3
{ FlESES BMV2BA ' tm SLĒGTAS SĒDES
referējumus un novērtējumus pēc
« ris, var
laāju, ka 4aB^ piek^ lielšSmis lasītāju sk<s: Jānis liģeŗš, kaut viņu nepasāstiii b€tr sjnrieltt^ tited pēc uzņēmumiem avīzēs, ir paš-
... , , / b . ^ ieiz mi^u labākais preses fotogrāfs
kurā iznāk ,.Latvija Amerika ; pf- fotogrāfijai ir citas Pras^Jas - giem^ainmkā; kas
BJEIZPRATNE TO APLAMMAS setā jau ievērojami labāk, taču ari onģinā^^^^^ redzētas
Ar lielu izbrīnu šī laikraksta 29. ne pilnīgi. Nav tomēr šaubu ka mēr arī dabīgums. Tieši tas atro^ bji^es)^ bieži-atklā] apgaismo-
Piekrītu ieskatam, ka paŗ, or- oktobra numurā lasīju P.S. lasītā- J. Liģera uzņēmumu „teclmiskais dams j. Uģera uzņēmumos, iz- ^^^^^ ^^.^^^
kanizāciju sēdēm un darlnbu at- Ja yēstuli „Ņekroloģs jubilejām», izvedums" arī ir augstaļasigs. Va- ņemot tajo^, no klēriem^„nelj iie- ue^jg ^^^^ lizņēmmnā.
No visa, ko P.S. savā vēstulē skā- rētu debatēt par J. Liģera uzņe- var dabūt lauka" - daudzu tik ļoh protams, mums ir labs skaits arī
• piekrist vienīgi tam, ka mumu motīviem, jo tair gaumes cienītā^^^ amatvīru grupu uzņē- -j^^ j^^^ fbtografu, piemēram
LATVIJA
tas ne vienm» labi izdodas, lie- nu un veclaicīgiem, pat puritānis- meļamerikas
cina V. Irbes raksts „Idejas un kiem ieskatiem. Manuprāt pārme- tik daudz J. Liģera uzņēmumu, ka sei. Vai P.S., Varbūt, patīk ame- ^^emelnftb/l?^^^^^
īstemba" šī laikraksta 5. novem- tumus peMjusi redakcija, ka šā- pamatoti sakāms, viņš kļuvis par rikāņu laijcrakstos vienmēr un it to^ēr ka i^'i^
bfa numurā, kurā teikts, ka in- das aplamības, kaut lasītāja vēstu- galveno un atzītāko latviešu preses bieži arī. latviešu avīzēs redzama- Wa W' taI^^* neuzskata
formācijas darbinieku sanāksmē Ies veidā, vispār publicējusi, jo fotogrāfu šai kontinentā? Vai P.S. jos citu fotogrāfu uzņēmumos „ap- Tai^ļia, Svnt- "^^^ajieni
Pitsburgā «izskanēja ari doma, p.S. vēstulei pienācīgā vieta bū- iedomājas no preses fotogrāfijas brīnojamie" cilvēki, kuri kaut ko , i^v"^'; . -
kuru varētu kvalificēt kā daļēju tu bijusi pa^rrkurvis... conrnfani HmiH^ vairāk nekā laik- saņem, sasveicinās u.tt.. bet ne- . . ". ^ i^v organizācijas i)reses brīvības ierobežošanu". Ir Absolūtu neizpratni par preses
78. N-RS . TBESDSENA, 1969. GADA 12. NOVEMBRIS
mLVESA SEDAKGUA
AtliildlSBis redaktors — A 1 f r 8 d 8 Vlndoioi. SOS Fttlmaīstoii Blvd. Tofonvo 174, Oat; tfilr. ssi4ssa.
JWctējo sdņn redaktors EriSs Sidarsi 34 Pasadena Gardeos, Toronto 325, Ont;^. 766-2261.
SnAKGSJA SIBOPĀ:
Vāci^ ?!»8ls Strante, M MtiDSter/Westf.; Voņ.Einem č^. 19
JRedalBdjai tle^bas msauiskriptus^^^p^ Neiz-UetotoB maiuislalptus aeuaglabS, b^^^ atpakaļ, "J&^pMenotap&fttm^ (Kanādā) vai starptautiskais
saprotam daudz vairāk nekā laik- saņem, sasveicinās u.t.t., bet ne- "rt,*!?'*"' organizācijas
rakstu redaktori? Kas uzmam"gāk skatās viens otrā, kā to viselemen- f ^^^^f^J?, ^'^,5^" ^^d - u v.ļ«sj ^:.i,ts;tu„ uaudzu dažadu ,,50-gadnieku" vidū
pasta kupons (citfiszamSs). Ar autora vārdu vai inlcifiliem parakstītajos rakstos izteilEtās domas ii raksatlja personīgs i»-skats un ne katriL gadījumā atbilst ax^ redakcijas viedoklim
AbonSfianas maksa Kanadi tm ASV ■>
par mSneii^O(^ 3 m&L |5M 6 1^ 1 S&du $18.00.
Alaevtiķa numura^^ ižlaiidSnāaimiu maksa: sludinājumu daļā $2.20, bet tekstā
liesa, es jautāju.-vai būtu Uetde-fotogrāfiju un tis uzdeTOmi^m P. sekojis laikrakstiem būs it bieži
dģi^IrM sauāksaes ipUeoina at apgalvojumu, ka zvērojis, I^ers ^5, ari karaskolas.60. dzim-
ptounas un^tmumUs pubUeēt^^^T^^^^^^
detaļās, lai šādā veidā paši ae- „2,ēmumi -«edabigi iuscenēŗ kursos. Vai ari ^SwL^^».-.p.; galvenokārt bijis lasāms tieši par namā mieru parakstīs. atbUstot ua). demokrātu tautas viehiieku
sniegtu vērtīgu ^iu£orBācijttie-„„ tiem ,,peļama kompozīcijai rejine^^n^^^^^^^ a^S^neba- ziemeļniekiem, gandrīz pDagi aiz- Hanojas prasMm. Ar to neap- nama deputāU Ādams (Vašingto-^
naidniekam, šaubos, vau sai do^Labi va, ka SaS^SSimpt "^^^tot kalpaMe^^^^
mai ir kaut te kopīgs ar prešM uzņēmumu ..techuisko Izve. ļ=as «^te «-to^» to patiešām mebShrievērojisl... tulācija ub4u vēl aiai)u.šo brīTO
brīvības ierobežošanu, |o ta yai- tou», kaut manuprāt fleši par šo ka nmsd.enas ^""^ P^"^ Tikpat aplams ir P.S. netiešais Āzijas vaUtu nodošana komflms^ ana), W™n, Jr. (KaMornija),
rāk ir mūsu cīņas takbkas apsve- ^^.^^ Uib,m, lasītājam, tograftjas f'^s, kas b ja Lra an e«\Z^āirof be Pārmetums korporācijām, ka „Kal- ma diktāl»ru vatā. Burtin (Kaliiornija). Chiroto
ŗmns. Bez tam jautājums nav ^^^^^j oriģinālus^ visgrūtāk laikā, kad pusstundu .nacas ^e; garu apcerējumu «urmajm^.Mt^ rīkotāji nav Kalpaka (Ņujorka) Clay-^(Montana)
prasība, bet kaut ko mēģināt ie-":""f^„ viL^,>n^r.. t k„sB»i .vērtēt lielas melnas kastes si mana vēstule jau ta klust par P <»» j 'P m... ,...... pieņemt, ka visi, ' (ICagena) S
"""''IjiirS- (Teks^^a). Etoards' (Kaliforni. nolte bijis^^^^^
1 • ......~^~.-r~>.------. ^ - eiju piederīgie sākumā veidoja Kal- '''v.ļtj.il!^" ;,„„ij„i„j,„Tr (Minesota). Gilbert (Ņujorka).
S^-.^.^":---—-•---- paka bataljona kodolu; tādēļ Ļafr Za „ot^ dSa^S «''"'^^ (Kaliforītfja).' Heclte
viiā bii» .r,di.n. V. lr„„.v= St6l^iu^M (lUetumvaiomin^), Gŗeen eņ.
daļa Išti mpzinājfa šāvas^ ri^^^^^ bas sekas. Tas nebūtu izš!iBoši.^f^^^ bet-neatkarīgi W mottviem šā. pina darīt korporācijas; paUāprie-^3;; dj^jjj^trācija^^^ Kad šoruden Minsteres latvie- visumā: ia.:^!^._>^.p^ ^t^^ .««^ SĪJS*S^a);'m^
ilees (Ealifomija), Ro-(Ņujorka), RoybaI;(Kali.^ Ryan (Ņujorka), St. 6n-
parasti ii til»i lietderības labā, "e^ā ..ārzemnieku invāzija^ jo ^-^^^ ^.S^'^^L^'^. kā mans jautājums Pitsbmrgā V. 3Mē„u vidū bija 12 - apmēram ēm^^ kompbcetafcas, 31. oktobra numm-a. P.S%raslbu, ka tās jā^ Mjuša^ Xē w aZS^ (Ņudžeršij*). Tieman (Rod-;
Irbe tomēr atāst, ka ar šādām no kopskaita, kas Ieradušies Helākas. Tadeļ_par lemes^^^^ ...1... «--.-h» 1iem Katoaka batalinn» .'r^^^'f,--?^'"''^* '*<^V,n.«h=^ t„„„„, w,r.,«.™»..
robežot maz tājumu
protu, kur viņš saskatījis daļējas preses brīvības ierobežojumu.
Interesantāks tomēr liekas^ V. Irbes ieskats par t. s. slēgtajām sēdēm. Ja šādās sēdēs žurnālistam ļauj palikt telpā, ar ko viņš apņemas par dzirdēto nerakstīt, vai tā nav preses brīvības žošana, kaut labprātīgi ta? Tas taču ir neapšaubāms liegums par kaut ko rakstīt
u māsa
ADELAIDES LATVIEŠU MEITENEI NAV VIEGLI. NOKĻuT MINSTERES ĢIMŅAZUĀ VĀCIJA
vija bija tradīcijā, ka Kalpaka bal Ies rīko korporācijas, šo tradīciju turpina trimdā, un labi, ka to dara. Ir ari tikai dabiski, ka to tur-
slēgtām sēdēm preses brīvības
„var izbēgt no _
«mācīties
ierobežošanas'
kursa
un piebilst, ka „preses pārstāvji pie i noteikuma ASV vairāk pie- latvies raduši." Varbūt maldos, bet es še cijas, pie tam 10 pat no aizjūras, saskatu tādu kā noniecinājumu mācību gadā lielākais„ār-Kanadas latviešu žurnālistiem, zemnieku" skaits ieradies no Ka-30 viņi, varbūt nebūdami pieradu- «^^^s - 8, no ASV 2 un pa vie-ši, tomēr pazīst šo spēKti ar slēg- AngUjas un Zviedrijas,
-tām sēdēni, kuras Kanādā gan ^akavēšanās pie viņiem ir te-ne visai daudz praktizē. Es šādas mats atsevišķam rakstam, lai ta-slēgtas sēdes uzskatu par Heku dēļ še tikai minēts, ka šo^gadMin-lornļāUsmu,^ jo mūsM avīMekiSteres latviešu ģ^^^^ (domāju; ne tikai Toronto vien) ^^ina Dreifelda, Pēteris Jansons, ir pietiekami apzinīgi, lai zinātu, ^«^āra Ozoliņa un Ingrida Sala no ko publicēt nav vēlams. LNAK Toronto, Jānis Zemitis un Ingri-valdes sēdēs iztiekam bez „slēģ-da Sakša no Hamiltonas, Uldis , tām idaļām", jo Toronto žurnālis- Mte no Londonas^ Ināra Paliepa ' ti dažādu apsvērumu dēļ publicē- Montrealas, Mara - Žagara ņo šanai neieteicamo „noslēdz paši", Lankasteras, Pensilvenijā, Jānis taču arī neapvainojas un nejūtas Riekstiņš no Sietlas, Zigurds Abo-preses brīvībā ierobežoti, ja vi- litis no Līdsas,AngUjā, un Imants ņus lūdz par kādu jautājumu ne- Gross no Zviedrijas galvaspUse-rakstīt, labi izprotot „noklusēša- tas Stokholmas. V vajadzību. Tādēļ tukšais Gaidīta bija arī pirmā audzēfc
par daudzām citam lietām, kuras
nas
MATĀMJA KALUPĒ
nevajadzētu «mētāties" āri lasītā^ šiem politiskiem darbiniekiem, jo P^^^^ Bmm (Ņujorka), Conte ju vēstulēs, bet, ja kāds to dara, sevišķi par ASV kongresa locek- (Masačuzeta), Esch (Mičigena), redakcijām šādas vēstules nebuttiļiem. To kongresa locekļu skaits, ^^^^^^^ jāievieto. kas parakstīja uzsaukuma vēstuU,-^^
r X oktdbŗa dembnstrā-*
; SEKAS -r ATBALSTS nāts, ka latviešu izcelsmes šis, lasītāja vēstules nolūks nav ■vIENAIDNIEKAM^^^^^ AsV pilsoņiem ir ne vien tiesības^; mSģinat pārUecināt a ; Latviešu laikrakstos pubU^ zināt šo kongre- vekuš par demonstrāc^^
jos, labi uzrafetltajos rakstos paustas neaptinlgās
,,miera moratorija" demonštrād-^^^^r^^ mērķiem iin sekām,
jām ASV konstatēts, ķa vēl laikā. > \ bet gan vienīgi konstatēt faktus,
neviens nevar pateikt, ' kādas išo/,,pretkāŗa" demonstrācijas Un fakts ir tas, ka, par spīti Ue-īsti būs sekas šīindemonstrāci: vēstuli parakstījuši (vārdi šoreiz lajani troksnim un arvien pieau-jām^ ķuŗas ar iekšzemes ekstrē- oriģinālrakstibā)' demokrātu se- gōšajai propagandai, nācās kon-mistu un ,^ārzemju" atbalstu jau i^toriB Church statēt, ka UelālKtV pat ndspiedo
plānoja pirms prezidentu maiņas (Idalio), Craiiston(Ka^^ grib, lai
Baltajā namā. Viens gan ic Eagleton (Montatia), Haitis (C)k- prezidents Niksons nepadodas skaidrs: šo demonstrāciju ar enttt- ialioma;),Hart (Mičigena), Haŗtke mazākuma demagoģiskajai bp:ē^ ziasmu apsveica Maskavā im Ha- (M Hughes (Aijova),M^^ kai, bet izbeidz karu Vietnamā tā-nojā! Jau 14. oktobri Hanojas ra^' Carthy (Minesotā), JMicGovern'dā veidā, lai komunisti būtu
................„..,.......„......,................... dio ziņoja, ka komunistu cīņa par (Ziemeļdakotā), Mondale (Mine^ spiesti atzīt, ka agresija heatmafc-
formālisms ar slēgtajām sēdēm „p^;:"Mstiāliias - adelaidiete „mieru" Vietnamā guvusi atbat sota), Nelson (Viskonsina). Ran^ sājas un ka visām t^^^^^
u^žS^da^u ir
li^n^ ^P^-^S^ ingrida Sakša, Māra žagara, Jānis pekstiņš Daina^Dreifeld^ monstrācija piespiedīs preziden- dings (Merilenda) mi Young kara, ir tiesības uz brīvību mi
SdfeSn^3^^^ tu Niksoīiu atzīt, ka ASV ,.impe. COhio), repu^^
krist cite uzdevums m 3 g ^^^^^^^^"^^^^^^^^^ Gross, Ināra Paliepa im Pēteris Jansons. riālisms ir bankrotējis" un Viet- M (Ņujorka) unHaffleLd.(Orego., , V. Korsts, Cikagā
;•.....I T \ -"T-JTimiFllIllll liii ......Illlll......II......rilllllllllllllļliiiiiiiii.....IHIHIIIIIMIII III......ITlMiMIiM:
tikuiņs arūsu 'barP:ā k pat ļoti jiepatīkai^
Kāda daina viņa bsot bagāta tirgotāja sieva taču tajā atradās tikai divas ^^ultas, bez palagiem vai līgava, nevar īsti saprast — apgalvo^ ķa ir apz^- m s^gam^ V
-~ Jāiet, jādabū jums Mdas segas, ^ Siienis ierunājās, bet tai pašā brīdī istabā ienāca Marta ar ^spilvenu mi dažām segām rokās. - v
— Palaga man nav, tie visi iesaiņoti, bet tā vieta uzklāšu segu,' — viņa runāja, gultu Mād
; ' JāimBja cerējis, iai^^ ies, bet maldījās. Siienis palika. Kad Marta, gultu uz-idājUsi, padeva Janim labvakaru Un gāja uz durvīm, SUems, viņai sekodams, netālu no^^^^^t^^ "ku:"sievas ļ)leeiemi ^ ;
\ Kedzot, ka^^^^i^ nepretojas, Jāņa sirdi iesmel-^ dzās asās sāpes. Bet, jau durvīs stāvēdama, Marta pēkšņi pagrieza galvu atpakaļ,*un viņu skatieni sastapās. Spēji viņa sāpēm pievienojās savtīgs prieks, jo Martas sejā bija gan i izzudis kauns un pazemojums, bet tā vietā skaidri lasāmas ciešanas, pat it ka mēms lūgums pēc palīdzības. ;
Dziļi - aizkustināts, Jānis labu ljwku staigāja pa istabu no viena gala līdz-otram ■Jūtot, ka ņogurunis prasa savu tiešii un neredzot istabā neviena krēsla, /viņš ļjēdīgi izslēdza elektrību un tāpat ņeizģērbie$ apgulās Martas uzpostajā gtdtā. /
^ ^espēdains^^^^to viņš gtdēja, klausīda-
mies apkārtējās skaņās, kuras arvien vairāk atgādināja^ dunoņu. Beiiēm tā aizvirzījās tte dama tikko sadzirdāma, tad atkal ieskanējās tuvāk, izšķetinādamās balsīs, kuru pieskaņa radīja priekšstatu par ielas: meitām . zagļiein un Ma^^^^ kopā ar kārtīgiem ļaudīm ne vien ietikusi šai dīvai-^jā, pavecai koka būdai līdzīgajā niājoMī,beti likās, jau āāiniši tajā, spēlēt kaut k(> līd^gn galve^^^
^(Turpinājis .se&®s); o ■ >",; v;, >
HOVELB
(4. turpinājums)
Vērojot, cik gausi Teca jaunkundze ņēma biezputru ipi cik negribīgi to cēla- pie lūpām, Jānis nespēja noturēties, neteicis: .
— Jums, Teca jaunkundze, nu gan tas ēdiens negaršo' un nevar garšot.
— Vai, kāpēc jūs tā domājat? — Teca jaunkundze likās ļoti izbrīnījusies.
—f Tāpēc, ka tas ir laucinieku ēdiens. Tas atbilst mūsu darbīgajam dzīves veidam un mūsu vienkāršajiem^ bet labajiem tikumiem.
r— Un jūs domājat, ka es Jūsu labos tikumus ne-inīlu'] —Teca jaunkundzes balsī ieskanējās apvainojums.
— Ēs domāju, ka ne.
— Un kāpēc, ja drīkstu jautāti
— Tāpēc, ka jiis esat pārāk dziļas un sarežģītas da? ļ)asy lai mīlētu tikumus, — Siienis Jāņa vietā atl)il-dēja.
— Bet es mīlu tikumus,—- Teca jaunkundze ar uzsvaru atteica.
ļTam grūti ticēt, — Jānim atkal paspruka, redzot, ka miklais mirdzums Tecas jaunkundzes skatienā izzudis un istabas blāvajā apgaismojumā viņas acis izskatās spožas uņ zaļas kā kaķei. . Acis zemu nolaizdama, Teca Jaunkundze apklusa. Arī cits neviens nekā neteica. Juzdamies vainīgs par neveiklo sarunu, Jānis ar mokām rija kumosus.
— Bet Jāni, liekasj ka ari tev biezputra negaršo, — Marta, to- ievērojusij ierunājās. — Tad atstāsim taču to ēdienu un dzersim teju, — viņa gausi piebilda.
Tēj^s tases piepildījusi, Marta tās pasniedza vie-
nam pēc otra, pieklājīgi skubinādama iebaudīt no tāj kas ir galdā.
Fēkšņi Teca jaunkundze, tēju dzerdama, aizrijās.
siienis, sēdēdams viņai blakus, pastiepa roku un Jokodamies saudzīgi uzsita pa viņas taisno, slaido muguru. Teca jaunkundzes lēkme pārgāja, un viņas sa-tumsuša jā skatienā iedegās kvēla uguns, līdzīgai tūlīt atspīdot arī Slieņa acīs. Lai to noslēptu, abi reizē nolaida skatienu. Taču kvēle neļāva-sevi noslēpt. Tā blāzmoja viņu sejās un, likdama tiem aizmirst iesākto sarunu, izlieca viņu lūpas neapzinātā, nodevīgā smaidā. Jānis izbijies uzmeta Martai ātru skatienu, bet viņa, izlikdamās nekā neredzam, sēdēja mierigi, tikai plankumi viņas vaigu galos, kļūdami tumši sarkani, plētās arvien lielāki.
It kā vārdi būtu lieki, viņi labu brīdi sēdēja klusēdami, ļaudamies gaisotnei, kura sabiezēja arvien vairāk, kļūdama reizē ar to arvien kļūmīgāka, kamēr Jānim šķita, ka atrodas nevis Slienu istabā, bet kādā baigā aizmūža telpā, kur gaisā skan sirēnas vilinošā dziesma, rēc iekāre un izmisīgi raud apsmieta mīles^
— Par ko tu domā, Jāni 1 — viņi pēkšņi izdzirda Martas kluso balsi.
— Akj tāpat vien . Vai nometnē daudz latviešu! _ viņš, ne veiklumu atvaiiījis, attapās uzsākt sa" runu uņ dot domām citu virzienu.
— Jā, pāris simtu, -r-r Marta atl)ildēja. Likās, arī: viņa vēlējās sarunu turpināt, jo.sākaātri stāstīt:-— Te ir daudz dažādu ļaužu, gan mākslinieki, gan zinātnieki, gan vienkārši strādnieki, gan laipnas "un cēlsirdi-
^gas dvēseles, taču āri zemāM radījumi..Pēdējais no-:
— Apzagtai Tef Savu cilvēku vidū i -^pārsteigts iesaucās Jānis.
Pārlaizdams naiva sašutuma pilnu skatienu galdam, Jānis ievēroja, ka iekšējās uguns atspulgs Slienā sejā sāk izgaist un tās iztei^me pārvēršas neparasti auksta, bet Teca Jaimkundzes acīs pavīd izbai-
■les.
— Kas tad viņai nozagts? — Jānis Jautāja, jūtot, smagajā atmosiiairā, kas visu laiku valdļja pie galda, iestrāvojies kaut kas lidžāgs caurvējam.
—-Rotas lietas, vairāku desmittūkstosu vērtībā, Marta atbildēja balsī, no kuras bija jūtams, ka ari viņa pamanījusi pārmaiņu kā sava vīra, tā ari Teca Jaunkundzes sejā.
— No kurienes tās izzagtas ? — Jānis neatlaidās.
— Ak, es nezinu... Liekas, no istabas, no kādas atvilktnes/.. Marta izdvesa, ar pūlēm vārdus lūpām pārdabūdama.
— Nerima muļķības, zoss tāda! Būtu Jel kaunējušies vecii sievu tenkas atkārtot, •— Siienis tik brntāli uzkliedza sievai, ka Martas palielā, rāmā mute manāmi iedrebējās.
To redzot, Teca jaunkundze strauji uzšāvās kā^ ■jās...'
— Vai, bet nu gan man jāiet! Paldies par vakariņām. Iešu tūliņ gulēt, jo rīt agri jāceļas, — viņa iesaucās un, Martai roku paspiedusi, steidzīgi izgāja istabaso-:
Arī Marta ar Slieni bija piecēlušies,
— Atļaujiet jūs pavadīt uz istabu, kur jums šonakt nāksies pārgulēt, — Siienis griezās pie Jāņa tik vienaldzīgā balsī, it kā nekas nebūtu noticis. Platos plecus taisni izsliedams, viņš laiskām,, elegantām kustībām apgāja ap galdu un devās uz durvīm.
Jānis pavērsās. pret .Martu Viņš gribēja, pateikties par vakariņām un novēlēt labu nakti, bet viņa izskatījās tik pazemota un nelaimīga, ka, ātri novērsies, viņš klusēdams sekoja Slienim.
AUSMA J
Dzeiniec* joties vaira parasti sarik rammu ku māin. Tas va« starp A. Jauiļ to. Ir tikai kļuva vel Uel tāju ludza ra Jāties, kā dai Arī musu lai un dzejas tui Toront»j otra kas sakāms Sniedzam šc arī savi ieski lodā, atstājai
Kas attieci zu-' izpildījun matiski pama jos no vecās kurš katrā z rēkti no mu maiitojums i dzēm. Vecmi formāla inūz mata. Prot dājums noti uz paaudzi mēr ir paļ tcntisku" īi ram, no not un Volfganga jumi. Daudz; Volfgangs' D mana vecā i ^ Tad nu ir dal lāk un piera; vecās mātes-dziesmām pij kus un disc un jau Jāzepi mas bija ieli vai harmonis reizējās ha Tautas dzies teiktā taktsn beidzot tomē uzsvēra taiit taktsmēra m gulēto" takts
Katrs ir mas' kāda p] koncertdziedS šīs dziedStej las parādīt -^iespējamo ras soprānl kai iespējamļ tas dziesinasi „mākslas dziedātas tā, ārijas. Tas i tieši vienkārš vislielākais drīzāk jādzi( amerikāņu:, Džouna BēJ
AI
A
AioinSn tīt mB^u ttcSšanai dnfim ad
uumurai^ iesūtīt vi
Vīnes Reinas ieh karaliska jo j ziem, tecējf straumi pe konīšiēm.^ atgādināja jā ūdenī sj gadsimtiem] ņinieku teļ liska, mierļ Pavasara mentāla k smeldzes u nas plūdu acīnr, atce neSj baudīt dzīvība ir Tāda sažieŗu, ka dusies sēd bumam, "™
