0 Mīmh M
9
ani izvērs
APSPIESTO TAUTU MDĒĻAS 10 GADU MEDAĻAS NIKSONAM UN AGŅŪ
Sakarā ar ASV republikāņu partijas centrālkomitejas aicinājumu ^Amerikas latviešu republikāņu apvienībai vēl ciešāk sadarboties un biežāk dažādos jautājumos sazināties pēdējās priekšsēdis V. Korsts par apvienības padomnieku pie partijas' centrālkomitejas izraudzījis Ņudžersijas jnodalas priekšsēdi prof. Daumantu ^Hazneru. Piebilstams, ka darbībā ļoti aktīvā AL RAs Ņudžersljas nodaļa sekmīgi piedalījās jjaunā pavalsts i guber-aātora ievēlēšanā un izpelnījās partijas atzinību.
Amerikas latviešu republikāņu apvienība arvien vairāk izvērš darbību un izveido nodaļu tīklu visās
ASV. Nule nodibināta jauna nodaļa belavaras pavalsti, kuru vada Dr. Andrejs BaidiņS ar valdes locekļiem Arturu Vatvaru, Rutu Zadzi-ovsku, Uldi Karinu un Veltu Kalniņu. Jau'pirms tam izveidota Mi-nesotas pavalsts nodaļa ar priekšsēdi Paulu Zeltiņu.un valdes locekļiem Ēriku Dunduru, Ansi Eau-zenu un Andri Gaili, bet pašreiz veidojas Mičigenas'pavalsts komiteja, kufa apvienos jau tur pastāvošās nodaļas Lansingā (pr-dis 0. Upatnieks) un Detroitā (0. Dek-snis). Aktivitāte pieaugusi arī Pen-silvēnijas (pr-dis T. šulcs) un Ohio. (K. Avens) nodaļās, bet izcilu darbu vēstuļu rakstīšanas ak-
cijas izveidošanā veikusi VirdSni-jas nodaļa, kuru vada apvienības informācijas daļas vadītājs prof. Dr. A. Berķis.
Nupat nodibinātajā partijas lino-jas pavalsts nacionalitāšu daļā, ku-jrā apvienota 21 tautību grupa* par valdes ģenerālsekretāri ievēlēta Amerikas latviešu republikāņu apvienības Hinojas nodaļas vadītāja Inese Stoka.
ASV viceprezidents AgņG 11. novembri Vašingtonā pieņēma delegāciju, kuras sastāvā bija ari Apspiesto tautu draugu komitejas pr-dis Viktors Viksniņš. Tā vicepre-zidentam pasniedza Apspiesto tautu nedēļas 10 gadu medj4u, nodo-
dot viņam ar! prezidentam Nikso-nam domāto. Viceprezidents, abas medaļas pieņemot, norādīja, ka ASV vienas pašas nevar izcīnīt brīvību visām tautām, bet ar sabiedroto atļauju un visu brīvo valstu kopīgu akciju šo mērķi varētu sasniegt, reizē novēršot arī jaunas apspiedēju agresijas. Jāpriecājas, ka šajā nozīmīgajā ceremonijā pie-dalījās ari V. Vīksniņš no Čikāgas, kurš vienmēr neatlaidīgi iestājies par domu, ka latviešiem aktīvi jādarbojas ne vien amerikāņu sabiedrībā, bet ari politiskajā dzīvē, jo tieši ar to ^Hstami lielāki panākumi ari mūsu nacionālpolitiskajos centienos atgūt Latvijai brīvību.
Nesen notikusi interesanta aptauja,, kura rāda atbalsta pieaugšanu prezidenta Niksona nostājai. Lie 1ais laikraksts , ,Ghicago Tribune izdarījis plašu aptauju lasītāju vidū,: saņemot vairāk;nekā 25.000 at-. bilžu, kuras rādīja, ķa 61 "mI lasītāju atbalsta Niksona Vietņamas politiku; kuras pa:inatā ir pašas X)ien-■^vidvietnamas militārās' aizsaŗdzī-- bas nostiprināšana uņ patstāvības nodrošināšana arī ļiēc tam, kad ASV atvilks savus militāros spēkus, zīmīgi, ka 24% lasītāju vēlas pilnīgu ASV - militārā spēka izlietošanu un komunistu militāru sa^ kaušanu, /rikai 2% lasītāju izteikušies p^r tūlītēju ASV militāro spēku atvilkšanu un Dienvidvietnamas pamešanu ptenina. Liekas^ ka šo anļerikāņu pilsoņu arvien noteiktāko nostāju jūt ari senators Ful-braitSi kurš; kādā televīzijas raidījumā žēlojās, ka saņemot daudz vēstuļu; kurās aicināts atstāt
;^^As:Vv..':, V^- :": B.B.
T
.I-..'-
Mūsu mīļais
imils Gnīndmanis
Viņu mīļā piemiņa paturēs
SIEVA, SIEVAS MEITAS LATVIJA
ASV republikāņu partijas centrālkomitejas nacionalitāšu daļas vaffitājs Lašlo Paštors (Ļazlo C. Paisz-tor) nodod prezidentam Niksonam (pa kreisi) un viceprezidentam Agņu atsevišķo tantibu delegātā Iparaksfitol apsveikumu nesenajā pieņemšanā Baltajā nm
039
^Kritiz
ASV viceprezidents Spiro Agņū nule izteicis asu kritiku par televīzijas un preses tendenciozajiem komentāriem pirms un pēc prezidenta Niksona 3. novembra runas, it sevišķi par prezidenta Vietņamas polīti^ un neapšaubāmi pausto labvēlību demotistrācijām, kuras īvērstas pret šo politiku. Viceprezidents pārmeta, ka saujiņa televīzijas raidījumu producentu, kuriem nav nekāda pilsoņu mandāta, uzstājas par prezidenta tiesātājiem un veido mazu kliķi^ kura vēlasnoteikt; sabiedrisko domu un vadīt valsts politiku virzienā, kas neatbilst pilsoņu vairākuma gribai un ieskatiem, ar to n kojoties tiem pretī.
Agņū pārmeta ASV galvenajiem 1 televīzijas raidītājiem, ka tie mēģina sašķelt amerikāņu sabiedrību un radīt valsu chaosam līdzīgu stāvokli, „Katram amerikānim ir tiesības nepiekrist ASV prezidenta uzskatiem, bet katram amerikānim ir ari tiesības pašam dzirdēto pārdomāt, iekām prezidenta runu pakļauj naidīgu kritiķu analīzei,", uzsvēra viceprezi- ; dents. Viņš neiestājās par televīzijas raidījumu cenzūru, bet Jautāļja, vai no šo raidījumu vadītāju puses nepastāv zināma ziņu centūra jau tagad.
Vēršoties pret' lielajiem laikrakstiem, kā „Tlie New yor> Times" un „Washington Post", viceprezidents atzina, ka to nostāja izpaužas augošā sabiedris^ kās domas monopolizēšanā, un bridināja, ka pagājis laiks, kad ziņu dienesti baudīja „diplomātis ko neaizkaramlbu" attieksmē uz komentāriem un kritiku. Neatbildīgajiem televīzijas raidījumu sagatavotājiem, tāpat tendencioza-. lai presei, kura darbojas pret pilsoņu Interesēm, būs jāaizstāv savi ieskati un rīcība, kā to darījuži nokritizētie. „Ja kritika būs pārspīlēta un aetaisna, mēs aicina-, sim šos kritiķus nokāpt m viņii neaizkaramlbas troņa, lai tie izbaudītu sabiedrības dibināto dus. mu asumu," zīmīgi izteicāis Agņū, tālāk norādīdams: ,jĒs nemē-v ģinu iebie(ļēt un kavēt presi un televīzijas raidījumus brīvi izteik-tieSjbet laiks akli pieņemt paustos uzskatus jau pagājis; uri n&īvajai ticībai par preses un te^ levīzijas neitralitāti nav vairs vietos."
vos spriedumos bijis neprecīzs, jo mūsdienu amerikāņu jāimatiu iedvesmo daudz UeMs,,ideāUšmš m dziļš humānisms'^: nekā jebkuru citu paaudzi nesena vēsturē, pie kuras pieskaitāms ari pats Agņū. Viceprezidents šos vārdus apzīmēja par dīvainu viņa paau* dzes nopelšanu, tās paaudzes nicināšanu, kura izvadījušai amerikāņus no dziļas depresijas bez iegrimšanas komunisma vai fašisma' ekstrēmos un iznesusi ASV zvaigžņoto karogu cauri otram pasaules karam.
Viceprezidents rAgņusļe asi virsās pret
jas^vadītāiju Vieteamās miera sarunās Parizē; EVerēiii-Herime^ nii:^ ;,yiņš desmit mēiiešu bija ASV galvenais šarurivedis,ļm tas; bija laiks, kurā, yASV pie sarunu galda deva ienaidniekam vislielā-Ms militārās: koncesijas kara vēsturē." Piezīmējams, ka Heri-mens otra pasaules kara un prezidenta Truraeiia laikā iestājās par savu atziņu> ķa Pad. saviem-bai Baltijas valstis iiejrfecieša-mas.'■ ^^:-
Pārdevēja Rīgas pārpiMSsš: „Tas ir miisQ pēdējais pārītis .
i»
LAfflESON
Ed.ļKeišā karikatūra :491 0oilesŗe ielā, Tī>rohto 4
Ilustrējot teikto ar piemēriem, Agņū norādija, kā laikraksti jau nākošajā rītā savās pirmājāis lappusēs snieguši garus studentu demonstrāciju aprakstus, bet faktu, ka 300 kongresa locekļu atbalsta prezidenta Niksona Vietņamas politiku, nav nemaz" pieminējuši. Laikraksta .„The New York Times'' izdevējs A.šulcbergers bija izteicies, ka viceprezidents sa-
Galdiņi rezervēijami pie nama pSavaldnie^^ vai pa tālruiii
JĀUZMANĀS
: PAREDZĒTI IESKURBUŠIEM
■.- •SVINĒTĀJIEM, KUŖI VADA AUTOMAŠĪNAS
Tuvojoties Ziemsvētkiem, auto- rēja atteikties iepūst elpu speci-
vadltajiem atkal sāKsies «griītas āiajā anauzetājā, ta sauktajā bre-
dienas". Katru gadu iiaņaa^s po- taiizerā", kas parāda, cik daudz
iicija pffiekšsvetKu nedēļās pastip- aikonola iedzerts, tad tagad tas
riņāti tvarsta ,jiesilusos''braučē- jādara obligāti. Ohtario provincē
jus, jo tas iŗ Ito, kad da^^^^ ar ieskurDuso braucēju „elpmā^
tas notiek tradicionālās Ziem- sanu" speciālos kursos apmācīti
svētku jpaŗtijas'', ari daudz dā- jau 400 policisti. Likuma labo-
žādu sariKojumu un privātu vies^ jums, kas stāsies spēka decem-
bu. Visur kaut kb„iebauda'?, bet brl„ par atteikšanos ,,pūst" pa-
'likuīns pret iereibušajiem brau- redz 1000 doU naudas un 6 mēne-
cējiem ir ļoti stingrs: kaut sodu.
gie policistu deguni tiktikko justu , „
alkohola smaržu braucēja elpā, ^fo^'^^f Jf^''*''. nopratmāti tos tomēr aiztur mi,.draudzīgi" f 62 ieskurbuši_ autovadītāji, no
apriinajaš. Ar katru gadu notei^^^f'?"^ pārbaudīts alkohola kurni kļiist vēl bargāki, jo nega-fs^^^ «smis. PoUcijas apmācī-dījumu skaits augtin aug mi ap. l^^^^P^^^ugs Ronalds
drošināšanas sabiedrībāmzied f*^}^*^ ^Jf"®^' ^j^.*^ «magā-fcvieši", kāpinot apdrošināšanas ^^J°f satiksnaes negadījumos 90% maksu,' bet neltocietuša^^^^^^^ no to izraisītajiem bija lietojuši kūru vaina pierādījusies, to vēl ^^^^^^ Piezīmējams, ka Kve-speciāU paaugstina. Jāievēro arī.ļ^^^^P'^^.^^ tikai tagad uzsāka par Vmašīmi vadīšanu reibu- autovadītāju „elpmasami". ihā apdrošināšanas sābiedribas- Kanādas satiksmes drošības nemaksā zaudējumu atlīdzību, tā- padome jau šāgada pavasarī ap-īatneatbUd arī. pār nodarītajiem stiprinājusi^^^^p varas palie-bojājuihiem citām personām. Tā lināšanu, liekot pieprasīt no ik-iereibis braucējs var iekļūt ne viena braucēja, kas izraisījis ne-vien cietumā, bet zaudēt arī vi- gadījumu, arī pirkstu nospiedušu šāvu mantību, apmierinot cie- -mus. Braucēju atzīst par nespē-tušo ^asibaš; jīgu vadīt mašīnu, ja „elpas pa-
šogād Ziemšvetkii priekšlaikā raugs" rāda 0,08% alkohola sasodi satiksmes noteikumu parkā- stāvu asinīs, ko dod jau četru IV2 pējiein sevišķi pastiprināti. Ja ^^ču glāzīšu parasto alkoholisko līdz šim ieskurbušais braucējs va- dzērienu iebaudīšana. Autovadī-g,^^^^,;^,,.....' ^i;.i„,.iuii^ ievērojams, ka sods pa-
augstināts ari par neatļauti ātru BrunOŠartlāS kontroles ātrums pārsniedz
* V V ^ ' _ V atļauto par 9 — 19 jūdzēm stun-
Sarunu Vi^ti tiesības da, tad par katru ātrāko jūdzi Ja ASV un Pad. savieiubā^ 3.dol., piemēram, ja,
runas par atomieroču kontroU ^^^ucot 50 jūdžu joslā, ātrums Helsinkos iesUgs nesekmīgā sprie- bijis 65 „virsnormas" delēšanā, tad pēc Vašingtonas ie- jūdzēm jāmaksā 15x3,resp. 45 skata turpmākie seši mēneši bru- «^^l- un tiesas izdevumi, ņošanās kontroles laukā varētu Kādi bijuši līdzšinējie sodi? Par kļūt ļoti MtisM. Li daži piemēri pēc bi:au-
puseā raķešu attistlbu varēja pār- cēju notiesāšanas. Kāds 21 gadu bau(Kt ar „satelitu - spiega sistē- vecs Kingstonas jauneklis par bīš-ihu" bez raķešu ražošanās vietas tamu braukšanu ar 80 jūdžu stun-inspekcijas; kurai Pad. savienība das ātrumu, sadursmē kādai sie-nekad ēav' piekritusi, tagad; ra- vieteip kāju, sodīts ar 2
žojot raķetes ār Vairākām eksplo^ gadiem cietumā, atņemot uz 3 zīvām galvām, ar hdzšinējonovē- ga<iiem tiesības vadīt automašl-rošanas metodi nebūs iespējams nu. Vainīgajam cietumsods gan noteikt, vai raķetēm, kuras novi^ atlaists, bet katras ce-
totas bāzēs centrālajā Āzijā, ir ti- turtās nedēļas nogalē viņam 4 kai viena vai desmit eksplozīvu stundas jāpavada slimnīcā un Jā-galvu. Pieaugot šo galvu ražoša- noskatās, ķā ieved satiksmes ne-nai, briesmas var izvērsties ševiš- gadījumos cietušos. Salīdzinot ar ļķi lielas, ja turpmākajos šešos^^^š^ piemēru, kā kuriozs atzīmē-mēnešos neizdosies tās j,iesal- jams, ķa tiesnesis piespriedis ti-dēt", atzinuši amerikāņu sarun- kai 3 mēnešus cietumā 20 gadu vēži Helsinkos. vecajam bijušajam Toronto poU-
Par spiti šiem atzinum^^ kadetam Džemam Sīlejam,
runas Helsinkos nav pavirzījušās kura vadītā mašīna uz Donmil-tSlāk par savstarpējām viesībām, sas ceļa nobrauktuves sadūrusies ķuŗas rīkotas ASV uii Pad. savie- ar 62 gadus vecā Alberta Marti-nlbas sūtniecībās ielīidzot tajās na auto, tā vadītāju nogalinot, jo ap 80 somu pārstāvju, kuri atļā^ izmeklēšanā konstatēts, ka vainl-vuSi savu gaivkpUsētu atiniieiro- gd^ pirms negadījuma iebaudi-ču kontroles sarunām. M paši jis tikai 12 - 26 unces alkohola, ,,naniatSvi" piedalījušies katrs ar tātad vienu vai divu^ ,,miki. apmēram 46 vlesieni, • galvenb- ņus ar savu techBJsko
Al^TUĀLAIS 1^
-jff Pēc vētrainām debatēm un demonstrācijām ielās Kvebekas nacionālajā asamblejā trešā lasīju-mā pie:[^emts un apstiprināts likums, ar kuru franču valoda noteikta par oiiciālo visā Kvebekas bet vecākiem tomēr atstātas tiesības bērnus sūtīt angļu vai franču skolā. Kustībaij' kura sākās Montrealas priekšpilsētā St. Leonardā un kuras vadmotīvs bija slēgt visas angļu skolas Kvebekā, tā nav izdevies uzvarēt vesela saprāta diktēto nepieciešamību — paturēt arī valsts resp. angļu valodas skolas Kvebekas provincē. ^ 1956. gadā dibinātā Ontario pārvalde (Water resources com-mission),: kuras uzdevums bija pārraudzīt provinces ūdeņu izmantošanu, iesūdzējusi tiesā Kanādas otru lielāko koksnes un papīra rūpnīcu Domtar Ltd. par Superiora ezera Nipigonas līča ūdens sagandēšanu. Prāvu, kuras iztiesāšanu sāks 8. decembrī Portartūrā gaida ar interesi, jo
šī ir pirmā lielfirma,, kurai par nodarījumu jāatbild tiesā. Likums šai gadījumā paredz naudas so^ dulOOOdol. apmērā vai ari 1 gadu cietumā.
iļ Parlamenta komitejas CYC (Jauno kanādiešu sabiedrības) līdzšinējās darbības izmeMēšanas gaitā par organizācijas tālāko darbošanos stingri iestājās Pdvy Council loceklis R. A. Filips, kurš pats darbojies CyC pagaidu pa-domē no 1966. g. aprīļa līdz šāgada jūnijam. Filips darbojies ari . valdības nabadzības apkarošanas plāna ietvaros, un viņu ieskata par valdības informācijas, komitejas iecerētās^iņu aģentūras Information Canada pagaidu vadītāju. Filips ieteica GYC izveidot par neatkarīgu organizāciju, kurā jaunā paaudze varētu eksperimentēt, īstenojot savas domas par pārmai|ņām sabiedrībā un „darot kaut 'ko pozitīvu''...
^ ■—ms
sīkas zinas
® Baltais nams paziņojis Henrija KabotaLodža un Lorensa Velsa atkāpšanos no pienākumiem Vietņamas miera sarunās Parīzē ar 8. decembri. Lodžs bija prezidenta personīgais pārstāvis Parīzē kopš 20. janvāra, kad Niksons pārņēma prezidenta amatu. Par galveno atkāpšanās iemeslu mi nēts progresa trūkums sarunās. VelSs savu atkāpšanos motivējis ar to, ka veids, kādā sarunām pieiet Hanoja, viņa palikšanu līdzšinējā amatā padara nenozīmīgu. Par ASV delegācijas pagaidu vadītāju minēts karjeras diplomāts Filips Hebibs, Lodža galvenais padomdevējs.
® No Havanas ziņOi ka Pad. savienības aizsardzības ministrs Grečko atstājis Kubu, kur viņam bija nedēļu ilgas sarunas ar diktatoru Kastro. MarSads Grečko, acīm redzot, steidzies atpakaļ uz Maskavu, lai ar Varšavas pakta valstu pārstāvjiem pārrunātu, ko darīt ar Rietumvācijas kanclera Bran ta piedāvājumiem sakarā ar viņa jauno politisko kursu. . © Ivans Mikējevš, 56 gadus vecais padomju fihnu techniķis, pēc divu gadu pavadīšanas An^jā pēkšņi atgriezies Maskavā. „Es izdarīju lielu kļūdu," tur izteicās kādreizējais bēgUs, kurš bija lūdzis Anglijā aziltiesības, atzīstoties saviem pratinātājiem :„Es nespēju aprakstīt tās šausmas, kuras pārdzīvoju, ilgojoties pēc savas dzimtenes." Mikējevš bija atšķiries no kādas padomju lilmu technlķu grupas viesošanās laiks Londonā 1967. gada decembri un atteicies atgriezties Pad. savienībā. Toreiz viņš atsisa: „Es
nevarēju paciest padomju sistēmu, kurā viss ir meli." ® ASV piekritušas atdot Japānai atpakaļ Okinavas salu, kurā atrodas amerikāņu atomieroču bāzes. Vienošanās panākta Japānas ministru prezidenta Eisaku Sato trīs dienu ilgās sarunās Vašingtonā. Amerikāņi no Okinavas izvāksies 1972. gadā. Pirms . Sato izlidošanas uz Vašingtonu Japānā bija notikušas plašas demonstrācijas, prasot salas atdošanu tūlīt. ©Maskavā 24. decembrī sākās septiņu Varšavas pakta valstu galotņu konference, lai izlemtu, kādu nostāju ieņemt sakarā ar Rietumvācijas kanclera Branta Austrumeiropas politiku. -® Minesotas demokrātu senators Makkārtijs izteiciesj ķa ASV var izveidoties vēl trešā politiskā partija ar Ņujorkas pilsētas galvu Džonu Lindseju kā vadītāju, ja abas līdzšinējās lielās partijas nedos vēlētājiem vjlabāku: kandidātu izvēli kā 1964. un 1968, gada prezidenta vēlēšanās". Makkār-tijs cieta neveiksmi demokrātu partijas kandidāta nominācijā pagājušā gada vēlēšanās. ® Vīnes lidlaukā aizturēti divi poļu jaunekļi, 18 gadu vecais čes-lavs Zototučo un 20 gadu vecais Vešlavs Vešlavs šemonkīvičs, ķu-ri bija piespieduši kārtējo poļu satiksmes lidmiašinu ar 16 pasažieriem un 4 apkalpes locekļiem^ kura atradās! ceļā no Varšavas uz Breslavu, l lidot uz Vīni. Jaunekļi apkalpi iebiedēja ar rotaļpistoli un tenisa bumbu. Pasažieru vidū bija arī kāds katoļu priesteris, kurš izšķīrās palikt Vīnē. Pārējie pasj^žieŗi izteica vēlēšanos lidot atpakaļ uz Poliju.