is vecums
Sietlā
Runāsim latviski
GRĀMATA SKOLĀM UN MAJMĀCIBAI, SASTĀDĪJUSI SKOLOTĀJU GRUPA E. SILKALNA UN L. ZIEMELES . REDAKCIJA MELBURNA, IZDEVIS LAA GRĀMATU APGĀDS im GADA Lai varētu spriest, vai kāda kiem, sartaksmi u. 1.1. Pēdējā no-macDu grāmata der vai- neder, daļa grāmata ir pai: Lieldienām, ta vismaz kādu laiku jālieto minot pūpolus, Lieldienu olas prakse ~ skolā vai mājās, Pro- un šūpole5.Grāmatas beigās do-tams, jir liet^, kas ,Milt acīs^ ti mMu atminējumi ka dažu uz-jau grāmatu paņemot rokā, un devumu abrisinājmm. tikai par tām tad arī še būs nu- Grāmata sastādīta, vadoties na, JO mans nolūks nav «grāmar no svešvalodu mācīšanas meto-izņemt pa ķauJiņiem" - to des, vispirms sniedzot vārdu krār darīs ^dlotāji, to lietodami sa- jumu, tad vienu vai varākus lavas ļatvie&u valodas stundās. sāmgabalus, kuŗcs šie vārtii ie-Grāmatas sastādītāji priekš- tilpināti, bet be^ās uzdevumus vārdā cita vidū salka: „šīs grā- un vingrinājumus visa iepriekšē-mātas nolūks ir paļpdašināt bēr- jā nostiprināšanai un piesavina-mem pazīstamo latviešu valodas šanai. Attieiksmē uz grāmatā ie-
vardu skaitu, sevišķi pievēršo- vietoto lasāmvielu jākonstatē,,, .. , ^- „ - " -------- ■ * - • wie n,.-fni^ • -it* *
ties tiem,vārdiem, kas būtu jār ka, izņemot tautas dziesmas sa- Valentme Hermane-Deli izrādes sagatavc^ana bija kriet- mēram, kad, romantisku dēku jau daudzus gadus parasts, vei- Dreifelds lepvis M. A, grar
inār kāmvārus namnas un dažas' na- Midleberijas universitātē Vermon- ni ieilgusi, 'jo - ja Liepājas un kārodams, viņa tēvs (K. Upe- ca Ērika ^rse. Vel atzīmējams, ^u politiskajās zmātnēs un t^^
Kā,katru gady, ari šogad Siet- pas kā tēlotāji piedalījās Mar- tāji un iepriecināja ar visai la« 1as latviešu draBiatiskā kopa ie-^eris Sekste (gleznotājs Rūdolfs bu spēli: Anita Krastiņa, Gua-priecināja sabiedrību ar garāku Krasts), Aleksandra Stiprā (Li- tis Sietiņš un Ēriks Lūks. un labi sagatavotu lūguy divas zete, viņa sieva), Regīna švairca Par skatuves dekoratīvo ietēr-dienas izrādot %ias Zālītes ko- (Lita, viņu meita), Guntis: Sie-pu bija gācmjuši gleznotāja An-mēdiju «Bīstamais vecuiiis", fcu tiņš (Edgars, vinu dēls), Kazi- na 'Dāiziņa un architefcts Jo-■ŗa Latvijas neatkarības gados mirs Upenieks (Ints Krūms, hans Bergmanis. Kā vienmēr, pāJrstaigāJ'a 4aiJdzas skatuves rakstnieks), Valija Būmane kad san^ isspaiīdsāgo roku teāt-un guva labus panākumus, j^^^ (Hemūne, viņa sieva), Andrejs rim snie(ļz A. Dārziņa, skfcuves jau daudzi gadi aiztecējuši kopš štauers (Ludis, viņu dēls),- ietērps izcēlās ar labu kvalitāti, tā laika, luga ir tīri ļaakmetīga Anita Krastiņa (MEda Vitoliņa), Skatītājiem sevišķi patika viņas vēl tagad. griks Lūks (pirmais jauneklis) darinātais dārza skats masku
Režisora Friča Rutka iestudē- un Zigurds Segliņš, kas veica di- ballē, ko visai lietpratīgi, gan ietas izrādes notta Iiatviešū na- vas mazākas lomiņas < otrs jau^ spēju robežās, bija izgaismojis mā, un tajās noskatījās 280 āp-neMis un viesmīlis). izrades apgaismotājs Austris
meklētāju. Parasti gan Sietlā Visi tēlotāji savas lomas veica Ŗi'rsis. Tāpat gaumīgi bija pie-Uelākus un labi sagatavotus te- atzīstami, izņemot Andreju štau- skaņoti tēlotāju tēitpi, bet jo se-ātŗa gabalus noskatās 400 un vai- eru, kas, teātrinieku valodā^^ m- višķu piekrišanu guva dāmu tu-rāk skatītāju, taču šoreiz bija nājot, „sita pāri strīpai", savu aletes masku ballē, ko skatitār gadījušies dažādi^ nelabvēlīgi ap- lomu korriģējot, arī vecuma zi- ji atzinīgi apliecināja ar aplau-stākļi, kā, piemēram, kāzas; arī ņā neesot tai piemērots. Tā, pie- siem. SuHieres pienākumus, kā
nav tāda kā citas līdz šim redzē- saskaņota
tās un lietotās. Atšķirot pirmās vārdu saralsstu
nodaļas pirmo lappusi, redzaift teresantu
apnumurētu cilvēka galvas mniē- ku. Literatūras" un mākslas cienī- turpināt, kā ari izdot Jaunu dzejoju ras sezonā,
jumu un blakus laippusē vārdu tāji varēs iebilst, ka iriaz literā- krājumu. No vietējās dramatiskās ko-
sarakstu. Pfrmajā uzmetienā ni darbu ar mākslas vērtību. - ' >—: .' . 'm ; . i—. ■■,
rodas iespaids, , ka še darīšana 1 ^^}^^ šāda veida grāmatu okupantiem un mūsu valodas dēļ paliek arī ārpus latviešu sar
Laikmets un raksturi
i gadus bijis Toronto latviešu studentu kopas priekšsēdis un ieņēmis d^dus amatus jaunatnes organizācijās, bet pašreiz ir LNAK informācijas nozares vadītājs un Toronto korporāciju seniors, šovasar lĀļiš Mja Sidrabenes bērnu vasaras no^
ar ābeces turpinājumu, bet, pa- nehlaz nebūtu iespējams sastās kropļošanu. Visādi mēģināts iz- biedrības. ^ī grāmata tādiem
pētījat tuvāk un atrodot, ka cū. dit, ja mēģinātu sameklēt mū- vairīties no vārda „garāža", to var nākt visvairllt palīgā, jo ar j^uNS JMĒRNIEKU LAIKU" DRAMATIZĒJUMS AUSTRĀLIJA V!^^t
veka ķermenis var būt ne tikai su rakstnieku darbos vielu ar at- aizstājot ar „auto novietne", vecāku vai skolotāju piepalīdzi- - '
liels vai mazs, garš un īss, bet tiecigajiem vārdiem. Kā piemē- kam tomēr pavisam cita nozīme, bu bērns tajā atradīs visus var Sidnejas latviešu teātris jauna „Ķenča lūgišana", „Pāvuls un a«^»dradenes bērnu
arī tūļīgs vai iznesāgs, jāsāk do- ru tikko teiktā apstiprināšanai bet beigās arī «garāža" ieguvusi jadzīgos vārdus,.kas nepiecieša- Litas Zemgales dramatizējumā Ķencis cietumā" vai gultā. Ir mītnes zenu vadītājs.
māt citādi. Katrā ziņā- viena lie^ var minēt fragmentu nO J. šir- ,ypllsoņa tiesīb .mi vii;ia latviskai runāšanai par iestudējis „Mēmieku laikus", lasītas gudras un attapīgas po^ ..r«wmTw.n ..■■■«■■■■■■■ii' ■ ............
ta pavisam skaidra: bez skolotā- maņa ,,Pīkstītes", par^0^^ _ r. . , . . , v ikdienišķām un notiku- sniedzot pinnizrādi 30. augustā, ientilkas, un vēl nesen b^^ dotie raksturi' tas biia pirms
io Y.ofi7/i-,n4n,. 8« *o^„ /.oo w^ i'ar Vinosu lUn sieviešu apger- rni««Yi T.i«1āiki Mrni im iaimi«4f nai» kimi afeaiiksmi TOihliRēam t^i^^^^m ^4u:«r-i^^i
spilgti, švauķstismami pašreiz, ziedu/laiki''
Izrādē piedalās vairāk nekS 40 aktieru, galvenās lomas ^pē-
____^ rīja jau l&ll. gadā, Zeltmatis lējot Sidnejas latviešu teātra
rrō^^f cm-. • . "^v tomV^iānoa^driTkMu daudz Ar visām minētajām un arī Brāļu Kaudzīšu „Mēmiefcu lai- 1&26. gadā, un šogad, to veikusi veterāniem. Prātnieku tēlo Ul-
Grāmatas galvenais uzdevums pie ta var »>^^s^ Su S Tā atr^mf^t neminētajām kļūdām un kļū- kd" īsāku vai ilgāku laiku būs lita Zemgale. Nav viegli tikpat dis Šiliņš, Pietūku Krustiņu -
blakus tam ari lasīšanas visigri- skaitīt visus šikos trūkumus un
„sķolām un mājmācībai", ne ri^nzlme 'Uz „i": ta nav virs buir-pašmācibai''.
ta, m blata iam. Ar laita ja« 1^-.!°J^3^..^^^.
numura:
I.
bus leksikas paplašmasana, bet tas traucē. -Nevēlēdamies uz- '^^^ iSācijŽ.'" Vis7"atŽM. mēm grāmata neapšaubāmi it bijuši ikviena latvieša rokās, 500 lappušu garo, interesanto un Kārlis Gulbergs, Ķenci
n3i„mi ^ - ,vir^„. . -V . - . , ba un pateicība par zīmēiumiem aīstama par labu un pat par ļoti kaut vismaz paskatot Ed.. Bren- saistīgo romānu i2kartot parās- Apelis, švaukstu - J. Ķauķis,
w«f S« ' "^^I" pL" NoXd^r~ labu latviešu valoda mācības cena il^ustrScijas. Ka tos lasīja tā garuma izrādē. Tas nav izd^ orekber^ - A. Eglīte, Oliņu
g^av JO tautas d^aesmu, sa- ŗas manupra^, vare a but arī d- tiešārStobu b^t grāmatu mūsu trimdas skolu un un lasa vēl šoSfen, apliecina tas, ^es arī Zemgalei, mi tā Sidne- „ j. peigs, Pāvulu - L Birziills.
kamvardu un parunu grāmata, tadi i^artotas. Ta, piemērmn, ^^ēS^r tādi,t^^^^^ mājas vajadzībām ne tikai tegad, ka pat trimdā' s^ts izdots pā- Jas latviešu teātra izrāde ilga 4
f^ic^ar^rh cT+, - • - izlasīšanas _ ipārzlmēšanas. it sevišķi tā- bet it sevišķi nākotnē. Esmu pār- ris izdevumos. Literāti un žumā- stundas,
ciesamlba prasītu. sastopamies a^ dažu lietu un ^g^^STS ir Tlr labi, 'liecināts, ka grāmata pledTos listi mēdz vēl ta«Bd rakstos ci- . Zemgale, jautāta _plašāk
v«rhr,f ,ro,v5v • ^ 1 * ' i daži zīmējumi ir tādi, ka prasās mājas vajadzībām ne tikai .tagad, ka pat trimdā' stāsts izdots pā- Jas latviešu teatŗa izrāde ilga 4 Kasparu J. Grauds. Nedau-
varbūt, pat vairāk neka nepie- Jau pec to lappušu izlasīšanas ^ pārzīmēšanas it sevišķi t^ bet it sevišķi nākotnē. Esmu pār- ris izdevumos. Literāti mi žumā- stmidas. dzajās sieviešu lomās ir Valda
Ar vn^ ."Kn, n - J^^T dā grāmatā, .kāda ir ši. Ir labi. 'liecināts, ka grāmata pied2avos listi mēdz vēl tagad rakstos ci- Zemgale, jautāta plašāk Līce - Uene, Alma Saiva -
r.f .^n a - ^ l t"^- ka tādu na; todz piemē- vēl kādus izdevumus, kuros tad tēt Ķenča. Pietūku Krustiņa, izteikties par smx «Mērnieku Amiuža, Lita Zemgale - Oliņle-
ras no lidzsmējam latviešu va- jmu, ko var daant ar muti. uz- ^..IT^i^^ ,w ĶfZ arī pamanītās kļūdai varēs no- Švauksta un citu tipu izteikas, laitai" dramatizējumu , nebija te un Hllda Dukura - BisSi.:
tematiski pa nozarēila; otrkārt, rīties, kost un kc^ļāt. Un tur- „s^T,«as««« «*s^«*o» pirms lasāmgabaiiemdotsvār. tuipat, dažas rindas, ^ J!f!S^''S'^S^^
du sarakst5i par attiecīgo te- teJMs, ika zobi var kost. šķiet, I^'lS^^trs^i.r^ '^^"""^ matu; un treškārt, lielāks tā ir nevajadzīga atkārtošanās: leverojisf uzsvars neka ļ citās mūsu grā- košanu mierīgi vatēja atstāt ti- Pirms, pabeidzu šo īso recen-mātās likts uz bērnu apkar- kai zobiem,.'jo zobi jau mutē at- ziju pār grāmatu „Runāsim lat-tējo vidi, lai bērnus piedabūtu rodas, tāpat kā rīšanu un aiz- viski", vēlos vērst vecāku un sko-runāt latviski ti^i par to, kas rīšanos labāk būtu bijis uzticēt ļotāju uzmanību uz to, ka šī ap viņiem ir ikdienā. Minēto tieši rīklei. grāmata visvairāk vajadzīga
mērkti sasniegšanai grāma^ie- Man zināmi iebildumi arī pret tiem bērniem, kuriem zināmas tilpinātā viela sakārtota 17 no- dažiem sakāmvārdiem, un iztei- grūtības ar izteikšanos latviski, daļās. Pirmā nodaļa nosaukta cieniem. Tā, ^piemēram, 16. tm kuriem trūkst latvieša lai „Tāds es esmu",, un tajā doti l'Z.lpp. to ir laba tiesa, lielais vai- varētu kaut cik tekoši runāt un vārdi, pec: tam la^āmgabaliņl, rums no tiem arī!patiesām labi atbildēt uz jautāSjumiem. Nav netautas dziesmas, miklas, sakām- un noderīgi, tādēj tādu, kā „Tam kāds noslēpums, kā daudzi bēr-^ vārdi un parunas par oHvēka vēl mātes piens aiz lūpām" va-ni paliek ārpus latviešu skolas ķermeni un tā darbību. Nākoša- rēja mierī^ atmest. Tāpat man tikai tāpēc, ka kaunas tajā iet jās nodaļās runa par apģērbu, ;,griež ausīs" vārds „televizors", savas liktās latviešu valodas ģimeni, pārtiku; mājas dzīvnie- 30 tas tūlīt saistās ar Latvijas dēļ, bet vēlāk šī paša iemesla
^ mi'ba'jos valsaros spSlē skeSus daiidariuiiāga;^^. .^KM; be»^ pir-< mo reizi 'Mju7^1!teQĪta
kus', ļoti altostlnāja Lienes bē-
Amik ZilUe
TILTA CĒLĒJI
Tie tiltu cel?
. Tiltu darp viņiem un mums. Starp k pusi m viņpmi šķiet, dīvains tilts!
Kas ir §1 tilta cēlēji?
Kam viņi tiltu cel?
Kas ies pa tiltu tādu āīvaim?
Dievs Kungsj liec laikā atmosties; Ka nav par vēlu atjēgties, Kas ir tilta cēlēji, Kam tiltu vini cel.
REDAKCIJAI PIESŪTĪTI IZDEVpMfl
Benita Veisberga „Es, tavs
^res. Man pieejamajā Gruznas dramatizējumā, manuprāt, par; maz izcelta Lienes uri Kaspara traģēdija, kā arī Annužas cilde- maigais jērs", romāns, Silvijas nums." Šteineres vāka zīmējums, izde-
Litas Zemgales dramatizēju- vis apgāds Tilts 1968. gadā, 175 mam ir pilnJgi citāds Izrādes sā- Ipp. 1 1 kums un beigas, Ira. arī izveido- Anna Brlgadere «Dzelzs dūre", tas dažas jaunas, sevišķi sievie- 1&17. I9lli8. gada piezīmes, Ojāri šu, lomas. Tāpat kā romānā, do- ra Jēgena vlņetes un vāka zImS-\ minē komiskie un dramatiskie jums, izdevis ap^^ids Tilts 1968. pretstati. Darbības ritumam kal- gadā, 175 3pp. po dziesmas un goda mielasta „Latvju Mūzika" Nr. 2, Latvie-ainā papiljons un frankusēze. šu koru apvienības ASV un Lat-
Režisors Kārlis Gulbergs sa- viešu dziesmu svētku biedrības vu ieceri raksturc*ja pāris teiku- Kanādā periodisks rakstu krā^ miem: ,^ēmieku laiku izrāde jums, redaktors Valentīns Bērz-tēlos laikmetu, kurā darbojas, kalns, 2O8 Ipp.
8«0^1A\'A ..;mUSNIS SĪKAS OKTORRī" U ī)'Msh
gul, ap kājām gladiolas zied... Viņš smaida miegā tā, kā slimi bērni smaida. Lai zeme ieaijā to silti, viņam salst. "Vairs nāsis neskar puķu smarža tam; Viņš . gul tik mierīgs saulē, uz krūtīm žņaudzot roku, Ibet labajā gurnā divas asiņainas brūces...
Česlavs Doml)rovskis pēkšņi jutās, ka tas, kas gul, nav viņš, bet viņa tēvs, kurš salimis Katīnas mežā pēc ložu kārtas mugurā. Cilvēks pēdējā brīdī pirms nāves arvien par kaut ko cieši domā, ar šīm domām atstādams it kā nerakstītu testamentu dzīvajiem. Vai tēvam varēja nākt prātā, ka tik nejauši un nevajadzī-izbeigsies dēla' dzīve uz svešas zemes?... Gulētājam^ kas bija paslēpis galvu kuplā^ zāju pudura, plūda sviedri aumaļām. Brīžam likās, ka viņš ir nāvīgi ievainots, kaut nejuta sāpju. Cik ilgi viņš
(20. turpinājums)
Kā viņā, tā šajā puse," viņš parādīja ar roku gan pret rietumiem, gan pret austrumiem, „džīvo cilvēki, kuri vēlētos tikai mazliet vairāk taisnības, mazliet vieglākas dienas un mazliet gaišākas izredzes tiem, kas nāks pēc viņiem, Bet mēs būtu nelgas un liekuļi, ja solītu vairāt nekā spējam sasniegt. Pagaidām mēs nekā nespējam, iekams reformācijas vilnis abās pu-^ sēs nebūs aizskalojis melnā zirnekļa šausmīgo varu, kura neatzīst ne mātes sāpes, ne līgavas asaras, ne : strādnieka sviedrus, ne mocekļa asinis. Tā ir visbēdīgākā ceļa maize, ko dodu jums līdz. Ja varat to pa-
šaurās kāju "iemītās takas, kurai abās pusēs atradāfv bija tā gulējis, Ceslavs nezināja,'- jo nebija palūkojies
>mīnu lauki. Cik biezi minas ieraktas, to viņš nezināja, Pulkstenī, kad sāka gājienu pāri robežai. Saule tikai
bet jo tālāk gāja, jo vairāk pārņēma līdz šim nepie- kapa.arvien augstāk, tālumā dzirdēja eiruļu gaviles,
dzīvotas paniskas bailes. Un ja nu kāds nav laikus bezbēdīgo putnu viterosanu...
brīdināts? Viņš palūkojās atpakaļ, tur nekā neredzē- Tad no pretējas puses tuvojās it kā soļi. Tuvojās
ja. Tikai virs skābardžu jaunaudzes tālumā pa kreisi atkal apklusa. Česlavs pat- dzirdēja sarunu vācu
piekalnē draudīgi rēgojās sargu tornis. Tas varēja 'valoda. No krūmāja, kas atradās rietumu pusē, pie vi-
būt puskilometru attālumā. Vai no tāda attāluma labs ?a līda pelēks vilku suns. Tam pie kakla siksniņas bi-
tēmētājs var trāpīt nekļūdīgi kustīgu mērķi? Ceslavs 3a zīmīte. Suns pielīdis nolaizīja viņam roku, m Ces-
"atkal nodrebēja... ^ ^ ^^^^ izlasīja rakstu sunim pie kaMa. „Vai esat ievai-
T>-iV . . . r . ■ . V- . . . „^-,rfv ^^ts?^6s pie pirmās iespēias iū^^ Peksņi gaisu satricmaia trīs saviem, viņam aug- / ^ rJ" ^ ^,7** , • - •
, - ' T * . , /, m j. • «w«r,o >Jp paceļot roku. Nezaudējiet pacietību... Ja lespe-stu par galvu nospmdza lodes. Tad viss apklusa. JNe- ' :.. . ^ . . .^."^ ^ . .7 •=
o— —..-^j ^—-—.. „^ ,«xv.u i/^- , . ^ , ... . „i,^;,«Tn jams, mēģiniet lēni virzīties uz mūsu pusi. Jums jā'
nest, aiznesiet, visiem, kas izslāpuši patiesības... Ar- f ^ot an no sargu torņa atskanēja Bavie^^-™n fikai desmit metm, tad «t Austrijas ter
divus soļus priekša zeme ieurbās lode. Sekoja nalco- „ " " «f
dievu."
Virsnieks neatskatīdamies pazuda aiz akāciju •krūma, kur slēpās sargs ar suni, un Česlavs palika uz 'klajā laijka starp diviem naidīgiem priekšposteņiem, kuri viens otram neuzticējās un nedrīkstēja uzticē-.ties.
šā kārta. Česlavs instinktīvi pieplaka pie zem* 3. Kaut ^ . . _^ f^-^^^^ ; ^ „ ; . .
ka^ biia noticis citādi nekā Kerii^ naredzēiis Eaut kur kāds viņ^
kas bija noticis citadi neka Kerijs paredzējis. ^ res arī kādsļtagad tēmēja iiz^^^v^^
Fār Česlava galvu, asi džinkstēdamas, vēl draudi- datu snaipeŗia M iīis^ca atķakaļ.. .i Ces^
gi pārlidoja piecas lodes un ieurbās zāļu nm, kas layain atgriezās zudu
atradās soļus desmit no viņa. Šāvieni tālu at )alsojā§ gurnus. Nekur nejuta asiņu mikli^na. Vijjiš vēl nebija
Sākumā Česlava domas nebija satrauktas. Viņš apkārtnē; Satraukts Česlavs gaidīja nākošo kārtu, ievainots. Tikai desmit metru... Bet kā tos veikt?
gāja pa taciņu, kā norādīts, rietumu virzienā, gāja Varbūt tā biīs liktenīgā... Viņš drudžaini pārdomāja Celties un skriet nozīmētu pašnāvību, steidzīgiem soļiem. Visa ziema, bezdai^bībā pavadīta, visUj ko Kerijs bija brauciena laikā atklājis. Šo vēsti Viņš novēroja suņa kustības^ kas bija iedresēts
bija viņu padarījusi bezspēcīgu. Pēc simt soļiem viņa vajadzētu aiznest uz Rietumiem, brīdināt ļaudis no vilkties uz priekšu ar priel^kājām un pakaļkājām,
mugura un piere bija vienos sviedros. Vieglais nesa- pārsteidzības. Melnais zirneklis... Varbūt melnais ķermeni piekļaujot pģe iespējas cieši zemei. Česlavs
mais, likās, lauzīs kreiso plecu. Lielas sviedru lāses zirneklis viņu pieveiks tepat, kur visapkārt dvesmoja mēģināja darīt to pasu. Viņš virzījās sprīdi pa sprī-
teeēja lejup pa seju. Ceļgali brīžam ļodzījās, viņš tik- pavasarīgi atmodusies zeme. Nezin kāpēc šajā brīdī dim, centimetru pa centimetram, jjļpg satraukta,
ko spēja noturēt līdzsvaru^ iai nenoštreipuļotu bo viņam ienāca prātā Eembo ,,GulētāJs ielejā". Viņa Somu viņš atstāja. Viss bija zaudēts... Eāda nozīme
bija somai, kurā atradās dažas grāmatas, dažas piezl-, mes, dažas nenosūtītas vēstules Vandai? Dievs vien zina, vai viņa tās vairs gaida. Jaunas sievietes ilgi nesēro pēc tiem, kuru vairs nav.
Česlavs atņēma elpu un atkal i virzījās uz priekšu. x\iz muguras viss bija klusu. Virsnieks Kerijs savu solījumu bija turējis. Liekas, šāvējs no torņa nebija laikus brīdināts. Tas varēja daudz maksāt. Aiz krūmiem atkal bija dzirdamas sarunas vācu valodā; Tur bija divi vīri. Likās pat, ka būtu redzami viņu silueti... Piepūlē Česlavs elpoja dziļi un skaļi.> Varbūt viņa elsas tagad jau dzird robežsargi abās pusēs! Bailēm arvien ir tieksme visu: pārspīlēt.
Parādījās atkal suns. Šoreiz tas aizlīda "^iņam garām, paņēma zobos pamesto ceļa saini un vilka to, atpakaļ rāpdamies, uz krūmiem. Vēl bija palikuši pieci, tad trīs, tad divi soļi, un tad Česlavs, saņēmis pēdējos spēkus/piecēlās un metās tajā virzienā, kur slēpnī runāja austriešu robežsargi. Viņam pār galvu atkal nospindza lodes. Vairoties po tām, viņš ie^ krita kārklu krūmā, aiz kura atradās ar velēnām nosegta uz'bēriļma aizsegā divi vīri ar šautenēm un tāl-skašiem. No torņa raidītie šāvieni vel atbalsojās tālumā, bet ložu nāvīgā sīkšana gaisā bija apklususi. Viss bija apklusis, tikai sirds sita strauji. >
Divi jauni cilvēki Tjrūni iedegušām sejām uzlēca kājās un ievilka viņu slēpnī, noguldīja uz teltenes, un vecākais, kam bija mazas ūsiņa^, ielēja no karavīra pudeles degvīnu. Viņi runāja tikai vāciski, Česlavs satvēra pasniegto malku un izdzēra vienā paņēmienā. Robežsargi taustīja viņa ķermeni, vai nav kaut kur ievainojumi, bet lodes Česlavu bija žēlojušas. Varbūt vigam par spīti, bet saudzējušas..
„Jūs varat Mt laimīgs. Nevienps skrambiņas.Ti-• kai izbailes," ierunājās otrs robežsargs. Viņi smaidīja labsirdīgi un lietišķi. Tāds nebija pirmais gadījums.
Česlava vācu valodas zināšanas bija trūcīgas. Viņš mēģināja runāt angliski, bet robežsargi angļu valodu neprata. Viņi ar īsviļņu raidītāju sazinājās ar ko-raandpunktu^ tad pavēstīja, ka pēc dažām minūtēm - džīpā ieradīsies tulks un komandpunkta virsnieks.
^ (Turpinājums sekos)