistīja pazīstamo baletmeista-teikt: Nate). Ethel — Ahero: Ete- Jai, kuru Ziemeļamerikā apzīmēja ru Nikolaju Berjozovu, slavenās la (tikpat labi: Etele), Juditii -............■......^ .u..............'....... balerīnas Svetianas Berjozovas tē-
Ahero: Džūdita.. .Galotne -a tā- tlbis un problēmas ar citvaledu vu, kas īsā laikā izveidoja repre-pāt stipri dominē sieviešu uzvar- vārdu rakstību ir Visās valdd^^
dos. ne jau latviešu valodā vien. Tāpēc rādījās baleti ,.Apburtā princese",
vā gramatikas grāmatā. Mani ar- Anita Rundāne, dzimusi Grigale. Citādi visumā Ahero transkrip- nav par šīm grūtībām ne pārāk ,,(xulbju ezers", ,,Rieksticodis*', gumenti šādi: a) kaut gan e burts kura jaii agrāk ieguvusi BA gra- cijas ieteikumi pieņemami. Katrā jāuztraucas, ne jānoskumst, bet jā- ,,Žizele" un daudzi citi uzvedumi, latviešu valodā apzīmē, ne tikai du angļu valodā, tagad Toronto ziņā šī nelielā vārdnīca var būt mēģina ar tām prātīgi tikt galā. par kuriem sāka interesēties ār-šaurd, bet ari plato e sfkaņu, nezi- universitātē ar uzslavu ieguvusi liels atbalsts^ kas var jau tīri prin- Piezīme. Žēl. ka šī vārdnīca nav zemju prese. 1960. gadā štutgar-nātājs un dīk zinātājs transkribē- arī M.A. grādu lafiņu valodā un tā- cipiāli palīdzēt orientēties sarežģī- ārpus Latvijas viegli dabūjama, tes valsts operas vadību pārņēma tos angļu vārdos šo burtu izrunā pat ar uzslavu A.R.C.T. grādu to° un īpato angļu valodas skaņu Par to, ka vārdnīca nonāca manās Džons Krenko (John Cranko), kurš Rudīte Gulbe beigusi Toronto formēta mūsu jaunā paaudze, ku-šāuri, kā to esmu novērojusi prak- (Organ Performanee). Viņa nodo- „pārcelšanā" latviski/ Saprotams, rokās, man jāpateicas kādam kol- 17 tautību baleta ansambļa spēju skolotāju kolledžu un pieņēmusi ru tai pašā laikā aicina sargāt sē; b) angļu platā e skaņa pēc iz- mājusi Toronto universitātē studi- būs daudz gadījumu, kur praksē lēgām, kas man to lielā laipnībā līmeni pacēla tādā augstumā, ka skolotājas darbu Fīlā (Peel latviešu kultūru.
f pilnā mērā atsvēra papīra kvalitāti ^•
Šai rakstā apskatāmās brošūras izdevējiem līdzekļu nav trūcis, ko liecina kaut vai ļoti labais krita papīrs. Satura ziņā izdevums tomēr pieblīvēts (ar nevajadzīgiem skatiem, piemēriem, koku plūdina-šana Gaujā, šādu attēlu vietā daudz vērtīgāks būtii bijis teksts — dati ar aizmirsto un aizmirstajiem. Atzinību toties pelna Dr. L-Sti:eipa raksts „Latvijas dzimšanas dienā", kurā autors aicina, skolēnus palīdzēt savai tautai un
tēvu zemei. ; Ar nožēlu jāatzīst, ka aizvadīta-. '• jā Latvijas ' jubilejas gadā dažs ' labs ierosinājums ir vairāk sabo-I jāts nekā īstenots. ALAs izglītības biroja izdotā brošūra tomēr ir visbēdīgākais devums, jo ar to dezin-
celsmes un, šķiet / vismaz manās jas turpināt.
uzdursimies UZ grūtībām, bet grū- aizdeva.
(Nobeigums 6. Ipp.)
County), Ontario.
Osvalds Akmentiņš
(18.. turpinājums)
bija; nepieciešams/Varhūt^^
k'as; vēlas nogaidīt, panākumi neizpaliktu; varbūt bei-.
Viss tas, ko jūs šorīt dzirdējāt no maniem drau- gas tad nebūtu bijušas gluži tādas, kādas pieredzē-
giem, ir tikai pagātnes atgremošana, tur nebija ne- jām..."
«vienas svaigas domas, neviena lietpratīga vārda. Tie Česlavs raudzījās cieši virsniekā. Viņam gruya
cilvēki vēl arvien dzīvo mākoņos. Negribēju ar viņiem ticība revolūcijas reliģijai, iiu viņš nevelējās to zau-
strīdēties, jo nav nozīmes pārliecināt paštaisnības ap- dēt.
sēstos... Ne Imre, ne tēvs. Giorgijs nekā nesajēdz, Robežsargu virsnieks aizsmēķēja, tad lēni,^ it kā kas notiek pasaulē, kādi notikumi briest, jo viņi zau- pārvarēdams kādu iekšēju pretestību, atbildēja: -.dējuši saskarsmi ar^ tautas masām. Vai jūs domājat, „Ja jūs zinātu to drausmīgo patiesību, kuru es ka slepenā drošības policija-oieuzokšķerētu viņus, ja nejauši esmu izdibinājis, kad biju apmācībās Padpm-lie būtu nopietni režīma pretinieki? Bet viņus neņem ju savienībā,~tad saprastu labāk manu rīcību. Sakiet, nopietni... Imre dabūs lauksaimniecības kooperātī- vai jūs varat iesākt datbu, ja jau pirms sākuma esat va direktora vietu, vi^š vizināsies savā mašīnā pa De- pārliecināts, ka tas nolemts neveiksmei? Vai jūs spe-brečenas pu^tu^un pēc gada jau būs aizmirsis, ko šo- jat sagatavot tīrumu sējai, ja skaidri apzināties, ka nt jums tik svinīgi teica. Viņš nav tas ļaunākais, gļē- to sakapās krusa, tiklīdz būs aizmetušās vārpas? ^Es vākais, bet tomēr nav kauls no mūsu kaula." . nepiedalījos revolūcijā nevis tādēļ, ka būtu gļēvs, ne-„Piedodiet man," viņu pārtrauca Česlavs Dom- vis tādēļ, ka neticētu brīvībai, nevis tādēļ, ka man brovskis,„bet° vai jūs nevērtējat visus pārāk nežēlī- būtu kāda goddevība pret varu, knra kā melns zirgi? Katram cilvēkam ir savas vājības, savas nepilni- neklis sūc mūsu tautas asinis, bet gan tādēļ, ka man bās, bet tai pašā laikā viņam ir arī zināmas spējas, jau iepriekš bija skaidrs, ka mūsu tautai nav tik kuras, liktas lietā, var nākt par labu visai sabiedrībai, daudz asiņu, lai ar tām aizsķab^^ no-Vai mēs, meklēdami tikai visnesavtīgākos un vispatie- saka mūsu dzīvību un nāvi, mūsu un mūsu bērnu sākos, nenonāksim strupceļā, no kura vairs nav ize- nākotni. Mūs nolēma verdzībai jau tad, kad pali to jas? Protams, Jūs pazīstat labāk, savus cilvēkus kā nemaz neapzinājāmies, kad visi gavilēja par mieru es. Vai tiešām nav neviena, kam varētu uzticēties, un tautu brīvību. Jau toreiz mūsu tautai — un ne kā vārdam paļauties? Jāiegaumē arī, ka darbs un vien manai, bet arī jūsu un daudzām citām — nolēma revolūcija dara • meistarus, audzina raksturus. Tai nepārtrauktu izmantošanu un nacionālo iezīmju izdel-pašā laikā jūs kavējāties pielikt savu roku, kad tas dēšanu kādas utopijas vārdā, kuru parakstījis viens
garīgi slims un viens varas apsēsts maniaks, savā starpā dalīdami pasaules 'bagātības. Tas viens drīz pēc to nomira, otrs nomira nesen, bet mēs alotos, domādami, ka viņu vienošanās pēc to nāves vairs nav spēkā. Nevienā no tām zemēm, kuras nokļuvušas nesen mirušā varas maniaka rokās, neausīs brīvības gaisma, iekams kāds spēcīgāks taisnības vilnis nebūs aizskalor iis netaisnības bastionu, kurus uzcēlis kāds līgums, kuru vēl arvien tur kā svētāko noslēpumu visdrošākajos tērauda seifos.
Protams, arī tērauds kādreiz sāk runāt, tas nevar paciest netaisnību, kuru nodara dzīvām tautām, im tā es ieguvu noslēpumus, kurus neviens un nekad vārdā nemin, kam tie būtu jāzina, kas,,krustu metot, pie cilvēku un tautu sirdsapziņas apellēdami, deklarē brīvības principus un tautu pašnoteikšanās tiesības. Kādā brīdī, kad cilvēkam uznāk vēlēšanās biktēt, man Maskavā kāds atklāja uoslēpumus, kuri apsar-oHti^daudz rūpīgāk nekā vislielākie militārie un zinātniskie noslēpumi. Nejautājiet, kas toatklāja, es nekad nenosaukšu viņa vārdu, bet šis cilvēks zināja to, kam "uisu saprāts atsakās ticēt, viņš pats bija lasījis nāves spriedumu Eiropas tautām. Eiropu kalpina Jaltas ne-dievs un kalpinās vēl ilgi, vienalga, vai mēs īsaceļa-mies, vai nesaceļamieSj vai upurējam savus labākos dēlus un meitas.
Lūk, tāpēc es vilcinājos piedalīties revolūcijā, kuras iznākums jau bija nolemts 1945. gada februārī, .^^eņemiet ļaunā, bet ir grēks melot, ja zina patiesību. Un es zinu šo patiesību, kurai daudzi vēl netic.
Ja es būtu piedzimis ar īmres MadaSa dotībām, es uzrakstītu jaunu „Gilvēka traģēdiju", kuru vēl Pēe simt gadiem literatūras pētnieki pūlētos atburtot, lai izdibinātu, kas tur pateikts. Man nav tādu izcilu spēju, esmu parasts cilvēks, virsnieks, kurš, sargādams šī apburtā loka pārejas, nopelna savu dienišķo maizi, lai mans sieva un divi bērni neietu bojā. Neviens nedrīkst man pārmest, ka kalpoju šai varai, jo man na.v, citas izvēles. Cilvēks grib dzīvot, un arī vergam sava dzīvība dārga. Neviens lalļprātīgi nedodas nāvē. To apzinās tie, kas lemj mūsu likteņus,, kas rīkojas ar mūsu labākajiem nodomiem, izmantodami tos savā labā. Esam ieslēgti nolādētā pilī, kuras vār-
tus apsarga divi briesmoņi. Tos simbolizē divi, lielie „K". Viens „K", būdams arvien izķamējies vilks, balsta otru „E'V kas ir asinssūcējs vampīrs. Kad domāju par to, naktīs nenāk miegs. Bet nevienam es nedrīkstu biktēt..." '
Virsnieks spēji aprāvās, it kā pateicis par daudz. Viņš tomēr turpināja, jo vēlēšanās atraisīties no noslēpuma smaguma bija lielāka nekā bailes:
„Eobežsargu virsniekam ir daudz vairāk jāzina nekā parastajam armijas virsniekam. Mums ir lielāka atbildība, tādēļ arī mūs apgādā ar lielāku informāciju. Bet ko tā mums dod? Mēs dažkprt jūtamies kā ārsti, kas zina gan slimības nosaukumu, bet neziņa zāles tās ārstēšanai. Runā par progresu, bet mūsu iespēju loks ar katru gadu sašaurinās, melnais varas zirneldis piesavinās visu to, kas domāts cilvēku laii mei \m labklājībai. Vienkāršam godīgam cilvēkam nav vairs nekādu izredžu, a^v rītdienas, nav cerību iegūt taisnīgāku atlgojumu par savu darbu. Es nezinu, kam, bet kaut kam ir jānāk: zemestrīcei, jauniem grēku plūdiem, glečeriem jāpārklāj visa Eiropa, lai kaut kas mainītos. Neesmu nevienam robežas a pārgājējam raidījis pakaļ šāvienu. Tas nav vajadzīgs. Lai cilvēki iet un meklē zemi, kur piens un medus tek, ! bet tādas, zemes nav. Ne Rietumos, ņe Austrumos.
Esmu daudzkārt domājis maiiiīt darbUj man kā partijas biedram arvien būtu iespēja iegūt fabrikas direktora vai partijas sekretāra vietu kādā provinces pilsētā. Bet mana vieta šeit pie robežas paliktu tukša. Ja manis te nebūtu, kas jūs šodien pārlaistu pāri robežai? Kaut esmu zaudējis cerību savā paaudzē pieredzēt kādas pārmaiņas, cilvēks tomēr nedrīkst būt savtīgs. To atkārtoja vienmēr mans tēvs un apliecināja ar darbiem. Dažu labu reizi riskēju kā ar savu, tā tuvinieku labklājību, jo partijas biedram neviens nepiedod nodevību, bet es nevaru citādi. Ja nevaru veikt ko lielu, tad vismaz mierinu savu sirdsapziņu ar maziem darbiem. Tādēļ tie, kam vara, tik daudz nedreb no rakstītā vārda, kā no viena strāldnieka draudīga skatiena. Rakstīto vārdu var izdzēst i otrs: rakstītais vārds, bet strādnieka nemieru, viņa taisnības izjūtUj viņa svētās dusmas nespēj nomākt ne terrors, ne nāve.
{Turpinājums sekos)