g4 1.
'O" ZINA
i §ttv omulību gādaj^ A. Krūmkpka ļdejii kapella ar la'tviskām melodi-iām. Ballinieki ar aplausiem m -ļ dziesmu „I)audz"baltu dieniņu^* su-ļmināja bijušo kopas valdes locekli [A''. Āboliņu, kas nesen atskatījās uz, m mūža gadiem. Balle bija labi [organizēta, bet apmeklētāju ma: ļnak nekā pērn.
TLMM klubs 26. oktobri bija I rīkojis vasaras sezonas nobeigumu ^ ļ Bērzainē ar tītaru šaušanas sacensībām, piedaloties 120 dalībnīe-[kiem, tb vidū 6 dāmām. 33 veik- -" ļimīgi'šāvēji ieguva kopskaitā 54 1 ītarus. Veiksmīgākais ar 4. izšau-ļtiem tītariem bija J. Atkauķis, bet fk pa 3 tītariem ieguva A. Zilgal-vis, A. Tropiņš, N. lēģeris un K. ķverns. Pārējie 28. veiksminieki va- : pēja pārvest mājās i pa diviem vai Lienam tītaram.
19 Toronto latviešu ,kreditsabied-pības biedru skaits uz 1. oktobri }ija 2326, bet noguldītāju organi-lāciju 98 (pērngad tai paŠSft laikā ļ243 un 96). Citi dati salīdzināju-lā ar gadu iepriekš: naudas noguldītāji 852 (731), noguldītāji;, bāšanas kontos 906 (857), aizņē- ; flēji. 455 (463) un aizņēmēji pret Ibligāeijām 142 (128). Bilance uz : ļ. oktobrī bija 2.312.813j0l doL |ret 2.177.275,81 dol. pirms gada, lī darbības gada (kopš 1. maija); ļirmajos 5 mēnešos peļņa bijusi 1l033,73 dol. pŗejLa5.682,12 dol. tai lašā laikā pērnajā gadā. Augusta ļeļņa bijusi 1549,32 ^3ol.;betsep-?mbra -„ 548,01 dol.
Sv. Andreja draudzē māc. Ā, lops nodarbības ar jauniešiem uz-ifca 12. oktobrī, pirmajā reize — 16 gadu veco grupā ierodo-es 16 jauniešiem, kuri grupas l^ldē ievēlēja Sandru Indzeri, litu Kalniņu, Imantu Ķivli im ļdri Leju. - Grupas . nodarbības )tiek ik otru svētdienu pēc diev-jlpojuma. — Māc. Ā. ōops sa-ļulājis Inu Solveigu Kļaviņu ar [)naldu Rentonu; /
Austrumu draudzes mācitāljs Briedis salaulājis Ingu Vilsoni Viljamu Hellingu.
TLMM sezonas atklāšanās le 18. oktobrī Latviešu namā Ija pulcinājusi, vairāk nekā 150 ļniļeklētāju, par ikuŗu omulību ļdaja sarīkojiflnu vadītājs V. ļstiņš. A. Kvēpa pārziimtajā
■lies loteriiā. galvenos laimestuS
A. Elauma dāvināto pulksteai ļimēja V. Pētersone, kluba dā-ļto pulksteni — V. Alksnis, A. ļiķelsones delikatešu veikala zie-ļtās tortes — Ž. Pavasara un G. rasbergs, bet keramiku ~ M. ļica, kuriem Nlaimestus pasņie-ļa kluba pr-ks\ Dr. P. Bārdiņš. ļteresanta bija/sacensība kādas reles svara noteikšanā, kiiŗā Edalījās ap 50 ballinīeku, lielā ļdzībā minot 6 — 19 mārciņu, īreizais svars bija 9 mārc. uii 3 ļcesļ ko ,jUzminēja" M. Gerdens, I U. Benze,. Atspirdzinājumu butē „baltās miesās rāvās" J. feizis ar J. Birznieku, uzkodu tetē rosījās E. Bārdiņa, M. fēpa, L; Gēgere un I. Dreifel-bet par deju.mūziku gādāja, ļuņu H. Arro kaella.
ni vēl nay bijusi. īstā pilī!" Jn kā tu pati domā — būsi strī-
ļRedzi;" Biruta pēc maza pārdo^ brīža atbildēja," šo balli noka-būtu tas pats, kā neuzrakstīt jko dzejoli, aizgulēt Jāņu nak-/ai ņeizmilēt pirmo mīlestību, ŗādēļ es tajā būšu — polonēzes pārī, jo pirmajā ies tās vadī-Vorpa un konsuls • Tomsons, ļ nākamajos— visi tie preses ŗiterātūras draugi un cienītāji, apzinās^ ka dzīvības spēks ir saglabātā jaunībā. Un to tu |ki arī citiem, jo es vēl esmu
ŗbēju vēl ko jautāt, bet tajā iskaļi ieskanējās modinātāja stenis,. Vai traks - jau sep-
ļabrīt un. sveiki, Biruta I Man h jāauj kājas darbam. Un pāl-ļpar paskaidrošanu Preses bal-ļietā."'^^
Ijas bija nostāvētas stīvas un ļas, bet man kļuvis mierīgs Preses biedrība ir vēl dzīvā ļiviešu Preses balle :r ceļā uh ļjas: dižena. Sievai garā klei* atad, tomēr nopirkta laikā, Una baltā krekla priekša ie^ lata kā nākas — pirmajai ļs ballei īstā pilī.
Teicis šunimš
sudrabiņa balvas laureāta .u, s d i e n si.
:sPĒJA
INITĀJIEM
& Hughson St (ieeja no Jbrī, ļH. A pēe pusdienas.
Gaita,
tautas, kurām laupa pat brīvību, ^ TT Mi 1 * .iegūtās zināšanas nespēj at-O HamUtonas latviešu mednieku ņemt neviens. Pēc uzrunas akta un makšķermeku kluba mītnē lauku dalībnieki vienojās Latvijas him-īpašuma Lielupŗ ifi, oktobrī notika nā. Saslimušā Dr. A. Kiora vieta vasarā izbūvēta kamīna „iesUdī- akadēmisko runu teica māc. šanas" vakars, kuru atklāja Z. Laimdots Grendze par tematu Upīte, aicinot klubaj pr-ku E. šmi- „Modernais cilvēks un Dievs", tu-Kalēju aizdedzināt pirmo reizi saistoši risinot domu par moder^ malku kamīnā ar JLatvijas, sērko- no, izglītoto cilvēku un" tā uzska-ciņu un bērza tāsi, uz kuras ,uzrak- tiem par Dieva vajadzību. Viņš stīta kluba himna ,,šalc zaļais citēja dažādus ieskatus, piemē-mežs'^ Pēc L. • Ozoliņā demonstrē- ^^^^ filozofa Nīcšes domu, ka to filmu noskatīšanās vakara da- ^^^^^ ir cilvēka prāta izgudro-libnieki pakavējās pārrunās, dzies- vajadzīgs tikai primitīviem mās un dejās, cilvēkiem, jo progress pārvarējis
Dieva nepieciešamību, un tam © Ventas (10.) gaidu vienībā 19, pretstatā Bonhefera atzinumu, ka oktobrī notika guntiņu un gaidu nevis Dievs, bet viduslaiku uzska-pārskaitīšana nākošajās darbības ti par Dievu miruši, jo pasaule ir pakāpēs. No gUntiņām atvadījās Pieaugusi,; tādēļ cilvēks vairs ne-un par gaidām kļuva Indra Pulciņa gnežas_pie Dieva, baiļu un nezi-un Sandra Siktere, bet no gaidu ^as mākts. Runājot par latviešu saimes šķīrās un lielgaidām pie- inteUģenci un Dievu, māc. L. biediojās Valda Andersone, Sar- runu pabeidza aratzmu-
mīte Bulte nn Dzintra Treimane. ^^^^^ ' }^ ?
T ;,A,si-vw, • - -A- mušu dzīves centrs, bet tās legu-Laba novēlējumus jaunajās gaitas ^^^^^^^ ^ ^^^^^^^^^
j0k
'i /'
SAVIENOTAJĀS VALSTO
ŅUJORKA ^ mēr dziedājuši, tādēļ kopa, seko-® Ņujorkā 24. oktobrī no Zvied- ^^<^cijai, savu patd(^^
rijas i«:adās dzejnieks- un pro- dievam izsaka dziesmās. Šoreiz zists Andrejs Irbe. Viņš 25. oktob- ^ daKbnieki priecājās savā vi-rī noskatījās Bostonas latviešu «veikt jaunos māksliniekus teātra viesizrādi „Svētā liesma", Plostnieci no Filadelfijas
bet 27. oktobrī devās uz Sanfrān- "° Valdi ūsi no Klivlendas. G. cisko, kur pavadīs Ziēmeļameri- Plostniece pazīstiama kS teicama kas apmeklējuma il^o laiku. Pianlste, bet Šoreiz bija patīkami Andrejs Irbe paredzējis doties at- ^fir^ēt viņas otru talantu — bal-ceļā uz Stokholmu 7: decembrī; dziedot labā dikcijā. V.Ūsis
mmus-MiiA ^'^^^^ "^^^ pazīstams, bet
^ Anvi^n^e ^. tie, kuri to dzirdēja, priecājās par
® Apvienotas drauckes ^ev- viņa, skaisto un līdzeno basu. kā
^i^^o ^ nemāksloto te-T^"' A"^"?- dājumu^bl mākslinieki bez Hen-Lv'^'V ^^J?,.P^,^^ts lidz pe- dela, Bacha, Bēthovena un K. L^ de^ai vietai. Divas dziesmas dzi^ dakas solo dziesmām sniedza ari daja draudzes kons dirig^^^^^^ J. Vītola, V. Baštika un Humme-Melliņas vadība Pec dievkalpo- komponētus dUetus. Veikls im 3uma draudzes Ipce^i ar viesiem piekļāvīgs pavadītājs bija pi-pulcējas blakus mājā kur noika-anists Valdis Treimanis. Pateicī-
_ ^^"^^^"^itejas rīkotais gadSkā^^
Eeferātu itn pārrunu laikā M©rmācijas (flarbinieku^^s Fitsburgā: no kreisās ~ ALAš informāci. tējais ļjazārs, Bija prieks vērot v Landmariis teicot uzrunu
jas biroja vadītājs Dr. \. Spilners, ALAs valdes priekšsēdis prof. P. Lejiņš, ALAs vicepriekšsēdis U; draudzes locel^u lielo atsaucību, paļjeid^a dra\^es koris MC
Gffava, AMs pSelkšsēša vietnieks prof. V. Klīve, rakstnieks P. Aigars no Anglijas, G.Melmvics mi i. saziedojot bažārain ļoti daudz * *
Vilciņš. - skaistu mantu, tā ka loterijas gāt .^^.^^^^^
' ' di; laimestu pārpilnībā gandrīz GKAI^
a\ yai to.
S 0/ O 111^ £i ^ ^ ia izpirktas visas lozes uh,,iz- brī pēkšņi sabruka^ m
- ^-■y/-^.^\^ŗy^^^^^^^^^ arī laimes aka. Japāņu sUmnīcu^^m^
centrs pašreiz nebūtu praktisks, aģentūrām jāgriežas galvenokārt loterijā, kurā nor^
- Svenni, „,.;u;„,,.w.h„ t«t j« iespējams sazināties pietic ALAs valdei. Ieteica piešķirt Ap- V®-^^' T I?''!^^-.-?^^.^?'
baznīcas sarīkojumu zālē notika kas. atgriezies Kanādā no Eiro- ^ami bieži un ,.intimi". jSc spiesto tautu medaļu lab^līgiem yu cuku-ieguva todzes locek- di. A^ lat-
gaidu rīkotais rudens tirdziņš, kurā pas strādā par mācībspēku Ma- l^^^ ļ'l^f ^vln^!^^ informācija no Latvijas apmeklē- preses ļaudīm. \ ♦rr'^n?. ^^«f..strēlnieku pulku clifitājs un
izteica vadītāja A. Treimane. —
glītību." Saimes pr-dis A. \^tiņš
Tai pasa diena pec ļevkalpojuma ^^^^^^^ ^ Grendzem par
ev.-lut. Kristus draudzē, kurā or- interesanto runu un apsveica Lat-
gamzefa piedšKjās gaidas un skau- ^jj^g citas universitātes "bei-
ti> uzsākot jauno darbības gadu, g^gos, to vidū prof. Juri Svenni,
(Pārnesums 1® 1. Ipip.)
\ Kanādas latviešu gaUlu un ^.V^ ^t:^::^^^ ^
skautu jendu apspriede notiks 2. w šosad sakarā ar Lat- panākts. Viņs letei-
novembri HamUtonas latviešu „LSs 50 Mdim a^^ "^"^^"^ ^"^^ P'^'
draudzes^^telp-as rss^b^m^S: I" ™ ^ t
tējās latviešu pārkrievdnāšanas sniedz, tādēļ ALAs biedri^^^^u^^ namā, bet
jautājumu skaidrošanai. Katrai mējāmi ar īpak biļetehu 4 reb g«sta A^ un dēla Jāņa Annus dienu^veM mac. K. Hermanis ALAs organizācijai būtu jārada zes gadā, kā an iizsūtot i)ie&^ izstāde, ļoti iespai- viņu izvadīja pēde^
darbā grupa, kura apspriež in- kartes un ziedojumu vākšanas āb dīga nri māksliniecisa augstvērt^ Par aizgājēju sē^;
. - viuu.;.z.um ucx5uoajxcm ^«uxm .• • ... formācijas projektus. Jāvolcina clnājumus, ALAs biedru kartes ga. ApmeMētaju arī netrūka. Ar ro^esbiedre^^
18 Victoria Ave S.). Pēc abu jen- ^erim, Inārai Kļaviņai, Margari 7"tl IZJn' ^^^^^^^^ ar raS būtu piesūtāmas dalībniekiem Ipa§u sarīkojumu apviemDas tel Pidos, kā arī brālis dzimtenē.
du dahto darba sedem, gaidu petardijai, Sndra Vācietei un ^^^^ t ^5.^^.^?'*^^^ ,?Tf jāpalīdz tiem ar līdzekļiem, tieši bez organizāciju starpnieci- Pās reizē atzīmēja arī meistara -'
un skautu vadītāji sanāks kopīgā k. stenderam Pēc kopīgām va- Sl^'^^^^d^^^^^^ ar. informācijas^ ma! bas. No organizācijām daUDas Prof. A. Annus nokavēto 75. mū-
apspriede. Gaidu vadītāju saga- karinām sarīkojuma saviesīgo da- daudz mazu darbu neka vienu he- teriāUem un jāuztur pastāvīgs maksa iekasējama obUgāti. Infor: ža gadu gadmiju. Par sumināma .f^-^^'J? P?,f7^
"T^:^^. lu uzsāka ar plnēzi, kuŗu^vadī- 'l^:;;:^^^^ J^! BPL^ pamato^ganizāci- māciju- uz Latviju vajadzētu no^ dzīvi - da^^^^^^^ S o^ S r'^^t uz I
l ju un informācijas biroju starpā, raidīt ari latgaļu. izloksnē, ]o šā- sora audzekms gleznotājs R. Vī- V"^^^^
. - 'A ii ^- .5' Prof. J. Skujiņš norādīja, ka in da vēlēšanās izteikta arr vēstules tols, uzsvērdams, k gavihiieks ļ^^^^^^
apat izveidot koordmetu raciona. ^ ^ Latvijas. ' savās gleznās rādījis cilvēku^
lu darba sadah organizāciju s ar- .organizācijas nerīkotu Sanāksmes nobeigumā J Peni- viņa dvēseU, kO Latvijas mākslas J- P»P^-
pā un ietekmēt ASV politiku, pje,^^ g—brnS kis S^iSS^^a' aS akadēmijā m^is arī saviem au^vārd^^
Viņš tomēr b«a skeptisks, vai ar ?u^„s Ite^vākTa^^^^ ^ē^^SS "r^^ dzēkņiem. Pie vanadžu klātajiem «uzsve^^^ ticības lietās
(D Pirmo reizi Ošavā notiks Lat- n^em hdz^kļiem varētu grozīt ^^^^^^ ^^^^^^ ^^^^ S^ruS p^tch^^ galdiem vairāk nekā 100 dalībnie. ErmamsMjis klusi a^^^^^^
vijas valstssvētku akts - 15. no- rences ,bet ~ nav ko teikt... Uetām bet nav leims par stratē- ^ Pakavējās līdz vēlai vakara dziļi' reliģiozs, ko apbecm^s arī
vembrī pīkst. 7 vakarā slovaku Par darba koordināciju mi sa- Referējot par iekšējo informār ^ju. ' stundai. Vakaru kuplināja kokļu kada sava dzeJQH.pabj^zot^;to
zālē (470 Ritson Rd.S.),tā izkar- darbību runāja Dr. Dz. Paegle, ciju, U. Grava norādīja, ka prob- Sanāksme sākās rītā, beidzās ^f^^^^J f S^fJS^
f^5.nn „.n.r«nfi.cnvnLv.c «n apzīmējot savu roforātu par „pi' lēmu rada fakte, ka daudzi it kā bez pusdienas pārtraukuma vēlu ^jku. No prol A. Arnis izstādīta- zam pie Tevis.
3. Z.
dzēti 8. un 9. novembrī (209 East " ļZ l ^Jrāri ar ""^^ "'^^^'^ ju un
38 St., tāb-. 383:1182). Tiem jau (jre„dzi ^^''^ informācija uz Latviju, Zr!l
pieteiktas 8 kursantes no Toronto, Hamiltbnas, Londonas un Mont-realas. Kursus vadīs vacKtāja R. Pavasara, bet to i, komaridante būs vadītāja Dz. Majoriņa.
OŠAVA
® DV Londonas nodaļa 19. tobrī bija rīkojusi no Anglijas Zie-
meļamerikā iebraukušā rakstnieka pošanu uzņemoties DV Ošavas no ^onm^r. Latviešu filozo- ierāvušies sevī un sabiedriskajā vakarā un turpinājās ar komisiju 3iem 30 darbiem Khvlendas tau- «0 dzeiniek'i atvadiiā
Pētera Aigara priekšlasījuma va- ^^^^^'^ ^^^^^«^H fija ir „ka tik mēs kaut ko da- darbā nepiedalās, tikai mazai da- darbību svētdienas rītā, pabei- tiešu īpašumā pārgāja 21, bet ņo vainagus vai SsnoU^^^^
karu. Dažādu starpgadījumu dēl nacionālās jaunatnes apvienības rām», bet īstas ticības par sek- ļai kaut kur braucot un satieko- dzot pīkst. 2 pēcpusdienā. Bez P. viņa dela Jāņa 20 darbiem par- . mTfnp« n3r7in,-c t? M^orc
....----------- TT.n... v.I... ..l...eH.« ------.... ....^ ---------..... ^^g,,^ AuglijaS Pitsburgā bi ^fLF^ll^f 1,^11''^^^^^^^
las ve-
dari- ja ieradies arī Lat^^ un pārzināja B
, , . ^ .. - -...... V , ....._ . „ .-uguasdzēsējš lās-^^^ a^^
nāksmē,-uz Londonu P: Aigars aiz- sies .rakstniece Tonija Krūka un ko par to prasīt. Piemēram, par kas reaģē uz nepatīkamiem uz- priekšsēdis T. Kronbergs, kas
lv E. draudzes pr-ksi ĪI. RobežMeks, ^^^^^^^
kavējās, un sariojums Takās "ar Aktrise Inta Purva, visi no Toron- latviešu republikāņu palīdzību liesmoSem\?v"pdītS^^^ vairāSriautājumo^'^aāka^ ® Reliģiskā kopa Gaisma, kura denburgas latviešu komitejas un
ASV prezidenta vēlēšanās vaja- skar latviešu intereses. V. Kārkls Kanādas latviešu viedokU un dar- pr-ka 0. Cakara vadībā darbojas S^^r^^fivārda V..Lēma-^
vairāk nekā divu stundu nokavē-šanos, taču sanākušo klausītāju vairums pacietīgi gaidīja. Un viņi nepievīlās! Viesis vispirms nolasī-
MRMJA : Sarnijā, kur dzīvo tikai ap 30
ja pārdomās izraisītu vērtīgu re- latviešu, nesen iegriezās LNAK feratu par latviešu tautas izredzēm valdes vicepr-dis A. Rāviiiš; tie-
nākotnē, pēc kura bija dzīvas pār- koties ar apvienības pārstāvi Edī- ^:ļ„ li^mi^^ vaktīm ameri- at a •' ;•
runas gan tieši par skartajiem jau- ti Mogensenu. Sarunā noskaidro- ^
ferātu par latviešu tautas izredzēm valdes 'vicepr-dis r"Rāvinš"'tie'- ^^^^^^^11 un līdzstrādnieki rietumkrasta tautieši un organi-nākotnfi in,r« h»o ^.T«,e .... 11^ 1 f^^^^ varētai palīdzēt iedabūt informa- zācijas jūtas it kā aizmirsti, jo
—be dā. Latvieši jau sendienās vien- cijas valdības pārstāvis bēgļu lietās
Oldetiburģas apgabali SeUchā,
. ^ . .„^, ____^_____....._____^ ^ ^ Minsteres latviešu ģimiiažijas^s
tālumiem san nptipsii nav iaim^ iāc Vo r««,nic iot,n.5n r...ui^^ kāņu laikrakstos. ASV arUetu mi kai lūgumi pēc ziedojumiem. De- Pētera Ērmaņa IZVadŠŠana pēdējā gaitā lotāja Dr. A. Rudzite ar skolēnu
dā. Nobeigumā Pēteris Aigars n.. ko grupu festtvām, Imram noviet- ^^T'Siļ^'noTiri^^^^^^ d- h k *™?,^ 'IT-k'' ^" l^t^i^^' «t^'M» ^ "l^™^ P»"^'^'""'^ ™ ^ ^mi^^m., ļ''Z^^Z.T, 'f
iaslja virkui savu Jaunāko dzejoļu, ni iekārto Mirdza Z^otiņa. bet valsHm ' t'^'L^'^īl SlT «mdā, vipu vidū bija ari dzej- P. firmauis atbildēja. ,,Esmu pU- IJl^fl^Z^^f^^ldT^'^Jt
piedalKanos vispār organizē mū-
^ , , ,.................. ........ ^f^f gadu informē- ^^^^ ^.^^^.^ g^^^^^ .^^^^ apmierināts. Visi kaimiņi ir kristīgas saviem"bas ecntralās val-
O Londonas latviešu orgamzāciju ^ikas studijas vadītāja E. Mogen- Referējot par Latviešu apvienī- tautiešus par ALAs lietam; p.^^.^ ^.^^^^ g^^. ^.^.^^ ^..^ ^^^^^^ apkopšana rūpīga, priekš- ff^f^^^ ^. Druviņa, Hambur-
vadītāju apspriedē Minsteres lat- sena, Maiga Tetre u. c. Izveidots bas Austrālijā ierosinājumiem at- vajadzētu rast līdzekļus mi vei- .^^.^^^ ^^^^.^ . ^.^^^^ g^^jg^^ arī istabiņa ir gai- f^f latviešu komitejas un DV no-
viesu-ģimnāzijas stipendiju 200 ari neliels bērnu un jauniešu ko- tieksmē uz Brīvās pasaules latvie- labāk tautiešus informēt. ^^^^ ^^^^.^ ^^^^ ^^^^^.^ ^^^^^-^ daļas pārstāve H. Vosgerova, Ste-
?n.'«f^^-f' t"^'.'*'^' .f ^"^^ ^'^'''^ ^"^'^^^ "^^^ ^P^^^"^'^ ^''^^""^ ^' Tes^emesrf Moaredzē^^^^^^ labākām dienām. Ar! Ērmaņa ģi- vis domāju: ar ko gan esmu pelnī- darbimeki vācu iemīt-
Uldm Bitem, kas jau aizbraucis ari - kāda čechu meitene.. . norādīja, ka globāls informācijas 'J;^;^^^^. L Tl^^^^^^ mene cerēja izceļot uz ASV. bet jis tādu labvēlību? Mani vienīgi ^eku grupa un tuvākie aizgājēja
uz VaClJU mācīties vienīgajā latvie- m-zar^u vammc nann^oe «n . j------ . ,
šu pilnā kursa ģimnāzijā brīvajā
pasaulē.
Ps.
# Vīru koris Junda atsācis iknedēļas mēģinājumus pirmdienu vakaros laikā no plr 8—10 igauņu bažmcasļ pagraba telpās Mārsila: ielā. Kora 1 pirmā iedziedātā skaidu plate jau iznākusi un dabūjama pie kora dalībniekiem par 5 dol. Pašreiz koris, ktiŗa diriģents, ir Daumants Vītols, bet priekšnieks Leo LandovsMs, gatavojas vairākiem Kanādā un ASV \paredzētaji^m koncertiem, kā arī Kanādas latviešu dziesmu svētkiem nākošajā gadā. Sai sakarā kora valde aicina pieteikties mēģimjumu laikā jaunus dziedātājus visās balsīs.
VIN5PEGA ® Latviešu akadēmiskā saime 26. septembri viesnīcā Village Inn bija rīkojusi Latvijas universitātes 50 gadu dibināšanas atceres 8ktu, kuru ar uzrunu atklāja saimes pr-dis agr. A. Vītiņš, uzsverot: „.\zīmējot šo dienu, mēs svinam mūsu tautas gara patstāvības iegūšanas svētkus, kas nozīmē latviskā gara un zinātņu bri-vu izteiksmi latviešu valodāj piemērotu tautas īpatajām sadzīves un augšupejas prasībām." Norā dījis, ka latvieši jau kopš gadsimtiem centušies iegūt vairāk izglītības, kas turpinās arī svešumā. A. Vītiņš atzina, ka zināšanas pielīdzināmas atmodai no tumsas, tās nozīmē iešanu gaismas ceļos, kāpšanu gara gaismas un spēka kalnā, no kurienes tad nāk gara spēks, zinību gaismā augot un veidojoties visai tautai. Nobeigumā viņš uzsvēra, ka pašreizējā laikā politiskajos vējos,pagaidām cieš galvenokārt mazās
VISVĒRTĪGĀKĀ ZIEMSVĒTKU DĀVANA Jta p^u bibliotēkai un dāvināšanai Jūsu draugiem ar
Artura Krodersi ATMIŅAS
šai grāmatā ietilpst I DEGOŠĀS DIENAS, kur apskatīta 1905. g. revolūcija, n STRĒLNIEKU LAIKS, par latviešu strēlnieku vienību dibināšanu un daļas strēlnieku pakļaušanos komunistu vadībai un in BRĪVĪBAS CĪŅU LAIKS un Latvijas valsts tapšana. PAR GRĀMATU SAŅEMTAS. VISLABĀKĀS ATSAUKSMES: ■.
Klausoties Krodera dziļos, ar plašu faktu materiālu pamatotos politiskos vērtējumus tagad trimdā, 'fascinē kāda nemainīga pamatlīnija šajos ieskatos, kas savā ideoloģiskā kodolā ir tie paši kā trauksmainajās Valkas un Liepājas dienās un tai pašā laikā loti aktuāli, saskanīgi ar mūsu dienām. Ir zīmīgi, ka viens no pirmajiem lielākiem Krodera darbiem trimdā ir viņa atmiņas „Degošās dienas". (Ietilpst A. Krodera grāmatā „Atmiņas" kā pirmā daļa.— Izd.).
J. Andffups,- «Londonas Ainize'* 196?.: g.-7. aprīlī.- . Visus 50 Krodera publicistiskās darbības "gadus tuvāk pazīstot,, varu tiir saskatīt tikai vienu — mūsu valsti visos tās posmos: pirms valsts, valsts laikā im tāpat- tad, kad valsts atkal kļuvusi uz^ devums. Piecdesmit gadu laikā A. Kroders piederējis pašai redza-, mākai mūsu politiskās preses darbinieku galotnei.
A.PIemsn(eirs,„Laiks'V 1961.-g.. 8. aprīli. Apvienodams sevi karavīru, publicistu un cīnītāju par politiskām idejām, Kroders savienību pārstāvēja Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes sesijās, un vietā ir vēlākā virspavēlnieka ģēne-• rāja Baloža salīdzinājums, ka kaprāļa. Krodera ,(Latvijas Sargs" toreiz savā nozīmīgumā atvietojis veselu divīziju frantē. Par šo laiku Kroders sarakstījis savu atmiņu tēlojumu «Degošās dienas".
A. Skrēbers, Latvijas pārstāvis Šveicē, ^ Kalpaka bat. karavīrs, «Latvju Vārds'M968. g. 5. aprīlī. Artura Krodera ..Atmiņas" ir darbs, kas pieskaitāms pašiem izcilākiem trimdas izdevumiem. Autors, viens no mūsu ievērojamākiem publicistiem, prot saistoši un lietpratīgi stāstīt, aprakstot savus pieredzējumus, ar to apgaismojot svarīgākos notikumus laik-» metā īsi pirms Latvijas neatkarības atgūšanas un neatkarības izcīnīšanas laikā. '
Artura Krodera ..Atmiņas" ieteicams lasīt ne tikai jaunatnei, bet urī kuram katram, kas vēlas iepazīties ar svarīgākiem" notikumiem Latvijas neatkarības izveidošanā priekš^50 gadiem. . - P. Jelgavietis, «Londonas Avīze" 1969. g. 25. Jūlijā.
GRĀMATAS; CENA: $7.50, sd 60/-, A$ 6.75, DM. 30.-.-, zkr. 37.50. Tā pasūtināma apgādā vai visās lielākās latviešu grāmatnīcās.
Pastāv «kai U7 nanīM P noraioija. iunz pec xam ^niiem iiusjjie^. ids, Ad id&auodua vaua ucv. ^ -^^ '~ Leiinš tomlr uzsvēra kTlatvieši piemeklēja viena nelaime pēc ot- veicas un atmiņa pamazām m." f "l'^es un citām vie-
ctta Tautt! ras. Dēls bija pazudis kara apstāk- Dri pēc 75. dzimšanas dienas am. i«„ ~ no *s^ .-r i»u:.t. ļog molta nomira Lušicas nomet- 1S68. gadā dzejnieks bieži jutās no- J^stes Dr. Zentas Mauriņas ar vi-riē. Cechoslovakijā; saslima arī guris, to' sāka piemeklēt dažādas sirsnīgiem pavadvārdiem,t^^^^
nizāciju vājums, jo daudzas no ^««J" ^^r.' ^r, --"^^^ ^^^^^ j^g j^- - d-ud^ie nV
tām nastāv «kii uz nanīra P to noraidīja. Drīz pēc tam ģimeni nospiež tas, ka rakstīšana vairs ne- P^"
Leji;
ir vj _ _____________________ _____
bas, finanču' lietās arī labāk no- 1os, meita nomira Lušicas nomet- 1S68. ga(ļā dzejnieks biezi jutās nostādīti; hē.Cechoslovakijā; saslima arī guris, to sāka piemeklēt dažādas -TTjt>T« » i
Svētdienas rītā notika at.evi^ dzejnieka gādīgā dzīvesbiedre un kaites, kuras viņu beidzot noveda Pat ari LPB Vācijas kopas sekrētā-ķo Su d"^^," -mira Ingolštatē. Beidzot sasli- slimnīcā. No tās viņu gan vēl pār- ^^^fŗ^^ vainagu nolika H. dažos gadījumos izraisījās dedzī- arī pats Pēteris Ērm^anis ^un veda^ mājās, bet veselība vairs ne- «ooezmeKs. debates. Ārlietu komisija ie pārcieta sr " ^ ^^-^-^^-^i^" « ,,nin
a izveidot vēstuļu rakstītāju tes slimnīc
Latvijai labvēlīgu redaktoru praktiskai dzivemenorumjies, viņs aizmiga muza miera sava isiaoiņa. dzejnieka pieminēšana- Vispirms kartotēku. Pie ASV valdības, nonāca saimnieciskās grūtībās. Nāves cēlonis bija viegla trieka. ^^^^ ^ gjj^^ ^-^.^ ^^j^^ starptautiskās preses un ziņu Dzejniekaip gan palīdzēja tuvākie cukurslimība, asinsvadu pārkaļķo- tg|g^g j^j^^gg vadībai un pefsonā-
tautieši, bet ilgstoši tas nevarēja šanās un sirds vājums. jam par aizgājēja aprūpēšanu pla-
turpināties. Tā, paklausot draugu Dzejnieku pēdējā gaitā izvadīja g^^^ raksturojot P. Ērmaņa pērso^ ieteikumam, P-Ērmanis 1964. ga- 13. oktobrī. Atdusas vieta bija iz-
A!i .nSr/tōlōc iw Tiolnipnlīnrstas vp- raudzīta Dftlmp.nhorst.askanos bla- ..j^it.f iji.-^^-^^» »^ . .
(Ptoesums » 1. top) -pārcēlās uz Delmenhorstas ve- raudzīta Delmenhorstas kapos bla- ^^^^ literatūrā. Nelaiķa radinieks
K. Dzelzitim, G. Cimbulim un' V. }>™ Stefanusšiftu, kur kus latviešu nodaHjumam ta sauk- j pjp^ pastāsUja, dažus epi-
Bergkindam, naudu varot izņemt Sma pilnīgu aprūpi. Kad pec vie- tajos meza kapos , kas tikai ne- ^^^^ j^j. ,^,ļ,^j^, j
ar diviem no šiem trim paraksKem. S^^^" nodzīvosanas sai mītne sen iekārtoti. Kapa vieta iepirkta ia„irbas dzīves neatkarīgajā Lat-
1W & Nir A
Mosekaeret 6, 2880 Bagsvaerd, Copenhag^n — Danmark.
Ceļojuma laikā K. Pētersons ieradies arī Anglijā, kur ticies ar pieminekļa projekta autoru J. Plāti, kas arī bijis Kastaņolā un iepazinies ar apstākļiem. Pēc. Plā- ; ies atzinuma, piemineklis ir par lielu, bet, ja RAPK tādu vēlas, to varētu uzstādīt, ja Kastaņolas pilsēta atļautu. .Ir savādi^ lai neteiktu Vairāk, ka Kastaņolas pilsētas valdes 2. septembra lēmums nav paziņots latviešu sabiedrībai. iRAPK pr-dis K. Dzelzītis „Latvija Amerikā" redakcijai piesūtījis krietnu; kaudzi ar dažādiem komitejas materiāliem, bet šī lēmuma noraksta to •vidū nav. Septembra vidū un vēl oktobra sākuhiā latviešu laikrakstos parādījās RAPK aicinājums ziedot papildlīdzekļus pieminekļa celšanai, kā vajadzīgo ^ summu minot līdz 4000 dol. Pašreizēja situācijā komitejai vajadzētu meklēt Pie dzejnieka Pētefā-Ērmaņa vainagiem un ziediem klātā kapa Del-veidu, kā piedalīties ar saviem lī- menhorstas kapsētā (13. oktobrī) izvadīšanas beigu korāļa laikā, dzekļiem .šveiciešu nolemtās piemi- Rakstnieku zemes klēpī guldīja trīs mācītāji: n© kreisās — Pīpe, E. ņaš plāksnes uzstādīšana. - —fee -Bērziņi m P. Urdze. ^
vijā. Dr. A. Rudzite savukārt atcerējās Lušicas nometnes laiku, kur viņa atradusi arī Ērmaņa meitas Elgas dienasgrāmatu. Par Vircbur-gas un Traunšteinas nometņu posmu atmiņas pastāstīja redaktora 6. Kalējs, In^olštates laiku pieminēja ilggadējais dzejnieka,līdzgaitnieks un izpalīgs saimniecības lietās J. Pļavenieks, bet pie pēdējā laika dzīves Delm'enhorstā pakavējās J. Lībeks, atcerēdamies gan savu pirmo tikšanos arPēteri firma-ni pirms 55 gadiem, gan pēdējo sarunu Delmenhorstas slimnīcā, pie.kam nācies apbrīnot dzejnieka fainomenālo atmiņu par vecajiem laikiem. Turpretim pēdējā laika no tikumi Ērmaņa atmiņā bija izgaisuši. Jau Latvijas laikā Pēteri Ēr-mani dēvēja par „dzlvu konversācijas vārdnīcu", un tāds viņš patiešām bija. Draudzes mācītājs P. Urdze pateicās visiem, kas pieda^ lījušies Pētera Ērmaņa izvadīšanā pēdējā ceļā. Ar to piemiņas brīdis beidzās. ISSdts Ritams
