,1
0 imUA AMERIKĀ
g. 22. oktobris, 72. n-rs.
Rakstnieku vakars Čikāgā
fHmesums no 3. Ipp.) skumt tikai par pagātni, bet lie-Ssus fragmentus no iecerēta vēs- liski prot strādāt tagadnei un nā-turiska romāna „Ibērija lies- kotnei. -mās". Kaut autors solīja lasīt Valentīne Hermane atzma, ka pusotras 'stundas, klausītājiem netaisnīgi mums gausties par uz-tomēr bija Jāapmierinās ar dažu liktu krustu, jo tāds taču īsteni minūšu garu ieskatu topošajā uzlikts dzimtenei.^ Bez tām — dzī-darbā. Nelasītais radīja nojautu, ves biķerī vienmēr „vīns un verķa top, interesants darbs, kas pie, meles lieti", skarsies mūsu literatūrā maz ci- ^-^.^ Rumpēteri^ bija pievērptam tematam, Pie tam_ para- temBit^m, ko nodēvēja par dot, ka latviešu piedalīšanas iste-, īgi^meta piezīmēm". Kaut no-nl nav trūcis neviena lielai^ ne- - ^,^3 ^j^^^ senās vēstures^ notikuma. Jauta- ^-^^^ problēmu: kas sagaidītu jums: kādēļ mes tomēr esam pa- ^^^^^^ ^ ^^^^^^
• grieztos uz zemes pēc 300 gadiem
allaž_esam; bijuši „citu lietas' _ ^^^^^ ^^^^^ ^aļā zeme vai iznl-
1 , -i - cināšanas kāres radīts tuksnesis,
Oļģerts Cakars.soUja lasīt ig- ^^^^^^ „iaikmeta piezīmju" at-
Ms dzejoļus, gluzi pareizi aizra- ^^^-^ ^^3^ p^g^ problēmām, didams, ka cilvēkam, reizēm ir .i^^ra ikvienas tau-
lemels būt īgnam. Tacu dzejoļi ^^3 ^^.^^3 ^.i^ības locekļiem, t. i.
tik īgm nemaz neizskanēja, jo rakstniekiem un dzejniekiem, brī-
pats autors apUecināja: „Saules ^. g-- ^^^uši, tā aiziesim, malu visiem^ spēkiem turu ciet, j^edzimušiem sapņiem nomir-lai neaiziet! ^ ■ ļ^^^^^^ neiedegsim jaunas
.^??J!! 'i^'ZSL .^^^^^^^ lāpas savās debesīs." Vai nebūtu
mums laiks rūpīgāk apsvērt šis
InformatiiMi
DARBA DEPARTAMENTS ZIŅO
LŪDZU. KLAUSIETIES Toronto Latviešu misijas radio raidijumu 14. GADA GĀJUMA BRIDIS AR DIEVU kaini svētdienu, no pl 9-9.SO ^ Niagaras WHLD ral£tt}s
(vilnis 1270) Inf&rmācija: tāli. Toronto i . 261-4218.
Fasvītrota Ontario
kanāda? baznīca^:
/-.v^-^'toroņt^ ArcMbīskaps A. Lūds, 5 Vaney-
rsBvSka «iMĪhiii koc§(9ka Rfl, Toronto 3, Oni. «Ir.
CBIVeKa lieSiB3)U ROaew«a ,g,^iQ jgņa drandie, tel.
ļ 921^27, 200 Balmoral Avenns sevērošanas Dievkalpojumi notiek rSgulāri
katru svētdienu pīkst. 11^ dienā iiepieciešamība draudzes l)aznīGā. Archibīskapa
^ A. Lūša svētrunu virstemats ru-Grozījumos, kas iesniegti Ontario dens posmā — „KrisUgās reliģl-valdībai un apstiprināti leģislātūrā, jas svētīgie paradoksi" paplašināti Ontario cilvēka tiesību _ ««loi»- ^rv
. kodeka noteikumi mi paaugstināti ļ Mac. Ā. Jops, 38 Balaby Cr.-naudas sodi par ta pārkāpšanii. IDon MillSiTalr. 4494087. Līdz šim no kodeka noteikumiem^Sv. Andreja draudze, tel 924.1563
ru rindas turpinājumu ievadīja
Galvenā daļa no pašreizējās slūžu sistēmas Sūsenmarijā, ASV. No kreisās puses ®i jra kanāla augšdaļa ir etniskās preses pārstāvju ceļojuma lailsā atklā tās Poe Lock slūo
žas.
Valdis Krāslavietis. Kaut šad tad ^ridinātājas balsis? Kur ir jau-
viņa dzejoļos pamanītas ,,viegla- ^.^^
kas skaņas" par vasaru, paradi- ^ ., ... , . ,
2i, par mīlestību, viņš tomēr ai- f ^ l^^^^umu rindu
laž atgriežas pie temata par mū- J^^''^ .^/^^^idda-
su taiitas un sabiedrības likteni, ^ota maskējas par nopietnu, dar-
Valdis Krāslavietis nepieder pie bīgu ārstu, bet īsajas brīvajās
tās cUvēkii grupas, kas tinas sit «gas p^ada^, ^a^^^^ ^
tSs, vatētās_segās, par kurām ru- ^a ^- ^^ļ^J^^ vārdT vai" ari Viesnīcas tālrunis mūs modināja niecībā un uzplaukumā. Abitibi pa- Mūsu autobuss svinību vietā pie-
naja Dma^Kauna, JO drosmīgi ue- ^.^^.^^ ^.^^^ ^^^^^ ^^^^^ gg^g ^ļta stundā. Tūlīt pēc brokas- pīrfabrikā nodarbināto vidū ir ari ripoja tieši brīdī, kad savu pro-
ETNISKĀS PRESES KLUBA CEĻOJUMS PA ONTARIO PROVINCES ZIEMEĻIEM (6)
bija izslēgtas reliģiskas, , filantropiskas, izglītības, brālību un sabiedriskas organizācijas, kuras nedarbojās privātam ; profītam, aizliedzot diskrimināciju vienīgi darba vietās. i
Šie izņēmumi turpmāk tiks pieļauti vienīgi tādos gadījumos, kad, piemēram, reliģijas faktors ir pamatota kvalifikācija nodarbinātībai.
Kodeka otrs^grozījums noteic:
grammas daļu bija veikusi latvie- Neviens nevar atsacīties
cināja: „Pazemīgi, bet apzinīgi tīm sēdamies atkal autobusā, lai vairāki latvieši.
t!c TiuLr^LSil» Kriša ādā. No. visiem trim minē^ dotos Sūsenmarijas (Sault Ste. Ma- Tāpat ievērojama nozīme Sū šu tautas deju grupa Ziemeļnieki ņodarbināt^ai diskriminēt
^ Arī AitTraT^^^^ cie^ <^ajiem kungiem šoreiz pie čika- ^ie) apskatē. Tā sākās ar Abitibi saimnieciskajā dzīvē ir lielajai me- Ausmas Krūmiņas vadībā. Mūsu ipSēf'^^^^
ši^aisma ar la?StL ta^^^^^^^^ piešiem bija ieradies Kuraž papīrfabriku, Jcura dibināta 1912. tallrūpnieclbai Algoma Steels, ku- dejotāji bija demonstrējuši „Māsi. ffilt?elvSos ™^ lēmām Tā tas vina tris Kdz šim Krišs, kas pēc reizēm gluži no- gada un pašreiz ir viena no lielāka^ ŗa nodarbina ap 8000. cilvēku, to ņas lepno deju" un „Sešdanci" Mā- sūdzību vai ari tajā piedalās, iznākušaiās erāmatas 'kurās K Pietnām pārdomām par mūsu Ja"! Papira ražotajām pasaules mē- vidū lielāku latviešu skaitu. Šo ras Jurenovskas akordeona pavadi- Piemēram, ar kādu atklājumu, Kezber"? deva iauku 'aDliecināiu-' kautas dažādām problēmām klau- rogā. Ieskaitot izejmateriāla saga- rūpniecību gan apskatījām tikai jumā, dejojot Dainai Kaķei, Ritai vai liecinot izmeklēšanā sakarā mu- Tās var lasīt kā vecie tā sītājiem vēlēja atplaukt smaidā tavošanu mežos, transporta darbus gaŗāmbraucot uz Sūsenmarijas Studentai, Intai Mednei, Marijai jaunie'" iā tas ari rakstnieku Par Kuraž Kriša cīniņu ar nesa- un papīra ražošanas procesu fabri- dvīņu māsu ASV, kur sakarā ar Jurenovskai, Jānim Studentam un baudas sodi par kodeka vakarā nolasītajā neUelajā frag- P^^atīgu Rīgas skolotāju, kura. kā kopīgais nodarbināto skaits pār- Sv. Labrenča (St. Lawrence) kuģ- Jānim Kaķim. Tieši latviešu uzve- Pārkāpumiem paaugstināti no mentā par ledus iešanu Daugavā. Kriša zēnībā nav gribējusi atzīt sniedz 11.000. Gada produkcija sa- niecības ceļa 10 gadu darbību no- dums bija izpelnījies visplašāko Xvišķam indivīdam un no Pa Daugavu ledus gājis garām nVentiņ valod par vien riktig va- smedz -1,5 milj. tonnu papīra, no kā tika Poe Lock slūžu atklāšana. atsaucību un guvis ari teicamu 500 dol. uz 2.000 dol. ' Rīgai gan uz Baltijas, gan uz '^o^*" 49% eksportē uz ASV, ap 11% Sv. Labrenča kuģniecības ceļa publicitāti. To vēlāk vairākos raidi- uzņēmumam, arodbiedrībai.
Dzintara, gan tagad — uz „Mie- Vakara nobeigumam rīkotāji bi- uz Eiropu un Austrāliju, bet 40% atklāšana pirms 10 gadiem bija no- jumos sniedza ari vietējie televīzi- darba devēju organizācijai vai ra" jūru. Ledus iešana ir mūži- ja gādājuši atspirdzinājumus, ražotā papīra nonāk Kanādas tir- zīmīga ari dvīņu māsu Sū pilsētām, jas raidītāji. darbinieku aģentūrai,
gāka par jūras nosaukumiem cii- klājuši bagātu un skaistu galdu, gū. Abitibi fabrika ražo ap 250 jo ir atslēga trim lieliem ezeriem,
vēku mēlē. Neatkariga no jūras tā dodot iespēju klausītajiem un dažādu šķirņu papīra, bet galvenā kurus še savieno Sv. Marijas (St. viesošanās Su bija notiku-
dažādajiem vārdiem tā allaž iē- lasītājiem: pārrunāt dažu labu produkcija, ar līgumiem nodrošina- Mary) upe. Lai lielo Mičigenas, !"Jf.V^f?' ,rneiemūžinā-tekmējusi Daugavas krastos dzi- nupat skartu vai jau agrāk radu- ta lielāko laikrakstu un žurnālu iz< Hurona un Superiora ezeru ūdeņus ^a" oficiālajā fotoarchīvā, jo mums vojošās latviešu tautas un tās at- šos jautājumu, šādu pārrunu ie- devniecībām. savienotu un padanm kuģniecībai P^^^^^^^^^^ tūrisma ministrijas fo-
sevišķo cilvēku likteni. spēja ir apsveicama, un, liekas, p^pj^^ ražošanai vispiemērotā- izmantojamus, jau 1797. gadā Ka- i°.f ^^^f ^^"^ ^^^^ pārpratuma
I Francis Murāns, profesors un no tās profitē kā darbu radītāji, ^^^^^ ^^^^^^^ ^^g^^ j^^^as pusē kāda kažokādu tirdz- ?fif ^^^^-^^^'^^
dzejnieks, īsteni ir vēl pas! jaunu,^ tā patērētāji. Vēl jāpiemin ka balzāmegles, mazāk lie- niecības sabiedrība izbūvēja pir- ^^^1 varēja mums atkal pievieno-
lai būtu tikai retrospekfivs.. Var vakariņu laikā pie varda_ veto ^.^^^^ ^-^^ ^j^v^^ ^ ties tikai ceļojuma^ beigās Viņa
ari būt, ka tadsviņs nemaz nav, tika Kuraz Kriss, Andris Kon- ^gj^^zīgos kokmateriālus niecības slūžas ierīkoja tikai 1854. ^^l^""^" tomēr nejūtam Dorena
tikai parSdiļSs šoreiz nolasītajos andrs, abi ar humoristiskam pie- ^^rk»,*.;,-^ »ŗ>^5 v^aimi^n x-„ alus darītava, kujru apmeklējām,
dzejoļos par zaudēto dzimteni, zīmēm, un Alberts Raidonis - a^Pļ^S^^^ ^^^ai no Ontario pro- f.^f'/^^/^^^^^^^ atgriežoties atkal Sū Kanādas da-
par, aizgājušo mūžu, par dzīvol īpatu aicinājumu kādreiz „oiasIt ^J^"^^^«^fļ^"^'^^^^^^"^^1^; " svarīgākais katras alus
šaniJ .svešumā. Viņa ikdienas vēl iepriekš neuzrakstītus dar- bas Kvebekas un pat ASV,.galve. vairākas jaunas bet 1881 gada tas ' ^ ļ
darbs apliecina, ka viņš nedomā bus. R. R. nokar Mičigenas, Džordžijas un pārņēma federāla valdība. Tomēr ^,gj,g^„^ ši alus bi^žt
^_________DienvidkaroUnas pavalstīm. augošas kuģniecības arvien liela- ražojumi pieejami vienīgi proT-
~ Papīra ražošanas process visu- kas uir modernākas prasības ne- - , \ , ^ " "
: SARĪKOJUMU ^as Mārtiņu vakars. t'^'^^^^^^ IZ iTH^čins^ām hlivām «oens. ^es ziemeļu apgabalos, un daži
tolMLMiRibirti Mm MMrif OMi
Cariton St un Jarvis St knutojo-ma, Toronto 9.
26.' oktobrī pL 11 dienā Ticības atjaunošanas svētku dievkalpojums, dziedās draudzes koris. Svētdienas skola. Pēc dievkalpo. juma pl. 12.30 dienā jauniešu grupa, ^svētdienas skolas bērnu vecāku sapulce un draudzes dāmu sapulce dāmu komitejas valdes ievēlēšanai.
MSc. A. Briedis. 44 MaTUjm Cr., Toronto 16, tel 757-2739.
Toronto Anstramn 6V.-M. vifešn draudzes dievkalpojumi no^ tiek Sv. Bamaba banlcS, 361 Danforth Ave.
26. oktobrī pl. 2 pēcpusdienā dievkalpojums un svētdienas skola. Tūlīt pēc dievkalpojuma mācību stunda jauniešu grupai no 13—16 gadiem.
HAMILTONA
Mac. Pavasars Hamiltonas latviešu ev^lat.Krls* tas draudze 18 Victoria^ Ave., S.
MONTREALA
MSc. A. Voitinis. 3438 Rosedale Avenue, Montreal 28 P. Q. Tel. flU 9^224.
Montrealas latvieša ev.-Iut. Tds:
vienības draudze Sv. Jāņa batnīcfi, 4345 Marcil Avenue.
OTAVA
Māc. Edg. Lange, 864 Plēasant Pk. Rd.; tel 733^, Otavas latv. ev.-lnt. Miera draudze Sv. P6teŗa lot baznīcā 400 Sparks ielā.
KALENDĀRS
TORONTO
1.- V. 1-m ir vienkāršs. Pievestos koku viena no M^^^ gadu jfibllejas akts Latvieša na- zas, tad speciālās mašīnās sasmal- ca kuģniecības ce s sis prasības pērkamajām alus šķirnēm Kā
M o «iā; pl. 8 vakarā gadskārtējā cina un, šķidrajai masai piejaucot vēl vairāk paaugstināja. Tā 1964. kontrflbandfl.;'' nrpoi tn vsi
No 24. oktobra - 2. novembrim balle ar bazāru. . attiecīgā papīra kvaUtāteivaiadzī- gadā daudzo žlūžu sistēmā sāka --kontrabandas preci to vel gar-
bi^^MāiS^^ rr'? ~ Z-^- ^^S^ nofadfsl-^^^^^^ pVašināšan^unpārbūves darbus ^^^^^ ^^^^^
If^^^č^ČL^^ ^T/'tf '^^^ tajos. Izsmidzinātā masa plūst tā- līdzšinējās Poefock slūžās, kuras Sū vēl iegriezāmies arī vietējā
24 nktnhrri V^^^^^^ nn ^ lak dažāda siltuma pakāpju žāvē- pirmatnējā vei^ celtas 1896. ga- tūrisma birojā, plašā un modernā
LpZvi, VnJc k.Ta «it^* « 16. novembri-pi: 6 vakarā Lat- tavās un presēs. Gatavais papīrs dā. Pārbūvēto slūžu platums tagad celtnē, kas,, liekas» vismaz vasa-
94 AtnhrT ni R uotarS TT-K rāde '3™. 1» 1™!»™ '» asuli patērēta- dziļums 32 pēdas, un visa sistēma - -, -
todinaa &tas ddesmu 1S 22- n^embri Eaton auditorijā - jiem. tās ir pašreiz lielākās. Ar šo dūžu .^ŗ^ZTr^^T"^"'^'
iJizaanca tautas aziesmu un aeju _ . \ . nniīfivīhn fn^ad var mrviptnf ki^ kuram busenmanja iepazīstas gan-
"^^^^ '^'"'^ T,Zr ' ^^"^ '^fTs^t^^^^ ^atrs tūrists, ir vecā akmens
777 Bloor St. W. ^- vagara. g^iedzas ap 2000 gadu senā pagāt- t^^. 39 000 tonnu vietā Slūžu iz- ^^v®' ^^^^ l^^^- «adā cēluši šī
25. oktobri - pīkst. 7 vakarā TLB 29. novembri no pl. 10.30 - 6 va- nē, par pirmajiem papīra ražotā- ^^^ļ ^ Kanādas ^^^^^a sākumā jau minētās ziemeļu Diždanča ,4)ižā balle", Fantasy karā Sv Jāņa draudzes dāmu jipm uzskatot ķīniešus, tomēr paš- , pasākums kas abām val^- ^^-ažokādu tirdzniecības firmas' to-Farm. pret ielūgumiem. komitejas rīkotais Ziemsvētku leiz Kanāda izvirzījusies par vienu u.l,:„^„u_nia ' m mili dnhru reizējie īpašnieki. Vēsturiskajā ēkā
''Kltirt^r:.;tS^^^^ tirdziņš bazmcastelpās. no lielākajām _ papīra raž^^^^^^ k" a'Ll^^^^^ tagad iekārtots senUetu muzejs,
^nTmSitrS^^ decembri - pl. 7 vakarā Park- ^'^^^k ^ ^ ^l^žās var 12 minūšu laikā iepil- galvenokārt Ermatingeru dzimtas
X?^.^^™Tv pST Collegiate - Dainas ko^ f^' dībmata 1805^ gada Kveb^ gabnu-ūdens, to 10 šis ģimenes piederīgie un
kalnes^andanjums V. Puka- pastāvēšanas koncerts. ll^^TZl VlT^^^^^^ -^^^^tēs atkal iztukšojot. vēlākie pēcteči bijuši ne tikai sek-
.1 . nn W«lmpr dec. pl. 8 vak. Jamigada sāgai- ?V T -1 č t . i- v ^^^^ ^'^^ ^^^^"^^ ""''^
26. olrtoTn -_pl. 3 pp. Walnier ^..^^^^ ^^^^ ^^^^.^ļ ^^.^ ^ošanas galvenais izejmateriāls le- so Poe Lock sluzu atklāšana bija jģs saimniecības attīstībā, bet dau-
Road bazmca Toronto baptistu g ^^^^^ gūstams mežos, ar kuriem tik ba- abām valstīm kopīgs svinīgs noti- dzi ieņēmuši ari atbildīgus valsts
A.^..A... .«^«.«..1,, t„.^«_ koncertapvienības P^^^"^" Piedaloties ASV un Kanādas amatus. Pašas mājas vēsture, seno
koncerts: Kārlis Bauers-Zem- tad Uelākās un mo-" federālo, provinču un pašvaldību augstmaņu ciltsraksti ūn dažādie
gaUs - bass - baritons, pie kla- Pērnākās papīrfabrikas koncentrē- pārstāvjiem. Slūžu atklāšanas ceŗe- nopelni, kuŗtis muzeja vadītāja
vierēm Edīte Timermāne, Uni- tas tieši piemērotu ūdens un zemes; monijā ietilpa arī koncerta daļa, veikli raksturoja gandrīz vai plaša
tarianChurch auditorija, 175 ceļu tuvumā, kā to jau redzējām kupā pīedalijās ASV ftotes un ar- referāta veidā, caurmēra apmet
V.. 1. - u , « St. Clair Ave. W. ^ Kapuskēsingā. Ari Abitibi papīr- mijas orķestri, kā ari Sūsenmari- ietajam tomēr nemaz neiespiežas
vakars par rebgiski-psiclīoloģis- 34. janvārī - pl. 7 vakarā vīru fabrika ir viena no ievērojamākām. jas vietējās Etniskās tautas māk- atmiņā Turklāt mums vēl priek-
ku tematu „Ka cUvēks var no- kora Viesturs gadskārtējais kon- un lielākajām, un tai piekrīt ievē- slas padomes organizētās tautas 55 ari valsts ziviu audzētavas aP-
certs un balle Columbus HaU rojama loma Sūsenmarijas saim- deju grupas. ^ audzētavas ap
telpas.
draudzes 18. gadasvētki. Pieda Hsies no ASV Bukskauntijas dr, koris un solisti un mācr Fr. čukurs.
30. oktobrī — pl. 8 vakarā Latviešu namā pirmais Pārdomu
turēties vesels neveselā pasau-V lē?" Māc. R. Ekšteins. >-v - - 1 oon , = m
L novembri - pīkst. 7 vak. Latvie- 26; februm pl. 8 30 vakarā Toron
namā latviešu kara veterānu-strēlnieku groziņu vakars ar priekšnesumiem un mantu izlozi
1. nov; — pl. 7.30 DV namā DV Toronto nodaļas gadasvētki ar balU.
2. nov. — pl. 4 pp. DV namā kaŗa-vīiļu daudzinājums.
No 2.— 26. novembrim Tālivalža Ķiķaukas gleznu izstāde Forde \ Gallery, 90 Avenue Road. S. novembrī pl. 8.30 vakarā To-
to latviešu, koncertapvienības koncerts: Uldis Baumanis — vijole, pie klavierēm Džana Bat tipagUa, Unitarian Church auditorijā, 175 St. Clair Ave. W. 2. aprm pl. 8.30 vakarā Toronto latviešu koncertapvienib as koncerts : Itfma Kurme — soprāns, pie klavierēm Vera Leinvēbere, Unitarian Church auditorijā, 175 St. Clair Ave. W.
LONDONA
ronto iatviešu koncertapvieni- 25. oktobri pl. 7.30 vakarā — DV bas tacerts: Uga Grants ^ vīru kora koncerts MooseLodge
klavieres, Unitatian church auditorijā, 175 St, aair Ave. W.
8. novembrī pl. 7.30 vakarā — tradicionālā Preses balle Casa loma pili, AustinTerrace.
9. novembri pL 12 dienā — LPB 15. novembrī - pīkst. 7 vakarā
-•^OO telpās (1701 Trafalgar St.) ar sekojošu saviesīgu vakaru; spēlēs Losinska dropielu deju kapella.
Kanādas kopas 20 gadu jubile° ja^ akts un rakstnieku cēliens Latviešu n'amā. §. novembri — pl. 2 pēcpusdienā
Latvijas valsts svētku atcere slovaku zālē, 470 Ritson Rd. S.; DV nodaļas sarīkojums.
skate, bet vakarā- esam aicināti kā viesi mūsu uzņemšanai rīkotā Etniskās tautas mākslas padomes ^^'^31 sarīkojumā. • . R. Noritis
Poe Lock kanāla atklāšanas ceremonijā ASV Siisenmarijā.
Maskma m Pekinga gatavojas iekārtot demSlitārizētas joslas
Pēc no Honģkongas saņemtām Ķīniešu kredītu „mier'a solim" ļrēm. .
ziņām, Maskava vienojusies ar Pe- devis Pekingas 1100 vārdu garais Nedēļu pēc šis tikšanās Pekin-
kingu apspriest asiņainos robež- paskaidrojums pēcčuenlaja tikša- gas lidlaukā, Ķīna nosūtīja Mas-
strīdus, abu valstu delegācijām nās ar Kosiginu 11. septembrī, pē- kavai oficiālu priekšlikumu saru-
oktobŗa beigās tiekoties Pekingā. dējam atgriežoties no Hočiminabē-nām, tomēr nepiemirstot norādīt,
Lai izvairītos no turpmākām ro-bežsadursmēm, bīstamākajās vietās paredz ieveidot demilitārizētas joslas. Tās uzliktu abām pusēm
pienākumu atvilkt savas armijas ^. ,. . .. , ... —,-----
no šiem apgabaliem, kā arī neie- f'^! *".3Sy armijas _dezertiep, h^žstrldi."
® Dānijas tieslietu ministrs paziņojis, ka Kopenhāgenā ieradu-
ka robežsadursmēg vainojama Pad. savienība, tiecoties panākt okupēto ķiniešu apgabalu legalizāciju. Pa^ju ekspansijas politika esot „sakne, no kuras izaugot biežie ro-
kuŗi atstājuši savas vienībās Rie-
tumvācijā, vispirms pārbēgot uz Ķīnas komunisti nav aizmirsuši
sūtīt nekādus jaunus militārus spēkus. Ja šādu vienošanos izdotos pa- ci,„„„5,.„ „s« -ns nākt, varētu sākt vispārējas robež- « aTd^^^^ "us v: / ^f^^^^ ^ad. sa-sarunas bez „jebkādiem drau- ^gtu sūtīt uz Vietnamu karot. Ka- ^^^^ ^^^^^^^ sodiem". Pekinga tomēr uzskata, ka ^ēr Eiropā viņi varējuši mīlēt bumbot viņu atomieroču apgabalus, šāds atirisinājums nemazinās abu vācu meitenes, dzīve bijusi jau- Poliskajās aprindās pielaiž iespē-valstu saspīlējumu uz. ilgu laiku, kā. Rodas bažas, ka pēc Zviedri- 3"»^a Maskavas un Pekingas sāru-
—Burtnieku varoņu daudzina- 15. novembri pl. 7.30 vakarā _
juras Latviešu namā. f!?"^"? !;'«^l°.''tvifl!^iSLB^" Vienas no Sv Labrenča kM^niepības c^u r.\rrJ^ .-^-^ i.„,« J° Politiskās domstarpības turpinās jas par amerikāņu " dezertieru uas robežstridu novēršanā varētu
9. novembri- pīkst. 4 pēcp. Lat- ^^^^^od. uņ Latviešu lau^^^- SaTlB^S. g* t1 « kaut ieroči pie robežām .,iaimes salu" vT^kļūt ari novest pie vispārējas vienošanās,
nama Gaujas gaidu viem- valstssvētku sarīkojums, s j4§ un ^d^aia. j^^^g^ i parakstot speciālu Hgumu.