V
ZIN i
š
ļvā divu: ned^u Kanādas īap^ ķjumā Anglijas karalienes Detes II dzīvesbiedrs — burgas hercogs princis Fi-ļris dienas viesojās ar! To-22. oktobrī ierodoties Skar-ļSimtgades centrā, kur ar [urgas hercoga medaļām )Ita, 35 sudraba un 47 bron-kuŗas piešķir par sevišķu ļkāciju atsevišķās darbības Ies,/ apbalvoja 94 Kanādas ļis. Apbalvoto vidū bija arī 7 Eu skauti: no L. Gobas Va-ļRīgas::./Skautu vienības diž-.
pulciņa 28 daUbniekiem ja : medaļu i saņēma Arnis . s, Ludis Hābs, Normunds Imants Jansons un Ivars |ņš, bet bronzas — Andris un Imants Kārkliņš. No lat-ļ grupas dižskautiem princis mazliet aprunājās ar ap-I^ Krastiņu. Apbalvoša-ļtā bija ieradušies arī daudz vecāku.
istrumu draudze pēc Refor-ļs svētku dievkalpojuma 12 pēcpusdienā, kurā pieda-ļvlru koris Viesturs, 2. no-Sv. Barnaba baznīcas Jtāva zālē rīko bazāru ar loteriju un kafijas galdu, būs latvisko rotas lietu ļgāna),; latvisko audumu (Ir s) un .keramikas (H.Jaun-stendi; kā arī nelaiķa P. atraitnes grāmatu galds, bdzes jauniešiem, kuri pavēlas iesvētities, jāpietei- ' māc. A. Brieža līdz 1. de-Jauniešu grupai 13 — ļu vecumā pirmā mācību notika 26. oktobri, bet ļk reizi mēnesī, datumu paziņojot iepriekšējās nobeigumā. Latvijas ļētkiem veltīts dfevkalpo-ļotiks 16. novembri \ pīkst. tisdienā.^
laļas' ziņotāja mūsu re-sniegtas aplamas infor-dēļ jālabo ziņa, ka DV nodaļas gadasvētkos 1. ļrī pīkst. 7 vakarā DV na-ļogrammā ; piedalīsies „V. muzikāli vokālais trio pareizi jābūt, ka svēt ar muzikāliem priekšne-kuplinās voMlais ansam^ ļ*ieci B aruši".: Iķomponistā pa klavieŗpavadījumā. . Tu- ^ formācija par šo sarlkoju-arī par dienu vēlāk rīko ļvīru daudzinājumu snieg-iToronto nodaļas sliidinājiv lumura 6. lappusē.
ļviešu baptistu draudzes -jto laikmetīgo pārdomu . ļ referātu cikla yirstemats „Piecas minūtes prieki iiitiem", un tie notiks rei-^ ļsī pīkst, 8 vakarā Latvīe- • ļā. Pirmajā cikla referālā )rī māc. R. Ekšteins runās latu ,,Slimā pasaule: fakti par pasaules pašreizējo/
:stnjeka, mākslas; kritiķa/ lotaja Tālivalža, apķaukas-darbu izstādi, galveno, ^areļus, atklās 2. novem-ŗde galerijā (90 Avenue istāde atklāšanas dienā [ērta no pīkst. 1 — 8 va-^ turpināsies līdz 16. no-i^esot atvērtai šādi: no s lidz piektdienai pīkst, vakarā, bez tam ceturt-im piektdienās arī vēl no 9 vakarā, sestdienās np ļo — 6 vakarā, svētdienās f 25 pēcpusdienā, bet aās galerija slēgta. /
Toronto nodaļas inakšķer-ļ-sekcijas rīkotajās sacensi-un 12. oktobrī Ontarid ķraitonas līcī pirmajā die-(aHjas 17, bet otrā 7 da-kaut bija pieteikti 33j:ta-ļizturējās savās vasarni-^ Vēlāk piedaloties zivju' Lietojot mēru, svanr Ktu sistēmu, sekmīgākie pi noskaidrojās / tikai vē-^ [t dienu kopvērtējumā uz-7. IVeijs ar 109,5 piink/ ikojot 0. Zvirgzdgraudam V Heldam ar 49, ž; Jēkab-im K. DeMavam ar 48 W Im ar 37 punktiem.Dāmu ppnieeu konkurencē uz-ļi. Jēkabsone ar 26 p., bet klasē sekmīgākie bija bsons ar 70 un P. Zvirgz-Ir 19 punktiem. K.Lap. ļ izteica atzinību par cen-ļipunktu sistēmu neapmie-ļjaMo zivju vilcēji^cjOi 1,.l^mārciņu smags bass pat daudz -punktu ^4 ļ līdaka^ Balvas veiksmi/ sacensību daKbniekiem tuvākajā sekcijas sārl-ļkad^ paredzēts apbalvot akos makšķerniekus pēc rmēra gadā^tkarā no ļapstākļiem, 9Anovembrl: ļera: notiks sekcijas pē-ļkšķerēšanas sacensības, Bm k sapulcējoties iHle livu nomStavas»
Top jpiemitjas 7}mt am Abelem
• KOMPO^NISTA PIEMIŅAS FONDA" LĪDZŠINĒJAIS VEIKUMS' •
Kofflpoiīists prof. Ādolfs Ābele un visas pasaules mūzikai. Ādolfs 1950. gada vasarā kopā at dzīves-' Ābele rakstījis simfoniskas mūzi-biedri un tās mā;ti ieceļdja ASV kas darbus, kora dziesmas, tau-un apmetās Kalamazū, kur 1967. tas dziesmu sabalsojumus, dzies-gada 2. augustā pārtrūka viņa mas solobalsīm un ērģeļu kompo-dzīves pavediens. Piedaloties lie- zicijas. Tas ir liels un vērtīgs dēlam izvadītāju pulkam, nelaiķi 5. vums, bet tikai daļa šo darbu pie-augustā guldīja zenies klēpī: Ka- redzējusi iespiedumu." Piemiņas lamazū pilsētas Riversaides kap- fonda vicepriekšsēdis diriģents sētas latviešu: nodalījumā. Tieši Roberts Zuika savukārt jautā: nedēļu vēlāk Gaŗezerā izskanēja „Vai taka uz Ādolfa Ābeles garī-pirmā dziesmu diena, kurā kom- go pieminekli-drīkst aizaugt?" Un
^ponistam piedalīties vairs nebija pats atbild: ,;Sabiedrības morāls' lemts, kā bija plānots, bet, jau gu- pienākums un neatliekams uzde-lot slimības gultā, viņš ar drebo- vums ir šo viņa radīto vērtību nošu roku 26. jūlijā rakstīja dzies- došana tālākajām audzēm, kas ņiu dienas rīkotājiem: Lai lat- nāks un dzīvos pēc mums. Samē-vju dziesma skanēt nepārstāj! rā pieticīga piemiņas zīme norā-Lai jaunatne to mācās un neaiz- da Ābeles atdusas vietu, īsto mirst! Gaŗezerā dziesmu dienā pieminekli sev iŗ uzcēlis kompō-
: jums visiem sveicienus sūtīdams nists pats ar saviem darbiem. Vi-un dievpalīgu vēlēdams, jūsu ņa atstātais garīgais mantojums Ādolfs Ābele?' Ar šo novēlējumu ir jāglābj ņo pazušanas, un tas ir komponists šķīrās no mums un jādara mums! Pats galvenais fon-aizgāja mūabā. da uzdevums ir komponista darbu
Apritēja 2 gadi kopš viņa aizieša-izdošana.'V nas, ūn Gaŗezerā dziesmu lejā šo- Ziedojumi prof. AdoKa Ābeles vasar atkal skanēja latviešudzies- piemiņas saglabāšanai R. Zuikas mas. Dziedātājiem un viesiem, ierosinājumā Kalamazū sāka iekuri ceļā uz dziesmu dienas sarī- nākt tūlīt pēc komponista guldī-ķojumu iegriezās Kalaipazū, lai šanas zemes klēpī* un tos savāca Riversaides kapsētā apmeklētu R. Zuika pats. Nodibinoties pie-skaņraža Ādolfa Ābeles dusas vie- miņas fondam, kasiera pienāku-
SAVIENOTAJĀS VALSUS
A i \ C IT 1 1 ■ ļļiļiiiļļ^ ' ^ ŅUJORKA ® Pirms mācību gada sākam
W Af T/1(YVI A nolO^^nrii 'BBlilllBli^^^^Hl^ ® Ap sa viesu pulcējās dv ap- bija ierosināts Vienības draudzēs
Ā^^XlMJ%fļ Uffi l £^U^ ..:.;vienībai:■ Ņujorkā vanadžu kopas ^stdienas skdai iekļauUesva^^
gadskārtējā sarīkojumā 18, ok- apvienoties ar Grand Rapidu ļat-tobrī bVnamā Kva^^
atklāja kopas pr-ce Uga
bet ASV vanadžu p^ce Verēna eventuā^
Frieija uzrunā pakavējās pie št viešu skolas skolotāju skaitlim
sarīkojuma idejas — ta^ veltīts Pret ^u, nokārtojumu iebildu^ latviešu sievietei. Tematam pie- necēla arī audzinātāji. lietas
mērotas tautas dziesmas u^^ Lazdas, I. ĶalnāresVV/Srēlertesd^^^
un l. Vīksnas dzejoļus skandēja vin^ Ē. ŽuSmanim, kas no^aidro-^ aktrise Austra/šteinberga. Seko- ja ieiiiteresēto vecāku domas. Tie ja mag. phil. Noras Klīves refe- %a izteikjiišies,^^^ pagaid&n rāts par tematu „Laikmetu grie- viss paliek ;,pa vecam^', Jo beržos'/ Vakara loterijas laimestus ni gribot jnācities^^^^p^ viiķa dzejniece Zenta Liepa, pie- P^^^
šķirot-' teutiškii spilvenu apviem- vkretu piest arī draudzes aktīvi-
bas kasierim O.Baumanim, bet tāte. Pānninājot šo sittiāc^^
Aīdas Niedras grāriiatu apviēnī- ^ādu ilggadēju skolotāju; pēiē-
bas priekšniekam j; Lācim; ar to jais izteicās: „Mēs dilstem skait-
radot klātesošajos jautrību, jo ļiski, un dHst arī mūsu špēM; ar
abi pamazām kļūst par „tradici- l^^o skolotāju maiņu ir diezgan
onāliem laimētājiem" sarīkojuniu bēdīgi^ tādēļ nav visai prātīgi vēl
loterijās. Kā vienmēr, arī šoreiz turpināt skolām darboties skaldl-
viesi daudzināja Vanadžu bagatī- ti." Vienības draudzes sčst^enas
gi Mātos cienasta galdus. Telpas skola jauno mācību gadu uzsāka
bija, dekorējusi Austra Balode. 20. septembri ar 6 skolēniem.
Protams, programmas dalībnie- Kādreiz šai skolā mācījās 56 bir-°
ces saņēma arī ziedus; Vakata iz- ^•/ skanēja arī dziesma „Daudz bal- arnriH PonM,, tu dieniņu", jo vanadžu vidū bi^^:;^— un apkfetnes
4o „«T^,w!ik - ,^^^^^^1^^ draudzes dāmu
^:^p^^^^^^ zieau vem,
\- . * - ties viesiem ari no Lansingas,
Čikāgas DV apvienības vanadžu velti jubilārs saņēma no dubult- skolas pārzinis H. Kreicers un no KOLORADO SPRINGS Grand Havenas un Kalamazū. RI-hrSiļ;td6īTā"p7r^^i^a^^^ mT uzņS TzTesmu'^lriTtrš dubultkvartets H. oktobri atzīmē- kvarteta priekšnieces A Ārumas draugu pulciņa H. Riekstiņš, bet ^ g^^^ ^^.^^ mājoklī Kolera- "^^''^
noliektu galvu lūgsnā nācās ilgi Arvīds šmerli?(l - l~īve, '^^^ ^^''^'^^^ Teodora Ozoliņa un Čikāgas koku ansambļa Beverl- rakstveida sveicienus bija sūtījuši ® SprLgriToltZ p^^^^^^ ^
uņ grūti meklēt mi'tau āt pēc tās. Fair Lawn, N. J. 07412, iTs. A,) f f 50. gadmiju. Viņš dzimis na. Pec tam visi koncerta izpdī- Arnolds Kalnājs, A. un R.^ Zuikas. sSriehi m^fjKt^ 'f^' ''f^^h PriekSnesumu Varēja likties, ka mūžībā aizgā- kuram ziedojumi tagad sūtāmi. P^g^^t^, lauksaimnieka taji un klausītāji kajas » J. un L. Ūdri, V. un v. Ozoliņi, pazīstamā Latvijas fUmu chroni: de^amacijām uzstJ^Ss
jušais, kas šķiroties vēlēja jau- Pagaidām fonda kasē uzkrāti 1500 Ž^«»enē, augstāko izglītību ieguvis sies, nodziedāja ,Daudz baltu die- mac. Meistars un māc. G. Strau- kas celmlauža Eduarda Krauca ^-^1!?^"^' natnei neaizmirst latviešu dzies- dol • Jelgavas skolotāju institūtā un tau- niņu . Gavilmeku personīgi vel manis. vecākais brālis Aizsāiēis biia ^P®^®^^ kla^deres. Draudzes
mas, pats nu nodots aizmirsti- sekmīgi uz priekšu virzās ari konservatorijā. Kora diriģēša- sveica DV apvienības Cikagāpr^ks Vakara saviesīgo daļu ievadīja ar dzimis 1889. gada 23. jiiU ā Rīgā f"^^' S' bai... Atrast viņa atdusas vietu p^of A Ābeles monogrāfijas sa- ^1"^^ P»'^ J^^^^ paidagoga U. Vītols, Kalamazū kopa diriģents tautu deju meistara v. Dzelmes pieciem bērniem svētītā ģimenē. P«sdienām, kafiju un daSS-
nezinātājam nebija iespējams. gatavošanas darbs kuru veic U- sirdslietu. T. Ozoliņš dzimtenē va- Jāms Zuika ar dzīvesbiedri._ Mii- vadīto polonēzi. Par bagātīgo cie- Pēc tēva nāves viņš 14 gadu ve- Jir.T!?.^^' ^''^^ ^'""^
Tādēļ plašākā oahia'ii'īKō , -._ , \ . fļīiib «joffi^A vkortočfii v/vtnie iin Ks^^ ij^ii luuu ttoi. atuĶumu.
višķi mūzikas gos, pacēlies
kas domāts darīt komponista piemiņas saglabāšanai? šis raksts
lai ir atbilde uz šo jautājumu. ^ēU vai citi materiāU par kompo- JubUejas koncerta (tā novērtē-Dažus mēnešus pēc skapraza „istu, tos neUegt monogrāfijas va- jums sniegts atsevišķā rakstā) zā
Čikāgas kokļu aisambļa Beverīna dalibrneM Ilze šīmane un Toms Lapiņš apsveic gaviļnieku M ģeitra Teodoru Ozoliņu (pa laM). Foto: E. Butners
ar dziesmu
% Grand Rapidu un apkārtnes latviešu ev.-lut. draudzes jaunie-
den), kas lūdz visus, kam'sagla- Jaukto kori Daugava un vanadžu ^^š, no akadēmiskā vīru ansam- Koncerta daļu skaņu lentē uzņēma tību un izmaņu tiekot drīz vien ši pēc darbības pārtraukuma va bājies kāds atmiņu stāsts, fotoat dubultkvartetu Čikāgā. ^- Cakars,Kr. Barona latviešu A. Sūritis. L g. par galveno gumijas šķirotāju, sarās posmā 5. oktjobri atkal sa
aizsaukšanas mūžība Kalamazū jadzībām.
sabiedrisko darbinieku un studen-
le bija dekorēta rudens ziediem un Visa iecerētā paveikšanai fpn- augļiem, simbolizējot gaviļnieka
tu kora Dziesmuvara ierosmē no- ^am līdzekļu tomēr vēl ir daudz mūža briedumu. Cēlas kā labietes
Apmeklējumi āirvālstiiB misijās turpinās
Aizvadītajā laikā organizācijas darbības nostiprināšanās.
bet vakaros viņš Interimteātrī pulcējas, lai izraudzītu jaunu vai-
kontrolēja biļetes, brīvajos brīžos di un pieņemtu darbības plānu ru-
mācoties spēlēt kornetu un (^ellu. dens un ziemas nodarbību peri-
Pirmā pasaules kara laikā J. odam. Par jauno valdes priekSsē-
Kriiucu kā gumijas šķirošanas di izraudzīja Jāni Sarmu, viņa
dbināja Komponista AdoKa Ābe- par ^az. To sagādei Ņujorkā un baltos tautisku rakstu rotātos Pārstāvju apmek- Somālijas sūtnis Abdulrahims speciālistu armijā neiesauca, bet paHgu Pēteri Graubi, sekretāri >
Ies piemiņas fondu. Tā valdes pr- apkāļrtnē dzīvojošie di^muvarieši tēroos u? skatuves DutPklainalIpm ^^^^^^ Apvienoto Abi Farā pieņēma baltiešu dele- viņš Wā ar fabriku evakuējās Anitu SarAiu, viņas palīdzi Amm
dis Br. Skulte ar rakstu aicinaiaw.-r.i-.ii.: jn.^ _ - V _r on-aiuvco i/utciipi «j ci i nacuu misnās turnināiās. .Tainiai- tfār»nii Inirā hiin nr TTiriic Trt-u^rSi,,! ir,,,^ Ti/roou^^^^
āmmmm^mm
dis Br. Skulte ar rakstu aicināja latviešu sabiedrību ziedot līdzekļus fonda darbībai un mērķiem
kuros par galvenajiem uzdevu- _ _
miem bija izraudzītas rūpes par i^šļ'ļ^ritoS^ Jāiis"kļa^""\in ^ZiLS^^'Sfe'^^^ Prastajām grāmatām un do- ropas valstij, kā to prasot tradi-
Toronto ērģelniece Anita Rmidā- f^^f ^^^^am pievienojas Cikagas kumentiem delegācija sūtnim šo- cija. šis diplomāts ieteica b^tie-ne. Programmā.bez AdoKa Ābe- T?/',^'"" reiz pasmedza kl Dz spēcīgas „lobijistu"
Ies darbiem bija ari Ārija no ^"^^/^"^^^^^^ baltiešu laikrak- grupas, jo, kā pats izteicās, Ba^^
Haidna orātorijas „Pasaules ra- ^T^- Simam un trejdekšņasi-stos ievietoto rakstu par viņu ce- tijas jautājumam paceļoties Ap-i dīšana", divas Fr. šūberta me- teju ^9 gadus veco Tomu Lapl-ļojumup Jamaiku. Sūtnis prie- vienotajās nācijās, pat Somālijas I sas korim un Fr. Lista kompozi- 9"- Ka pārsteigumu gavilniekam pajās, ka BATUN valdes locekļi viedokU Uelā mērā ietekmētu tas, i cijas. Aicinājums sabiedrībai to- dubultkvartets nodziedāja Ojāra -leciei^ viņa ze- cik stipru aizmuguri baltieši sev
, '/^ , mēr paUek: būsim atsaucīgi mū- Kļaviņa komponēto dzejnieces Va- mē, jo arī Ilze un Ints Rupneri sagādājuši apsolītās paKdzības ' su tautas lielā skaņraža prof. lentīnas Hermaņes dubultkvartetam tip^ p^^
Ādolfa Ābeles piemiņas fonda vemto dziejoH.: Viņš ari izteica labvēlīgu apbri- . . ' ; v:
darbam un atbalstīsim to! V^'^^J^^^ce ari vadīja vakara a^^ ka visi baltiešu dele- ;Burundi imsiju apmeM^a M^^^
Ernests Brože ^veikuma daļu. Pirmos ziedus un tik jauni gados. !?>^"f^a^™sJu^^
Jamaikas sūtnis sarunās piemin otrs sekre»
neja, ka saņem BATUN sūGtoš ^^^^ Didace Soboke. L. Gudelis um
materiālus un to uzgiābāša^ ^ kārtojis īpašus aktu vākus. Viņu Jas misijv
Ņujorkas latviešu koricertapvie- sītāji nav ieradušies noklausīties Jot^"i*eresēja informācija par sekretārs. M./L.^de; Bc^
nība sākusi jaunu sezomi, cenšoties koncerta programmu. lWskonei> P^*^^^ ^^«^ ^attijas valstīs, »^..f^Jsiju._^
piesaistit vairāk abonentu, šogad tu apmeklēšana abonentiem maksā tāpat JacUimoviča gadījums, oku- ^^?f^^^^^^ ^. f 1! 7^rJ? 1
Tēhiieka Augusta Kopmaņa mets paredzēti trīs koncerti par 6 dol. da- tikai 6 dol.;pat ja apmeklē tikai ^^^^^^ ^^^^"^^^^S^^
komponista Ādolfa Ābeles piemi. nbas maksu resp.2 dol. par kon- divus koncertus, iznāk Wēr par ^"'^
. I «ērtu. tāpat kā iepriekšējā gadā. 1 dol lētāk, nekā atsevišķi pērkot ^ : ^^^^ zēja kultūras pulciņu un diriģēja ņa palīgu Jāni Balku, biedrzini
Drof Ābeles darbu DubUcēšami I""""'"'*" apmddetājiem biļetes. Tā ir nenoUedzama priekš- ^, . ^^^^^^; / „ ma sūtnis N. Simeons Ake. kapeUu, kura komplektējās no bi- Māru Pastenieci un viņas paHgu
proi. Aoeies aarou puoucesanu, jggjgg ^aksa paaugstināta no 3 rocība. Dr. Uldis. Bluķis un Vamo Har- ^ jušajiem latviešu strēlniekiem. Gunti Kalēju. Pulciņš savas dar-
maieriaiu vaKsana m Kārtošana 3,50 dol. Visi koncerti paredzē- Koncertapvienība nav domājusi ju apmeklēja Lībijas misiju, kur ' * 1920. gadā Kraucu ģimene atgrie- bības plānā paredzēja iztirzāt da-
.monografijas sagatavošanai un ^jg^gtjjignu^^ ' " ..... zās dzimtenē, atrodot tikai māju žādus reliģiskās dzīves tematus,
piemiņas zīmes uziiKSana uz ne- ^^^^ g jj^vembri būs komponista slinieku koncertiis, jo tos iespē- Baba. Viņš Jau bija pieņēmis bal- ^^.^ itavitma ^^"Pas- Kad brāļa Eduarda filmē- mācīties garīgo dziesmu dziedā.
laiĶa atdusas vetas. sie uzaevu- j^j, (jun^ara Pones koncerts, kurā jams izkārtot vietējām organizā- tiešu delegāciju arī 1965.^ gadā, ' «RANU uavUiMA .^^^ ^-^^-^ pjagumā, J. Kraucs šanu, apmeklēt vecos ļaudis u. t
11 l'fltV^
asa
Jānis EraiEcs (f) brāja uzņemamā.-
valdp ir nnniPtni strāHāiiisi un J*^"*""' - ----' ari citiis, salīdzināja baltiešu situāciju 1940. ^^msastāv^^ ari Uelālcās latvie- gada novembri aizgājējs no sonu, kurš bija, apglabāts Elkhar-
vnirsS Lnr nn rTi ^oiiio vīru ausambļa Kalvls dzies- Organizācijas tomēr ir atturīgas fadaaŗ arābu situāciju šobrīd, j^^^^ sabiedriskajās orga- Ventspils ostas atstāja Latviju ar tas kapos, nesen pārveda uz yet vauraKam apsprieaem un ru- ■Nr^.r e.AirmS4W i,^«-«-i.^-ri„x.„= ^ .^i^ ]0 abos;gadīiumos kaimiņos esot n»^*. «i-a/ioin«oc kn^i^^^ .B^^ dsflvp
viņa atraitne/Mguldij^^^
^ na kapsētai latviešu nodalījumā.
rikotāiiem hāripriTi^ —°^ „nebūtu jāatbild par Hitie- ^grāk Gra'nd Havenas tautieši bās, bija ari brāļi Jānis, Eduards ji "«v^ca pic-^^ ...... --"--""S Kraucs ar ^^^s^^
Jānim bija sakropļoti mācijas vakarā 27.' septembri
Tiringenā viņš 3 gadu^ Latviešu biedrības namģ apvieal-
meža darbos^ tikai tru- baš pr»ķs A. Balodis pastSsGja
rtaDvīGnības • v, — - »------—-------.ies, tad 5 gadus aizvadi- par ASV DV zemes valdes dari)ī.
■ 'rUk^^r^mJ^ Tn^kT^Tā daiā nare- niekus. Biļetes piedāvā DV apvie- biedriem i''īesnēīams'naturēt sa- lukoj^^novnrzīt sarmiu^uz b^^^ notiek reizi mē- ja Hochfeldas bēgļu nometnē bu un turpmākajieiii nodomiem,
nuņas zīmes apakšēja daļā pare ^.^ļ^^^^^^ tās izsūtitas iz- ITiSn^-- -^^^^^ paturēt sa- tiešu jautājuma pusi, veMaisU ^^35 jg^a bazmcā. Pēc Pļau- Augsburgā, bet 1950, gadā izceļo- pieskaroties arī apvienības iekSē-
dzeti Raiņa vardi: ,,Vel tik vienu «oas sanaKsmes, us u^miiŗyi vas lidzsmejas vietas vai ari izvelē- h^nV rtmīnms+c ^ ^«^^^^^^ ___c ^: „™ ^%^T no«. iUn«, .^«^.«o
dvēsle nezin, Gik tā pati skaista, Platišanai ari uz Ņudzersij dziļa, Zinās vēl i nezināmo.» Pie- Salu, bet pagaidām gaUgie r-
minekļa otirā pusē būs iekal^ "ļ^ff var pieteikties jamii v ^^^^ stimdas pie pašu darbinieks Kolorado Springa. Vēl mēja par pēdējo ALAs kongresu
^tZ: HeSr^^ r^^^ltiT^I^S ^SSr mT UMis'Ss Jo^m galda" un iz- nā.^ dienā viņš bija dari,ā^Pēc tānorisi un «mumiem. 1^.
uu uzvaras, nemiņas umi ^ iri^r^^A^^i it"r"J^^» pieieiKumus pieņem a. .^^ ^f,n„ fcii.ao«rniPTiRi«!i TTinitintiP^ flnmām. rakstura Jāms Kraucs bija kluss, ari izloze jau agrāk organizētajā
Y Uldis Bluķis apmepjaMaurici- sanestā „grozinu galda" un iz- nāves dienā viņš bija darbā. Pēc tā norisi un ISinumiem. I^ptika
mZ ifJ^asmdS TTl- . . ^ _nieks ^ trimdas gados sabied- t. tele^lZ aparStu laimSja V,
granītu jau pasutmajusi un cer Koncertapvienība rīkotajiem dod drīzumā saņemt. Atkāra no ak- ^^^^^^^ ^onceria nebūs jā
LSCS PAZIŅOJUMS
—be
tāju zināšanai, varbūt, der pie- - , ^. .
bilst ka jauim Mauricijas valsti- . . rību nemeklēja, bet pēc darba Graube, Kr. Jansona dāvināto pu-
p nav Ērika Adamsona apdzie- S _Altonā, AngHjā, precētais ^p^^ ko- tekļu sūcēju-A. ;^rnis,^J.Rm^^
viena daļa no, fonda mērķiem. B. Skulte, kā fonda priekšsēdis griežoties pie latviešu sabiedrības uņ aicinot to nākt talkā, norādījis
afsS'^gi^'f mtn^^^ Lm'vi'"tāpustukša, par šīm vie^ Dearb^n- sir'*SMvaīo, J^ol^, Sbai~cēāā,~ia^t^^^ aiziīe" uz 10 gadiem viešu biedribas namā rikos ari ceptajām
bS lielas vērības latviešu tautas tām tomēr ir samaksāts, kaut klau- u. s. A. to darit baltielu labS
