P'ablished weeķli ly the Latvian Relief
laugavas Vanar imJsTOffice: 491 Gollege St. • Toronto 174, Ontario, Canadā
Sāditor-in-Chief: ALFRĒDS ^^NCBLS ^ TelephoneSs: 921—7121: 465—7902
United States Editorlal Offiees: v
Ne.w York:.Bditor — V. IRBE Rombouts Ave,. Bronx N. Y. 1W66, IIJ.S. Chicaga: Sditor, - I. ŠĪMANB, f524 N. Luna Ave.,'Chicasfo, 111. 60630,
MTUSOAT,^ SEPTEMBER 13, 1969
U. NRS. SESTDIENA, 1969. GADĀ 13. SEPTEMBRIS 18. GADh
LATVIEdU LAimi^^S AMSŠIKA Iznāk reizi nedSļā. Izdevējs >- Latviešu aprUpes biedrība Kanādā ,^augava8 Vanagi" ATB. REDAKTORS: ALFRĒDS VINČELS Redakcija: 125 Broadview Ave., Toronto 250, Ont., Oanada; tālr. 465—7902 Birojs: 491 College St., Toronto 174, Ont., Oanada; tālr. 921—7121
Ņujorkas redakoijae Ta^tājs: V. IRBE _mb Rombonta Ave., Bronx N.Y. 10466. U,S.A. Tālronifi 994-7917 Čikāgas redakcijas vadītāja: I. ŠĪMANB, 5524 N. Lma Ave., Chicago, Dl. 60630, U.S.A., tālrunis 774^744 ,
T
^ JĀNIS NIEDRA UN OSVALDS BRĒŅĶIS 'GULDĪTI ZEMES KLĒPĪ
DZJĻU SĒRU DIENAS TORONTO
Ja Latviešu nacionālās apvienības Kanādā idejas lolotajā m'UāiL-dibinātāja, baltiešu kopdarbības veidotāja un vispār plaši pazīstamā sabiedriskā darbinieka Osvalda Breņķa atdošana svešas zemes klēpim 29. augustā Toronto izvērtās par dziļi izjustu sēru dienu, tad LNAK valdes priekšsēža, Brīvās pasaules latviešu apvienības un Ziemeļamerikas latviešu kultūrasfonda vicepriekšsēža Jāņa Niedras pēkšņā , nāve 31. augustā radīja: latviešu sabiedrībā tik traģisku saviļņojumu, ka viņa izvadīšana pēdējā gaitā 6. septembrī bez pārspīlējuma apzīmējama par nadoālu sēru dienu, ko vislabāk aplie-cma skaitļi: 200 uq 300 sērojošo divos aizlūgumos, vairāk nekā 1000 baznīcēnu sēru dievkalpojumā Sv.Miķeļa katedrālē, 650' izvadītāju . kapsētā un gandrīz tikpat_ daudz piemiņas kafijā Latviešu namā. Autokaravānā no katedrāles uz Ziemeļjorkas kapsētu brauca turpat 200 mašīnu, un ar gandrīz drošu noteiktību var sacīt, ka tā bija lielākā sērotāju kavalkāde, kāda vispār Toronto pēdējos gados pieredzēta.
Jau ceturtiienas, 4. septembra, dziesmu,.." aizlūgumu ievada Lat-vakarā Jānim Niedram veltītajā vijas ev.-lut. baznīcas archibīskaps aizlūgumā Rožu kroņa skaitīšanai A. Lūsis, un-sēru draudze pēc ko-Turnera un Portera bēru namā ie- rāļa. ,,Ak galva asiņaina" dzied radās ap' 200 aizlūdzēju, Ito vidū šim brīdim tik piemēroto aizlūgu-Ontario provinces valdības sociālo ma dziesmu: „Lai kur es šodien un ģimenes lietu ministrs Dž. Ja- mirstu, Lai kur es atdusos; Vai remko, Kanādas federālā parla- kapu, klintī cirstu, Vai smiltaini menta loceklis Dr; S. Haidašs, bi- man dos, Man, mūža miegā snau-jušās Dīfenbēkera Valdības mi- žot, Būs viegli dusēt še/To lielo die-nistrs A. Malonijs un citi kanadie- nu jaušot, Kas nāks tev, tēvzeme.", šu un citu tautu pārstāvji, aizlū- kura beidzas ar cerību un ticību gumu vadot diviem kanādiešu ka- vārdiem: „Un kad reiz vējos brl-toļu grīdzniekiem. Aizlūgumā dzie-vos šalks tauta pestītā. Tad miru-; dāja Toronto latviešu katoļu drau- šos un dzīvos Sauks mājās Latvi-dzes koris A. Gertmaņa vadībā, ēr- ja." Tam nešaubīgi un nesatrici-ģeļu pavadījumus spēlējot Kornē- nami visus trimdas gadus ticēja
lijai Zariņai.
arī Jānis Niedra, šl brīža pienākšanai nemitīgi strādāja un ziedo^ jās, sevi nesaudzēdams, uny varbūt, daļēji arī tādēļ tik pāragri beidza cīnītāja gaitas un aizgāja no mūsu vidus.
„Sens sakāmvārds pauž, ka koks
Vispārējais aizlūgums piektdienas, 5. septembra, vakarā tai pašā bēru namā. f
Telpa ap vaļējo šķirstu, par kuru noliekts Jāņa Niedras korpo-
rāeijiJiS'Lacuanias sērās lītais ka- atstāj celma, al^en!3s«4ietu;vb&t rogs, slīgst vainagu un ziedu kal- cilvēks atmiņas," piemiņas runu nos, kuros galvenokārt dominē bal- uzsāk archibīskaps A. Lūsis. ,;Arī tā krāsa, bet netrūkst arī sarkan- nebūdams aizgājušā konfesijas ga-b<sārkanu veidojumu. Aizlūdzē- rīdznieks, labprāt sekoju viņa pie-ju soli pamazām pildās. Ļaudis derīgo aicinājumam piedalīties šai nāk un nāk, lēni pieiet pie šķirsta, svētbrīdī, jo Jānis Niedra bija lat-uzmet pēdējo skatienu aizgājējam vietis, kuru no trimdā izkaisītās un noskaita lūgsnu. Daudzu sejās tautības kopības nekas nevarēja ļpaužas it kā ai)jukums, it kā ne- šķirt. Viņu pieminēs kā nenorim- Augšējā uzņēmumā: Korporāciju pārstāvjiem stāvot goda spalierī, Jāņa Niedras šķirstu, kaš pār-ļticlba, ka Jānis Niedra tik pēkšņi stošu cīnītāju par tēvzemes brīvī- j^i^^g ^r paša no dzimtenes līdzpaņemto Latvijas karogu, uz kāpa vietu nes lakuāņi- (no kreisās) H.
Tichovskis, K. Znotiņš, R. Tutenis (žārķa priekšā kāds apbe^šanaš biroja darbinieks), ¥. Bernāhs, A, Rundāns un J. Grebežs. — Apakšā pa kreisi: Muka svaine Irene fe;ā^^ dzīvesbiedre Niedra, ieberot kapā Latvijas smilts, māsa Genoveva Zejpa un meita Maruta^ pa labi: Mūžībā
aizsauktā mātei, 82 gadus vecajai PaulīneiŅie(kai,grā
.'. v / - v/-V"'--^ ,V-:Foto:; J.^,i4ģers-::
Es nespēju šo amatu pārņemt ar
-LATVIEŠU NACIONĀLAS APVIENĪBAS KANĀDĀ VALDES MKARTAS PAPLAŠINĀTA SĒRU SĒDE TORONTO
• 0 (&
aizgājis no mums, aizgājis laikā, bu un neatkarīgas valsts atgūšanu, kad viņš vēl tik ļoti vajadzīgs mū- Kad mūsu tautai uzlika verdzības su nacionālo centienu īstenošanai, važas, Jānis Niedra atskārta, ka Tikai sēru sagrauztie piederīgie so- tautai bez brīvības nav nākotnes, lu pirmajās rindās — dzīvesbiedre, tādēļ darīja iespējamo un gādāja, sirmā māmuļa,^ meita ar znotu, lai pēc iespējas lielāks būtu to lat brāļi un māsas ar ģimenēm, ku- viešu skaits, kas izkļūst brīvībā," tŗiem visi izjustā līdzjūtībā spiež kaut svešuma maize ir rūgta un roku, nesaudzīgi apliecina skumjo dzimtenes ūdens garšīgāks par vis-īstenibu, ka pienācis brīdis atva^- saldāko svešzemes vīnu. Viņš sa-ties no Jāņa Niedras uz mūžu. prata, ka garīgā verdzība ir daudz Viņi nāk viens pēc otra: archi- smagāka un pazemojošāka nekā bīskaps A. Lūsis ar dzīvesbiedri ko- fiziskā verdzība, tādēļ viņš aizgā-
pā ar Amerikas latviešu apvienī- ja svešumā ar paceltu galvu -t ne līda Jaunās LNAK valdes vēlēšanām nākošā gada LNAK padome, turpreitim pārējos bas ģenerālsekretāru B. Albātu, lai dzīvi drošībā meklētu,"bet cī- padomes sesijā valdes priekšsēža pienākumus veiks valdes 1. vaildes locekļus kopīgā noballso-ļVisu Toronto latviešu^audžu mā- nītos par savu tautu uņ valsti To vicepriekšsēdis TāUvaldis Kronber^^ kas pagaidām paliks ari jumā, tiem amatus sadalot sav cītāji,LNļAK darbinieki, korporāci- labi apzinājis mūsu tautas ie- līdzšinējā amata. Tikai pēc tam, kad LNAK padomes locekļi starpēji pirmajā jaunās vaidēs ju piederīgie, lj)ijušļe virsnieki, lat- naidnieki, tādēļ nemitīgi vērsās rakstveida „nobalsoJuma'* toiis T. Kronbergu apstiprinājuši jau- sēdē. Statūtos nav teikts, vad, ļviešu organizāciju un draudžu va- pret viņu un dažādi apmeloja, bet najā amatā, viņš noliks vicepriekšsēža pienākumus, bet valdē ra- nerpieciešamībai rodoties, priekš-dītāji, mākslinieki, rakstnieki, žur- dubļi, kupis netīra roka met, krīt dušōs brivo vietu ieņems, pare^dzams, pirmais kantlidāts Dr. A. sēža amatu automaitiski var pātr-nālisti, skolotāji un citi, bet pa- atpakaļ uz pašu metēju. Mēs labi Šteins. Vakantās vietas LNAK padomē, kuras radušās sakarā ņemt vieiis ņo vicepriekšsēžiem? visam maz jauniešu. Acis cenšas zinām, kas Jānis Niedra ir bijis, ar padomes locekļu 0. Breņjķai im J. Niedras nāvi automātiski Vai valde ir tiesīga no sava vi-visam izsekot, /,reģistrēt" aizlū- un pēc aiziešanas Varam viņu pie- ieņems pirmie kandicKti R. Moritis un V. Uiska, ja viņi šos dus izraudzīt jaunu prieikšsēdi, dzējus, bet skatienu arvien par minēt kā krietnu latvieti, kas sa- pienākumus uzņemsies. Ja paredzēts, ka šī amata veic©-
jaunu piesaista sarkanās liesmiņasj vas labākās iūtas, sirdsdedzi un „ , - tVtVt^ Vj • ^ - t^-^ \i ^^ vti, ; ju ievēl padome speciiļi? T.
jduuuiu a ** , ^''^ . Sakarā ar LNAiK valdes pneiks . Sēdes dalībnieku apmulsumu t^rnTi^pracniPiriāia 5n iantaiu-
kas nurkšķma lākturos, un krāšņie darbu ziedoja tēvzemei." Un runas ^ „, ^ ■ _, ^ _ vs np^m,, r.o^ t„«««,s Kron'bergs aicmaja so jautaju-
pēdējā godinājuma un pateicības turpinājumā: „Viņš bija arī dziļi ^eza Jāņa Niedras pēkšņo navl un P^};"^.^^^^. mu rūpīgi apsvērt, izsakoties
atvadziedi, liekot domām'aizmaldī- kristīgs cilvēks un paļāvās uz Die- 31. augusta, viņa ļ. vietnieks 3. ^"^^^^^^^ V. r,n ^^f^ ^^^^"^ dalībniekam, lai
ties atmiņās pie darbā un arī prie- vu; mīlēja savu baznīcu, bet nevai- septembrī Latviešu namā To- SļT ^^t^.^^^^^^ tad diskusijās panāktu iespēja-
kos ar Jāni Niedru kopā aizvadīta- rījās -pārkāpt arī citu konfesiju ^onto bija sasaucis ārfeārtas v^des Sšsēr mi pareizāko atemājumu. _
Jiem brīžiem kopš trimdas laika baznū^u slieksni, sekodams kāda ^^^J iTjū^T K^fr^a
'rJr^r^icēTbi paVdēSs rrm'kfvT^^^^ — ^^-^ — ^'Z ^^"^ "^^^^ ka Su TaukTStlg^
otrs ardievu teicējs nus pasiioejis visi esam ka viens. Runas nobei- turpmā- notikums ir tik negaidīts, ka aMlma<^ vadās no nrincina ka
skatienam garam nemanīts, tomēr gumā archibīskaps atzīst: „Jāņa i^i^Tl «^nTl^^^^ man ffl<5 vēl vienmēr ^ivU t,p. gadījumos va<ias no prmcipa, iw.
Lr klusu gandarījumu neievērots Niedras aiziešana ir smaes zaudē- ^ ^^^^ orgarazatonsku izkar- man tas vel viennier siķet ne- āriko as pēc laibākās apziņas
ar msu ganaarijurau neieverou» mearas aiziešana ir smags zauae- ^^^^^ izraugot nelaika aizstā- aptverams un neticams. Pašreiz ' i^Lrs, tas >as <;fcatūitos nav
nepaliek, ka.aizlugtpar JamNied- jums viņa piederīgajiem, bet ne ^ ^ J. Nied« kad esmu apsēdies krēslā, kurā S^ISts 00^^51^
ni ieradusies arī Toronto pilsētas mazāks^imdā izkaisītajiem lat- ^ļ^^ 7 S^rko^ m g2 vienmēr-sēdēja Jānis Nieia^ai SaS^^t^lS^^^^^
galvas vietniece M. liampbeUa, be- viešiem. Kā viņa piemiņu lai godi- ļj ^^J^^'^ļ,^ š- — - ^ '^^^^^^
-----^ _ , ---o-r: - - upoiutjiu, uxi o. iatKnjslims laairu- vaoi, «,11 r^a^x jfcjieucaas, priekšsēdi noteic
un apspiesto tautu pārstāvji, bet bīskaps pieiet pie šķirsta ar dzim- ^ ^ gaķis), revMjas komisi- 'lai ar klusuma brīdi godinātu ^«tas izipldītāiu vai ari priekštelpa pildās arvien vairāk, un kļūst tenes smilGm rokā un šaka: „Tu j^s pr-dls J. Grodnis, LiN'AK pa- Jāņa Niedras piemiņu. ggdi 1a valde šādā veidā inter-par šauru, beidzot tā pārpildīta, ari biji karavīri, kura gara zobens domes pr^dija vicepr-dis V. Mēs esam palikuši kā kuģis prelitu statūtus, radot preceden-priekštelpas; ap 300 aizlūdzējiem nedrīkst sarūsēt! Ņem lidz Lat- upeslācis un sekretārs 6. Lie- bez kapteiņa," atzina T. Kron- tu buiu vēlāk varētu uzņemt bēru nams ir par .mazu. Tik lielu vijas zemi!" . . piņš, paflīdatoas nozares vadi- toergs un norādīja, ka LNAK statūtos 1^ papildinājumu; 3) ļaužu pieplūdumu tas, liekas, reti Ja archibīskapa vārdi šoreiz ir tājs K. Briedītis, kādeizējais LM- staltūtos nekas nav tedMs, ko da- valde var izraud2āt arī kādu ci-ļkad piedzīvcļjis, ja vien vispār. vairāk nacionālisma caurstrāvota aK valdes pr^s A. Svenne un līt šādā gadījumā. Valdes tu valdes loc^i priekšsēža pie-,;Sāksim šo skumjo brīdi ar (Nobeigums 4. Ipp.) LNAK biroja vadītājs J. Rdavs. priekšsēdi atsevišķi ievēl LNAK (Nobeigums 5. Ipp.)
Jānis MdSaks
LNAK izglītīibas nozares vadītājs
Latviešu skola aicina
lr veca patiesība, ka katra ias. Kaut ari augsts mādbu 1^ šķēršļa, katras pretestības pār* menis ir visu skolu mēr^, sk«>> varēšanai ir vajadāgs noteikts 1as panākumi ir atkarīgi aiS daudzums apņemšanās un pie- ^ no s&oiēnu skaita. Latviešu sko* pūles. Bez. tā mūsu ieceres un la savu uzdevumu Dūs veiloisi centieni paliek tikai nepiepilsU- tĪKai tad, ja tajā mācīsies pēe ti sapņi Sevis mierināšanai, žē- iespējas vairāk l^nu. Tā M lošanai vai. ari attaisnošanai sĶoia kalpo sabiedribai, tad ne-(tas atkarigs no cilvēka rakstu- var gaidīt, M tikai s&ola viesu ^ ra)mēsvauiu uzliekam t. s. dzī- rūpētos par skolēnu skaita pa> ves apstākļiem. Tiesa, apstāk- celšanu, bet tas ir visas sabied-}lem ir liela nozīme mīisu dā- ribas pienākums. Katras drait* vē, bet brivā sabiedrībā un vai- dzes, organizācijas un biedrības stī apņēmīgs un dairbīgs cilvēks nākotne un pastāvēšana ir atka-tomēr apstāl4us izmanto, pa^ rīga no jaunatnes latvislsas au-kārto un pārvar to liktos šķēr- dmāšanas. 'jpo vadības pienā šļus savu nodomu īstenošanai, kums, apzinoties^ Īsa dzīvojam Līdzīgos apstākļos viens var ne tiisai vienai dienai, ir nekļūt to kungs, bet otrs — kalpsi pārtraukti aicināt un mudināt Dzīvojot svešumā citu tautu vecākus sūtīt bērnus latviešu vidū, bieži vien žēlojamies un skolā.
vainojam dzīves apstākļus sa» šai sakairā turpmāk īpaša vē» vos trūkumos. Bērni vāji runā rīoa jāveltī nacļionāli jauktajām tēva un mātes valodu, neiekļau- ģimenēm (uh ar^ pilmgas lat» jas latviešu sabiedrībā. Kas vai- viskas cilmeis ģimenēm, kas lat-nīgs? Dzīves apstākļi! Bet vai tas viski nerunā). Valodas trūkums ir īstais cēlonis? Vienādā ap- viņus ierobežo pedalities lat-l^ārtnē vlen^ ģimenei nav šo viešu sabiedriba, kas parasti bei-problēmu, bet otrai ir. Tātad, dzas ar pilnīgu aiziešanu no vama nav vis meklējama vispā- mūsu saimes. Bet tām tā nav rējos apkārtnes apstākļos, bet jābūt, ja ir laba griba no abām gan pašā ģimenē; apstālsļos, ku- pusēm. Arī šajās ģimenēs vis-ŗus tai ir iespējams veidot pēc maz viens no vecākiem ir dzi-^ sava prāta. Atzīsim, ka tas ne niis latvietis, tātad bijis mū-vienmēr ir viegU, prasa apņem- su kopības d^. Viņu bērniem šanos, kādu atteikšanos, aanā- ir tādas pašas tiecas kā ci-mu piepūli, bet tomēr ir iespē- tiem nākt latviešu skolā. Lat-jams. Ir iespējams — ja tikai viešu sabiedrība'negrib atstumt gribam. Tādas pārdomas rodas nevienu nacionāli jauktu ģun©* un to atcerēsimies, iesākot jau- ni. Gluži otrādi, mēs gribam sa-no latviešu skolu darba cēUenu. gādāt tādus apstākļus,, lai viņa Vieniem ir jāizšķiras un jāapņ©. spētu iekļauties mūsu sabiedri-mas sākt savus bērnus sūtīt lat- 1,^.
viešu s&om. ^t^n jāatjauno Vācijā, kur īpato apsOklu M ap^em^ likcio^ S^auSf^
Cilvēka centienus, mērķus un ni vairāk-neka citas aenieeļ, lai-darbibu nosmaka vērtības, kuras viešu s!k.olu darbs attiecīgi pie-viņš uzskata par nepiecieša- mērots. Turpmāk aii mums ja» mam. Ja vecāki ir lepni uz sa- dod iespēja iestāties un mād-vu tautu, kas ir izturībā pastā- tjes latviešu skolā ari tādiem vējusi visos pārbaudījumos pie bērniem, kas'latviski prot ļoti Baltijas jūras jau 4000 gadu, tad vāji vai nemaz. Tādiem bērniem viņi centīsies savos bērnos ie- skolās jāieharto īpašas gruMS audzināt latviešu tautas kopi- ^lases latviešu valodas m». bas izjūtu. Ja viņiem mīļāka elšanai Hdz laikam, kamēr viņi bērnu uzruna ,Anāmiņ!» un „tē. sasnieguši Odu zintuanu Bmeni, tiņ!» par to pašu izteiktu citā spēj sekot visām mācībām valodā, ja viņiem Uelāku prieku latviski parastajās klasēs. Jau-un apmierinājumu sagādā ko- najās ASV un Kanādas latviešu pīgas lūgšanas ar bērniem lat- ^liolu programmās ir īpaša viešu dievnamā, tad vecāM pū- latviešu valodas programma Sto lēsies bērniem iemācīt savu sen- gmpām. Ar šo es aicinu visus ču valodu, sūtīs viņus latviešu vecākus sūfit savus bērnus M-skolā. Ja vecāki grib bērniem viešu skolā. Vaiadmbas gadīju-pavērt durvis uz latvisko gara ^ ^koU^ iekārtos īpašas m pasauli, dot ieskatu mūsu Uu- viešu valodas grupas, tas gadsimtos izveidotajā daa- ļ^^pat nepieciešami ka sko-ves ziņā un dainu krāšņumā, tad skolām ļj, vajad2āgi ari sk©-viņiem riipēs tēvu valodas iemā- lotāji. Pamazām sāk izsikt inii. cīšana un' kopšana ģimenē. Un profesionālo Latvijas skoloja ari latviešu valoda vairs nav ^āju rezerves. Viņu vietā jānāk ģimenes kopīgā valoda tādēļ, jauM maiņai. Pa d^ tas ^^j^^ ka viens no vecākiem nav lat- ^^ticis, iesaistot darba vid& viešu cilmes, tad katras valodas un jaunās paaudzes inteli* prašana bagātina un paplašina ^^^^^^ ^ vajadzīgā inter^ cilvēka gara apvārsni. Naciona- ģg ^ dotiimi, kā ari jaunas p»' U jauktās ģimenēs tuvības i»» audzes soļotājus, kas paldago-savstarpējas cieņas labad pie- ^^^^ izgHtību' ieguvuS trimdas nākas bērniem iemācīt abu ve- ^emēs. Turpmāk mums tadša caku valodu. vajadzēs arvien vairāk. Aidms
Ja visu to atāstam par vē- ikvienu latvieti, kam ir vajadai» lamu, tad jābūt ari apņēmībai gie dotumi, būt atsaudgieni ai-ceristies un strādāt tā sasnieg- cinājumiem strādāt latviešu sko-šanai. Svešā vide ceļā liek daudz 1ās.
šķēršļu, bet mēs zinām, ka tie Beidzot, visām _skolām va|8p visi ir pārvarami. Nemaldināsim dzīga ari materiāla bāze — td-tikai sevi ar mierinājumugan pas, inveiptārs, gnimatas un mS* jau beigās viss būs labi (arī čību līdzekļi iBfez tiem nav tad, ja nel?ā nedarīsim). No ne- spējaiņs seknfigs skolas darbs, kā nekas nerodas/ Ja latvisko Dažkārt dēdēti parmetuiņi ma audzināšanu un mācīšanu atās- kritika par mūsu darbu, bet pa tam par vēlamu vērtību, tad iās lielākai daļai tā nav skolotāja iegūšanai jābūt mērķtiecīgai un vaina. Sabiedrība nav sagādājis apzinīgai, un tai jāziedo vajadm- si pietiekami līdzekļu skolām, gie gārigie un materiālie līdzek- lai tās varētu' padarit pievildg& ļi. kas, interesantākas un ari seķ
Vispirms ir vajadaSga vecā- mīgākas. Ari ta saucamās jaWf ku apņemšanās audzināt bē^ nās metodes un viss, kas ar tam nus latviskumā, sūtīt viņus lat- saistās, prasa krietni vairāk ^B-viešu skola .Latviju skolas uz- dzeS^u, nekā līdz šim skolām devums ir palīdzēt vecākiem esam varējuši sagādāt. Pēdējos Tā aicina visus. Skolēni ir viens gados par katru latviešu skotos skolas priekšnoteikumiem, audzēkni esam caurmērā izdevu^*
no
Bez skolēniem nevar būt sko-:
(Nobeigums 5. Ipp.)
SĀKOT m SS» SEPTEMBRI, ^MTViJA AMERIKA" ATKAL IZNĀKS DIVREIZ NEDĒĻA
Latviešu studentu centrālās savienības 26. KONGRESS
§. g. 26./27. sept Toronto, Kanādā.
PIEKTDIEN pl. 19.00' balle Igauņu namā. SESTDIEN pl. 11.00 darba sēdes Latviešu namā.
Tuvāka informācija pie Rutas Priedkaķs — . 955 W. Foster Ave., Chicago, Dl., U.S.A.