Baltiešu sadarbība sporta dzīvē
Pērnā gada ziemā Klivlendā no- latviešu dzīves ietvariem.
ar
No Prāiģaš ziņo, ka Cechoslo- amerikāņu tik ļoti iecienītie vaMja tiecās pēc sakariem m- Sviarcvaldes „dzeguzes pulkst®-Bonnu, tā kļūstot par' jau trešo ņi"...
komunistisko valisti, kura vēlas gis ^anglis bija Ulbrichta ļ sarunas ar Rietumvāciju.Komūr,,saimniecisko panākumu" īstais
tika gadskārtējais Ziemeļamerikas Federācijas darba sēdes apspnestt ^^.^^^ Austrumeiropas pēkšņā pamats, kas Austrumvāciju iz.
baltiešu sporta federācijas kongress, galvenokārt nākošā ga^ meistarsa- ^^^^ ^^^^ Rietumvāciju virzīja par saimnieciskajā ziņā
kurā no latviešu puses piedalījās 4 cīkšu jautājumi. Izstrādāto sacīkšu ^ Varšavas pakta, veiksmīgāko un spēcīgāko valsti
delegāti no Kanādas — V. Saliss, kalendāru apspriedīs un apstprmas ^^^^ konferences decembra sā- padomju blokā. Ir tikai dabīgi.
G. Gubiņš, R. Buite un V. Kļavins, nākošajā kongresā, kas pirmo reia Maskavā, kur viem-gi Aus- ka, rodoties labvēngiem pōKtis-
- . . . . „.cixo*««.-------- Rietumvācijas soiegtajanŅ dzlvl^
radās ASV un tajā vienmēr ļoti ak- ka sacensības slēpošana, galda tem- ^.^^ ^^.^ ^^^^^^ padoties. bas avotam. Cerības uz to devis fivi bijuši tieši latviešu delegācijas sā, basketbolā, volejbc^^^ Maskavas, Varšavas un Prāgas ari Rietumvācijas ārlietu mi-
locekļi - A. Zāģeriš, V. Bauma- golfā, un tenisa J^o^.ASV>^^f sarunām ar Bomiu ceļu pavērusi nistrs šēls, izsakoties, ka Bomia nis un Z. Reineks. KKvlendas kon- vieglatlētikā un šaušana Kanāda. komunistiskā bloka formu- ir gatava apsvērt attieksmju us-
gresā federācijas miteklis pārcēlās Futbola spēļu vieta vel nav zmāma, i^u^^gi vērtējot Rietum- labošanu ar Cechoslovakiju. pirmo reizi uz Kanādu, 2. Zentiņam bet iespējams, ka arī tās nsmasies ^^..^^ sociāldemokrātu kanc uzņemoties priekšsēža pienākumus, Kanādā. granta izpaiikšar
A. Zāģerim paliekot par viceprieks- _ ^^^^.^ ^^^^^ ^^^^ ^ atsacīšanās poKtiku mi at spdi hpi nārēiiem latviešu deleea- ° " irjiixi_=i=_ n.-^
Dāk! tM ja ^ ne^ būs citas ritdienas, loļŗ&s bOs :'#dsta8._^':-^';.
Ja muso taak neiaodēja^^; aadoHiao identitāti gada simtu im tūkstoša tecējam^ nav ne mazākā iemesla šaubīties» ka tauta to saglabās ai| tagad im izturēs ša pārbaa^^ Briesn^ valadn^a no.
braukt sinitiem versķ pa Lat^i^ Jaš lauMcm, M dzir^ gaili dziedam vairediēttj^ izbadiĶjuSbs aiV^^ pai«d^^ mežu biezumā^ Bet uz Sm dro-,,lgS CTTiU)! NEVARU, KA VIENlGI^^^m pām auga un izveidojas atkallat-
Ed. Eeiša karikatūra viešu tauta, kora savu sen Moto
.sapni ~ brīvībo — beidzot iegO' va pbrms 51 gada.
Pašreizējas st^oUis nav ļ&i|. j^s. Visa pasaide ir pilna ar Iai>
ATVILKS S0.000 KARAVĪRU
viešiem, kuriem nav. jāslēpjas
_______. Prezidents Niksons atzina šo vēr- mežos; bet kuriem ir atļauts brl-
gadu, ar to ietaupot ari ii- .^^^ ^^-^^^^^ attieksmes Niksons apsolīja no Vietnamas līdz ņemties, bet mums šis risks jāuzn©- tējumu par ,,uzmanīgi optimistB^^ vi un'netraucēti liipēticsgan par
us. Latvieši un lietuvieši to- ^j. Austrumeiropu. Tieši šī bija 15. aprīlim atvilkt.50.000 amerikā- mas miera dēļi» Prezidents gan tū- kas līdzinās citiem, kurus viia sa- savu labMāfibu gan ari[ cīnīties
Sporta OZlVeS. Vaaioas lesiauijuiiia ucayiaļiaivj«a»v..-w.~~ t,t-ī v- ^ ■-r-^—^-——> ' , - ______
LSAK un Ziemeļamerikas baltiešu augt un gūt sekmes, ja balUesu ko- Austrumeiropas politikas noteicē^ vinem. Kad Niksons sagada 20. savus spēkus, arī vmi uzņemas ris- vauāķumam'\ kas pārUecinājis Ha- atkāpties, jo aiz mums
sporta federācijas'darbojas arī Lat- pigās sacīkstes sportā notiek katru ju KremU nespēja pastāvēt ari janvārī pārņēma prezidenta amatu, kul" noju par tās centienu nesekmību iz- paveras bezdibenis un droša bc
viešu sporta padomes brīvajā pasau- gadu. rūgtais Austrumvācijas komū- Vietnamā atradās 549.500 amerikā- p- . Vietnamas mi^a .a- ^ iekšējus, nemierus, kuri jā eja māsu tautas eksistencei,
lē prezidijs un Kanādas baltiešu spor- .., . ^ aizvadītajām jau- kādreizējais Pad. savienī- ņu k^avīru. Divos leŗi^^^^^^^^ pa- J^^^^^ ^ komunistiem dotu vieglu
ta federāciia Atskatoties UZ ^^anajdm jau ^ Maskavas luteklis ziņojumos s «.««5 ..u
ta federācija. natnes, vieg^atieto sac^^tem To- ^J^^^^ „nopelnu un 16.
Ļoti aktīvā Latviešu sporta ap- ronto, var konstateU^ ļ!^? ? stāžus Viņam bija jāaizbrauc zidents
vienība Kanādā, kuras priekšsēdis pneku piedalās ^f^^J^^^J^ no Maskavas neuzklausītam uti mi par (
V. Sališsk arī lilPBP prezidija sa- ks^ ja v^ .^STS^ sarūgtinātam. namā 484.OOa Tagad, at^
st^, lielā mērā al^ie^a baltiešu J^-^^?^^^^^^^ Liekas, ka Maskava vēlas ie-ļ5. aprīlim vel 50.000 vīni, Wttojumu,^:k
sf^aorgamzacyas d^^ S^ene^j^^^^ saprašanos ^āpaliks434.000amerik^^
tadel,I^V. Salīgam ir liela pieredz^ aT Rietumvāciju daļēji sava javīru.^^ V mas tautai p^^
organizatoriskajā darba ari ārpus ^ saimjueciskā" potenciāla dēļ, bet ^ ^^^^^^^
vēl vairāk, lai saskaņotos ar spēku samazināšanu, jo dienvidviet- varam un negribam pieņemtr uzsvē-
leļāgosim šos Raiņa vurdus!.
Branta sociālistisko valdību pt^i^i^Jiešuannija tagad tiktāl^^^i^^
īlim ir citas vēllie- nostiprināta, ka spēs aizstāt židentani jāuzklausa ne vien tas, ko Vai
ASV lani Ķīna tuvojas sarunām
ASV un Ķīna tikušas soli tu- maiņu, kā ari pasta mi citi sa- lakas problēmas, no kurām pu> a^^^ vāk neoficiālu nu atsākšanai pārtrauca
gadiem. ASV sūtnis un sarkanās .Ķīnas Jangs 11. decembrī kal tikušies., ASV ja viņu sarunu, kurā skartas abu valstu savstarpējās intereses, apzīmējusi par „sirsnīgu". No^d-tiem oficiāliem avotiem izriet, ka šīs tikšanās galvenais iemesls bi-lusi^vēlēšanās atkal atsākt sarunas par pilntiesīgu sūtņu izmaiņu
''sekos ^eiropi^Sana?
Vietnamas >„vietnamizēša- pārāk uzsvērtie drošinājumi, ka
BIJUŠAIS PREZIDENTS PIE NIKSOp^
Mju tagad radies kāds Uels pāra- J^^^avu kapacitāti UdākaiofM-sons citēja Tomsona ziņoja izvākšanu no Dienvid- Rietumeiropas polītiķi pa-
dokss: tās vēlēšanās pievērsties ^^i, atema prezidents, ,M mēs līdzinājumā ar agrākajiem apmek- vietnamas un Vietnamas viet-T^dz, ka ap nākošā gada vidu Rietumvācijai pagājušajā gadā l^Pig» mērojam notiekošās kustības^ ļoti ietekmēts par namizēto- Ksm AS^^^
bija oficiāli minētais galvenais ie- lai tam attiecī^ piemērotos." « militārās un politiskās situācijas uz- miiustrs Rodžers uh aizsardzības trešdaļām no paS-
mesls Pad. savienības iebruku- ^
ASV eksprezidents L. B. Džon- mam un Dubčeka gāšanai, bet ta- ^majuma^ i^^^^ norādīja: runām — neatkarīga un neķomū-ASV tuvākajā nākota^ pusi; jo ASV sabiedrotajiem Ei-
sons nule tikās ar savu pēcnie- gad Maskavai nav iebildumu, ka «^^^^ ^P^f^^s domā, ka turpināt mstiska D
ku Ričardu Niksonu Baltajā na- šī tuvināšanās notiek vēl šai ga- ^^^'^^os^aikā, kad ienaid- ta, bet mēs vēl neesam visam cau- pgs^ eiropiešiem ir stipras aizdo- ^^^^ līdzruriāšana. Prasība ASV
atstājuši : sarunu
mas, ka ātrāk vai vēlāk tas np-^°°Šrešā samazināt spēkus Ei-teikti notiks, katrā ziņā; agrāk ropā aifvien pieaug reizē ar panckā Vašingtona liek noprast. rējo NATO valstu atteikšanos dot ASV Rietumeiropā un Vidusjū-^^^^J"^^^^ aizsardzībai.
mikšl^rsarkaWĶīU™sūi; ma, kur pārrunāja arbetu mi iekš- da
niecībā Varšavā bija jaTotra 8 ^«^u politiku. Dzonsons apmekl^ Tagad sak noskaidroties a^r^Ul-
dienu laikā pēc ASV sūtņa redzē- it ^^to namu pirmo reizi kopš bnchta lielais sarugtmajums
šanās ar sarkanās Ķīnas lietvedi f ^^^^ ,f' 3^^^^^'. P^^^^" Varšavas pakta valstu konferen-
Dienvidslāvijas saticības pie- ^. cē Maskavā, Jniŗu Austnimvāci-
nemšanā 3 decembri kur Stesels pārrunas sevišJp veri- jjus diktators bija pat gatavs ig- napmraukusas sarunas par ro- setam u^
atgādināja ASV interesi par sa- "^^^^^^^ sarumm ar Pad. sa- norēt, Maskavai tikai ar Māmbežstrīdiem, kā 14: decembri pa- vidiem. Po%
runu atsākšanu Prezideii Nik- Helsinkos par sti-atēģisko pūlēm izdodoties panākt viņa pie- ziņoja P^ngas raidītājs. Padom- zīmē, ka sarunas Peķinga bija ie- m tiem 226;0(K)vīru stacionēti ^*^P^"^^ P^^" ^P^
- 'atoimer(^ukontroU, atomieroču daKšanos, lai salabtu bMavie-JU delegāciju vadīja pir^
Pad. savienība un sarkanā Ķī- kara materiālus, pārceltas no pil- rā uztur 315.000 vīru lielus briiņo- Dabīgi, ka Vašingtonā būtu ļoti a pāriraukušas sarunas par ro- sētām uz nezināMeiri^^^^k kājniekus iūrnie iepriecināta, ja pārējās NATO
prezidents Džonsons, pēšņi atsau- ŗu cēloņu un to aizkavēšanas ie- , , ^. , _ .. u j -j- - , . , v , -
ca, kad viens no Pekingas diplo- spēju pētišanai radītās speciālās Ihetiim^^iju. Tadeļ Ul- bas, a padomes ^en^^ Apdraudēta ar paredzamo ASV
mātiem Holandē kļuva neuzticīgs ii^s pēd^os ziņojunms. Sīs ^''f^'"^ dībmats lenu^sls Kr^^
režīmam un pāri^ēga ASV pusē. komisijas prie^sēdiTir Dr. Mii- ^^^^^^^^ savus brālīgos kaimiņus vdaķl«)men^^^ nenovēršami skart nks un daļēji nes
Pēdējos mēnešos ledus Pekin- tons Eizenhauers, nelaiķa prezi- Z^^ZS.Z^Z^^^^
gas mi Vašingtonas starpā maz- denta Dvaita Eizenhauera brāUs. ^ Rietiimeiroi)a jūtasr kā^d^^
§anas. -/^strumvācijas tirdzmec^ Robezmcidentiem aprimsti
liet atkusis, kaut ķīniešu oficiālā Pēcpusdienā Niksons savukārt,ap-nosļtāja pret amerikāņiem visu- spriedās ar kādreizējo ārlietu mā nav mainījusies. Niksona ministru 1)īnu Ečesonu, agrāko valdība ieiiiteresēta ar ķīniešiem Ņujorkas ģenerālgubernatoru To-apspriest! žurnālistu, mācību ie- mu Djuiju (Dewey) un a stāžu vadītāju un zinātnieku ap- to ģenerāli Lūciju Kleju.
, nū^^āku^ ..neoizolācijai", taču tikai laika • šti-atēģijas - atomieroču
Uelakajas pilsētās ^1^^
uzoruKu- , . . —. - mam^^^^v^^ Eiropā da stratēģija aticarīga nd Vāšing-
Al^TUALAIS:
bā 10% veido darījumi ar Rie- runu laikā, ķīnieši tumvāciju, un Ulbrichta reSmsvās
jru To- prata-gādāt, lai ievedumi no Rie- patvertnes pret .gaisa ju sociālais imperiālisms kaninā '''''^ pie^sKanes, i!,iropa aa stratēģija atKariga no vasmg-
" tumvācijas galvenokārt būtii vis- miem un pastiprināt savu defci^ ^^^^^ mod^mākā^ mašīnas un riipnīcu sīvo aizsardzību, Galvm^^^^^^
automātikās iekārtas, nevis cas,kuŗašraž^^ ; / dzeram, ka amerikāņi vairs ne- AŠV par s^^
; ' ^^^^^ ! A^ vēlās Eiropā palikt, Arī aizsar- šanu Meirese arvieh^^ v
i». . V ■ - -.-^ «. Pad; savienību un pieaugot savdzto^ un zinās...
Dubceks izs^tK^^^^^^
Ar varu aizkavētais Cechoslo- mu. Ziņa pār viņa izrauclzīšanu stiprinājusi taustīšanos pēc laba.
vakijas reformētājs un liberālo diplomātiskajam dienestani Dub- ^em sakariem ai- Rietiimiem. ideju iedzīvinātais Aleksandrs čeku sasniedza tā dzīvesvietā rada ari labākas izrļBdzes
Dubčeks, arī bijušais čechostova- Bratislavā, kur viņš jau ilgāku Varšavā ^sāktajam Ķīnas un
ku komunistu partijas vadītājs, laiku dzīvoja vientd^^^ ^ ^ , . . ^ ^ -i . .
kas pēc Pad. saviembas iebruku- dēja pēdējo amatu kā federālās pārfa:auca februārī. Tagad ķīnieši Wejos^ austeumos Pa^^sa^^^ jottuvak šo ^ miera plānu, ār.
ma pamazam visus amatus zau^nacio4sapuIces priekšsēdis. Dub-^^^ to
©Attieksmē uz miera nokārtoju- jiem arābu apgabaliem. Konientē-
itr Pēc tam, kad nu federālā vai- brukuma dība un Ontario provinces parla- dāta
ments „sekmīgi apkarojuši" inflā- ".^^ ^ nazigos gaoijumos. i^omi- pieņēmumi, ka viņam varētu pie- par spīti Maskavai uzticīgo eks^ ^^^^^^^^ . „ . ^ ^ ... . .
dju ar krietniem personīgo algu revidē „esģime. gj^^. ^iptomāta posteni, šāl^trēnnstii arvien ato^
. . nes.likumus kopš 1965. gada, ie- ^ ^^m kad Dubčeks bija saņē- šībai ka viņš no centrālkomitejas sarkkā^^^^!^^^ Jeruzalemi,
bas satiksmes kontrolieri Bet šai 'IIST'» S tl^l^ d,.mta. biedra karti, :
df^ ^ '«Kopš Cechoslovakijas mmSMm^
dl kā parlamento - un konbro- atcelt vira tiesības pieprasīt zau- jas Dubfieks bija visas tautas elks ' TlIVSKAS ATnEKSIHBS
^^Ih^ZTTJ'ImZ «1™»" inilgu simbols, kas viņu pasar- AR ŽĪDIEM-
™nrJ^lZT.t«'vt„ ?lt ^^ii ''"fA^^^:. SSia no fiziskas noHl^Sd^nas,
jiem līdzek^em, aizkavējot jebkā-^^ d^^ . Vašingtona sāka meklēt despē- du hāidīgu ricību apstrīdētajās ter- ka ir gatavs sarunām ar Rietumvā-jas kontakta atjatmošariai ar Pe- ritorijās, Tālāk paredzēts noorga-ciļjaskancl^^ kmgu Jau pirms vairākiem mē-nizēt apgādi starptautiskajiem dro- dzības pamata". Ulbrichta pf as^ nešiem. Tagad kļuvis zinSms^ ka gjbas sargiem, kuri sākotiiēji pār- bās joprojām ir Austi-umvācijās at vēl pirms abu valstu diploniātis-» raudzītu ipieejuAkabaš līcim, de- zīšana tās pašreizējas robežās 1m
3^ prātastomJr dflt tiesUeta »koU/d^« k A. m.
stētu mierināt apzma, ka gaidāma- vcn^jae «umumo^u ļ»cuuy«o aux atu^^īaju izveiuuooiia^ » Neparastā gājienā nianā prasīta Izraēlas spēku a^ niimiiri atītfoiTTA^^^^ v«
jās nebiSšanās S taSlevJ. * Ontario valdības V^m^^^,^,^^!^^
ši apiņus un ražojua putojošu &ē-
VlsUeim
lētajiem pārstāvjiem nenāksies algu jautājumā seko ari Kanādas i/t^',!!"? ^l^'"^^"-«Īguma - ŖlnM
ciest: streika gadījumā parlamen- .biedrisko uz^mumu darbinieku r^S« S ^ dS. ^nSSt^S^.'^^^^^
\ta locekļus 20. decembri ērti mā- arodbiedrības CUPE Torontn"nn^ " /""""I* .''^"^ t?;"^"J«°" ^^^^^^^
ļrc o5,„V,?nō. « I -1 , T ''^°°''^^"°as k^vrus loronto no- postemm tomēr izraudzīja tikai bīskapu vēštijumā. Tas mums
3as aizvizinās bruņota speķu Ju- zare, pieprasot vairāk nekā 15.500 ^-rtĀm oTnām ^1m^^^^J.^.m^ pazu;io]umsnaca reize ar
4 ...j ^ , . - pēc Ugām un grūtām cīņām starp ^^u^
fī^l'l ^^^^ "° ^^"^^ ^''^^ Talēji radikālā un mērTnS novlr- dtoa iesSes izmaiņas prog.^Siias ^dīM
Z'"^ ^Sr" algu paaugstinājumu ,50% ,iena komtlnistiem. xamm^ a.'mūsU Sdu
rienu, kas bijis >,inod6rnā alus pro-liju. Iezīmējusies ari uzlabošanās totipš". Vācieši alus brūvēšaiiā var Pekuigas attieksmēs ar Dienvid- būt tikai isācējlv,. slaviju, kura jau 20 gadus bijusi ® [AŠVizplatijumaadmimstrāch k^^Si^" PeS' ItffSj5i^s ^^^^^ uzbrukumu mā^ |a^ zinātnieki izteikušies, ka būtu
^0°^- bažīties ka Pad s^^
,___ _ r bežstridiem dām bez redzama rezultāta. Ŗī-I^thems no KoluīnbiJ
konferencē CUPE pētijumu noza- piļsaviein principiem, katēgoris-ierosmātu^*"^^ paimus ļ * nas komunistu nodomi un ricība tātes izteicies amerikāņu ģeofiziku
^ Ontario likumu atjaunošanas direktors žilberts Levins iz- m atsakoties no jebkādas paškri- sociālajā, labklājības un izghti- Ķīniešu ^^^'^^^
komisija ieteikusi piešķirt laulātiem prasība nekādā za?ā ne- tikās, kuru komunisti šādos ga- bas laukā. Mācītāji un rabīni ar! šanā ar ārpasauli izvērtušies vi- Pekingas diplomāti tiekas ar jams notikums". Mēness tumšajā
... ... e^sot inflātīva un arodbiedrības rī- dījumos mēdz plaši praktizēt. piedaKtos Uturģiskos dievkalpoju-sāi plaši.
pāriem iiesioas vienam otru lesu- čībā vainoja Vietnamas karu un Dubčeks par sūtni Turcijā iecelts mķjs un aizlūgumos pa^ mieru Dinešs Smģs norā^jis uz Pekin- prese nebeidz vērst uzbrukumus pēc, lai atomradiācija nevērstos
dzēt tiesā īpašuma tM)jāšaaas, uz- „cēloņus ASV"! ar pK>zid<anfca Svobodae rikc^- m mm femMem mērķiem. gas (alastiigo noatftju pr«t Jaundē- pret ASV preaidentu Niksonu... pret zemi, bet citām planSttra,