jauna Kremļa uzbrukuma izeja
SPEOALRAISTS MTVUAI AMERIKĀ NO VAŠINGTONAS
V!n§ Jaū vaiiWš dienas turpi- vajadzību, bet līdz šim Kremlis vieta Maskava aiz Indoķīnas sSs Vašingtonas un Maskavas darbos nav licis manīt ne mazāko sacelto putekļu mākoņa, v^būt, sarunas par stratēģisko ieroču ie- drusciņu, ^ aiz šiem vārdiem gatavo: pasaulei pavissņi jaunu ipbežošanas nolīgumu. Diemžēl, stāv arī laba griba. pārsteigumu, skopie komunikē no Vīnes nedod Patiesībā Padomju savienība Tā pagājušajā nedēļā kāds Mi-lekādu pamatu ceribām, ka abas turpina vēl nepiedzīvotu bruņo- ami televīzijas raidītājs amarikā-pasaules lielvaras drīzumā varē- šanās programmas īstenošanu, ņiem atgSdinājĢ, ka austrumu un tu panīkt kādu vienošanos. Pēc Padomju savienībai tagad ir lie- rietumu konfrontācijas smagum-Niksona Kambodžas ' akcijas lākā zemūdeņu flote .pasaulē, punkts var drīz vien atrasties Kremļa delegācija Vīnē vairākas Katru gadu šo floti papildina 12 Amerikas kontinenta durvju dienas drudžaini iepirkās preču — 20 jaunas vienības. Padomju priekšā. Pieminētā rai(Etājā bija pilnajos Austrijas metropoles vei- saviembas ^starpkontinentālo ra- redzami kādā spāņu žurnālā Ku-kalos, un jau likās, ka tie ar pil- ķešu ieroču skaits jau tagad ir bā izdarītie uzņēmumi. SpSņu najiem čemodākem kāps vilcie- lielāks par Savienoto Valstu rīcī- žurnāla uzņēmumos militārā panā braucienam atpakaļ uz Mas- bā esošām. Neskatoties uz nolī- rādē Kubas diktatoram Fidelam kavu. Tomēr pēdējā brīdī pēc gurnu atturēties no izmēģināju- Kastro garām defilēja arī jaunā-Kremļa pavēles Maskavas delegā- miem apbruņot ar atomieročiem kā parauga ripojošās krievu ti izšķīrās par palikšanu Vīnē. satelītu zemes orbitā, apkārt pa- atomieroču platformas. SpSņu Amerikāņi par lielu pārsteigumu saulei jau lido 10 vai vairāk šādi avoti norāda, ka. Kremlis klusībā saņēma pat ielūgumu „pavadit Kremļa satelīti. esot Kubā ierīkojis arī slepenus dažas stundas pie glāzes tējas" Konfrontāc^a Vietnamā un visā Indoķīnā izbeigtos, ja Maskavas kuģi nepārtraukti nepiegādātu Hanojai ieročus un munīciju. Vidējos austrumos, pateicoties
Hanadas DV, LNJAK un LSm
Jaunatnes
padomju iznīcinātāju lidlaukus. Pentagons pagaidām atteicies ķb-raentēt Miaml raidītāja apgalvojumu, ka Padomju savienība Kubā sākusi izveidot priekštilta po-
1-j . «1.. ^ . . - 1 . zicijas eventuālam uzbrukumam knevu p^(i2ībaļ Egipte. īsa lai- J^^^^ tontinentam. Tas, to
Vīnes padomjuļ sūtniecībā, šais pāris stundās tējas vietā plūda šampanietis, un pie ledusaukstas vodkas un kaviāra krievi izlikās Kambodžas notikumus jau aiz-
^ , kā ir bijis iespējams dubultot sa-
^,Mēs esam par mietru. Mēs vu armiju di^iju skaitu. Krie-mm par sadarbošanos ar vi- su sūtniecību Adenā atbalsta tā sām mieru mīlošām^ tautām pa- dēvēto arābu tautas frontes kus-
saulē. Uzdzersim mieram!" pie- tibu Arabijas pussalā. Ar naudu ;;k;^ļrTerobrž7s; ^z^^^^^ ņemšanā deklarējuši padomju un i«:ocu pahdzību Maskava grib ^.^^ ^^^^^ ^^^^^ ^^^^ <5iPlomāti. nespiest britiem draudzīgas ^^^^^^^
i Omanas un Muskatas valdiTju gā- ^.^''^
„Ja mieru varētu radīt ar g^nu. Ja tas izdotos, tad Šīs eļļas skaistiem vārdiem un vodkas tos- bagātās arābu valstiņas būtu pirtiem, tad Vīnes sarunas varētu mais solis Maskavas kontroles ie-jau tagad uzskatīt par sekmīgā- gāšanai par bagātākiem eļļas ko konferenci pēc Otrā pasaules laukiem pasaulē.
porta svētki
1970. g. 6. yn 7. lūnlji
Āl^TUALAIS:
PROGRAMMA:
: Basketbola, vdejbds,vinresvikšanasim;š
sacensības.
Piedalīsies Kanādas un ASV latviešu sporta klubi.
iK Kanādas nacionālajā izstādē miem; Minētais jūras ceļš radījis šogad Karalienes Elizabetes pa- Kanādai jau 400 milj. dolāru parā-viljonā iekārtos lielāko narkotiku du un nesola nekā laba arī tuvāka-UD visu, kas ar to sakarā4zstādi jā nākotnē. Jūras ceļu pārvalde Kanādā. Izstādes vadība ar šo apņēmusies pārbaudīt visu lidzši-«upuri" zaudē ap 87.4000 dolāru nējo Sv. Labrenča jūras ceļa darbl-īres naudas, bet pārliecināta, ka bu, nodevu sistēmu un paredzamo tas tā vērts. Izstādi atbalsta un tirdzniecību un tad iesniegt priekš-organizē Padome pret drogu ļaun- likumus tā racionālākai: izmanto-prātīgu lietošanu, brīvprātīgo or- šana.
ganizācija, kas cenšas apkarot -jj^ Par savu nacionālistisko nostā-narkotiku i zplatīšanos jaunatnē, ju attieksmē uz Kanādas dabas Padomē vēlas rādīt dažādas narko- bagātību pārdošanu ārvalstīm, ti, (tikās un iepazīstināt ar to lietoša- ASV, ministrs J, Grīns saņēmis j nu medicīnā, kā arī ar ļaunumu, „veselu jūru"' atbalsta vēstuļu/ ķo narkotiku bezmēra lietošana sa- Grīns par kanādiešu atsaucību iegādā, . priecināts, kaut viņa kollēgās.par-^ iŗ Ministru prezidentam Trudo ie- lamentā varbūt nejūtas gluži ērti sniegts priekšlikums slēgt darbībai pār to, ka beidzot atradies polīti-Lašīnes kanāli, ap 8 jūdžu garo Sv. ķis, kas savas valsts intereses Labrenča jūras ceļa atzarojumu, stāda augstāk par lielā dienvidu; kas tek caur Montrealas rietu- kaimiņa vēlmēm, —ns
Kubai jau vairākus gadus bija dabs krievu raķetes, amerikāņu izlūkošanas dienestam bija zināms, šo zināmo raķešu darbības
naš, kas ar elektroniskām: ierīcēm uzrauga katru aizdomīgu jaunu militāru ierīču pairādīšanos. . IJroŠi vien, ārlietu ministrs Eo--džerš prasīs Maskavas sūtnim
un pēc tam 0 Ķ J
Vakarā notiks ar!: ,,MISS- RĪGA''.vēlēšanas
SVĒTDIEN, 7. JMiiijā, pīkst. 10.
SKĀS ZINAS
DIEVKALPOJUMS un pēc tam VIEGLATLĒTIKAS sacensības. : SKRIEŠANA,. AUGSTLĒKŠANA,' TAl/LĒKŠANA,. LODES GRŪSAŅA, .špPA.MEŠANA UN^^ : :BĒRNTJ NODARBmAS; ■
' SVĒTKU ATiaĀSANA;6.-: jūiiijāi pl 13.00 NOBEIGUMS 7. JiUlijā, pl. 15.00
kara," piebildis amerikāņu delegācijas Vadītājs Smits. Preziden-ta Niksona ^pilnvarotā sarunu vedēja Smita piezīmē var saskatīt Vīnes sarunu piedauzības akmeni Tas ir, krievi, mierā, resp. atbruņošanās jautājumā pagaidām tālāk par tukšām skaistu vārdu deklarācijām neko citu nav parādījuši.' Vai aiz skaistiem vārdiem sekos arī darbi, ir viens no kardinālieni Vīnes sarunu gala iz-
Psīcholoģiskā karā Maskava arvien atrodas ofensīvā uzbruku, mā. Padomju savienība ar mil-
Vašingtonā Dobriņinam, kas īsti Padomju savienībai tagad Kubā ir padomā. DrpŠl vien, Dōbriņins atkal laipni smaidīs un apgalvos,
zu naudas līdzekļiem atbalsta ra- , , ^ ... , ^„ A;^.n^_____i^A;.^Z c \.«^ka „gluži ļtmuckas". Te jāatce-
ras, ka 1962. gada oktobrī Kubas konflikta krīzes dienās Padomju saivienibas : ārlietu ministrs An-
t ,_. .■ tt domju savienības robežām nākuma pamatjautājumiem. Un tjo,.i7««c \,«4o,
vai Kremlim vispār var ticēt, ir otrs ne mazāk svarīgs jautājums.
The New Tork Times militāro lietu komentātors Boldvins, pieskaroties !amerikāņu un krievu atbruņošanās sarunām Vīnē,
dikāļu periodiskos izdevumus, revolucionāru organizācijas ,pseido-miera kustības un katru pasākumu, kas vērsts pret Savienotām . _ ., «. « Valiīm. Kremlim varbūt varētu ^''^^^ ^^^^^^ ticēt tikai tad, ja tas pārtrauktu ^^^J^^ļ^^P^^^^^^ subversīvās aktivitātes āmuš Pa. «^vienība nav uzstādījusi un arī subversivas aktivitātes ārpus ^'^ ^^^^^^ uzstādīt uzbrukuma ra-
Ieeja abām svētku dienāņi jaimiešiem līdz 16
virs IB; gadi®na piīisceBsa..
|2.—, vienai dienai $1.50, ieeja ■■ bffiva, ; jaraMešiem
Par automašīnu novietošanu iāmaķsā 75 0 Sidrabe-nes pārvaldei.
[ '■ : Visus laipni 'ielūdz'
JAUNATNES -UN: SPORTA ;SVĒTKU' R i C S B A S K 0 M I T E J A
APCIETINĀTS PADOMJU
:',;.;--:;.vRAKSTNIEKS :^.^V^^ Ņo Maskavas ziņo, ķa tiir pagā-ķā atradās vesela virkne pret jušajā nedēļā čeka apcietinājusi
nu, Maskavas spēku atvilkšami no , ™ nemetu pazīstmo^^
v^k-,-.n, «„cfo.L,-.«, „« „,,vc*,/knevu raķešu ler^^ drejuAmalriku. Amalrika grāmata
Lai gan atklāti par jaunu Ku-„Vai Padomju savienība pastāvēs bas krīzi Vašingtonā, vēl nerunā, līdz 1984. gadam?'' nesen Harpera
,.x.j«^oM.*w^xw«», *ywy*.i.x«. ķetes Kubā. Uz prezidenta Kene-
okupēto Eiropas tautu atbrīvošar
anu no
Vidējiem austrumiem un pirkstu izņemšanu no Indoķīnas konflik-
® Bulgārijas laikraksti ziņoja, diplomātiskās atzīšanas. Padomju ka Varšavas pakta aizsardzības ziņu aģentūra TASS ziņo, ka Ko-ministru sanāksme notiks vēl ši- sīgins nosūtījis apsveikuma telēni mēnesī Sofijā. Snāksmē ap- grammu Sihanukam Pekingā» par spriedis Varšavas pakta valstu valdības ieceišanu, kas ir opozīci. aizsardzības spēku pastiprināša- jā tagad pie varas esošajai Kaih-nu, . bodžas valdībai,
® Divas ASV garmatainās ,,hipi- ® Polītisķās bēgles tiesības An-jas", kuras: pārstāv ,,jauno Ame- karā, Turcijā, lūgusi PoU^^^ vēst riku", devušās uz Hanoju, lai no- niecības atašeja ļieva Jonna Rid-dibinātu „diplomātiskas attiek- čika. Viņa politiskās bēgles tie-šmes" ar Ziemeļvietnamu. Tās ir: šības: pieprasīju^ sev un arī Nansija Rubina un Džūd^a Gum- abiem dēliem, bo. Viņās cer satikties ar Hano- ® Ar 36,22 dolj par unci zeltā jas pārstāvjiem, lai iedzīvinātu kurss aizvadītajā nedēļā Anglijas savu„diplomātiju"; un cīnītos par galvaspilsētas. Londonas tirgu bi-,,vienlīdzīgām tiesībām" ar yiet- ja sasniedzis, augsļtāķo stāvoM namiešu sievietēm. šai gadā. Lietpratēji lielo zelta
®. Padomju savienības ministru pieprasījumu starptautiskajā tir-prezidents Kosīgins deklarēja 12, gū izskaidroja ar stāvokļa samal jā „simpātijas un. atbalstu" sprindzinājumu Kambodžā, Ņu-Ķambodžas prinča Sihanuka eksil- jorkas biržas vājumu un krizi Vi- . i valdībai, kas nav tālu no oficiālās dējos austrumos.
. ^ . . Vi.. - - j Padomju savienība varētu tie- . _ , . . _ _ ^ . ^ . -j-j-
izteicis ļoti zīmīgas domas: ^ , ^ . . ^« . ^
I šam daudz darīt miera radīšanai ta informācilas ir lākonstatē vēl ASV Pi^^^ Pec tam Chruščovs: ,,Ja.ka^Brežņevs, komunistu partijas vā-
,X:Uvēku mi tautu attiecībās uz- pasaulē. Bet uz visu to atUek ti- ^enas laili-aksts ,,CMcago T^^
ticībai ir izšķīrēja nozīme katrā ķai gaidīt. ^« «, yt * t.« \*oj;Ao;«^^^^^^^ ievietojis ievadrakstu, sa- Marksa,Engelsa un Ļeņina m^^ nekomūnis-
savstarpējā līgumā. Tas sevišķi Atgriežoties pie Vīnes sBTinm, J^^^^^^^ ^^1^^^^^^
attiecas uz bruņošanās ierobeŽ- optimisti norāda, ka, kaut ari ^edās^^^^^^^^ ^
šanas līgumiem, jo radīt absolū- sarunās nekas konkrēts vēl ne-ti drošu pāiraudzlbas un kontro- esot panākts, fakts, ka šādas sa^
runas vispār notiek, esot jau la-
smagie „Bear" tipa bumbveži. sabruks.
Ies iestādījumu faktiski nav un nebūs iespējams." i
1945. un 1946.,. gadā' Savienotās Valstis ticēja Padomju savienības miera gribai un demobilizēja 3 milj. np 11 miljoniem amerikāņu armijā iesauktiem vīriem. Vašingtona pieļāva krieviem panāld; amerikāņus atomenerģijas militāro ieroču attīstībā un pretim saņēma pāi'steidzošus Kremļa miera
ba zīme.
Pēdējās dienās uzmanīga vērotāja acs var konstatēt, ka gaidītās
šīs mašōias spēj bez nolaišanās ,,Ardievu|n nebēdājies", 32 ga-veikt līdz 8000 jiidžu tālus lido. dus vecais | īdomju rakstnidsš sau-jumus. Maija sākums Havanācis .savai si vai^ kad 14 čekisti to pirmajiem diviem „krievu IS- apcietinājuš uri „melnā Bertā'^ve-_ čiem'* pievienojās vēl divi un pa- dusi uz ciet|mu. l^^n&;5ntiSj;r"ltdā^^ gājušajā nedēļā atUd^^ .nākošie ,mjau paredzēja", drau-
divi tā paša tipa bumbveži. Ame- giem velaķ apliecmajusi Amalnka "~~ ,:--\. ■ rikāņu izlūkošanas dienestam ir dzīvesbiedr<ļ. Piezīmējams, ka pa^
zināms; ka pieminētie bumbveži domju vari jau agrāk bija Amal-jāu veic ,itreniņa lidojumus" virs riku izsūtījusi trīs gadus uz Si-Kubas tin Atlantijas okeari^ viņu mājanis, ka pieminētie „krievu apvainos valsts nodevībā un nav lāči" ir apbruņoti tikai fotoka- izslēgta iespēji, ;ka viņš cietuma mērām un elektroniskām spiego^ vietā nonāks kādā vājprātīgo iekur Kremlis tur visus
IEKŠĒJĀ FRONTE
tulkojumu arī mūsu lasītājiem: Kad Padomju savienība un tā oligarchija svinēja Ļeņina dzimšanas 100 gadu atcerji, tad pārējai pasaulei noteikti nebija iemesla to darīt. Ļeņins tulkoja marksismu savā a^pgaisņiojumā un nodi-ibiņāja komunismu Krievijā, no kurienes: viņš cerēja, ka komunisms izplatīsies visā pasaulē nerimstošā cīņā — līdz uzvarai. Tāds ir Ļeņinā novēlējums un viņa ptēcteči vēl vienmēr pie tā turas.
Ļeņina iekarošanas plāni vēršas ar sevišķu ļaunprātību pret Savienotajām Valstīm: „Vispims mēs paņemsim Austrumeiropu,
(Pārnesums no 1. ļpp.)
izpaudumus, ^^ispirms departaments, kur Maskavas Maskava mēģmāja pārņemt savā ^^^^ vislielākās spiegošanas iespē-Sanas ierīcēm. Pentagons noi^a,š^^
orbitā Grieķiju un Turciju. Tanī iespiedušies arī politiska- regulārie; padomju bumbvežu pastāvošā režīma kritizētājus
pašā laikā KremHs ar iekšēju j^g*partijās ASV un Kanādā. ASV li^ofei^ez nolaišanām V,'
subversiju centās uzspridzināt de- senātā dzirdama tik atklāta valoda, ^^avas uz llavan^^^ ^^^^^^^ ^^^^^
mokratiskās valdības Francijā un j^^^ .^^ izskatāma kā nodevība, jo «a^as plāna fāze radīt Kubā nālsDieWeltwoch^^C^^^^^ Savienotās'vSstis 5 hS'
ItaUjā. Daudz netriika, ka šajās ^,,3^, ienaidnieku interešu miUtāra uzbrukuma izejas bazi. saules uma^^^^^ SSSn^^m
afērās Kremlis būtu sasniedzis ,:,.tāv?5aiiai Pirmajiem bumbvežiem var se-Korsikai, k^^ cietoksa^.
savus mērķus. Jautāsim, kas ie- ^^^^^'^^^^ :
rosināja un īstenoja Berlīnes blo- Rodas jautājums, kā muiņs; lat- ra ieroču neatk^ Korsikāņu pilsētiņā Korta nesen mghs
kādi. Kas cļrgaiīisēja komūnis-viešieni un vispār pretķomiiMs. sasniegt, militārus mērķus Sa^ atzīmēts vienreizējs rekords. ^1^^^^
tiem varas sagrābšanu Cechoslo- tiem, reaģēt pret šo komunistu ra- vienotās VaM^ tējfc; pj^valdības vēl^^^
vakijā? Kas iesāka neprovocēto dīto «iekšējo fronti"? Protams^ ja Otrs nozīmīgs faktors ir septi- dotas 9.697 balsis. Vēlēšanu komi-
agresiju Korejā? ■ mēs negribam kļūt vergi, kādi jam ņu:Pād6rrijusk^^^ ku- sijas virieiii palikusi mute vāļā^^
ēīs tiešās Kremļa akcijas bija ir musu tautieši dzimtenē, tad |u ,,viesošanās" Cīenfueg
iemesls, kādēļ Savienotās Valstis mums jācmās - atklāti un ener- Kubā. šīs krievu flotes eskadriļa sīgu vēlētāju. '
bija spiestas apbruņot un iegul-ģisM! Atsevišķos gadījumo^^ . mii, • .
dit mUzu līdzekļus savos aizsar- cīņā der pielietot ari pašas „iek. jā. Padomju savienības Ini^ eki- nfl Varš^^^^ uz apsūdzēr ^ ^^^^^^ vai viļas. T^s nekad nenotiks, tas ir gad mēs vedam sarunas ar pa-
dzības spēkos. 1952. gadā neofici- sējās frontes" cīnītāju paņēmienus pā ietilpst ari viena atomzemūde- to sola par zagšanu atradies ^^^^ — kapitālismam,
ālā,,džentlmeņu nolīgumā" ar — demonstrēt un neizvairities no nev kas apbruņota ar „Sadon" kāds poļu garnadzis. Kad tiesne-Padomju savienību Saviencrtās atklātasi konfrontācijas. Tādi gaffi- tipa zemlidojuma raķešu izšau- - • •
mūsu rokās."
Padomju pēcteči uzticīgi seko šai' doktrīnai, un ievēro Ļeņina vārdus: j,Tik ilgi, kamēr pastāv mēs nevaram dzīvot viens vai otrs triumfēs — bēru rekviēmu dziedās
to; atšķiirību, ķa ;,sabrukuins nenāks pats no sevis, bet „ar visu revolucionāra spēku aktīvu un mērķtiecīgu rīcību. ,,Cīņa," viņš sacīja, „var būt ■ miermīlīga vai varmācīga, likumīga, vai neliku-: mīga, lai nogāztu „vēl vienmēr bīstamo^ bet jau pazudināto imperiālisma cietoksni.":
Ļeņina polītiskā kiaŗaskōlā 1931. gadā padomju funkcionārs Dimit-rijs Maniļskis, vēlākais pārstāvis Apvienoto nāciju Drošības padomē, pasvītroja: „Kaŗš' starp komunismu un kapitālismu ir nenovēršams, šodien, protams, mēs. neesam pietiekoši stipri, uzbrukumam. ..Lai uzvarētu, miims vajadzīgs pārsteiguma moments. Buržujus ir jāiemidzina. Mums jāsāk vislielākā miera ofensīva. Kapitālistu valstis ir muļķas un izvirtušas, viņi priecāsies sadarboties sevis iznīcināšanā."
šādā . deklarācijas gaismā, kas turpinās jau pus gadsimteni, ir jālasa komunistu motīvi. Mēs esam norūpējušies, mēs meklējam saprašanos ar Padomju sa-vienībp caur dažādiem līgumiem attieksmē uz atomieročiem; Ta^
SIS
_____kā gaidīt, lai vēzītis iemā- domju.pārstāvjiem Vīnē par stra-
Ļeņina tūlītējais pēctecis Sta- citos svilpot/' Diplomātiskā pie- tēģ^sko ieroču ierobežošanu,
SēLTSirv^^^^^ '^^^^'^ P'^'^^^ tēzi/ņemšanā Chruščovs sacīja rietum- SALT sarunas,
apsuazeram jauīajis, vai tam „ļ«Hp*,nin rjm7o v^aSa 1 .... _ a*„->.xi-
Vālstis labprātīgi atteicās no jumi „nosit" pretinieku cīņas spa- šanas iericēm. šīs raķetes var hav
atomieroiiu Izmē^nājumiem at- rn un zināmā mērā paceļ sabied- izšaut atomartilerijas, šāviņus pā- nai
mosfairā. Un 19S1. gadā Vašingto-raas akfivit 100 jūdžu attālumā. Bez ^j,^^^,,^^ esmu w- 1, - • ^ w+• 1, 4* " • , -
nai par lielu pārsteigumu Maska, akciju jāuzskata nesenā dēmons- atomzemūdenes krievu kara flo- kai vienkāršs zaglis, bet nevis ad- ?"^2"J"^/^®ļ"^mti^^^^ levīzijas raidījumā viņš izteicās: ķiem aicinājumā uz sadarboša-
va sāka veselu atombumbu izmē-trācija Ļeņina "godināšanas vaka- tes vienībā Kubā ir divas parās- vokāts." ^foSt^f^m ļ?oS!^ ?!L!^^^^ mazbērni dzīvos zem soci- nos, jo Ļeņiha novēlējums pare-
mēģinājumu sēriju, kam, acīmre-Tā Toronto, tāpat nesenā Ņujorkas tās zemūdenesv ' om ,ooni««,«.......—
džot, tā bija gatavojusies jau vai- būvstrādnieku visai enerģiskā us- apbruņots kreiseris, iznīcinātāji Grečko, un šī gada aprīlī Maska-
rākus gadus, pilnīgi ignorējot stāšanās pret „pīsņikiem". un viens tankkuģis. Padomju sa^ vā savukārt uzturējās Kubas ar-
j.džentlmeņu nolīgumā" doto so- Taču mūsu galvenie cīņas 1^ vienības prese Kubā iebraukušo mijas komandieris,' Fidela brālis
lījumu. 1 dzekp ir demokrātiskās iekārtas krievu iflotes vienību apzīmē par Rauls Kastro.
Daudzi godīgi, bet krievu pro^ garantētās pilsoņu tiesības izteikt „pretzemūdeņu kuģiem". Pēc Raula Kastro Maskavas pagandas iespaidoti amerikāņi savas domas presē rakstīt vēstur. Padomju kaŗaflotes vienības apmeklējuma kāds krievu diplo-saka, ka krievi esot bijuši spies- Ies laikrakstiem, radio un televīzi- Havanā iegriezās arī pagājušā māts dienvidslāvu žurnālistiem ti bruņoties, lai reaģētupret Sa- jas stacijām un politiķiem, kā mīl- gadā, bet zīmīgi^ ka toreiz Mas- pateica to, kas šodien jau sācis vienoto Valstu ricību. Tā ir ap- su draugiem — tos uzmudinot, tā kava šo apciemojumu apzīmēja īstenoties: „Mūsu flote tagad lama patiesības sagrozīšana. Pat ari ienaidniekiem — tos nosodot, tikai par „draudzīgu vizīti'^ Ta- veiks lielākus uzdevumus. Savie-vairāki amerikāņu senatori ap- - ASV novembri notiks daudzu gad Maskava norāda, ka viņas notām Valstīm būs jāpierod to galvo/ ka, ja Savienotās Vsdstis amatpersonu vēlēšanas. Tajās ne-^ nevien pieklāji- redzēt vairāk un vairāk visā paradīšot pretatomu uzbnikuma aiz- drikst iztrūkt neviena latvieša balss, bas vizītē, bet arī, lai papildina, saulē." sardzības sistēmu, tad ar šādu Jābalso par noteiktiem pretkomū- tu degvielas un provīziju, kā arī, Var gadīties, ka prezidentam soli Padomju savieiiība būšot nīstiem un Niksona valdības at- lai veiktu nepieciešamos remon- Niksonam jau drīzumā, tāpat kā i spiesta darit to pašu. Vai tā ir? balstitājiem, galvenokārt — repub- tus. Vienkārša valodā tas var no- Kenedijam, būs jāsatic uz Balto Savienotām Valstīm pretatomu-likāņiem. To Jāaicina darit ari zīmēt to, ka Kremlis Kubā grib namu siitnis DObriņins vai pats aizsardzības sistēmas vēl šodien vidēm darba biedriem, kaimiņiem, ierīkot savas flotes, ja ne uzbru-Gromiko/Ja prezidents runās no-aav, bet krieviem tā ir. dŗangiem un paziņām kūma* tad noteikti vismaz atbal- teiktu un stingru v^odu, tad jau-
Ari tagad krievi runā par iero- la NĪķspna priekritēji novembri sta bazi. na Kubas krdze varbūt Izpaliks,
ču ierobežošanu, par attiecību uz- uzvarēs, nav šaubu, ka ASV ,4ek. Zīmīgi, ka pagājušā gada rude- Bet nesteigsimies notikumiem
labošanas nepieciešamību, par sējai", -^PMdz^^ ffron- nī HavanŠ viesojās Padomju sa- priekša. SJoHtisku problSm!3 atrisiaātoistel pienāks drīzs gals, vienības kara ministrs
valdīt, tam jāapliecina savas spē- ālisma." ģo un sludina Rietumu pasaules
jas valdīt ar miUtāru varu." Nav pārsteigums, ka Leonīds bojā eju. '
Jaukai atpūtai, sportam un vasarias priekam
GLEfi E€HO LODGE
SKAISTAJOS MUSKOKAS EZEROS
būs atvērta no 27. jūnija lidz 7. septembrim.
Ļoti skaista daba, lieliska peldēšanās, makšķerēšana; daudz sporta nodarbību, dziesmu un deju vakari, garšīgi ēdieni un zemas cenas. '
Ieteicam ceļojumu uz Dziesmu svētkiem savienot ar jauku atpūtu pie^ mums'skaistajā Musķokā,
Jautra līgošana ar mielastu, deja ud vadības maiņai ceremonijas notiks 20. jūnija ned^as nogalēj — pietedk-ianās līdz 17. jūnijam.
Vasarnīca atrodas tikai 100 jūdzu ziemeļos no Toronto, 7 jūdzes rietumos no Grāvenherstas.
Lūdz raksGt: R. & G. Sclaters, Box 910, Gravenhurst, Ont. Telefons (705) 687-4215.
