Mag. philos. etphil. Ludvigs Viks, TLTA skolotāju praktiskā semināra v
Latviešu
Esam jau ilgu laiku sveSumā. par vājajām sekmēm uzveļ jā^- sisllmitiskamr b^t — un šai laikā notikusi un notiek, mū- viešu skolai. Tā rodas pārSktti- ~ mērķtiecīgām. Visam skblas kurā viņi tejūtas. Ārkārtīgi IVIi-su tautas paaudžiļ maiņa, kura tiska nostāja' pret latvi^u skolu, darbam jābūt pakļautam vienam rigi jau bērnu dārzā ūn pamat-ienes jaunus strāvojumus mūsu neuzticība tai. Tas padara Skolo- mērķim ^ b^ņu pakāpeniskai ie- sMas jāunSkajSs klaSŠš viāesh sabiedriskajā dzīvē, bet ienes ari tāju pašaizliedzīgo darbu vēl grū- audzināšanai dzimtajā valoda un uzskates līdzekļiem ierosināt bēr-radikālas pamainās pašreizējās taku, ārda skolas dzīves ritmu, latviskajā dzīves ziņā. Tas ir se- nu iejūtu džimtajk valttd^ Uii tāu-latviešu jaunatnes, ka« augusi Skola bieži zaudē kontaktu ar sa- višķi svarīgi pašreizējos apstSk- tas leģendārajā pagātnē. Ar to svešā kultūrā,, apkārtējās dzīves biedrību, un sabiedrība to pietie- ļos, kad mūsu tautai dzimtenē mēs aktivizēsim b^rnu iēkŠ^jo izpratnē un vērtējumā. Daļa jau- kami vairs neatbalsta, pat igno- draud daudzveidīgs genocīds* bet dzīvi un ievadīsim to latviskas natnes atUešlnās no savas tautas rē. Rodas nenormāls s^vokliš. mums—r asimilācija. Tādēļ jāda- audzināšanas gultnē. Konkfētiētn un pamazām zūd tai. To vilina un Neapzinīgie skolēni to izjūt un ra viss iespējamais, lai ievadītu faktiem -šī mērķa sasniegšanā ma-i aizrauj šveāas kultūras strāvoju^ cenšas situāciju izmantot savā mūsu bērnus latviskajā audzlnli- za nozīme, galvenais ir gleznains mi. - labā. šans gultnē. Šis mērķis noteic tēlojums.
T i . .L, , * T 1 1 : . latviešu skolas darba virzienu.
JLatviešu orgamijācijas pārsva- Arī skolai jāuzņemas sava vai- ^ķj^^bvi viela jāsašaurina bet rei- Pamatskolas jaunākajās klasls ra ir vecāku gadagājumu tautie- nas daļa. Skola bieži nespēj se- ^^^^to iāpadzilina Mācāmās vie ^^^^Šjas šķirot atsevišķus mācīsi, tāpat arī draudzēs. Vidējās un kot straujajām PSrņiaiņām lat- .^^gj^. .-^^^^ ^^^^^ j . bu prlekrmetus; jārīkojas pēc ap-jaunākās paaudzes l'pārstavji ne viešu sabifedriskajā dzīvē un reize ^^<^:ļ^^^j^ ^jg^^ gķai^jŗ^ ^p^jj,^. vienotās mlujības principiem un labprāt iefcļalijas sabiedriskajā ar to jaunatnes nostājai pret vi- ^^g^^. mazatnes metodēm. Arī vecākajos pamatsko-
darbā, bet labprāt to kri^zē. Arī su latvisko. Skolu iekārta pēc ne- ^ / 1as klasēs atsevišķi mācību
jaunieši, kari beiguši latvtešusko- atkarīgās Latvijas skolu parauga B€i:m nepazīst mūsu dzimteni» priekšmeti j^akļauj vienām mēr-1as,.bieži izvairās no pienākumiem vairs gluži neatbilst tagadnes kufa mums tik mīļa un dSrga. ķim ~ bērriii ieaudzin&Šanal džim-pret savu tautu. Maz ir bērnu, ku- paidagoģijas prasībām. Kaut Lat- Tā viņiem vēl jāmācās pazīt un tajā valodU un latviskajā džtveš ŗi labprāitigi apmeklē latvi^u vijasskolu sistēma un iekSrta bija vel jāiemīl. TādSļ sākum'ā māciv ziņa.Ai ifeāudzināšļajiu fes saprotu skolu, LiļBlākā daļa nāk latviešu priekšzīmīgi izveidota, tomēr tas basvi^lajS^ņem no bSmi<8m tuvfes, bērnu iekšējās dzīves aktīvissēša-skolā, vecā-ku pamudināti, vai — bija vairāk nekš priekš 25 ga- pazīstamās un viegli uztveŗamlTs nu vēlamajā virzieni Faktu ielai satiktu ^savus draugus un pa- diem un pavisam citos dzīves ap- vides. Vēlāk jāierosina un jāizkopj mācīšana jāsamazina līdz mini-
iiīiiriiiir iriiiri
Nora Valtere
gru|}li^nia^ niiērķtiecigu ainu un tllii ciklos. Piemēramj pasaku varonis ir aktīvs cīņā par kādu cēlu mSfķi, latviešu zemnieka augstākais tikums ir darbs, darba ti. kums cildināts daudzos mūsu literatūras tēlos, darbā celta un veidota arī brīvā Latvija. Aktīvitā-tes, darba, censonības ideja vijas cauri visai mūsu tautas dzīvei, tā iedzīvināta daudzos literāros tēlos un ainās. Aktivitātes visspilgtāk izpaužas varoņu darbos.
LATVIJA
22. N-ES. TREŠDIENA, 1970. GADA 25. MARTS
GALVENA ESDASOIJIA TORONTO AibildisAis redaktors — Alfrēda Vinielg, 508 Palmerston BIvd. Torohto- m, Ont.; iSlr. 531-4533. Vietējo xiņn redaitore Krišs Sidars, 34 f a&idesia Gardefis, Toronto 325, Oni; tālr. 766-2261. Redakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības Īsināt. Neizlietotos manuskriptus neuzgfebā, bet uz vēlēšanos sūta atpakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personīgs ieskats un ne katiīi g«d!3umā atbilst ari redakdlJ66 viedoklim.
Abonēšama maksa Kasiad&on ASV — par mēnesi $2.00. 3 mēn. $5.50. 6 mēn. $10.00, 1 gadu $18.00. Atš-vlgka numura cenā 25 centi. Sludinājumu maksa: sludinājumu dajā $2.20, bet tekstā $4.20 - $8.40 par 1 collas slejas tolpu
priecātos ar tiem. Mācības maz stākļos. Latvijas skolās reti bija viijiu iztēle, kura bērnos tik dzīva. mam. Fakti viegli parislīd pāri viņus interesē, tās pat ierosina vērojama tapšīchiskā pretestilia Večkku dzimtene bērnam ir le- bērnu apziņai un ātri aizmirstai, vienaldzību, nepatiku pret visu sistemātiskam iskolas darbam, ^enda. To viņi var skatīt tikai sa- Neaizmirstais toties vi^a, kttŗa latvisko. kas tik bieži vēi-ojama latviešu vā iztēlē. Dzimtenes leģenda jā- modinSjusi un rosinājusi bīrnu
Saprotams, teiktais neattiecas skolās svešumā, šāda psīchiska padara pēc' iespējas interesanta iekSējo aktīvit^ti, bijusi Viņiem ķi pamatskolas un ģimnāzijas ve- pretestība skolēnos un viņu ne- un krāšņa. Bērnus interesē raibi interesanta. Tāda viela iir kottkrē-cākajās klasēs. Gadās pat vērot gātīvā nostāja pret skolas darbu notikumi un varoņi. Tādu mūsu tās, gleznainās ainās un tSli, kuri naidīgu nostāju, jo latviešu sko- ļoti kaitē latvietības saglabāšanai pasakās, literāros.darbos un v^- misās bērna, fantāzija un neUfek la zēnus un meitenes atrauj no svešumā un padara latviešu sko- turē netrūkst. Arī mūsu brīvības veido viņa raksturu. Šie tēli ie-citām patīkamākam nodarbībām lu darbu arvien māzSk produktī- cīņas un to varoņi, dzīve ne^tka- kļauj sēVIzinlmu ideju un ti&u-un izpriecām. Skolas disciplīnu vu. rīgajā Latvijā bērniem ir leģen-miskāš apziņas normas. Tfe sa-
bieži traucē skolēnu sarunas ar
biedriem stundu laM, bet skolas mazākais lerobe-
kārtibas noteikumi prasa pašsa- 'f*t", f
valdišanos. Tas, protams, skoK «^"'Vf".''?-
niera nepaiJk. Rezultāts skol5ni ^•f"fi!f ^^^i^ Jl'
sevi noslēdzas un uzskata skolas ^ff ™ latviskajā dznres ziņa.
darbu par neUkamu traucējumu P^^^izējā skola to sp6J tikaj ma-
savai tieksiiei pēc ViecSm un »^ retfe vidSjSs
vaļīgas dzlTOS. "» jaunās paajidzesiļmenēs bārni
Saprotams, teiktais neattiecas ™f ™ ^ļ!*' uz visiem skolēniem, b'et toin& f^^ P'^! !" uz lielu daļu no tiem. Ja skoK- P'** '° nam sistemātiskais skolas darbs ^""^'''''l*^™»^.''*^* neobligātā skolā nepatīk, viņu ne- f'"^'"j' " ^«P»'!-' ™ saista, tad ir tikai dabīgi, ka viņš mazatnes, nonāk sve-no tā novēršas un cenšas, kur "'^^^ nevēlamajā ietekmē, vien iespējams, noļ tā izvairīties. Lai šādu parādību novērstu, Neobligāto latviešu skolu audzēk- latviešu bērni jau A gadu vecumā ņi, sevišķi pirmajās stundās, kār- būtu jāsūta 5 dienu bērnu dārzos, tīgi neapmeklē, šāda nostāja no kur viņi dažādās" rotaļās un no-skolēnu puses padara viņu sko- darbībās vingrinātos praktiskajā 1as darbu paviršu, pat nesekmī- sarunu vaJōdS. šādus bērnu dārt. gu.^ Pabeid;^s' neobligāto latviešu zus varētu i^^tofc-'draudžu vai skolu, viens otrs jaunietis no lat- sabiedrisko lēku telpās. Protams, viešu sabiedrības novēršas, šāda šādam nolūkam vajadzīgi līdzek-parādība vērojama diezgan bieži |i, bet to jau vidējās un jaunās un stipri kaitē latvietības sagla- paaudzes vecākiem, kuri materi-bāšanai svešumā. Ar to ari dau- āli labi situēti, netrūkst. Trūkst dzi vecāki attaisno savu nevēlē- gan labas gribas un šSdas "rīcības šanos sūtīt bērnus latviešu sko- nozīmes izpratnes sāvn bērnu ielā. ' audzināšanā latviskajā pasaulē un
Kas vainīgs raksturotajās nevē- viņu rakstura veidošanā. Pro-
lamajās parādībās latviešu sko- tams, jau bērnu dārzS sarādīsies '
lu darbā? Skolotāji vaino vacā- bērni ar dalādu dzimtās valodas
kus, vecāki'vaino skolu. Vaina to- prasmi. Tie jāizSķiŗo pēc valo-
mēr meklējama kā vienos, tā ot- das prasmes atsevišķās grupās,
ros. Nan daudz vecāku, pa-. Bārnu dānā vadM] pro-
līdz skolai ievadīt bērnus latvis- fesionālai bērndārzniecfei, bet vi-
kajā pasaulē. Daukās ģimenēs ņas palīdzes varētu būt bērnu mā-
bērniem maz iespēju praktizēties tes.
savā dzimtajā valodā. Atbildību Skolas darbam jābūt ne tikai
ED; keisa latviešu valodas KUT» (24)
,.. iekritia aprātā...
§aiile krievu māksla tuvojas norietam
Krievu tautai liktenis nav piešķī- meklējis dažādus Maskavas teāt- dvēseles techniku (izņēmums biris spējas politiskajā un saimnie- ^is. Viņš stāsta, ka slavenais ja divas Ulanovas skolnieces), ve- .
1 t- T% « 1^,^ Maskavas Dailes Teātris, pie ku- co baletu uzvedumi pilnīgi nove-
ciskajā lauka. Despotisms valdī- ^ŗ^^l^ ^^^^^^ '^^^^ ^.^^gj^^ j^^^^adītie bez jebkā-
ja Krievijā jau caru laikS, bet vel g^j^ ^^j^.^ dabūtu ieejas kar- das mākslinieciskas fantāzijas palielāks, despotisms valda tagad. ^ ^^^^ ^ pustukšs, jo nav ne zīmēm. , Tauta dfcIVoja trūkumā'caru lai- .ij^eru ne interesantu uz- i ' . kā un ar! tagad. Taču ari preti- iTl ^^^^resantu uz- ^^^^.^^^ ^.^ ^.^^
nieki, nevarēja noliegt krievu ' šim tika slavētas. Londonā un ci-
mākslinieciskās spējas ~ viņu sa- Izslavinātais Maskavas Lielais tās .Britanijas pilsētās tagad izrā-
shiēigumus mūzikā, baletā, teātrī, teātris nesen veselu mēnesi vieso- izreklamētā filma „Kaŗš Mn
šo bagāto mantojumu padoinju parizs _ ar milzīgu nersonā- ^^""^ '^^^^^^^^
vara saņēma no cara valdības, f Z l ZTn^Tt divos vakaros (kopsummā 7
bet nav pratusi to saglabāt. Vecā ™fl,^\lT "°
lielo mākslinieku paaudze ir izmi- !f^f?" -J . «fl uit! of ^^^^"^ ^^"^^ P"^^"^^'
rusi, bet tās vietā nav stājušies ^^^f' L^'f ^"^^^ iT^t «ņemšana Uga 5 gadus. Režisors
jauni iieli talanti. Nepieciešams sauksmes. Britu prese hdzšim varēja izmantot 30 ievērojamākās
noUkums talanta atti^stibai ir labvēlīga -krievu jj^j^^^ skatuves un filmzvaigznes. a^lrapk^rS vid!^» '^K'^'f « bet Borodinas kaujas Ltos
kulttiras llmēHis, bet to nevar sa- '!f'"^..^^^^^^^ ^^O.OOO karavīru. Par spīti šiem
sniegt ar politiskas propagandas ''if' f'ItJ JIT ^^^'^
Ut^i^tūru un „sarkanajiem stū- ^^t^mais mūzik^ kri iķis Hei- ^ i^p^ekš minētajam britu mū-rIMem". SJzelzs aizkars ir norobe- "'^^ ' '^^'^ ārkārtīgi skarbu at- ^^^^^ kritiķim jāsaka, ka filmā iz-2ojis krievu mMu no maksli- fj. v^^^^^^^f ? "^^^^^^^ paužas naturālisms, apvienot,s ar
nieku meklējumiem un veiku- T T ^^^^lismu un dažādu lētu ofektu
miem Rietumos, 1>et partijas dik- f ' f Jf*!ļ'j meklēšanu. Režisors nav šķiro-
t^ts ir važas, kuras ierobežo brī- uzvedumos sludināta re- nomāna sniegto materiālu, at-
vu mākslas attīstību. visrupjākais nat^- ^^gtot sīkumus, kuri nav svariņi
ralisms, apvienots ar novecoju- ^^^^^^ darbībai un personu rak-Par krievu mākslas norietu lie- šos un lētu -teātrāUsmu. Viņam g^urošanai. Tādēļ filma atstāj sa-cina fakti. Vispirms jfemin ziņas, licies, ka nokļuvis mūmiju un sa- raustītu iespaidu: skatītāji, kuri kuras n^k no pašas Pad. savieni- stingušas rutīnas pasaulē, kurā naV lasījuši romānu, nevar pat .sa-bas. kāds labs pirmsrevolūcijas, veselas paaudzes laikā nav iespie- prast atsevišķu ainu kopsakaru. Ptepils (Ļeņingradas) pazinējs, dusies īstas un dzīvas mākslinie- Nebeidzami gari iin vienmulīgi ir kuŗž agitk jūsmoja par Šīs pilsē- ciskas izdomas elpa. Britu kriti- jj^uju skati: Borodinas kauja, kā tas mlkhlas dzīvi, stilsta par sa- ķa vērtējumā Maskavas Lielajā j-eica blakussēdētājs, ilgusi viēm nesen gūtajiem iespaidiem, teātrī māksla ir Ierēdņu, ne īstu 15 minūšu! Abi galvenie vard-iK&dreiz slaveni Marijas opera mākslinieku rokās. Pie tam kriti- j^ļ neizteiksmīgi savās lomās ļieņingradā, ku'ŗā savā laikā ķis noklausījies īsti krieviskas Aristokrātiskais, 'atturīgais kŗiazs dziedāja ŠaļSpins, dejoja Pav- operas, piemēram, Musorgska Andrejs V.' Tichonova tēlojumā h-lova, KKarsavina uh citi, ta-N„Botfsu Godūnovu", Borodina ģ^j^g ijoifaing hedzlv.s l^av gad slēgta jau otru gadu „Kņazu Igoru" un citas. Angļu kri- bākg'ari Pjērs, kuru tēlo pats re-— it kā remontu dēļ (stipri il- tikls nav saklausījis pat izcilu ^g^ŗ^ g^j^^gŗ^ļj^g^ļjet ^jegi pjgrs gi „biedriem" ieilgst šis remonts! balss materiālu krievu opei^ un romānā ir Ļeva Tolstoja filozofis-Varbūt šo operu slēgs pavisahi, lieto, piemēram, Mdu izteicienu: j^^^ meklējumu un ideju izteicējs lai koncentrētu visu Maskavā ua ,,.. .sieviešu lomas vienmēr ir va- jg^ uzņemšanā, kā reklāmē-sodītu stūrgalvīgos ļeņingradie- jākais punkts slavu dziedātāju pa- izlietotas veselas 23 tonnas šus, kuri līdz pat šim laikam pra- saulē..." Bet cara Krievijā bija gaujamā pulvera tad ir jāsaka, tuši Iespēju robežās saglabāt sa- izaugusi vesela virkne izcilu dzīe- ka šis pulveris ir izšauts veltīgi... vu īpato mākslas stilu? — Ref.) dStSju - sieviešu: Ņe^anova,
Vilšanās bijusi ari agrāk slavena- Kuzņecova, Lipkovskaja, čerkas- Pabeidzot rakstu, giibu pasvit-jā Aleksandra (drāmas) teātri: kaja un citas'.:.. rot. ka mākslui vienmēr verteju
tajā notikušo izrādi nevarēja at- ^ . bez politiskiem un nacionāliem
zīt pat par viduvēju kādreiz slavenā krievu ba-^ aizspriedumiem. Par krievu māk-
Ieta norietu pārliecinājos pati pa- šiu pagātnē esmu bijusi augstās Tādas pašas ziņas ir no „pasau- gājušā gada vasaras viesizrādēs domās, bet krievu māksla tagad. Ies centra" Maskavas. Kāds britu Londonā: nedisciplinēts kordeba- aefm redzot, tuvojas savam no-universitātes profesors, pēc tau- Iets, solist^^^^
tlbas 'krievs, ves'elu mēnesi ap- pārdzīvojumu ar akrobātisku bez- a. Au^enborga
TONUA KBiūEA
1 oreiz
^ '(7.1 turpinājums)
:^ Gruzīns joprojām sēdēja turpat un lēnām tulišo-.Ja savu.Todkas glāzi. Latviešu virsnieku naiHs un ņicināšaiia bija jūtama katrā viņu elpas vilcienā, liekot. atmosfair^i sabiezēt, liā grūti izkliedējamai miglai. Neviens nezināja Vairas paģibšanas īsto iemeslti, tāpēc jau tai pašā vakarā pilsētiņā ar vēja ātrumu "izplatījās visdažādākās baumas.
Nākošajā dienā poļitruks ieradās pie Vairas mājās. Viņa, nevienam nezinot, bija jau sasaiņojusi ceļa -somu katram gadījumam, taču izrādījās, ka gruzīns nav nācis viņu apcietināt. Nē, viņam patika kaķa rotaļāšanās % peli... Pēc dažām dienām no Maskavas ieradīsies vij;^ā sieva ar diviem bērniem. Vidiem še visi sveši, valodu neviens neprot. Vai Vaira nevarētu palīdzēt viņa sievai iegādāties piemērotas drēbes, parādīt iepirkšanās vietas, vispār — būt draudzīga?
Vaira raudzījās poļitrukā ar augošu p»retigu-mu. Viņi labi zināja, tikpat labi ka viņa pati, ka no-raidiga atbilde viņai-nozīmētu loāi vai lĀ^aJā gadījumā, cietumu. Viņam taču bija iH apcietināšanas pavēle!
Viņa vilcinājās, un gruzīns kļuva nepacietīgs. Kā Šī plūtokratu. virsnieka sieva, pati jau būdama ' ļoti neapskaužamā stāvoklī, vispār iedrošinājās vēl aicinājumu pārdomāt?
„Piedodiet, bet es nemaz nezinu, kurā veikalā kaut kas dabūjams. Visi taču gaņdriz. jau izpirkti. Bet Voentorgā (^rēbes ir zemas'kvalitātes," Vaira beidzot. atļ)ildēja. 1
, Poļitruks pats to zināja pāirāk labi/ka veikalos nekā vairs' nebija pali'cis, vismas krieviem, jo latvieši iepirkās „pa kluso'*.
^ „Jums ir divas dienas laika to pārdomāt," ne sevišķi laipni atteica nepatīkamais apmeklētājs, „Te nav nekā pārdomājama, biedri, jo darīšu, ko
veļu, izliekoties, ka tikko teikto satraukumā nemaz drīzāk Dtrādi. Jaunais pulka poļitruks Breū.snv> jm
nav dzirdējusi. Ataugā atvieglots nopfitās.
Ļeņmgradasbija pat ļoti draudzīgs. Jo vairāk .furi.s
„Vai šai Jietā varētu ko darīti" Vaira uztraukti eentās atcerēties labvēlīgus atgadījumus, jo vairāk
f.Q-iQ IViTon Ira Jliii»vo «aio'ROiirifio rviiīo ilr/\>«»R :tTJi,X i.;.:^ii...:«Lii„'St;^_ .1 - • • 1 i ___ -11.
jautāja „Man bail, ka Juris neierauga mūs kolā. Varat taču iedomāties, kādas tam var būt sekas.""
varēšu, ar lielāko prieku," Vaira meloja ar sm-aidu sejā, kas gruzīnam -lika justies 'Heērti. ^
„Kā to nokārtosim? Vai sieva lai atbrauc pie jums? Y'm arī jūs pie sievas?" viņš tomēr no-prasīja lietišķā
„Es mēģināšu jums palīdzēt," kareivja balsī skanēja samākslots nesvarigums un līdzjūtība. „Bet ta« gad man Jāiet." Atauga piecēlās, izgāja no dzīvoja,
viņš ņomienriājās, gandrīz aizmirstot mazo zīmiti ar pieciem vārdiem, no kuriem viens bija viņa.
fh-
„ ,,Kā jums izdevīgāk, biedre, man gluži vienalga," Vaira laipni ātteiea.
Šāda atbilde nemaz neiederējās poļitrukā plānos. „Faldies," viņš īsi noteica un aizbrauca.
Mds no Jura rotas kareivjiem bija pulka komisāra uzticības persona.'.Viņš ziņoja ne tikai par „n6de-vejiem" latviešu karavīru vidū un viņu sievām, ja tās •dzīvoja šai pilsētiņā, bet arī par pašiem krieviem. Kareivim Ataugam ļoti bieži „gadījās" -gaŗāmbraucot iegriezties arī Vairas dzīvokli un „patērzēt". Ja viņa šo ciemošanos vienmēr pacieta kā nelāgas galvas sāpes, pēc gruzīna apmeklējuma Vaira skaitīja stundas, kad Ataū'ģa atkal iegriezīsies. Kareivis savu apciemojama laiku parasti iekārtoja starp lattnagu un vakariņām, kad Juļ-a nebija mājās. Arī tai dienā nebija ilgi jāgaid-a uz viņa ierašanos. Vaira izlikās sadusmota un sašutusi.
„Kas noticis?" arī tēlodams uztraukumu, kareivis Atauga jautāja.
„Es tiešām domāju, ka sarkanarmijas virsniekiem ir vairāk goda!" Vaira šķietamās dusmās atbildēja.
„Kā tā?" nemaz neslēpdams ziņkāri, ievaicājās Atauga.
„īedomājiēties, jūsu pulka politiskais vadītājs man uzbāžas ar saviem mīlestības piedāvājumiem i Es no viņa vienkārši nevaru tikt vaļā," Vaira meloja.
„Neuztraucieties, es šo lietu nokārtošu," pašapzinīgi noteica - jauneklis, bet tad aprāvās, atskāršot, ka sevi nodevis. " ^
Vaira piegāja pie kumodes, un sparīgi kārtoja
: .;Juri■ 'Vļ^^ ļpagHezās pret vīriiy „tavu dā^ātn gau iu»uj«xet. atauga piccciua, i^gaja uu uzivoK|a, ^«^.^^veri arvieu turu zem spilvena! Neloloju nM^^ uzlēca divritenim un ar jauno ziņu steidzās -pie puto ^^^^^^s, taČu dzīvu viņi mani nedabūs." komisāra. Pēc divām dienām pulkā ieradās jauns po- * ,
ļitruks, un Vaira l)ija atbrīvota no ^iepirkšanās pieiiā- wMdzu, sieviņ, nerunāsim pareto," Juris jiotrica
un piecēlās; no d^^ > y y/Lal)i, ;|a tu'^tavMi ;
-kūmiem", taču viss pārējais palika kā bijis — bailes neziņa,
Vaira "atraisījās lao netīkamajām domām, pacēla galvu un centās.padzīt smagās domas. Juris bija pi^^^ nācis pie viņas ūn apsēdies līdzās. Domas par turpina- domās skaitīja: ko tomēr neatstājās.
„Y&i tev ar Dāvi nevajadzētu mainīt dzīvesvietu^ Šeit, pašā lidlauka malā, visi var redzēt un mērot katru tavu Boli," it kā viņas domas uzminējis, ierunājās Juris.
"Tsiču viņas domas šķitinājās kā nepārtraukta filmas lente, uzņemot visus pēdējā laika notikumus visreālākajā un nepievilcīgākajā gaismā. Jura un viņas apcietināšana bija tikai laika jautājums, tāpēc Vaira
:;]Ŗar>^Jm' ■fiieinu;^:l)ieyam;;!pa,teicos,^; ■ v
v:-:^::;;;.:;ļ/:#^ 'v-.-: ■
' ^^^^^: V^ Dāvi mii^
ja kā pašas mazlbērnu. Tā Vaira nolēma dēlēnu at-
„Tos soļus, kas man ejami, var skatīt un skaitīt ne ^ '^^^ J'?^'"~ ^^""^^'^"^ ^'^'^^ ^^^'^ P^^^^'^'
tikai-Atauga,, poļitruks un pulka komisārs, bet arī ^^^^^^^^^^^• • •
pats čekas priekšnieks! Astoņos rītā pēc "piena pie ^ • v , , . j . „
Balceriem, vienos pie vēstuļkastes pēc laikraksta se- ."^^"^^ ^?^^^^^ ^^^^ ^
šos vakarā uz slimnīcu pie Brāzmas kundzes, bet treš- ierunājas un nogāja pagrabā mazgāties.
dienās uz tirgu. Viss, kas viņiem atliek, ir tikai pie- Vaira piegāja pie ārdurvīm un tās atvēra. Gaisa
vilkt svītriņu, ka^ savas ikdienas gaitas esmu veikusi virmoja ķiršu un ceriņziedu smarža. Šogad pavasaris
pēc plāna un grafika..." bija iestājies neparasti vēlu, gandrīz jūnija vidū. Jau-
„Man tomēr ir pavisam ļauna priekšnojauta," Ju- ^^s augošās zāles svaigā elpa aicināja un sauca cii-
ris turpināja. „Nesriiu gluži drošs, bet šorīt poļitrukā vēkbētnus priecāties par atdzimušo Dieva radību,
istabā uz galda redzēju mazu zīmīti ar pieciem vār- t-ji i_ ^ •
diem, un viens no tiem bija mans..." Lidlauka.Vaira saskatīja divu krievu bumbvede-
Juria apskāva sievu un, vairs nespējot savaldīties^ .siluetus, kuri tumsā .izskatījās kā divi guloši vaļi.
atspieda galvu pret viņas plecu, lai slēptu apvaldītā ^^^J^^^ ^ t^'^^^a a1)gādināja jūras dzelmi, kurā nav
izmisuma elsas. ' sadzirdama ne mazākā skaņa no ārpuses. -Bet tad
Bēgt? Kurp? Kas uzņemsies rišfei slēpt dezertē- ^^^^ pārmab;ia, ka lika nodrebēt
jušu sarkanarmijas virsnieku? Līdz šim attieksmē uz ^^^«^^«^^^^a^aitt pilsētiņas iedzīvotājam.
sevi Juris vēl nebija jutis nekā konkrēti msdomiga, ^ (Turpinājums sekos)
i;
i
R
oman
ernests aistars „e1
Kad kādreiz gadījās ieskatīti amerikāņu plašām; tautas mas^ domātajos izdevumos „True Cc fessions" un ,,Red Book". ievei ju,^ ka šais ..patiesajos stāsto| daždažādās variācijās gandrīz izņēmuma bija apstrādāts vicl un tas pats sižets,.kura plān| gaužām vienkāršs un gauš ..nepatiess" : resp. varbūt til visārkārtigākajos .gadījumo.s domājams dzīvē. Tas ir šāds: r< nai, jaukai meitenei gadās bļ , numgodīgs. kluss, uzmanīgs mīļ tājs. Bet meitenes ceļu drīz knļ to pievilcīgs, taču nekrietns vir tis, - kas viņai ..sagroza galviļ Abi izbauda ..aizrautīgus priekuļ -- bet. kad viss iegūts, jaunekļ meiteni pamet. Kad viņ^ izi sums, posts un bezizeja vislieļ kā. kā glābējs eņģelis nāk atl pirmais mīlētājs. Tas ..saprot su un piedod visu", un meiteļ viņa rūpīgā aiwējā sāk ■,jauļ dzīvi".
Tieši šāds saturs ir Erne.'i Aistara jaunākajam romānj ,.Evita". Autors..saprotams, šī sižeta galvenajām un arīdažiļ blakus personām izraudzījis iļ viešus. Romāna notikumi. risii Čikāgā un tās apkārtnē. Evita jauna, jauka. meitene. Neiesi jams un neticams tomēr liel šīs godīgās, nevainīgās, bet ciļ di nemaz ne dumjās Evitas pil ' gais stulbums un apmātība atti( smē pret Kenu, kura nekauni donžuāniskais, tukši iedomīga un līdz nekrietnībai egoistiski dīkdieņa un sliņķa raksturs dzams ikvienā viņas solī un rīdi
Ja Kens Strūga ir īsts „drj ķis" no. cilvēka i tad viņa pretsj lētājs Jēkabs Silva notēlots g£ drīz ..necilvēcīgi labs, smalki tīgs, atturīgs, 'savaldīgs, pacļ tīgs... Strikti ņemot, Silva nļ gluži bez vainas Evitas nēlaiiļ ar Kenu, ar savu pārāk smal atturīgo raksturu, izņemot r( •ļoti vispārēju brīdinājuma frazīļ ,,Bet nebaidies! Nekas ļauns tj nenotiks, ja vien tu pati " if Ip.) — Silva nedara absolūti nel . lai Kenu no Evitas atvairītu Evitu paglābtu no veikla paveļ ja.,Bet šis jautājums ir citā plj snē.
Nevar, noliegt rakstnieka spļ interesanti, raiti-.un. dzīvi risii fabulu, bet it sevišķi spēju krā^ ni attēlot dzīvē novērotas dažādi cilvēku izdarības, piemēram, .1 ņu • svinības, jauniešu jārēšanos plosīšanos ezermalas peldvieļ ■jespaidīgi rakstnieks parādiļ hipiju sanāksmes un .viņu prieļ nesumus pagraba telpās, tāŗ vienmuļo darbu . pie mašīm plastikas formu fabrikā. "
Ar drošu roku zīmētas: arī māna personas. Jauks un dzi tēls ir mazais puisītis Kasparir tāpat Koklīte, hipiju dzejni^ Guss un citi. Saprotams, arī gļ venajām personām — Evitai.
(72. turpin
{^īlieričju no apbēiv iios svārkus, nzsōju uz baltriļ kājāis spīdoši zābaki." Paskat patiešām kungs. Kriša pats nieka madāmai acis izpletās, •formā. Es visu izdarīju kā kam skaidro. Bija tikai U']^ »'as'. Pa.ļaans, bet attapīgs. )ļ tājumu. šis mūsējiem trīs.' l reiba nemaz, kaut priekšnitļ pilliņu. Iedeva tīru spirtu, iJ tas, kā zostēviņš no ūden.^i.ti un runāja atkal. Tāds jauns.' ja redzēt — skolots. ■ Mani mājasmāti par cienīto kundzi Kunāt jfiu runāja daudz, beiļ saules nezāles esot žīdi uu'hļ rē, neizdibināju, ari ne, k^idiļ krimināls likās. Indriķis, tā .sadzēra ar visiem tubrālības jocīgus stāstus par vaņkām. •goda! Kur priekšnieks tādu i :gods godam. Nodomāju, kaii '•nest kā viņš. Mans priekšniļ jusi sakaru uzņemšana ar dzļ jau uzņemšana bija, bet -