ku dod svētbrīdis un giimiazi- juši, pārtoau^njumus .izturējuši, ^ti los- audzēkņi, bet to, skaits, jas karogs kas vieno skolas sai- itas nav i2?vēlējušies vieglāko ce- iespējams, vēl pieaugs, jo jauni mi kalpošanai Mātei Latvijai un }u, bet pienākuma apziņu un uz- skolēni vēl var pieteikties. Pa-centieniem atgūt tautai brīvi- cītību, vēršot sīkumus par lie gaidām l klasē (audzinātājs H. bu." Tālāk direkirise norādīja, lām lietām." Miķelsons) pieteikti 12 RUdzek-
ka ģimnāzijas mērķis ir tautas k^^. o u TVii«...i_ ^' 3. Masei (V. Slaiwsšffi) - 23,
sijas merĶis ir laui^ g^^j^ audzēkņu bija S. H. m^P^ZJ^ v m
klēts apcirkņus pildīt ^ kultu- gona priekšā toutoti, no difS.?:.^.^^^ ras un zināšanu vērtībām, un sie ^(mrūeB saņēma Imants apcirkņi-pildīsies tā, kā pasi pii- 3gj,^^ I^aij^ Bāruša, Ēriks 5. septembri Latviešu na-ditājitp vēlēsies iik stuņd insrida Pulsu- . =- -K-arf Ami^
m šorefcļulcējās gandiiz vi^ dēļu mēnesi. ..Mācāties labi. p^z^^Mi. ^ " "° '
:■<
LATVIJA
61. N-KS.
sestdiena, 196a. GADA 13. septembris
_ > ^^"^ mim^^ Piia"_a^ sona priekšāizsautoti,no diarefetri. ^TTcvlr 27 bet sagata- Niedram veltītais svinīgais sēru -
TLTA> sestdienas ģimnāzijas ras un zmaŠMiu vērtībām, im s^ ^ ^oāmes saņēma Mants kurp plūda Ifr "
^..T 3arušs, Maija Bāruša, Ēriks ^ ^^^S^ da.J vaditājnimti! ^
aktā
, . , w . - v^'ņa, Arnis RozStis,W
nīgi skolēnu un skcdotāju sai- lai varētu drīz stāties musu vie- ^ g^^^ ^apaugi.
Budrēvics, asistējot Dāmai Siliņai un Sandrai ' Eifldnai afeta zāllē bija ienesis
me,^ klātesot tikai nedaudziem tā ^^_ftfādāt_ lab^ Pf^ mums, ŗ^^;^^ palika' sa^ušajm sestdienas skolas 20. skolas karogu, māc. A, Briedis
vecāikiem un viesiem.
jo skolas izveidošanas darba
, Arnim Guibiņam un izbriiikstoša- ^^^^ gack uzsāJsanas afet^ S. svētbrīdī; ' jam Imantam Jansonam pie- g^. e„_... -----------— „— ., , , - j > * šķirtās nozīmes. Nozīmju pa-
kā dzimtenes dievnami", skolas "^^^^ degšana rādīja - visai neparas- ^ ^ viešu nekā iepriekšējos cās oīt"^, .lai pavasari varētu
Atota ievadījumā, 0. U,penie- » jums vairs nebūs," aici- ^^^^^ j^^^^ ^ "f^^^l^^^r^
cei uz klavierēm spēlējot .,Cēli "^J^ V Slavaeša. Apzmaties, ka ļ ^^^^^^ ^^^^ ^ s^tembr Jeca^.
_ ________ ^ ____ siko-ai2didomde(na,ibeit skolēni pava-
ļas telpās* šoreiz bija mazāk ve- sari, tādēļ mēmas periodā jāim-
ievākt ienākušos apgļus. (Nobeigums 6. Ipp.)
Baltijas valstis
ommisma
9«
nu un Maiju Bārušu. °a iespējama iicz-aic vivv>«» ««s. ^.^ meitenēm.
Mac. Ā. čops, uzsākot svētbri- ^ ^' "vajadze-
ža mnu Si^išni S un kā vēlētos, ted katram Pēc skcdas karoga iznešanas,
^JT^aT Ss S^L^ Jājautā, ko pats darijis. Mavieŗu intonēj.umā skanot
uHorLr^ bū*u labāk. Ail tie mazie sI- ,.Tev mūžam dzīvot, Latvija!"
ko eam nolītScam kiSS ^Js. katra ierašanās skolā, kat- isiem vārdiem iepazīstināja lalā nw;īmē ^M^ii^^ toda." klātesošos ar atsevišķo klašu au-
vumamlvisu uzticību un uzcīth šāgada abiturientu Masēs au.-f|??^^J^;^^"?^^ ^ šāds Uels uzraksts bija novie- ciety aarbinieks.
bu, savas bagātīgi dāvinātās spē- dzinātāijs H. Miķeisons uamnš 1 T^^JSl.!!^ >X ipir^^ r>ip' ^«^^ Ed. Burke Society stendā Stenda nomai un citiem izde-jas un daiibu. Ar piecelšanos un uzsvēra:. „BrīvIba jums katram dSsV Kanādas nacionālajā izstādē To- vumiem no latviešu puses ienā-'Musuma bridi akta dalitonieki ir dota, bet to, ko jāizsaka svē- im ^^^.īSSb^^mnS ^^oliseja ēkas austrumu kuši šādi ziedojumi:,Hamilton^
godināja aizgājēja piemiņu. ti un sirsnīgi, to lai izteicam lat> «Pāmā. 39.. 30., 31. augustā un DV nodaļa - R. Kreišmanis
Svētbriža runas tuijMiājuim viešu valodā. īstenojot to, ko ilj ļ^Tčar^/SSiP.:^^^ l- septembri, kas ari bijaapzī- 200 dol., Kanādas DV valde 150 māc. Ā. čops aicināja pārdomāt MusDā esam apņēmušies - lat- J^Tt^J ^imTJ^Si ar C ^^^^^s par baltiešu dienām šai dol., Toronto latviešu kreditsa^ Kristus vārdus, kuri tikpat labi viski runāt, latviski domāt un ^;3^*7f5«P^^ y,rm ^^stādē - stendā, šajās 4 dieiMūs biedrība lOO dol. un citi mazāki attiecināmi kā uz mūžībā aiz- palīd?iēt pārējiem, mēs kļūsim ^'^T-.-TSST i^d^^^ novietnes priekšā bija uzstādīts devumi. Bez baltiešiem stendā
sauktā ļJ. Nieckas d2avi un dar- par atgādinātājiem un parauga f^^i,^.,,^^' ^r^^n^L^^ ^^^^^ krusts, aptīts ar dze- piedalījās ari ukraiņi, nacionālie bu, tā skolēnu saimes uzdevu- rādītājiem. Uz to lai mudina šīs ^9^ narJ loņstieplēm, ar uzrakstu „šis ķinieši, irodēzieši, bulgāri, ungā-
miem un pienākumiem: „Kas. skolas nozīmes, kuras piešķir ti- S4rW^ ' novietots 70.000.000 ko- n un baltkrievi, gan atbalstot
vismazākās lietās ir uzticams, kai pilntiesīgajiem 4. Masēs au- ^'^^"^ nenouK . mūnistu nonāvēto un deportēto stenda iekārtošanu ar .naudu,
tas arī Ueilās lietās ir uzticams; dzēkņiem resp. tiem, kas visas Ģimnāzija 11^ mācību gada cilvēku pien^aj" bet aiz krus- gan.ar saviem informācijas mākas mazās lietās nav uzticams, saistīijaš un pienākumus izpildi- aitiklāšanas afetam Mja reģistrē- ta Igaunijas, Latvijas Un lietu- teriāliem. Latviešu.pārstāvis iz-
vas karogi ar sēru lentēm. stādā bija un visu kārtoja To-* ! _ ^ ronto DV nodaļas informācijas
Pēč^ 1^ izstādes dienas nozares vadītājs Verners Cinis, starpgadījumiem,;kad Ed. Bur- ļjjja pilnas rokas dārdiem: ke Society bija spiesta noņemt ŗj^jļ^iei^ dažus izliktos plaiķātus, tādi Ed. Biirke Šocietj^ priekšsēdis vairs neatgadījās, izņemot: pa kār Dons Andrjū (,Aiidrews) iztei-dam pīsņikam, hipijam vai ko- cās, ka viņš cer šo'stendu iekār-mūnistam, kas stendā rādīto ap- tot arī nākošo gadu Kanādas na-zīmēja par meliem un piropāgan- cionālajās izstādēs Toronto, jo du. Vispārējās piMkasatsaučt^^^ļ^^ ļoti labu veidu,
ba bija laba, ari interese. ,Dau- nodot pretkomūnistiskō in-dzi,^0jot garām, izlasīja saukļus, formāciju kanadiešieinv jo seviš-paņēma infonnāeijas literātūrii, ^gl^^ t^^^ kanadi^i paši kas bija izlikta bez maksas, ;:kā klāt uii interesējas par pa-arī rūpīgi apkatījagrārnatu gai- tiešajiem apstākļiem komunistu du un, iegādājās pa grāmatai. okupētajās zemēs, goruden^^^
Baltiešu dienas stenda centra pašu' Stendu paredzēts iekārtot bija Amerikas latviešu apvieni- mazākos province^^ centros t. s. bās atvēlētie leks^ Latvi- Budens svētkos, kur novietojii-
jas 50 gadu; ceļojošās izstādes, jina maksas dauclz zemākas. tJzv kuŗps redzaiņi Baigā gada upu- jautājumu, kas viņu ierosinājis ŗi. Blakus tiem Staļina ītitjen- strādāt pretkbrniīnisrnā lai^ tropa nodev]^^^ līguma ūn iiiformēt kanaMešus if>a^^
teksts par Baltijas vailstīrņ, kā mūnisma īsto š6ju un aps^^ ari rietumvalsini valsteviru dek- aiz d^^^^ bez-larāpijas, ka neatzīst Baltijas dievība, meli verdzōSba, Dons valstu iekļaušanu Pad. saviem- Andrjd paskaidroja, ka viņam bā un komiinisma okupāciju Bal-bijusr iepazīties ar is-
tijas :zemēs. Ļoti iespai^gi bija taijiem apstākļiem komunisma karikatūrista Ed..ĶeiŠa plakāti, pakļautajās zemēs un sirdsapzi-Gar stenda maļam bija izvietoti ņa viņam likusi dārit viSu iešpē-lietuviešu un igauņu plakāti un jamo" kanādiešu ; iiiform^nai fotoluzņēnlumi, bet priekšā bez- par komunisma īsto seju. maksas lin pārdodamo grāniatu^^^^^^^^^^^^s^^^ darbu
GALVENA REDAKCIJA T0K0N1X> ' ^ <
redaktors A1 f r ē d s V in 6 e 1 b , 508 Palmerston mvd. Tufonvo 174, Ont.; tSlr. 531-4533. Iekšlietu redaktors — RūdoUs Norītie, 25 Grandville Ave., Toronto 334, Ont.; tālr. 769-0802.
HEDAKCUA EIROPĀ:
Vācijā — Faulfl Stirante» 44 Mūnster/Westf., Von Einem Str. 19 Rodakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības īsināt. Neizlietotos mamiskriptus neuzglabā, bet uz vēlēšanos sūta atpakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora .vārdu vai iniciāļiem pa-raksmajos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personīgs ie-siiats un ne katrā gadījumā atbilst, ari redakcijas viedoklim:
Abonēšanas maksa Kanādā un ASV —
I^ar mēnesi $2.00, 3 mēn. $5.50, 6 mēn. $10.00, 1 gadu $18.00. Atsevišķs numura cena 25 centi.
sludinājumu maksa: sludinājumu daļā $2.20, bet tekstā $4.20 — $6.40 par 1 collas slejas telpu.
tas arī lielās lietās na^r uzti caiņs." Vai nāikšana latviešu sko» lā ir maza; vai liela lieta? ^jautāja, runātājs un atbidēja: ,,Vai jūs apmeklējat latviešu skolu, 'vai no tās kaut ko saņemat vai nesaņemat, no tā nākotnē var būt atkariga jūsu nostāja, viss, kas ar tautu saistīts." Māc. Ā. Gops^ turpiriājumā norādīja, ka cilvēka attieksmes ar savu- taur
^tu ir diezgan liktenīgas visā mūža gājumā. Tās var padarSt tik mazas, ka nav vērts latviešu skolā nākt, bet arī par tik lielu un skaistu lietu, ka tās nes svētītou pašiem un visai tautai. „Tādē} padarīsim latviešu skolu par lielu lietu — kā jums, jaunieši, tā arī skolotājiem," aicināja mācītājs. «Apzināsimies,, ka no sīku-
^ miem izaug lielas lietas — cilvēka liktenis, tāpat kā, nelasot mazos ziediņus, lielu vainagu nevar nopīta Tādēļ sāksim skolas darbu, lūdzot ar kāda dzejnieka vārdiem: ,yDod mazās lietās lielļem būt^: no sirds lai katrs rūgtums zūd; dod mazās lietās līksmiem būt!" Lai Dievs jums padīdz būt mazās lietās lieliem un likmiem, -7^ tāds ir mans novēlējums jums, jauno skolas gkdu uzsākot."
Skolas direbtrise V. Slavieša uzrunu uzsāka-.ar izteiktu tidibu, fea ģimnāzisti vasarā labi atpūtušies saulē, lietū un vējā, ķā
^^^^^^^^^^ ^^^^^^^^^ ^^^^^^ Ķ
...... ^ -» latviešu.fe^edribas sestdienas skolas parzme Austra Martosc ^^^^ apmeklētājiem sniedza Bag- ru. kas maksā 3 dol. biedru nau- dzeloņstieprēm apvītā balta bērza krusta ar tns Baltijas valstu sē-
ari riidījušies veicamajiem uz- apjautajās jaunajiem audzēkņiem Ērikam Ozoam^ (pa kreisi) ^ija Celma tautas tērpā, kā ari du gadā.' Tuvāka informācija sa- ru lentēm apņemtajiem karogiem un uzrakstu, kas aicina atcerē-
devumiem, jo „šodien smeļa- Andnm Bneditim, kas pirm^ rem ieradusies latvi^^ skola, ka- igauņu un lietuviešu pārstāvji, ņemama: The Edmund Burke «es 70 milj. nevaim-go komunisma upup. Šis iespaidīgais veidojums
n!ues garīgos spēkus dairbam iespaidus guvusi un ka paticis daudzo citu latvDesu beniu vjdm. visu izspēs »u stendā bija Society, Toronto P. 0. Box 544, Kanādas nacionālajā izstādē Toronto bija trīs dienas redzams Ed.
ziemas posmā, šādu garigu spē- ^ ^oto: J. Liģers ari vismaz viens Ed. Burke Sō- Scarborough, Ont. J. G. Burke Society iekārtotajā novietnē baltiļjšu dienu laikā.
HERMANIS KREIGERS
NO KARA STĀSTU OIKLA „HU ARDIEVU, VIDZEMSTE!"
I ^ . . muižas kalpu priekšstrādnieks Jānis Briedis ar ziņi,
. urpmajums) jāierodas komandantūrā.
Komandants ir oficieris, viņam palīgos kāds d- Drusciņ par šo Briedi,
vīlists, kas runā arī latviski un krieviski. Tas ir iztau- Necilais vīriņš buldurē vāciski im cenšas izkal-
jātājs, skaidrotājs, diezgan indīgs un labprāt „piesie- pīties. Pārtapis par Johann Brēde, viņš avansē par "
nas". Vismaz formāli lēmējs gala vārds tomēr ir ofi- tādu kā tulku un vidutāju. Aplicis „elsiņu", gumijas demobilizētu.
Kāpēc nepagodinājis komandantūru, ar savu pieteikšanos un gaidījis speciālu aicinājumus ļ
Neesmu krievu armijas loceklis. Esmu demobilizēts, tātad — civilists.
Tukša izruna. Izmantojot iekšējo chaosu un sakāvi frontē, daudzi krievi, arī oficieri, pametuši savas vienības. Tie taču neesot demobilizēti, bet — dezertieri.
Uzrādu dokumentu. Ja tā.būtu, tad būtu palicis armijā. Vai es tādu atzīstot? Varbūt man tā patīkot? Ja tā būtu, tad būu palicis armijā.
pasaulē notiek.
0-
_ Vāciešu ienākšana lieliski spārno Baltijas vāciešus ar baroniem priekšgalā. Gadu simtus viņi ir bijuši vācietības bastions un sargu tornis austrumos. Savu kundzību viņi pratuši noturēt līdz pat Latvijas un Igaunijas neatkarībai. Nu viņi doma pienākuši laiku, kad Baltija jāpiesaista Vācijai.
Neatcem, kā oficiāli sauea to „kārtu - sanāksmi", kas nolēmusi lūgt Viņa Majestāti Vācijas ķeiza-rji ņemt Baltiju savā aizgādīliā. Lēmums, arī latviešu
ōierim.. Tas ir' korrektSj mierīgs, brīžam kots; neizrāda nekādu tendenci „iekost".
Dezertējis vai likumīgā atvaļinājumā/ tas kungus neinteresē. Viņiem jau ir kāda informācija, kādi saraksti par lieliniekiem un citiem vācu varai neuzti-
„krāgu-' un „šlipsi", lielīgs un ākstīgs, viņi maisās starp muižas pārvaldnieku Linno, mācītāju Stangi un vāciešiem kā piektais ritenis. Neviens viņu īsti nopietni neņem un nevērtē, tacu ari nenoraida un Tiņa pakalpojumus izmanto. Pats šai lomā viņš jūtas lie-
Varbūt ne.
— Tātad jūs karotu pret vāciešiem?
— Kā gan citādi?
— Dzirdiet? — Gronika pievēršas oficierim.
migu pazīmju, tāpat tos, kam mācītājs vai barona pilnvarnieks un draudzes priekšnieks Cari Linno, tautā^ saukts Linu Kārlis, devuši labu atsauksmi, atlaiž mājās bez noteikumiem.
Skujenē vēlreiz notiek šķirošana. Strēlniekus un neuzticamos aiztransportē uz Inčukainu un no turienes uz Vāciju. Izbadināti un nonīkuši, viņi atgriežas ziemas sākumā pēc Vācijas sakāves. Daži neatgriežas nemaz: nav izturējuši, palikuši gūstekņu kapenēs ..|iMazu daļu no Skujenes atlaiž uz māju ar piekodinājumu ik nedēļu reģistrēties vietējā komandantūrā. Tur nav diezkādas intereses šos iknedēļas cie-sniņus redzēt: atrādīšanos noliek reizi divās nedēļās un tad atlaiž pavisam.
viņs
.. . or-i-i. V. . r--"-^--—-~----— Pareizi vien ir. Pie kārtīgas V
camiem un nevēlamiem. Strēlniekiem un siem noteikta Ug^i ŗ^^ird, labprāt ņemot ari kukuļus. Viņš ir kā kārtīgs oficieris pildītu savu pienākumu. Pie lielinie-
diena jāierodas Skujiene. Citus atlaiž ar noteikumu Prātnieks „Mērnieku laikos", tikai krietni vien vieg- kiem viņš izmantoja izdevību demobilizēties,
reizi Tai divas nedēļa „atradīties komandantūrā. Bei- lāks. Daudziem viņš sariebj im par to bargi maksā. - Tātad - atzīstam viņu par civilistu?
dzot vacāku gadu gājumus, kam nav nekādu aizdo- get tas nāk vēlāk,., - Jā gan. Kaut ar Ļeņina valdības svētību,
Tātad, man jāierodas komandantūrā, Protams, nosmej. Ja, kādi mani turpmākio
viņiem tur par mani nebija ne jausmas, bet kāds vie- — Nekādu sevišķu pagaidām nav. Strādā^
tējais ir darījis uzmanīgus — vai tāds un tāds ir pie- mājās lauku darbus,
teicies? Ak nav... Varbūt šis pats ložņa Brēde. Tāda Isiimā mūsu saruna. Gronika uzs
' Saprotu, ka tur būs kāda skaidrošanās, kas es -nam„papīrani" atzīmi, ka esmti reģistrējies
par putnu, tāpēc sameklēju, savus dokumentus. Lai līkst pār citiem papīriem^
nebēdājot, ,,sūtnis" mierina: viņš ielikšot labu vār- ceļas un laipni pamāj ;a^^^
(D
du, un labi vien būšot.
Komandantūrā Briedis liek man palikt priekšiņā un pats ieiet pie kungiem mani pieteikt. Nekāda runāšana viņam tur neiznāk, jo mani tūdaļ aicina iekšā, bet viņš paliek ārā.
Galvenais pratinātājs, civilais kungs Gronika, kā parasti ir ass un indīgs. Oficieris pētigi vēro krievu armijas nekrievisko praporščiku.
Kāpēc es pretojoties vācu armijas um civīlpār-
Esmu demobilizēts, privātpersona, tāpēc pieteikties neeju. Ir gan mazas aizdomas, vai citi mani valdes rīkojumiem? par tādu atzīst. Tiešām, jau pēc kādas nedēļas ierodas Neapzinos, ka būtu pretojies.
Bet ja būtu kārtīga krievu valdība* tā mani ne- ^. ^^^^^^ pagastnamā un citās publiskās vie-
*ās. To ir parakstījis bruņniecības maršals, bīskapi
un dti augsti kuņģi, Atce^^^ Andrejs Ķrastkalns, zvērināts adv^ šu biedrības priekšnieks -4^ latviešu inteliģences pārV stāvisjpnis Bremers, Ļaudonas teniākun^^ nieks ^latviešu zemturu pārstāvisi -
, Ja nenialdos, ari j,Jaunākāš Ziņas'^ latviešu tautas interesps vislabāk ļūšot nodrošinātas zem Vācijas ērgļa varenajiem spārniem.
: Varbūtēj pārrunājam ai» draugu Pīpes I Jāni. .
Viņš ir vecpuisis ap ļ60 gadiem^ skblas un reizē Brodu apkalpotājs. Brodssmejasr :,,Merniekļilaiku'^ Tenis saka^-^^^ gāni. Godīgs, iabsirdī^^ ņii gauss^ pamatīgs; Skolas zēni sm^^ malkas skaldīšanu: viņš paņemot pagaH,^^^p apskatot, noguldot, pagriežot V dzot cērtot. Tiesa^ tā viņš dara, bet pāri to viņain pie^ tiek ar 1 6irrienū;
Nevar t^ķtj ka mums doļna^^ Viņš ir konservatīvs un jāmms strāvojumus nzņeiri atsaucies ^^^^S^- — esot tāda ātišība.M tas jaunais ^:v^^^ dzina. Ta^ņ tai nekavē mūsu jbrivo; domu iziņa^ _ mēs runājam vaļsirdīgi, nenosliaišamies un paliekam Vairāk tiešas saskares ar vāciešiem man nav. '^^^^^ ^^"^ jādomā: kāpēc trimdas latvieši tā
Brēdes labvēUbu ari nekad nenācās izmantot. Dzīvo- ^ ^'^^^
ju laukos klusi un mierigi m aeko daudz nezinu, kas (Turpinājums sekos)
— Visu labu!
— Pateicos. Priekšā gaida, Bjleois.
— Nu? Kā izgāja?
— Labi.
— Vai es neteicu? Un ja kādreiz uz mani, (Viņš pāriet uz y,tu".)
Eduards:
H
Gl
SKOI REDl
Lai varēl mācibu tā vismaz praksē — tams, ir lij jau gjāmat tikai par na, jo man;i tu^ izņemt darīs skoloj vās latvieši
Grāmatasl vārdā cita mātas nodi
niem pazīst vārdu skaiti ties tiem vi zanay lai ties par apļ lietām un pirmais, kt tu paņemot] nav tāda kā tās un lietol nodaļas pi] apnumurētu jumu un bll sarakstu. Pil rodas iespaiļ ar ābeces - pētījot tuvī veka ķermei lieUs vai arī tūļīgs vaļ māt citādi.■
pavisam ja pailīdzīb£ lietot tikai kaut latvie vispārējās zi spēj )m dauc māt un sprie tāji, šķiet, t( ..ralkstīiuši, ,>skoilām un pažmācibai".
Grāmatas bOs leksikas blakus tam nājumi un taiļ gūšana, jo kāmvārdu varbūt, pat ciešamība pi
Ar ko tad ŗas no Ms^i lodās
tematiski pa pirms lajiāmj du saraiksts matu; un uzsvars nel mātās " likts tējo VEdi, lai runāt latviski ap viņiem mērķu sasnie tilpinātā vielai daļās. Pirmā „Tāds eš esi vārdi, pēc-tautas dziesma vārdi un pai ķermeni un jās nodaļās ^ ģimeni, pārfcil
Kā viņā, tā sļ pret rietumiei kuri vēlētos vieglākas die] kas nāks pēc ja solītu vairā] nekā nespējai sēs nebūs aizsl kura neatzīst •strādnieka svi( gākā ceļa maij nest, aiznesiet I dievu."
Virsnieks krūma, kur sle ;klajā lauka št kuri viens oti .ties.
Sākumā Č •gāja pa taciņi steidzīgiem so bija viņu pada mugura un pie mais, likās, Ikļ tecēja lejup p{ .ko spēja noti