i
■
O <V «r> A ^ ^ .«t^rfc
.RIS
ncrstou Blvd. daktors Krišs tālr. 766.22r>l.
ol. Nei:ilieto-.pnkaļ, jā pie-pasla kupons kstitajos rak-
un - ne katra
sludinājumu slejas telpu.
^•^nnās U7 3 ga-locekļiem iz-cn!)iirō-i. 0.. jjr.
Mincvu. kreditko--■K'i revTzīļ^.s ķo-kas visi liļjuši'
l}fi/ šim.
Kara norisinā-'in Inbā saskaņā, 'Klas. godināja' 9; ii-iir.u.^os kredit'. ^ B.' Valta, A. ic ī!n A. Tālberga ■ r .^<ipiucos dalīb-I ar.pīrāciziņicm, j^ļ*--;'-'-■ „•' :
■ -
drand Rnpidos • .i'otics :i3 dalīb-;
i-i viešu bicdr; :.t .J.. Sproqis, pro---•-i'^^ Apv-icnības i/,:, vispārēju
0 j.aā:\ darbi- : pif- vpikumiein,
•'crērn. kura.s- nav: kā ; nrš-. deva ie-i:''- !in grūtībās, p!-<'c'-^'i pArpkata; iojimru>.- yē! , snie-' ""•rūM-. par sābied-\ Balodis, ^rtu .M. Jansons," k'?;. '.!:irbu 0..
.'.-'(/tmā A;-^'Vj >i'';:ia par vi-, >nc:nāin izteikt' 'lariļinif'kiem, . '.-i^'ii dzīvas, iz-U'i'in.āilhai par to, 0- i);:iidusie« paša nās ,<^īkumiem,' - 'jijitu. letei--: pārsKatiis. pēc apkārtrakstarn.. 7 s::)uici-, lai ik-nckš /ir tiem ie-' J.iiinīov paliktu ti-Sapulcc ari norā-āi "'^.■^ budžeta iz-: 'a. lai tas
1 liinii; Visus pār-iniš ,5 Ipp.) -
ii7.(l;īvinā,ļis ma-i<:iM.ies. .Dodoties ' !>i"durknē, pie. iabii jp'padošos! . i'--'<iiicris. ierau- • '^'Mii Ernu, .kura
iia •Erna,:
k'^^i ~>ienīgi tik' ņ virniazo prom.;->■ atraksta-' .lAčii/.braue. Ad-.-li] imm vēstules kur nav minēts, t lav pastāstītu' ^alflīi. Tāpēe la-: lāsi." .pa.skaidro-: dīja un noskūp-
ei3atīkamo piesils.-•■ • . ■. gar sniega klā-nobraukto kilo--stacija vilciens i un -sagāja statņa.
au mēs satiksim ētTi !)alsī čukstē-'' nesāpr^^ta mātes 'icīai viņš vērās; pasmaida. Eļuva 0 psLta taču bija -
n- vilciens ripoja šoreiz jutās pa-ŗmāja to ievilkt
Par laimi Vaira i kurš laipni
g..- -i marts, lg.n'rs.
ziesias
. . PIECAS SKATES AR PAGĀTNES. UECĪBAM UN MŪSDIENU JAUNRADI KULTŪRAS DIENĀS ■ •
\ BOSTONĀ
Amerikas latviešu centrālajām tiem. R: Zariņa darbus bija savā- vukārt bija iekārtojis Leons Ru-kultūras dienām Bostonā 14. un 15. fcis numizmats Eižens Dzelzkalējs, maks, kurš nemitīgi rūpīgi seko, februān vērtīgas „piedevas" bija veltījot šim uzdevumam ļoti daudz cik latviešu grāmatu iznāk svešu-5 dažādas skates, kuras apmeklē- „aika.un neatlaidīga' darba,; lai sa- mā un Latvijā. Viņš sniedza pār-ir.ji spēja tikai pavirši aplūkot un meklētu bibliotēku vecajā' pērio- skatu par izdotajām grāmatām, at-izvērtēt, jo galveno vērību abās dikā izcilā grafiķa zīmētās iluš- zīstot aizvadīto gadu par raženu un (iionās veltīja „dzīvajam vārdam'' ti'ācijas, grāmatu zīmes, karikatū- sekmīgu. Salīdzinot ar 1968. gar—tam; ko teiks jaunie: Ainerikas ras un citu, visu pārfotografējot, du, kad sakarā ar Latvijas dibinā-koiitiņentā.uzaugušie latvieši, unkā Vi|am pašam ir plašs šī.izcilā lat- šanas 50 gadu atceri neparasti lie-viņu domas sijās un vērtēs vecā pa- viešu grafiķa kā cariskajai Krievi- la trimdā bija arī grāmatu raža, audze, kuŗa/pamazām arvien vai- jāi, tā neatkarīgajai Latvijai zī- 1969. gads nav daudz atpalicis, uz-
rāk paliek novērotājas lomā.
Nav šaubu, ka katrs mākslinieks, braucot ciemos pie attālākas kolo-nijas latviešiem, ved līdk rādīt da-bāko, kas viņam ir. Tā bija'arī 'ar Tālivalža Ķiķaukas gleznu skati, kura bija iekārtota Amerikas lat-
mēto pastmarku klāsts, bet viņa .rādot teicamus devumus visās grā-lielākaiš lepnums ir Zariņa „Latvju: matniecības nozarēs. Ļ.Rumaksmi-raksti" latviešu un franču 'valodā neja arī skaitļus par Latvijā izdo-ar greznām ilustrācijām! Uzrunā tajām grāmatām, konstatējot, ka E. Dzelzkalējs raksturoja R. Zari- to kopīgais lappušu skaits gan bijis ņa lielo karjeru Krievijas vērts- Māks nekā svešumā, bet attiek-papīru spiestuvē, kuru Viņš vadīja: sTnē uz romāniem trimdas^ rakst-
Valentine Hermane
VEĻU LAIKĀ
Pagājušā nakti Veļu mātes vārti Atvērās.
Pagājušās dienas Sapni atgriezās.
Soliem klusiem, Nedzirdamiem, Atnāca pie manis Ilgi neredzēti Mīli viesi sērst.
Qik dīvains Sapnis hija: Es savu dzīves ceļu Kā d,ziju Kamolā tinu.
Dzīves dziju. Kamolā tinu, Līdz atgriezos tur, Kur laimīga biju.
I
vinō,, f,„ti,i.s ■ -1. 20 gadu, izpelnoties Pārlzes/Beriī- nieki ir, tālu priekšā,^^k^^^
.r, It T ' ™ Vīnes atzinības diplomus, ki esam tikai neliela grupa salīdzi-
ienn r "nT l^"- '^'^^ 'tg™zics dzimtenē, nājumā ar tautu dzimtenē. Tas jo luras ciienu sākšanas DV namā , m t • i . . j
ntiipsinfioc A viņš uzņēmās Latvi as vērtspapīru spilgti liecma, ka mums ir ari dai -
uzS cilvēk f r L^t^i- ''^''^^ ^""'^^
1.Ciķauka bija izstādīji? arTTavas i-, -ākslas akadēmijā un dru- nav pak^^^^^^^ . - ^^^.^^^ ^^..^^ ^^^^ „ 3^,^ ont.,
grāmatas, tā ka ar šo skati, liekas, strādāja, lai restaurētu ori- kurus partija uzspiedusi literātiem ^^J^ J ,,cin,ļmā45« vipi^u Canada. žūriias komisiia. kurā
Miris Dzintan; Kiršteins
Varētu teikt, ka pēkšņi, klusi un am )utēt. nemanīti aizsaulē aizgājis kaŗavl- I atviešu rakstniecībā Dzintara ru dzīves tēlotājs Dzintars Kir- Kir šteina vārds parādījās vēlu, un šteins, kas pats bija otra pasaules viņa literārā darbība ilga tikai nekāra dalībnieks un kara invalids, daudz gadu, tomēr viņš paguva sa-Gik pēkšņi viņš parādījās mūsu rakstīt divas grāmatas „Kad rakstniecībā, tikpat pēkšņi viņš no lielgabali klusē" par latvieši,H ka-tās un reizē no dzīves aizgājis, ŗaviru dzīvi Dānijā pēc kara vētru Arī mūsu redakciju pārsteidza īsa apklusuma un Kaliet sirdjs ak-ziņa par šo skumjo notikumu Ņu-me:iī, brāļi" par latviešu karavīru jorkas latviešu laikrakstā. gai ;ām gūstekņu nometnē Cēdelge-
, Līdz pat savai nāvei Dzintars mā Par rakstnieku sēro dzīves-^Kiršteins .strādāja par grāmatve- biedre Edīte un il4 gadu vecā mei-di un par sirdi nekad nežēlojās, bet ta selga Lankasterā, Pensilvēnijā, 13. februārī pīkst. 3 rīta viņu;pār- kā arī Jau pieaugušā meita Inta steidza sirds lēkme, ķuŗas sekās Filadelfijā, rakstnieks aizgāja:mūžībā. Tā bijā ,. ■■. , piektdiena. Izrādās, ka piektdienas ^'^^^jējam veltīts svētbrīdis 16. un 13. datums Dz. Kiršteinam ir feb'uārī notika Grosa bēru namā liktenīgi brīži. Par to viņš bažīgi Lankasterā^ svētvārdus teicot māc. runāja vēl dienu pirms nāves, atce- A. Reinsonam, kas dienu vēlāk roties, ka piektdienā un 13. datu: rakļstnieku arī izvadīja pēdējā gai-
uz Miller.svilles menonītu kap-
mā pirms 25 gadiem viņam kara. tā
„IViazpuftniŗBa'' sabiedrisko darbu sacensība laukā-sadragāta kāja, kuru nācās sētļi.
Mazputniņš" jaunā- tāja paraksts Intai Purvai, 160
Žurnāls
bostonieši bija apmierināti, jo kopš
.r- i,5^tāiiem izsludinājis vienu Canada. žūrijas komisija, kurā ģinālos latviskos rakstus un tos pa- levzeme. Ilustrācijai referents vel 3iem lasītajiem _iz^^^ .„i.^.,.v.. nipH.iT^ip. mrv.n ««.hipAn^^^^^^^
I t;;„, -d^^; - 1 m • glābtu no zušanas. „Viņš bija Vid- "^i^^Ja t
1 .laņa Poriesa laika un viņa mak- „' t..
slas salona kļuvuši ne vien pai
.sleznu. cien
pircējiem
grūti atrast kādu,latviešu dzīvok-
to 2ešu srām^ gadu Ugu. sacensību sabiedriska-
to latviešu grāmatu skaitu, ? ,„ 4„ ]]0s no šāgada binieki, vērtējot iesūtītos aprak-
...vu. .e v.a par -f.^^^ zēns" r«umu kas iznā^^^^^ 1. marta līdz nākošā gada 28. feb- stus, vadīsies no darbu daudzu-
ionītājiem bet ari čakliem P''^^"^'" ^^^l^^^^^J^' 1 i - ^ l ^ T! ^ ruārim. Sacensība paredzēta di- ma, lieluma, grūtuma, ilguma,
n tādēļ Bostonā ITZ iekārtošanā asistēja jau- 500 brošūru, iespiestu uz shkta pa- g _ oriģinalitātes un līdzīgiem apsvē-
n, tadeļ Bostona bus pa- ^^^.^ ,^āks]iniek.s Gunārs Strau- pīra', kuras viegli novietot vienā l^'Zī^^^^l T 19 ..H„ nn verā- rumiem.
li, kurā'nebūtu kādas pašu māk-
mens.
plauktā, kaut tolaik padomijā dzīr voja ap 200.00a latviešu.
du vecajiem im 12 gadu un vecā-, riimiem.
kajiem . Uzvarētājiem, kā ziņo „Maz-
siinieku gleznas. Ari T. Kiķauka.= Ap.skatiiis šo izstādi, milsu glez- ' «5 žurnāls inlormē balvas pie- p«tnķš^ paredzē^^^ ļl'^f'z
i.s.ād. kupdommēja plikai, ap- niecība, belmeistars p™f. Augusts Pagājušā gadā izdotās grāmatas ^^r^ Zm:1^::^r^^ir^- ^l^mTZ.ļTZZ
meklēta.,, ,ogada.,a. turpat 10 dar- Annus .ztcieās: „Nep,ekrlt„ uzska- visu laiku saistīja interesentus. ^'"./S Su oiganizāci- dienām 1971. gadā Toronto, «ztu-
""■ ^"r-' <iaži pauž, ka Zariņš Kaut kuriozs, bet visvairāk apIO- .^^ ^raud^gs un citos' pasāku, rēšanās dažādās bērnu vasaras
mos, kaš; kalpo latviešu tautai, nometnēs u,c. Žurnāls lūdzis lāt-
imm rekotais KURZEMES VAKARS notiek 1970. gada 7. martā, pSkst. 8 vakarā
• ST..LAWRENeE CENTRĒ TOWN'HALL,' Front. St. East,'
blakus O'Keefe Centrē.
Piedalās Diždancis, Diždancītis, kokļu ansamblis Alsuaga un vokāls ansamblis Dainuvīte.
" Biļetes dabūjamas Daugavas Vanagu grāmatnīcā, Latviešu
namā Toronto; maksa $3.0o un $2.( biedriem $2.50 un $1.50.
' * ' . '' ■ ' ■ ' K * Tā-S draudzes
Scko.iošajās kultūras dienas jc- ^av bijis latvisks. Viņš ir latviešu kotā grāmata bija „amerikāņu" '
.^GKojosajas kultūrās: dienas ic- v"* "'J'-^ '"'''^ ^^""'"^'^^^^^^"^^^^^ tautai, nometnes u.c. zurnais luazis lai-
mčjās ar bagātīgu izstāžu pro- "Mākslinieks, pie tam liels, kaut valodā publicētā „Sex Songs of the gacJnsību' dalībniekiem līdz 1971. viešu organizācijas un sabied-
-ammu vēsturiskā DV nama di- ^''^^ ^^^^^^^ ^^J^ techmski aizgu- Ancient Letts". Kaut tā aplūkotāju , martam jāiesūta paša rību šo sacensību atbalstīt ar bal- Dziesmu svētki Kanādā n
7.1
gramm
0, bērniem puscena, LNJAK
vos ,stāvos, kuros pirms īpašuma
vumi no citām tautām!" Prof
nokļūšanas DV rokās skanēja „Ar •'^""^^'^ Pa-^tāstīja kādu gadīju
kaujas sauciGnicm uz lūpām" iļn ^"^^ līdz šim, liekas, vēl nav vai patiešām šī grāmata būs tā,
citas revolucionāru dziesmas ļ^ot ^^'^^^"^^ ^ad R. Zariņš pabei- kura pavērš ceļu.latviešu literātū-
.kalis Juris Kļaviņš runāja par lat- ^^'^^ Krievijas cara Nikolaja II rai uz angļu valodas pasauli? Bija
visko rotas lietu attīstību, sākot ar ^''^^tmarkas zīmējumu un tās izdo- skates apmeklētāji^ kas atzina, ka
nav vairs tā-
lāpiezīmē, ka dzejoļu krājums do-
,A. .sejās ievilināja smaidus, neviļus rakstīts apraksts pr veikto dar- vu piešķīrumiem, tā ka pagaidām K' Utvieši Kanādā šai laikā mēģi- māts tikai Oinara Heijama dzejas dīju-^^domās tomēr viesās, jautājums: ^ attiecīgā -pasākuma vadi- vēl visas' godalgas nav zināmas, nās darīt visu iespējamo, lai katram cienītājiem, uri eksemplāru skaits būs
viesim paliktu vislabākās atminas par mlzs. Tādēļ izdevums nebūs pārdo-
REDAKOJAI PIESŪTĪTI raksts latviešu zēniem un meite- J^^^'i^šu organizācijām, latviešu mū- šanā inīvienā latviešu grāmatnīcā un IZDEVUMI nēm visā pasaulē, februāra burt- 7-<ku, mākslu, viesmīlību un sirsnību.. piaeikumi šim izdevumam adresēja-
Lenin's Heritage" salokāms nīca, Jaunatnes literārās biedrī- Latvieši Kanādā domās par to, lai, mi tikai: „Greenwood Printers Ltd.,
riqro dzelz.s laikmetu ilustrēdams ^'^^^^'^ ar Romānovu dinasti- vajadzīga arī tāda literatūra kā 'ļi^i^i^^j^ karikatūru bloks ar 11 bas Ceļinieks' izdevums, atb. re- bez labām atmiņām, katrs sev nestu 218 Greenvvoōd Avenue, Toronto 8, krāsu diapozitīviem.-'^^''^^^ valdīšanas gadiem, cars Bokačio darbi, kuri visu parāda ^.ei^^ zīmējumiem kopīgas daktors Dr. L. Streips, 32 Ipp. līdzi arī kādu dāvanu vai pieminas Cfļnada. Jūsu savlaicīgam pietdiku-
roferālu . ar _____ ______
Juris Klaviņš. Latvijas neatkāri- P^^'^onīgi viņam par priekšzīmīgo bez vīģes lapas... Izstādītās has laikā pazīstams .'sportists un un.izcilo veikumu pasniedzis -mātas ar interesi-aplūkoja arī
gra- pastkartes formā sakarā ar Ļe- Dr, theol. Kārlis Bilzens, „Spre- lietu no loronto un Kanādas. mim sekos šī izd
^ Jie- nina 100 dzimšanas dienu izdevis diķu izlase", apgāda Vaidava iz- Valtera Ziediņa spiestuve „Green. Pieteikumam lūgts
ju;nam esmu iecerējis arī māksllnie-:
vulgrošnnas skolotājs kurš smagi ^^^i^Janta gredzenu. Pastmarku tuvieši Dr. šilbajoris, Dr. Micke- Latviešu nacionālais fonds Stok- devums 1969. gadā, 97 Ipp. wood Printers Ltd." šai laikā pare- dd iemaksai. Papildus dzejoļu krā-
ievainots otra pasaules 'kra''dī.'••^'^^^"^^ .-.tas ..bijis' .visai • neparasts vičus.: un citi, iegādājoties ALAs .'liolniā. ,,Jaunā Gaita" Nr. 76, rakstu dzējusi izdot persiešu liriķa. Omāra jui
nās. Grenciona un Bētiņa'vadībā gadījums, jo līdz tam uz Krievijas kultūras bii'oja izdoto skaņu pla- „Daugavas Vanagu. Mēneš- krājums kultūrai un brīvai do- Heijama dzejoļu krājumu. Omāra ka Gvido Brūvera tušas zīmējumu
svešumā izveidojies ievērojams Pastmarkām nekad nav bijuši ca- ti ai- Blaumaņa un Brigaderes dar- raksts" Nr. 1 (129). DV centrā- mai, jaunatnes apgāda Ceļinieks Heijama dzejoļus ilustrēs un izdeyu:_jnipi-parrOmara Heijama četrrin-
■ " ' ' ' ^ ^" — ......... ■ iāgyaldes izdevums Latvijas brī- izdeviims, atb. redaktors L.^^^Z^^
latviešu mākslinieks Gvido Brūveris, arjglii un spāņu valodā. §o zinu es ,ļiatvian Information Bulletin" Bseju pār Omāru Hcijamu raksta velētos beigt ar divi Andreja Kurcija
izdevuma prospekts, ts nepievienot nau-
>spcciāiisl.'; rotu kalšanā, piedalīda- • ^^^^^^""^'^ ar šo cara bu ieskaņojumiem mūsu aktieru
mies par lektoru arī Divrcizdivi "^arku izsaucis lielas diskusijas arī izpildījumā. Dāvanai lietuviešu vībai uri labākai nākotnei, Janvā- bergs, 64 Ipp.
nometnēs un latviešu skolās.^ šai ^^^^^^'^i'^ P^esē, jo kāds pasta ie- viesi no ALTS saņēma grāmatu ŗa un februāra bu.tnlca. atb. •'Latvian Ii , .
skate bija redzami mūsu dailam-it pielīdzinājis Die- „Latvijas ideja Amerikā", kuru redaktors V. Hazners, 80 Ipp. Nr. 1/70., Latvijas sutmecibas va- dzejmece Ingrida Vīksna. Krājumā atdzejojumiem:
stijuši 0 Akmentiņš un L „Mažpūtniņš" Nr. 134,: mēneš- šingtonā izdevums, 12 Ipp. , apm. 10 mākslinieka Gvido Brūvera ļ
nieku paiī jaunākie darbi agrāk atteicies apzīmogot šīs past- sarakstīj
neredzēti, liecinot par ne.nitīgu "^^'^^^^^ neaptraipītu cara se- Bērziņa. . progresu šai nozarē. Ja. zinām, ka--'" '* *
grafiku. Katra izdevuma lappuse ie-
spiesta divi krāsās. Dejoju krājumu
.... .. Grāmatu skatē ilgāku laiku uztu- nieks un fabrikas-strādnieks Lat- cātos ti^ kautas. je^pj^jj^ ^^^^gpļgģ^^^ģ'ļjgj^^ j^^^^
aņ Latvija, daiļamatnjeki vairas Skates laikā E. Dzelzkalējs mu- rējās arī literātūrvēsturriieksJ^ Ja mēs svešumā saņemam pagātni, raksta memuārus vai stu- ^ļ-m^ j^ŗgudzlti labākie techniskie
jesiradat gredzenos un citās rotās dināja uzrakstīt monogrāfiju par nis Bičolis, šis optimistiskais vīrs, un lasām Latvijas autora \larbus,. dē literatūru. Šai .skatē materiālu' ^pēki, kanādieši, svešus elementus, tad latviskās ro^ izcilo latviešu grafiķi R. Zariņu, kiiŗš pareģo vēl vismaz 10 spēcī-. var viņiem nevajadzētu prasīt, lai un avotu netrūka. No vēl dzīva^ tas kļūst it ka simbols, kas vieno jo līdz šim tādas trūkst. Mākslinie- gus gadus latviešu literatūrai sve- valdība atceļ ierobežojumus un jiem autoriem par šo skati priecā-lau-jcsii.s...-.sves.um9., ar ,.tēvzemi.^.Tā.. .ļ^a |-.piemiņas godināšanai viņš iz- šumā. Viņš ir krass pretstats kād- paVer vārtus svešumā izdotajām: tos publicists Arturs Kroders, jo ir-vērtību sargāšana, un ļai_ Dievs devis vairākas atceres aploksnes reizējam grāmatu izdevējam un grāmatām, lai arī tauta dzimtenē tajā bija redzamas divas, retas vi-■ dotu, ka ^mums - nepietrūktu šo vēr- Zariņa zīmējumiem : un nodevis literātam Jānim Kadilim, kurš, iz- varētu baudīt kopīgo kultūras man- ņa brošūras, izdotas 1919. un tinu radītāju. ļ. : rakstus amerikāņu filateUjas žu^^^^ : 1920. gadā, kuras maz izmantotas
., Bostonieši ar.latviešu izcilajam nāliem.nmŗi parādīsies: tuvākajā mistiski atzina, kā latviešu grā^ ,,Runā senās grāmatas, kuru au- mūsu vēsturnieku darbos. Par šo grafiķim prof. Richardam Zari- nākotnē. Jāsaka, ka-no šīs,.skates matniecībai.svešumā pienācis galsV tori pa lielākai daļai miruši.", —. skati jāsaka: lai visu izstādīto
1) Dari, ka tuvākais necieš no gudrības tavas. Savaldies arvien.. Neļaujies dusmām nekad. Ja tuvoties gribi tu galīgam mieram, Liktenim smaidi, kas sit, bet nesit, nevienam.
ņam veltīto 100. dzimšanas dienas runāja latviešu tautas pagātne, .spo- Latviešu trimdinieku dvēsele to- šādu apzīmējumu skatei no DV daudzmaz rūpīgāk apskatītu, va-
izslādi varēja iepazīties jau p^agā- ža kultūra, kuras atbalsis skan, arī mēr arī pēc 25 svešumā aizvadīta- apvienības Bostonā Ijibliōtēkas pla- jadzētu vairākas dienas^ jo tas nav
jušajā gadā, taču kultūras dienu Amerikas kontinentā. jiem gadiem vēl ir dzīva, bet — šajiem materiāliem bija izvēlēju- iespējams pāris: stundās kultūras
laikā tā bija citā iekārtojumā un Uz gara galda pagāju.šajā'gadā kad šīs skatē redzamās grāmatās šies bibliotekārs R. Lācis un L. dienu norišu starplaikos,
papildināta ar jauniem eksponā- izdoto latviešu grāniatu skati sa-- varēs lasīt arī nomāktais-kolchoz-Bērziņa. To redzot, visvairāk prie-. , Osvalds Akmentiņš
2) Tu nezivi, rīts ko tev dos. Pacenties laimīgs būt šodien. Vi7ikausu ņem, mēnesnīcā ej i [Sēsties un dzer, Atgādinot pats sev, ka rītu, varbūt, Mēness jau meklēs veltīgi tevi.
VaSters Ziediņš
mmm^ ..atkusnis s.^kas oktobr?" nī)'MA
(66. 'turpinājums)
tiniekam.
Liepaskalns beidzot saņēmās. Viņa sejii atkal klā,-;ja laipnības maska:
„Redziet, Liepas kungs-" mājastēvs turpināja, ,gūs esat izglītots un apdāvināts; cilvēks ar raksturu, mo-rāliski nevainojams. Es nekad neesmu domājisj ka jums jākļūst par savias pārliecības renegātu, pat savas tautas nodevēju. Nodevējjisneceno augstu ne pretinieki, ne draugi. Tikai jums jāsaprot viens: es im jūsu tēvs, mēs nedzīvojam tajā pašā vidē, kur jūs. Mums, lai dzīvotu, ir jāmeklē kompromiss, jāiet līkloču ceļš, jāsaskaņo individuālās un sabiedrības intereses, netaujājot, cik plašas masas šī sabiedrība pārstāv.. Tā nav pielaikošanās, atkāpšanās no uzskatiem, bet vienkārša taktika. Jūs pats zināt, ka, nazi trinot^ nepareizā leņķī to pieliekot galodai, rodas pārasmens. .Es zinu, cik mtaksā pārasmens: desmit gadu, divdesmit gadu, divdesmit piecus gadus tālajos Sibirijas ziemeļos pie sapuvušiem kartupeļiem %n no sprāgoņām vārītas viras.'Jūsu tēvs to vairs neizlurēln; šaubos, vai es to izturētu. Vai jūs zināt, ko nozīmē totālā baiļu atraosfaira, kas ilgst gadiem, desmit g;adiem, • ilgst vi-
nākurai. Kā. spēsit palīdzēt manam tēvam, kas citu
■ ■■. Imants Liepa raudzījās runātājā un minēja^ ar ko. nfeko nevēlas, vismaz es pieņemu, kā tikai mūsu tautai
viņain darīšana ^ ar veiklu ļaktieri vai ķeceri, kurš tādas jDašas priekšrocības un tiesības kā citām tautām,
gļēvulības dēļ nespēj savu ķecerību atklāti apliecināt, laļ kādas rases tās būtu. Protams, tap nevar saskanēt^
bet starp četrām sienām runā. vienu un sabiedrībā ot- ar jūsu lielās impērijas interesēmj ne ar tas ideoloģi-
nr.A-ai tas ir abinieks, vai arī tikai ūdenī iekritis gaŗ- ju. Kā, pēc jūsu ieskatiem, atklāti rimūjot, mēs tik-
au.'sis, kas visiem spēkiem vēlas nolcļūt krastā, kaut r,im pāri šīm aizām? Man nav nekādas vēlēšanās Sagā-
ar slapju kažoku? dāt jaunus upurus jūsu drošības iestādēm..." : . .
„Jūs runājat par latviešu sadarbību, latviešu ko- Imants Liepa raudzījās savam pretiniekam tieši Iešanās, kā tikai izdzīvot, par katru cenu izdzīvot, pīgo likteni," Imants atbildēja. „Es tam piekrītu. Ti- sejā. Nekas tik labi neatbruņo divkosību kā atklāti ^^^^^ aizmet prom pēdējās morāles draizas, sāk tieet kai — cik plašas robežas iespējamas šādai sadarbī- jautājumi. ^''^^i^- veselais saprāts nepieņem. Par spīti visam, bai? Kas tās nosprauijlTs? Es nevēlos iesaistīties pa- Iestājās klusums. Bija dzirdami tikai abu vīriešu ^« ^^^^^^^ pūlējies jums, palīdzēt, sagādāt jums necerē sākumos, nezinādams, kas aiz tiem stāv un kā laba satrauktie elpas vilcieni. Liepaskalns nedrīkstēja attic iecerēti. Jūs atziiļāties, ka esat ierēdnis. Ko nozī- klāt pilnīgi savu seju," bet ilgāk ar pusatklātību ne-mč glābt jūs un palīdzpt manain tēvam?! Nezinot sīk- pietika. Neviens šaja brīdī viņam uevarēja dot pado-daļas, varu nākt uz aplamām domām, varbūt pat no- mu, kā kalpot reizē diviem kungiem — savai sirds-kļūt pie aizdomām. Teorētisln es visui to pieņemu, apziņai un savam zvērestam, kas dots impērijas dro-~ ko jās tikko teicāt. Bet teorija ir viena un dzīves šības iestādēm. Viņš skaidri zināja, kas draud par īstenība cita lieta. Mēs nevaram anullēt līgumus, ku- zvēresta laušanu, bet nevarēja iedomāties, kas draud ŗi pamatā pašreizējiem spēka un nespēka samēriem Ei- par noziegumiem pret sirdsapziņu. Lielā mērķa labā lopā un visā pasaulē. Ar drosmi vien nepietiek, vaja- drīkstēja atļauties daudz, bet viņam nebija lielu mēr-
metot, kāpa pret Venēcijas stikla lustrām. Viņš smaidīja, .tikko jaušami smaidīja." ;
„Neticīgais Toms... Mīļais Imant Liepa, katra neticība reiz pārvēršas ticībā, bet arī otrādi — no vislielākās ticības izviešas neticība. Kāds iemesls man jūs maldināt?'-'
Lēni piecēlies, Liepaskalns lieliem soļiem piegāja pie vidējām durvīm, kuras sedza bārkstains aizkars, plaši atvēra tās un lēnā balsī teica: ,,Biedri Liepa, jūsu dēls gaida!"
Aicinātājs raudzījās Imantā, tad paspēra soli sānis, jiarāva aizkara bārkstis, un uz sliekšņa parādījās kalsns vidēja auguma vīrietis sirmiem deniņiem, nogurušu, bet satrauktu seju. Rūpes ap viņa rauti bija ievilkušas dziļas rievas.
„Drošāk, drošāk [" Liepaskalns mudināja. „Laika n:av daudz. Tikai viena stunda ir mūsu rīcībā. Izmantojiet to lietderīgi. Būšu otrā istabā."
Viņi palika vieni..Iesirmais vīrs, it kā kavēdamies, tuvojās dēlam, nenolaizdams no tā acis. Imants uztrū-
kās kājās un sniedza tēvam pretim abas rokas. Nākošu" mūžu?' aivē?s^ prnLlm.'^beT'neg^^^^^^^ '^^^ ""^^'^'^ ^'''^ apkampa dēlu. Viņa acis kļuva vai-• cilvēcīgo seju, kļūst par dzīvnieku, kam nar citās vē- ^^g^^^s nodrebēja...
dzīga arī prasme rīkļoties katros apstākļos. īstenība ir ķu, tikai vēlēšanās eksistēt, turpināt laipošanu, jo tas ja nļu viss Liepaskalna teiktais ir patiesība? Viņš pie-
tāda, ka neviens visā pasaulē nav ieinteresēts, mazo bija vienīgais veids, kā*izdzīvot, Mazliet nodot, maz- lika! delnas pie pieres, tad pacēla galvu un. teica:
tautu liktenī, visas doktrīnas un filozofijas tikai operē liet runāt patiesību^.. - Bet tā cilvēka acis, kas raudzi- ^ļKatrā cilvēkā mīt neticīgais Toms. Mēs neticam,
ar lielajām tautām, lielajiem veikaliem un lielajiem jās viņā, gaidīja atbildi uz būtiskiem jautājumiem. ko lieesam paši savām rokām skāruši..." nodomiem, laiŗu painatā nav nekā cita kā niecība. Jūs Imants Liepa nojauta šo iekšējo cīņu. Taču viņam ļlndriķis Liepaskalns aizdedzināja cigareti, ievil-
esat kādas impērijas ierēdkit, kuru saista zināmi pie- nebija vēlēšanās palīdzēt strupceļā aokļuvušajam .pre- ka divus daiļus vilcienus un izpūta dūmus,'kuŗi, lokus
: : ,,ļ?|ds tu: esi izaudzis, tāds... ņeķad necerēju..." tēva balss aizlūza .«Atvases atigj nep^^
Viņš noskiļpstīja tēva vaigus un pieri. Neredzamā tn izdevību, pie tam pats riskējot bezgala daudz, ^iena, .kura visu laiku šķīrusi, tālums, kas pūlējies at-Nebija viegli izgādāt šo satikšanos, sevišķi iegaumē- svešināt, bija panācis pretējo, jbt jūsu tēv,a pagātni, bet neiespējamais ir noticis. . , ^
Jūsu tēvs ir šeitl... ^ «Neiespējamais, mans dēlS; ir noticis, kaut vēl ne-
T . . V.' - . m. • ^^^u šī neiespējamā cenu. Nekas mums nepienākas bez
Imants pie siem vārdiem sastinga.- Ticet vai ne- , ^ \,r,^s^ «ns«.ļ„ • • i t> •
A7 • i- 1," 1 «v, - . ,M V • - • sviedriem, bez rupem, bet pašreiz ir vienalga. Par
ticet? Vai ta bija velnišķīga izlikšanās, var ari, vai ^^^^^^^^ ^J^^ ,.A„p.
arī..
nekad nesasniedzamais. Vai patiesi vislielākā nežēlība spēj .kādreiz uz brīdi parādīt savu cilvēcīgo seju? Un
vienu stundu varu atdot savu atlikušo mūžu!" viņa
Tēvs, ilgi gaidītais, slepenās d.omās^ sauktais, ^^^ļ^^ satraukumā atkal aiztoa.
Dēls izraisījās no.tēva apkampieniem. Viņš apzinājās, ka jārunā ar prātu.
„Sēdies tacu. Būsi noguris no garā ceļojuma." «Ceļojums nebija tik garš, cik negaidīts," atbildēja tēvs, atlaizdamies dūnām popētajā spilvenā, kas klāja atzveltni un sēdekli.
(Turpinājums sekos)