. g, 13. septembris, 61. a-?s.
pldes priekšsēdis E. y. I^prudžs, mazliet l^o p v. Damanis.
Foto: J. Liģers
Sv. Jāņa draudzes ļūtenibacihs, Patrias dā-pārstāve M. Lejiņa, j pārstāvis E.' Briedis, pārstāves T. Puisāns, ļorporāciju kopas vice^ Joma, LNAK valdes iNiedra, DV Toronto prstāvjs O. Kļavenieks, ,Jjaiks" apgāda vār-^ors M. čiilltis, LPB topas pr-ce B. Senkā» Foronto latviešu ļ)ied-: I. Alksnis. Ziedus I»-arī LKIA Kanāda» bēmieku . aizibērtais [nosegts ar vainagiem sērās tātais Patrias liecās pēdējam godi-bet korporāciju pielīgi atvadījās ar tra-[izvadīšanas dziesmu / jrāili vest uz kapu Mu-
aes no Osvalda Breņ-bērinieki vēlreiz pui-Jāņa: baznīcā, kuras telpās draudzes da-3ja bija klājusi bēru . ļldu. še nelaiķa piede-izvadītājiem patei-lojušais kaŗa^ ļreņķisi pieminot savu rāli Īsā vīru, kas bijis gailam savai tautai 5i. Aizsēja; ģimenes^ bēru azaidā vēl ko- : pakavējās 6r ierīgie, tuvākie drau-mizāciju pārstāvji.
Lā aizejot
ļām sardzē pie tēvze-^ ļan, tad arī mums gri-mājās, pie savējiem, |i, frontei gifļojoties, kas ar viņiem notiks, tapratām; ka tā būtu \ un ka, aizejot un savām jūtām, mēs ienaidniekam uzva-lad mēs esam sardzē, stam dezertēt." iBreņķis bija dziiļi: ti-ļtis. Šo garīgo manto-bija saņēmis no ve-iŗus^no piima pasau-ēgļu gaitām izpostīta-, atgriežoties, jau Os-gados aizsauca mūžī-palicis viņa stāsts: Ijas atnāktai, atradām ļtēva ķieģeļu cepii un lielā trūkumā. Tad naļ mūsu māmuļa; Un ^ija, ko ēst. Ar brāli Daugavu makšķerēt, lietaina rudens die-ļnekodās. Bija žēl sli-Tad abi nometār-Daugavas krastā un • ijvu. Un aiznesām mā-Igrozu ar ziiōm... Es ļt icu, ka Dievs paklau-; 3., ja tās nav pretrunā )likumu." Ar' tādu pa-spēfcu un gaišu. opti-/alds Breņķis līdz pat )ridim:. nesa savas ļ;u: „Iiai notiek Dieva
alds Breņķis gāja, tur >rātības, sprēgāja va-smaidlt sadrfimušas skanēt dziesmas. Os-, jķa mums visiem pie-ļļ.visvairāk viņa laulā-ļidzenei Ņinai, meitai >rālim pulkvedim, fcu-^kaits ir lielāks nekā-Lai lielais Dievs; ku-sākums un gals, Qs-iķi ved turp, kur „iz-l^rpj as neiznīcībā un lapvelk nemirstību'*.: Arnolds Lūsis
ļard ar Latviešu
pviešik,
ļs kopības valde
rDRONTO ZINA
® KautLNAK valdes priekšsē- izpelnoties i. un vienu 2. godal-ža Jāņa Niedras bēru ceremoni- gu. Toties gleznotājs Eduards V ja baznīcā, kapsētā un Latviešu Dzenis piedalījās izstādes n^k-namā, puioinot visur simtiem slas galerijā ar darbu „Jāt-^ tautiešu, ilga līdz apm. 5 pēc-/ nieks", kas gleznots viņam rak-pusdienā, spiedīgajam laikam iz- stungajā sausās adatas ļeohni-vadītājus jūtami nogurdinot, kā. Tēlnieks Augusts Kopmanis daudii tomēr jau divas stundai savukārt reprezentējās ar, mar-vēlāk atkal pulcējās Bickford mora figūru grupu.
Park' vidusskolas zāi§, lai noska- ___ ^ ^
T V 1 L . V ® Austrumu draudzes lauku litos Losandzelosas latviešu te- 7„os„w,s m-i -
.. „ _ /^■•īpasuraa Tālava vasair^^ atŗa.režisora A. Tipāna vadībā .T^i,^,-^ acM^ioo
Jtudeto spāņu Jora Mfonso T^^^reLr^S"? v^S
^P^i Tālavas bērniem sakārtots
.r - ^ ^^^^"^s pašu bērnu izpHdīju-
saucigi ar smieklu saltim r^ un kok]u mūzikas pavada u-
aģeja uz lugas jokiem. Anša Ti- ^ L . . i'^^f^J'^
«Lo +s^,^f«,^>^ A ^- . ma. Pec tam saviesīga dzīve t.
pana tēlota am drebelīgajam ve- 3, 0^^, ^^^^^^ ^^dē. un de-
cim kratoties mpdernaijā dejā, '' publika cēliena vidū ika iešalk-
ties aplausiem, apliecinot, ka ne © Ziemeļamerikas latviešu 2.
vien ar tēlotāju sniegumu, bet kokļu svētki notilss 4. uii 5. ok-
arī pašu lugu ir apmierināti. Iz- tobiī Toronto, kuru ietvaros
rādes novērtējumu sniegsim kā- viens no galvenajiem sarīkoju-
dā no mūsu laikraksta nākoša- miem būs Bruno SIkultes jaunā
jiem numuriem. baleta «Koklētājs un velns"
0 DV teātris Kanādā IMntaia Pf^ļ^f ^/v^*^ die-Pāpēža režijā iestudēto Arnolda T f^'^
Kidieja lugu Spota iriioiens" iz- vidusskolas zāle. Iz-ŗ Dlvreizdivi nometnes programmas vaiKtājs Ģirts Kaugars (pa labi) pārdomā atbildes uz jautājumiem;
rādīs IS ūktobn Dlkst c vakarā skatuves dekorējumu unU pjj gaMg kreisās _ Mārtiņš Zandbergs, Blārite Beflava, Gita Dzeligalve iin Gništavs giliile.
Ti.t»i^,' r,<,™5 Siloi -ll^r- metus 16 velnu un m citiem kos-S^n»Tf'.!Jr «"^«"^ dos Ēvalds Dajevākis,
i^tr» *f feas augusta vidū uz daž^i die-
^ nām Mja no ASV ieradies To-
nīcā Latvieišu namā. ® -Toronto latviešu al^ēmis-ko organi^iju rīkotā Latvijas universitātes dibināšanas 50 gar
du atcere notiks piektdien, 26; ® Ar sirdstrieku m. septembrī. Igauņu nama lieiiajāniājās 77-gadu vecumā miiiusi
ronto, lai iepazītos ar skatuvi un dotu norādījumus kostīmu .pagatayošanai.
ivi mmtim
,,es nespēju šo asvsatu pārņemt
m prieku . o a" ■ N
(Pārnesums no 1. Ipp.) bet kā 1. vicepriel^sēdis atnākumu ve&šanai. V. Upeslāds vies izziņot sēru vēsitd, kurp vien domāja, ka jurldi^ pareizāikais varējis, arī citu kontmentu lat-atrisinājums būtu izraudzīt 1. viešu centrālajām organizād-vicepriekšsēdi par priekšsēža Jām, kā m jau pieteicis lnak vietas izpildītāju līdz nākošajai darbinieku goda sardzi bēru ce-s<8sijai,ibet tā kātā notiks tikai remonijai. Tā kā paredzams liels pēc 6 mēnešiem, taču valdes bērinieku pieplūdums, noīrēta sīgākais darbs sakas tieši tagad^ ai-ī jau zāle 1 Latviešu namā ka-tad lietderīgākais atrisinājums ^iJ8^ galdu klāšanai aizgājēja iz-būtu; ja 1. vicepriekšsēdi atzītu vadītājiem pēc ceremonijas Isap-par priekšsēdi, ko diikstētu lie- sētā. Daļu šo izdevumu jāsedz tišpbas labā. Kaut statūtos tas ^AK, pārējo summu dotu To-nav paredzēts, tas nav arī liegts, ^'onto latviešu kreditsabiedriba, - G. Liepiņš pievienojās šai do- korporācija Lacuania un kato-niai, bet J. Grodnis, principā lu apvienība. — Sēdes dalībnieki piekrītot, tomēr iebilda ar norā- šos T. Kromberga izkārtojumus dljumu, ka še izraudzītā priekš- aikceptēja un, pārrunājot citus ar sēža juildi^ stāvokļa stiprinām bērēm saistītos: jautājumus, šanai būtu ieteicamāk lūgt 1. vienļprātībā atzina, ka Jānis vicepriekšsēdi veikt priekšsēža Niedra' nepiederēja kādai atse-amatu, taču prasot LNAK par višķai konfesijai vai organizād-domes locekļu rakstveida akcep- M, bet gan visai lat^ešu tautai, tu. Tad neviens nevarētu nekā tādēļ visu konfesiju! - latvis , iebilst, jo padomes ārkārtas se- ^raudzes aicināmas viņu piemi-sijas sasaukšana tikai valdes savos dievkalpojumos.' priekšsēža ievēl^anu vien lie- $ēdes. nobeigumā Y. Upesia>; būtu lietderīga rīciba, jo bez vi- ois, pakavējoties pie (bijušā un sa cita prasītu prāvus^ ietaupa- turpnīākā, vērtēja,, ka J. Nied-mus Udzekļus. A. Svenne bija ra bijis ne tikai visilgāko laiku ieskatos, ka šīs sēdes dalībnieki Ī^NAK valdes priekšsēdis — 7 nav tiesīgi ievēlēt priekšsēdi, ti^ gadus, (A. Svenne 6 gadus), bet kai lūgt 1. vicepriekšsēdi veikt aktīvākais, nb visiem Hdzši. priekšsēža pienākumus ar visām i^^Jiem, fiziski darbīgs, sevi ne-tiesībām. A. Rāviņš piekrita do- saudzēdams. Bijuši cilvēki, kas mai, ka izdarāma rakstveida ap- v^^" nesaprata, uz : ļdažu labu taujā pie padomes locekļiem, rīcību skatījās skepti^ vai pat bet K. Tannis iebilda pret j. • aizdomīgi, bet fakt^ ir, ka J. Grodņa ieteikumu^ jo ^.ar to bū- Niedra boja ļoti -objektīvs, latvie-tu radīts t. s. interregnum stā^ šu intereses vienmēr artmdams. voklis": ; kamēr padomes locek- galvenajām. Strādājot kopā
zālē (958 Broadiievv Ave). Plkšt. Milda Anšmita, dzim Bērziņa, Andrejs Sebjris, Jānis Mūr- Tas nākotnē būtu visiem spē- iesora audzēkņi neatkarīgās Latr akceptētu, valde nevarētu ar viņu, t. Kronbergs ir ļoti
7.30 vakarā pjaredzēts svinīgs komunistu deportētā Latvijas «iekš un citi zēni Divreizdivi no- kiem novēršams, izsludinot nār vijas ģimnāzijās. darboties, bet tieši tagad veica- iabi sagatavots nelaiķa amata
akts, '.kurā akadēmisko runu iekšHetu ministrijas administrār «i^tnē pie Portlandes izkala košo Divreizdivi nometni ar Teātra entuziastu gdupu vadī- dažādi uzdevumi. pai-ņemsanai. Kāds gan esot
teiks prof. Leonīds: Slaucītājs, tīvā departamenta direktora Saules koku: — skaistu, tikai īpašu mudi zēniem. Protams, ja Laimonis Šiliņš. Tās nodarbi- I- Alksnis uzvēra, ka valdes ^ saviem 39 _ga-
bet pīkst. 9 vakarā sāksies bal- Anšmita dzīvesbiedre. Par viņu "^^^drusciņ liku, varbūt tā sim-mācību gaitu meiteņu pārsvars bas notika vēlās nakts stundās. Pn^l^šsēša amaits ir pārāk nozt "^^m par jaunu šim; atbiidīgar
le. Ieeja aktā pret ziedojumiem; sēro meita Grieta, znots inž. A. bolizējot mūs pašus. Kaut apzi- neietekmē' tādā mēra kā tautas Literātu vakars bija atstāts jau- mīgs un respektējams, tādēļ J^m amatam,^ bet Jieši tas ir la-
bet ballei, kuras daiibmeku Arājs un mazmeita Toronto, nāmies savu piederību latviešu deju dejošanas aodarbibas, ku- niešu pašplūšmei. Pašii radītās»nepieciešams pilnīgs latviešu sa- visbiežāk jadard pāim©-
skaits ierobežots uz 300, ieejas meita" Anna. Anšmita Otavā un tautai un vēlamies cīnīties,pret ŗās bieži vien bija jāpārslēdzas un improvizētās skic^ &tMāja biednbaS: resp. tās vēlēto padō-^^'^^J^^°t
kartes par 4 dol. iepriekšpārdo- brālis — bij. Latvijas sabiedris- savas tautas iznicināšanu, uz uz sešdanpi, lai katram zēnam dažu labu teicamu talantu, . mes locekļu akcepts un atbalsts. ^^Pi^tnāka neuztic. Uz-
šanā iegādājamas Lotus puķu ko lietu ministrs Alfrēds Bēr- jautājumu, vai esam taisna ceļa pie sāniem būtu divas meitenes. Vēsturiski politiska pudura Upenieks atbaMīja J. Grod- 9®^*^
veikalā (792 Bathuirst St. ziņš Ņujorkā, kā arī brālis un g^'jēji, ir jāatbild katram no Nometnes darbība nsinājās programmā, kas notika dāņa 9a ieskatu, bet J. Mežaks do- sj^ļ^aga, bet kuģis tālāk tomēr
533-3'884). māsa dzimtenē. Nelaiķi pēdējā "^^^ pašanl. Jauniešiem no ^arn la^aac^īm^c 1^1..+^ t^^^ „^;,u= mSin >n i,Mwr%^o^^
iS. Latviešu studentu centrālās gaitā už Park Lawn kapsētu 29. sestās Divreizdivi nometnes
savienības kongress notiks 26. augustā izvadīja māc. Ā. Cops. iespēja paņemt lidz visu to,i^ao aaia programma oija saistoša doaot vīziju Latvijas nākotnei.
un 27. septembrī Toronto. Pir- ® Bērnu vasaras nometni Sid- PaJi^^zetu tiem kļūt, taisnāka ce- un daudzpusīga. Lektori ieradās Jānis Peniips, Ojārs Celle, Jā- *^^™^ti viņam jāparaksta kā
majā dienā paredzēta piedali- Tabenē pēc 7 nedēļu darbības 1» gājējiem un lepnākiem lat- entuziasma un zināšanu pārpil- nis Skujiņš un Andris Trapāns P^ekšsēža vietas izpildītājam. J'.^'^sf^^^ r^^f^
šanās Latvijas universitātes 50 līdz šim parasto 8 nedēļu vietā viešiem. Jaunieši nedrīkst adz- ni. papildināja šo iespaidīgi izveir lep^ekšējo runātāju domām davato uzticību, piebilda: „Stffār
gadu dibināšanas atceres svinī- slēdza 23. augustā. Nometnes pē- mirst, ka, tikai kopjot latviešu jāzepa Leļa un Mtas Muiž- doto darba plānu. Jaunieši sa- ^^^^^ arī J. Skrastiņš, K. Prie- ? Pf« ,oi?^,?v''^^SL 2?
bās Igauņu naimā, bet otrā dienā dējās dienas lātā dievkalpojumu valodu' un apzmoties savu^ pie- ^ie^es modernais, intensīvais gatavoja raidījumu m Latviju, J- Ma^s. Sn^^fTocS.
darba sēde Latviešu namā. , brīvdabas baznīcā vadīja māc. derību latviešu tautai, viņi va- ja^viešu valodas kurss bija iein- to nosūtot Madrides raidītājam. Kronbergs vēi aicināja ap- s^^aiKļos es nespēju^ so ^tu
ru gadu notiekot gandrīz ^e- viesiem atvadvārdus teica no- gadu. darbu vēl pilnīgākai valodas ap- latviešu rakstiem, rotām, gara nākums" vērtējams, ja uz aptau- T. Kronberga atzīšanas ir
nam un itam pašam. Tā, piemē- metnes z^nu vadītājs J. Drei- 17. augusta rītā karoga mastā gūšanai. mantām. Vērtīgas bijaari prak- neatbild visi padomes locek- "^^^J
ram, agrākajos gados latviešu fdlds. Lielākais nometņotāju uzvijās Latvijas sarfcanbaltsar- ^^utiskā mantojuma mūzikas tiskās nodarbības, kuļ'ās Ainas 1^? Sēdes dalībnieki pēc pārru- f^,,^J^^^, ^^la
daiļamatriieki kuplā skaitā un skaits vienā nedēļā šovasar bir kanais karogs, ta ievadot sesto nozarē spēcīgu noskanu radīja Berķes, Skaidrītes Āboliņas un ^^^jina, ka valjadzīgs vien- '^^^ , ļ ^^et^ras^ p«K^
dažādās nozarēs piedalījās ar ja ap 120. Pēc bērnu nometnes Divreizdivi nometni - pirmo latviešu mūzikas spe^lists An- J>aces Garūtas vadībā veidojās ^^^ss balsu vairākums no iesū- ļ^ž "^ī^^^^, w
saviem darbiem gan sieviešu pa- slēgšanas tūlīt sākās pēc Div- ASV netumkrastā. Tad sāka jļrejs Jansons. Ar apbrīnojamu gan latviskie gredzeni, gan ro- ^^^^^ skaita,_gan ar pie- si i. ivronpergu._
viljona, gan , Kanādas daiļamat- reizdivi parauga izveidota speci- plūst jaunieši no tuvam un tā- enerģiju un neatlaidifeu viņš prsr tas, gan ādas izstrādājumi un ^ atbildēm jāienāk no šā ^ ^ , .
niecības ģildes novietcijumos, tometne jauniešiem «Trejde- 1ām vietām; citi Udoja, citi ie- piesaistīt jaunos " i^zikus izšuvumi. Meitenes priecājās gadījumiem paredzētā kvo- B-atViesU SKOla aiCIBia
kļūstot gandTĒ vai par „abonen- viņi padomiņi", kura savukārt radās ar vilcienu, citi ar savām ļ^^^ p^^. ^^j^g^j^ nerLia Par E. Preimanes palīdzību prie- ™^a. ^ (Pārnesums no v Ipp.)
tiem" balvu saņemšanā. Dažu la- beidzās pēc nedēļas. automašnīām.. No Čikāgas atli- ^^^^^^ ^j^iedāt vērtēt un uzla- vīšu aušanā. īLiekas,ka praktis- debašu nobeigumā sēdes da- » 35 dolārus. Vietējo skolu-a4-
bu gadu latviešu daiļamatnieku • Toronto latviešu kreditsa- doja ALJAS organizētā grupa, ^^^^ ^ikās kaA Jansons viesa lajiem darbiem' nākotnē būtu IMeki pieņēma A. Rāviņa le- tiecigie izdevumi w vienu sko-
iegūto balvu kopskaits pārsnie- biedrības peļņa jūlijā bija 2215 atvedot līdz arī lektorus - va- jauniešos pašdisciplīnu un naš- Jāveltī vēl vairāk laika, jo tie sniegto- priekšlikumu: lūgt 1. lenu ir 83 dolāri. Lai uzdrikstē.
dza duci. Taču pēdējos gados dol., bet šī saimni«jīlbas gada lodniekus Lalitu Muižnieci un ^^^^^ ..ŗ^ ^^^^^^^^ nenoliedzami saEta jauniešu in- vicepridkšsēdi T. Konbergu uz- tos salīdzināt un prasīt tādus
latviešu daiļamatnieku piedali- pirmaljos 4 mēnešos kopā 8936 Jāzepu Leli. Kad ieradās Valža mūzikas vakara or^ammā teresi un'dod iespēju pašiem re- ^^^^^^ valdes priekšsēža pie- pasus apstātus kā vietējas sko-
šanās izstādē arvien mazināju- dol., par apm. 20^0 dol. mazšDk Vilka latviski greznota Mauto- priekšnesumu kvalitāte vai' dzēt, kas paveikts ' nākumus kā priekšsēdim līdz 1as, mums jabut gatvieļņ uzņem-
_..------ __. ļgļļ^ā iepriel^jā mašīna, atvedot 9 Ontario ijau- ^ ifinriw>ināia «ar, t.o«,c PnHtarr,, r.5MA.o r>oH^ioic gadskārtējai padomes sesijai un ties Hdzīgas saistības. Mums
ies .ad. Bilanee «a ^^s^^ « «kas^^e^v. ^ ^^STZ dalST S^l^ ZTZ^'^^ ŠS. T^^^J^
iriu šorn nokārtojumam. T. uzlikto uzdevumu. Ķā Viecākiem,
. _ , Kroribergs sēdes dalībnieku ai- tā^^^^p^^
seinmara^_yaaitaja^^.^^^^^^
sies, un šogad, cik izstādes visumā vājajā organizācijā izdevies
noskaidrot, piedaHjies vienīgi sniedza 2.280.000 dol., ^ bet bied- sākt savu darba gaitu. Bija sa- ji^ļgV^omet^s 22 S^tāirk^ v^&Z^^nm'^T^ v^MAii^tmi Padomes locekļu apstiprināju- atbalsts, lai tās spētu veikt tām Jānis Zālītis, Sieviešu paviljonā ru skaita pieauga par 11, sasni^ radušies 126 jamiieši, entuzias-■ f S^aul^ S i^auS' ^ ndkārtojmnam. - T. uzlikto uzdevumuu Kā vecākiem,
^^e^M 1d^ ^S"Ka;it'^: - K^b^. S ^ laipnf^Lārl -^^S ™^^"
m^r SiL'Cā ^ZZ '^^^^ ^--^J^- vadībā pav^i-
par saviem ādas izstrādājiumiem dzot 2415.
beigumā viesu
Air^^^ ^ Tv ,• V- pri^šsēža pienākumus uzņēmās, 1ām. It ; sevišķi prganizācgām.
krastā, vairums jauniešu ieradās "^r- ^'^^J^ Z Programmu 1^ me- padomes locekļu akcepta jāparedz savos budžetos UeKki
no austrumu krasta - 69, no ^il^,, ^ff Sta^^s ax ra bija v^dojis pašaizliedzīgais . ^ . ^ J^^^ Hdzekp latviskās izgKtības vei-
paša rietumkrasta 56, bet Gu^ ^^^^ dS'l^^r.l!?^'' ff't "^^^ P^^^ Latā. Tā v^dē pt cināšaL. Tie ir ieguldījums re-
Labvi^em kopš senām die- izkaUs tēlnieks Augusts Kopms^ tavs ŠUde mēroja tālo ceļu no ^"^^^ ^""^^^ '^^^^ Intearesants bija vērojums, ka ^^akmtBS vietas nav. bet dzamā un akfivā Nākotnes fOH.
nām kapu svētiki bijuši skaista, nis. No dziesmu lapiņām dzie- Rietumberlānes Vācijā. Sadalot [^^^______^ ^ _ skolo^ju vidu bija an ^^^^^^^ padomes locekļi T. dā.
ev.-lut draudžu kopīgajos kapu Kapsētas jaunākajā latviešu vieta)"- 14, no Ontario, Kana- ^^^^ ^^^^^^ Par latviešu Eduards Preimams. lēmuma sēdes dalībnieki lūdza ļiem. Mēs esam maza saime, bet
svētkos 7. septembrī bija pulcē- nodalījumā ar ziedu un vaina- ^lā — 11, no Minesotas — 11, *autas_ dziesmu daudzbalsību, Par vienu no, jūsmīgākajām padomes prezidiju iespējami organizēti, vienotiem / spēkiem
iiTčioc a.-n 1(;n.a arvmrilrlĀ+S.in TniH onirtrnmrlOT r«j/>alQ.«. «vaicfaift .Tāna ^________ .__kt^^ī^m.^ kā arī CitUS lektOrUS. VlTli Tīfi- nnrfarhīihām lOTrSrrt-ac VrvnīofJa. .•_i-rr'_A-.i māc ««na^'.TtirScftm gļ^gl^ UU CCU*
kļuvušas
taptais :|psk
nojās archibīi^apa A. Lūša teik- ija daudzie svētceļniek, lai do- ^^^^^^ vietām. Jauniešu caurmē- vakarā. Merilendas^^ meitenes pieejai. Likās_j^tic.ami, ka tikai dīšanai uz mūža dusas vietu, T. šībām. Lai tajās siļkņojas mū-
ta lūgšanā. Dziesmām pavadīju- mās un lūgsnā pateiktu pēdējās vecums bija mazliet pāri 19 ^^^^ Svilpes atvestā, brāļu Gra- dažu stundu laikā izveidoja lie- Kronbergs ziņoja, ka steidzami- su cieņa, vajadzība un fttbalste
mus spēlēja E. Slaucītāja tauru ardievas pēkšņi mūžībā āizsauk- gadiem bet meitmu turpat div- dziesma kļuva par nometnes lu, skanīgu kori. Risināja arī bas dēļ nav nogaidījis šo sēdi, ari trimdas latviešu skol^!
^.u„..-._ ^_:.,„ TXT*^ .^r,j__ .-^^^s " ■'■ ^ . _ _.. tradmotīvu: r.-r^-iSr^. ■.: domu par Divreizdivi kora pie-
Toronto laviešu kreditsabiedriba
„Vēlamies mēs mūsu zemi. Atkal brīvu redzēt drīz; Laime, lūdzam,
miuns to lemi.
dalīšanos Ļcšsaŗidželosas dzies- apiHecināt, ka Blatā sniegušies pēc Divreiz(pyi mēr^
mu svētasos: nākošajā siet dallbņieķieni, kas ti^ dedzigā-
Jānovēl L. Bērziņani dievpalīgu.; vienu neaiznesa! Ari pār mūsu ki,apzii^ šī pdaria īštenošari^^^ klusībā ce- jaunatne^s stāju patiešām^^ ņ^^ darbinieki? yai btjs radījuši Kad to reiz kāds sapratīs. W ^ īWmiz(^ par jābēdājas >- tā ir' teicaņia; Kā stipras; draudzības saites? Vi-:
Zeme, zeme, kastā zeme, #laikā, gan ieitā vē- spēs atrisināt mūsu tagadnes
Ja tev īstas brīves riav; ' tīsies arī Kanato^latviešu dzi^ los publiski iztpstimtei^^ vi- un nākotnes' uzdeva Brīve, brīve, ķasvtā brīve> mu svētkos. Jaunieši vēl arvien, siemtautiešiem,^^^^^^^k^ sekmēju- veidos cirkus iakaru^ Ja tev savas zemes nav..ir neziņai kā tas var^a notikt, ši ^1^ starpā?ļĀiļ tō visu jriUJfe
Latviešu valodas ^ Hterātū-^a torontieši^ n^ .
ras^ pudurī-piedalījās 29 dalib-'^U/^'^^ norisi.-^;^^^^^^^^^^^^^^:- ^ / ,,KEanā
nieki. Pudura vadītājas Baibas losandželbsieši. ^.^: ■ Jauni^i vēl ilgi atcerēsies ņo- nianu Vtēvu zemi*'.Varam par ^
Strādās paspārne tiem bija ie- deju : āpniāciītājiem Ai- ni^es ļatvisk^ģaru, g^^ nrums li©-^
spēja iepazīties m daudziem jai Rembergai un Val^ Sājā ; iip- trūl& :jauniešu> ku?i
latviešu dzejniekiem, rakstme-;tam nebija v^^ uzdevunis. metnē ieradās %udz jauhii^u, vuši mkāpt galā un si4e^ — nra«mi75pna^ iiiiuswjiuiiu*iiiicui ^^^^ ^ valodniekiem - Jāni Bieži bija jāgriež sešdands, >lai kuri vēļ nekad nebija Divreiz- roku ari citiem, lai kaut pa ma-
nam Zvixgzdiņam, Mildai Bēr- I-Ji^^ v r^iT^v^Sia Kredītsabiedrība izdara visas pa Klīdzēju, Olafu Stumbru, Gunā- iesaistītu visus nometnes daHb- divi nometnē piedalījušies. Tas zam gabaliņam palīdzētu likt
tulsonei, Ernestam Groskopfem, r ī!: t operācijas, izsilledi ru Saliņu, Ivaru Lindbergu, Edu- niekus. Izskanēja doma, vai nā- sakāms it sevišķi par rietum- kalna galotnē.
Jānim Liepiņām, Pēterim Kras- ■ ^ 4.—aizdevumus, izdara naudas pāff*; ardu Preimani, Ausmu Jaunze- košajās Divreizdivi nometnēs krasta jauniesto. Daudzi no vi- : Nometnes nobeigumā tās izci-tiņam un Olgai Brantei; Sv. An- npdaļas^parstavji O. Kļaivemeks ^gc^mnus un izsniedz ceļotāju mu, Ojāru Krātiņu, Lalitu.Muiž- nebūtu" vēlams pieņemt vienādu ņiem tekļāvās^" mometnē vai- 1ais, apzinīgais vadītājs Ģirts dreja draudzes mā^. Ā. Cops — Treijs. _ m^SPas vAr-iTirm '^^^ Zariņu •, un Jāzepu zēnu un meiteņu skaitu. Pret to rāk nekā labi* bet bija ari tār Kaugars teica: ,yDivreizdivi.no-
IaŠij 1^ AKMIVCMU protestēja zēni, noradot uz lielo di, kuri nebija izpratuši nomet- metne ir tikai sākums, sākums
, sniegšanu kreditsabied Edmunds šmits, saulai- „kaiju baru", kas aplidoja gan nes mērķus un; np^,: atbrau- darbam latviešu tautas druvā."
riba izdabā dzīvības ap ni gaišais latviešu garīdznieks, Olafu Stumbru, gaii Laimoni Si- cot; tikai papriecāties; Labi, ka To, yai*ūt, vislabāk simbolizē drošināšanu lidz $2000.$0 deva jauniešiem ierosmi filozo- iiņu. ZēnU pārsvars graušot mo- to bija ļoti maz. Varbūt tie aiz- viņš pats, iesākot kā Divreizdivi vai $5800^. fiskām, ētiskām un psīcholoģis- rMi... brauca, v^
Kapu kopiņu, skaits latvis dirn, kura trūkumu tagad sma-: pj.g^^ latviešu zēnu kūtrumu, nodalījumā ar katni gadu au- gi izjūt visi Kanādas latv^ dzis,mirušajiem ^pievienojoties „. ; . , ,
arvien jauniemaizsaules ce^ 'Z^e6x zieči atkal zi^. lotājiem, .kuri savas gaitas ^J^^^s, .tie vēl nekad tik toagat^^ sai pasaulē beiguši. Piede- f nebija klaju^ Jorkas 'kapse-rlgie tiem uzlikuši skaistus ^^^•^^'^-^^.'''^^'1^^
kapakmeņus un plāksnes,'ku-.^^^^^^ Latvlasi (Toronto) Credit UMon
ras di-audžu gani svētījuši un tei- ^^^^f^^ vietas sava krasu ^ ~ yj^tc& kuši palicējiem^ mierinātājus ^^"^^ ^^^^ ^^^^ ^^^^^^ 491 College St., Toronto 174, Omi vārdus, stiprinājuši un mudina- '^^P^^^^' simtam mīļu r(^ SBr -« . . 924-2778
. ,iuši. Ari šoreiz iesvētīja Uelāloi ^.,,^^^1 nd^^i Jau , ^^f' skaitu piemiņas zīmju: archibīs. ^S^a svētdienas rita kapsēta bi- » » . - ,
kaps A. Slv^i^ ārZzBS Ja iebraukušas veikalu piegādes par EOguldlJUmiem, aizgājušajiem locekļiem Unai "^^^mas, atvezdamas sv^i 7 _ 7y, par ilgtermiņa Grimbai, Miķelim Raņķim, Anto- -^g^s^p-og orsanizācilas
Eoguidījumiem
Kāilim Pālītim, Katrīnai Zonei un Pēterim Ziediņam,.' bet Austrumu draudzes māc. A. Briedis — Edgaram Vilkam, Marijai M-tenbergai. Augustam Goltam un Ārijai Beilandnei. *
Garāks iesvētīšanas akts notika pie Pētera Ziediņa kapa, kuram piemin ^imi akmenī
ANDREJSONS
46s-7318
Birojs at^rte d^dMtoifis no pl jģrdonām. Jaunieši apibri- -Ko lai saku par pašu darbu — simti.. Katrā ziņā nākotne rS- četras Divreizdivi nometnes un No 15. ffiniia līdz 15. septembrim "OJ» ^ vitāUtātl un aarba nometnes administrāciju? šim dIs,.ko viņi guvuši. Biis daudz nelHid neaizmirstot piederību'
birojs sestdienās slēgts.
spējas. Daži no nometnes mā<ā- darbam ii* tikai pārejoša nosā- ko atcerēties,, pārdomāt, pado- savai latviešu tautai, bu spēkiem" izrādījās simā pro- me. Varu Mviešu^^^^^ s^^^ Vai jaunieši bSs , , Mdiis Ritmanis
.r