)am A. Lūsim, no Ziemeļamerikas m M^ētdienas.. sko-; [rāmatas/.laižot kla-lārtošanā esošās ti-grāmatas. kā ari ^ līdzšinējās, to . jeidzotie^ Apspriedi 3U ev.-lut. draudžu l'ētdienas skolu un īres vadītājs n'iāc.
lndianapo]es.v Pie-\y. K. Valters, mā-?. M. Gulbis un A. A. Voitkus nō Toronto Sv. Jāņa lionas skolas vadītā--
ļa kopas internajā |šu • namā piedalījās
K. Suntaža dāvāto
■ieguva T. \Sveķe. ļā pirmo vietir izcī-. ļr ar .1. Rrdmani, ie-?opiis balvu. Nākošie
bii.t I Teteris ar 1. \!icuh? ar B. Plū-ļadīja Z. Augulis un ļidža kopuv. kura at-
sc,ptembr!. vada J.
lika Cēd^lgēmā-viņš ļtūtu projektu DV or-jiecdesm.itajos .-gados : un: karā gūto ievai-ļdeļ mira 1957; gadā. . ļdiņas draugi 9. .jū-.jubilārei .pārstei-.. ■. išanas dienā. Sumi- , tia arī jubilāres maz-I Juris, Odiņš. kas ko- • dzīvesbiedri bija- ie-šingtonas. tāpat :vai- . ļka biedri, to vidū arī ļsskolas ilggadīgā di-ļAigara . dzīvesbiedre .
kura dzīvo toronto. • [tuvojas jaii; 95 gadu ļvēl jopi-ojām ir ]oti ..
pzdrošinājās. savu baī^ ., ar runāšanu.pagrabi-ienaidniekus tāpat. |s rakstīšanu. ■ lītiķe im dzejniece Ķīsek: (dzejnieces ^eja, --T- red.): pacēla ļiņai^ vairāk drosmes, lija iekustināta, runā-ļunātājam. Dažas iz-is iespiedušās atmi- : rakstītājai.
tulkojums esot pa- ^ gramatisku kļūdu. ' nu autors nekad ne= erinā.ts, jo Dzims ir ļdusmīg5 cilvēks, bet ļm^. kāds tas bijis šai ļam .skatītājam abas ļas tēlotājas bija ļoti lits tās galīgi izkriti-=sot veidota uz pretīgiem, kas izrādē ne-|. Nemierīgā Dzima p Hvars Apelis) birs, un par lielisko lo^ lu kūlēji vīnam pīe-ļru";
pitieši, kuri uztraucās ļspēcīgo izteiksmi. Te r ļmē.. ka Osborns bija pļu lugu autors, kas
uz skatuves parāxiīt : faieku. jo līdz tam ļtļāvās rādīt tikai sko-liru, kura ne tikai zi»
bet arī skolās mā- : ļ gribēto pasacīt. .Ja uz frādljās kāds strād-p. bija komiska figū-lugu autori - lietoja literāru valodu. Tur-\ms liek saviem tēliem ■■ pīgā ikdienas valodā, 3ēle ir ņatūrālistiska," bacēlās akt-rises Lijas . ļss. .,taču'aktieris, uz-catuves. nav vairs ti-figūra, bet skatuves^ jādoniā; par .to, kā, . fūrāli. "balss pārsniegs Jn to dzirdētu katrs" ^lē.; Aktieru, .dabis-ai spēle, Mēs kļūstam [aizmirstam dikciju.'*
ieminējās, ka izrā-2mpa; Ļžima balss bi-ļmonotona';' Visi pīār->u nav vienādi spēcīgi ^es, me arī dzīvē.
talcinieki, protams,, ļoblēmu neatrisināja, nebija viņu nolūks, izanalizēja pamatīgi, ļnaktī dedzīgie debatē-ļca mājās apmierināti, labas kulšanas tai-'. izrāde bija samērā' ja tā spēja izraisīt ilgas pārrunas, tad tēlotāju, ziedotais bijis veltīgs.
Ņina Lnce
Trogedijfi, kas
hosto
mesus
TRAĢISKA NĀVĒ MIRUSI MADRIDES RAIDĪTAJĀ PROGRAMMAS LTDZSTRĀONIECE AIJA BASTJĀNE-ZAREIXA
Aijai Bastjānei ZareUai 4. jūnijs Madrides raidltā.ia un Rostonas ak-bija liktenīgs, Dzīvoklis dega lies- tieŗiem atvadījās S.Lāmbergs, nemās, bet viņu pašu atrada izlēku- sot pēdējos sveicienus savai līdž-šu no nama .^otrā stāva uz cemen- strādniecei, kura darbojusies Mad-ta kāpnēm. Nelaimīgo nesamaņā rides latviešu nodaļas raidītājā ar nogādāja Bostonas pilsētas slimnī- Aijas Ogres pseudonimu. .Viņas pē-cā, kur viņa nenākot pie samaņas dējais apcerējums noraidīts 5, jū-pēc 4 dienām mira. Uguns aprija nijā, dienu pirms nelaimes.. Savā visu pirmo stāvu. Tā bija jau otrā pēdējā apcerējumā Aija bija de-,ugunsnelaime viņas dzīvē. .1967. vusi ieskatP par AvSV bēru ria-gadā bojā gāja māja ar visu A. miem, kas viņai izlikušies par grez-Bastjānes-Zarellas iedzīvi im ie-niem un ārišķīgiem, it kā lūdzot sākto diplomdarbu universitātē; pati sev: „Dodiet man smaržīgu Drīz pēc tam viņa šlļ:Irās no sava priežu zārku, smaržīgu skaidu vira, kaš bija itāliešu tautības, spilvenu un kaut kur iztālē Latvi-Pēdējā ugunsgrēka laikā Aijas 'jas baznīcas zvanus. Aijas Ogres Bastjāņes 3 bērni atrada^ skolā, vārdi vairs Madrides raidītājā nē-
atskanēs' ■
Aija Bastjāne bija dzimusi Rīgā " :
1930. gada 29. oktobrī, Latvijas I Vairāki pavadītāji atstāja aplok-
bijušā financu ministra V.Bastjā- snes bāreņu Pēt^^^^^ , v. >. ^ - n,- - - a- , • ^ . ^ „ ,
ņa ģimenē. Pirms izceļošanas uz Riharda audzināšanai. Jauniešu iesvēte Milvoku latviešu ev.-lut. draudze. Pirma rmda no kreisas: draudzes macitajs E. Put-
ASV sekmīgi beidza ģimnāziju Es ^^^^ Skraučeva, Sandra Ozola, Ilze Rūķe un draudzes priekšnieks J. Vanags; otrā rindā no krei.
lineenā Vāciiā pēc tam ar saņem- automašī- sās - Pēteris Siltumens, Jānis Skraučevs, Andrejs un Ansis Rūķi. Foto: A. Graudiņš
r i- ' j-- i t> i ' •^"^svās. ar Aijas Bastjāņes šķir- ■■ ■ : ■ ■ - : .■ ' ■■■■ ■ ■ .
to stipendiju studēja Bostonas uni- (jetzamenes kapiem, kur -
versitate, kur pec mastera grāda ^- ^^^..^ ^^^^.^^^ nodalījumā. ^^^^ satriekts pie savas
iegūšanas turpmaja strādāt paida- v
goģijas nozarē, kopš^ pagājušā ga- atvadvardus sakot mac. ^^^^.^^.^^ .^^ ^^^^^ ^^^^
da bija profesore-asistente. Ne- Galiņam, LPB pēdējos sveicie- g^^ju jiasta, tāpat māte Alma. laiķe pēdējos 8 gadus studēja Bos-'nus nesa vicepriekššēdis 0. Ak- Osvalds Akmentiņš
tonas konservatorijā, pēc tam pie-
sesuilena, 1911). g.20. Jūnijs, 47. n-irs. LAtVtJA AMĒttlkA S
SAVIENOTAJĀS VALSTIS
GRAND RAPIDI v dzes skolas — Z. Lapsiņa, no 17. ® Grand Ŗapidos pēkšņi šīs ze- Skrundas gaidu vienības, vecāku, mes gaitas 1. jūnijā beidza Mirdza padomes un koņkordijas Zintenie-Zimīte. Viņa bija dzimusi 1909. ce I. Vanuška. sieviešu korpo-g. 4. janvārī Saukas pagasta Sī- rāciju kopas — cand. 'theol. V. polos kā lauksaimnieka meita. Fricsone, koņkordijas Valdemari-Pēc Jēkabpils vidusskolas absol- jaD. Liepiņš, Latviešu biedri-vešanas Latvijas brīvvalsts laikā bas — B. Maine, korporāciju ko-strādājusi kā ierēdne un 3. civil- pas — māc. Kr. Hermanis, bet no nodaļas sekretāra palīdze Daugav- DV apvienības — A. Balodis. Ab-pils apgabaltiesā. Sastāvējusi solventu vārdā atvadījās Jānis Daugavpils aizsardžu pulciņā, dar- Dauķša; Apsveicēji nodeva arī bodamās arī citās organizācijās un bagātīgas grāmatu veltes skolu dziedājusi koros. ASV ieceļojusi beigušajiem. Grāmatas dāvināju-1949. gada beigās. Pēc sākuma lai- mā saņēma arī skolas pārzinis V. ka pavadīšanas Merilendas un Vir- Lībants, māc. Kr. Hermanis, te-džīnijas. pavalstL^, vēlāk ar ģime- oloģe V. Fricsone, B. Taube un ni parcēlusļes uz Grand Rapidieni. P. Kļaviņš, pēdējam pasniedza vēl Nelaiķi 4. jūnijā izvadīja no Ege- īpašu absolventu pateicības velti, bīnes bēru nama,uz Vūdlavna kap- bet. ziedus visiem audzinātājiem; ■ sētu un guldīja Grand Rapidu un Aboslventi skolai dāvināja liela apkārtnes latv. ev.4ut. draudzēs formāta Brīvības pieminekļa uz-nodalījumā. Funerālijas izpildīja ņēmumu, pēc kam- visi • pulcējās māc. Kr. Hermanis. No bij. Lat- pie cienasta galda. Absolventu vijas armijas virsniekiem un viņu Mase un audzinātāji iepriekš bi^ ģimenēm Grand Rapidos un Grand Ja ieradušies Vūdlavna kapsētā, Hevenā ziedus nolika J. Radziņš, kur nolika ziedus uz prāv. J. • Ozo-Pēc aizgājējas sēro vīrs, meita ar la un pārējo. mirušo skolotāju at-znotu, mazdēls, māsa Irma Dziļu- dusas vietām. Pēl iepriekšējo ga-ma - Vārpa, svainis, brālēns ar du tradīcijas Mežvidos iestādīs ģimeni, kustmeita Zviedrijā un piemiņas kociņu, citi radi un draugiv ' indIANAPOLE - ■
d Grand Rapidos amerikāņu vi- ® Amerikas latviešu apvienības dusskolas beiguši šādi latviešu ^^^S^^^a rīcības komitejas jaunieši: Centrālo - Biruta Jan- P^^kšsēdis V. Meļķis, komitejas
istabānd
Jāna Rudziša izvadīšana 6. jūni-jas atvadu vārdus tefcaA^^d^^^^
tāju, ka Upsalas kapu kapliča tos ^ domes — J. Legzdiņs, no Zviedrijas ; ; pārējiem, kas bija" nākuki rīcības^
visus pat nespēja uzņemt. Aizlūgu- ĻCī» un DV Ļ Freimanis, no Latv. «Grand Rapidu latvis skdakbmitej^^
mu vadīja Upsalas latviešu drau- palīdzības ķonri^ atzīniējā mācības gada vnizēšanā kā s^^
dzes mācītājs Čuibe, ērģeļu pa- no latviešu katoļiem J.per\^nieks,^;n izlaiduma aktu un priekšnesumu ziņā f' .
vadījumus spēlējot brivmāksliniecei Latv. mūziķu apvienības — A.: dievkalpojumu baznīcā.^ Svētrunu ; LAŅŠIŅGA^
īrenei Dunkelei. Ŗeitera kora vīru Duņkds, Upsalas latviešu
dubultkvartets brīvmākslinieka A. j. Gūlbītiš un Upsalas latv. drau- manis. Dievkalpojumā bija puicē- InternacionāMs. klubs un ņaclonā-
Vītoliņa vadībā dziedāja ,,lVIiižam dzes: A.' Ūdris/ ' :Jušiessķ(^as audzēkņi un vecāki, litāšu. grupas^, maijā rīi50ja26;\
zili ir Latvijas kalni." . . j,-.. . ^ ^ ^ēt 7, un a^^
Seru akta beigas sastāvā. -Izlaiduma akts ; notika ^^z
V Ņo sava nelaiķa priekšnieka at- jās tautas lūgšana - ^Dievs, sveti baznīcas/lejas telpās, kur zl^ nbvietni bija iekārtojis
vadījās Latvijas PEN kluba pārstā- Latviju.. Pēc tam sķu:stu pārveda dārdus teica skolas pārzinis V.VLansingas;latviešu jaunatnes'puL-
, ....., -._ . Dziesmu svētki gandrīz. jau pie pirms lielo sarīkojumu sākuma vis rakstnieks Mārtiņš Zīv^^^ Lībants, atzīmējot, ka dzīve ško- cinš un tajā bija redzams tautas
Abas dienas tiepuicejas ap siegto ^^^^^.^^^ jāmēģina atrast To- pārliecinājās, ka arī lielpilsēta trimdas preses un LNF ^aldes vārdā Kuplais pavadītāju pulks vēl ilgi lu beigušos nostāda krustceļos, tērps, 2 kokles, latviska sienas se-
sĶirstu, Kas grima zieaos. iragis- ^^^^^ ^-^^ ^.^^^^ ^^^^^ ^.^ nespēj apmierisiāt latviešu vajadzi- Jānim Rudzītim paldies teica un uzkavējās Upsalas atturības biedrī- kad jaunatnei pašai jāizšķiras, pa ga, dažādi audumi, rotas lietas,
kais notikums bija ^avi^ojis visu ^^^-^ Gulēšana varbūt nekāda ne- bas pēc vēlamām istabām. atvadījās publicists Osvalds Frei- bas telpās, kur par aizgājēja mūža kuru ceļu iet. Sekoja karoga no- keramika un citas mantas. Jau-
Bostonas -atviesu sabiearibu._ yec .^^.^^^^ ^.j^-j^^. ^gļ^ŗ^^j^g j^^^^^ York" viesnīcā Toronto vaids. No sava pēdējā Latvijas laika darbu un pēdējiem brīžiem pastāsti- došana nākamajai absolventu bla- niešiem bija jāatbild^ uz daudziem
mates^ ^naves^ paliek tns ba sas pasaules uz svētkiem Kanādā,notiek liela -----Vel nav noskaidrots, kas viņus , . , \ ,2., . , .... t m • 1 l-
: , . , ' . ^ . lai tur izgulētos, bet gan satiktos mu. Laikraksti
turpmāk audzinās. , , iļgļ neredzētiem cilvēkiem. I600 istabu.
gušajiem liecības un skolas pa- monstrēja ī. Mežule un E. Kubli--domes dāvātās grāmatas. Solu 'liņš. Jaunatneb pulciņa dalīl)niē-
vēršoties paidagoģijas darbam.
. Aiju Bastjāni 12; jūnijā pēdējā gaitā, izvadīja no. Folsoma bēru nama. Roslindalē. Uz bērēm bija ieradušies sagrauztie tuvinieki, vecāki, brālis Ilmārs no Losandže-. losas un māsa Mirdza ar ģimeni. Lielā skaitā bija pulcējušies Bostonas universitātes, mācības spēki un studenti. Sēru namā, redzēja daudz latviešu intelliģences no visiem sabiedrības nogrupējumiem.
GRŪTĪBAS DZIESMU-SVĒTKU ISTABU SAGĀDĒ-
Bēru nama piemiņas dievkalpo- Taču kāda vietaņa^ kur piemesties, sludinājumi arī amerikāņu žumā-jumu vadīja Trimdas draudzes mā- vajadzīga. - los. Likās, ka. dabūt vienu istabi-
dtājs A. Galiņš, dziesmas pavadot Toronto dzīvo laipni latvieši, kas ņu četriem cilvēkiem, no kuriem "^^^ istabu ar divam dubultgul- lieliem; pārtikai ari vajadzēšot beidza: Jānis Dauksts, Jānis ki gandrīz visi ir Mičigenas valsts
ērģelniekam J. Ansbergam. No jau piedāvājuši savas mājas svēt- divi ir bērni, ir nieka lieta. ^ām, tās jau sen aizrunātas . . . Pieklājīgi jāsaka, ka galīgo atbil- oaukša, Dāvids Graube, Jānis universitātes ttudenti, kas bija
Bostonas universitātes saimes at- ku viesiem. Taču ģimenei ar di- Amerikāņu žiu^ālā lasīju taku- "^^^^ ^^^^^^ ^^^^^ di vel jāpārdomā. _ _ Jansons, Sandra Kļaviņa, Karina veltījuši daudz pūļu, lai piedallša-
vadijās dekāns-Lafasi, cildinot aiz- viem bērniem apmešanās viesnīcā ņa numuru, pēc kura varēja pasu- l^^f'}^'!' f}! Jt?^.!^ ^' ^^5^"^^, Markus Strautnieks, nās festivālā izvērstos par skais-
ALTS - A. Augustāns, bet no Es- viesu Jingenāš ģimnāzijas bijušajiem ab-ļ nakšņošana
.solventiem — Andris Padegs. No mie svētku viesi jau trīs ned^as nebija iespējams rezervēt šinī vies
Ar pipi uz jumta
vietnes stendam. Ķaut tā ■sastāvs diezgan mainīgs, Universifāti bei-..
,^ , ........-------- gušiem aizejot, bet jauniem nākot
ronto izmaksātu pāri par 50 dola- dot an citiem las_itajiem-naka- tājs P. Kļaviņš. No skolas pado- Māt, taču ikviens var priecāties riem dienā. Tas kabatai likās par majiem dziesmu svētku apmeklē- ^es absolventus apsveica A. Fel- ka aizvadītajos gados arvien pa-smagu, bija jāmēģina atrast kāda tajiem. Labs palīgs istabu sagāde k^re Grand Rapidu un apkārtnes veikts kāds nozīmīgs darbs Paš-,oit3 iespēja, . ir Ingrida Bulmane, 23 Markland ev.-lut. latviešu draudzes - 0. laik pulciņu vada Inta Mežule,. pa-
.ā, a« .ta. p.. r:;«af r^e. J~a.a^ Z ?S. "
m.ēram, varēja dabūt istabu ^ ar numurs (416) 621-0898. divām parastajām gultām un tur Jau pirmie vārdi tālrunī viesa novietot vēl divas saliekamās cerības, ka Toronto ir arī ģimenes gultās.bēt meitene tālrunī nobei- istabas par mērenām cenām. Iz-dza teikumu ar varbūt". .rādījās, ka vdņa varēja sagādāt
ciņa — L. Skuja, Vienības drau-
hdeļjums t)(iT baltielu
LATVIEŠU VroUSSKOLA ZIEMEĻAMERIKA ® DIEVKALPOJUMI ANGĻU VALODA ® GARMATAINI % PĀRJŪRAS VIESU REFERĀTI ^ BAZNĪCA
:.:bEZMAKSAS OETOŠAm- . ■ ^ V :
P.r nilna kursa latviešu vidus- loda ir svešvaloda, -'kurai pie- noklausīties. Droši vien, pārāk Tas maksātu tikai 35 dolāri dienā, istabas par lētāku cenu čitmr, kur
Par pina f ^^ļ™ ^nikst viens ofcrs labs izteiciens skaidri atklātos kailā patiesība, šādas ziņ.s. dziesmu svētku ap- atzīst, ka bērns ir vēl bērns, un ne
skolu Ziemeļamerika .biežak un ^^^^ ^^^^ ^^^^ ^_ ^.^^.^^^ ^^^^^^^.^ ^^^^^^ ^^^^jg^ j^aut pieaugusi jaunkundze. Sarunas no-
nopietnāk sāka runāt pēc tam, kad ^^^^^ ^^^^ ^^^^^ uzņēmumā kur latviešu avīzēs bija rakstīts, slēgums bija patīkams, jo istabu
laikraksts „Laiks'M. aprīļa jokā ari latviešu valodu, viena lieta to- . . ka istaba varētu maksāt ap 23 bija iespējams dabūt jaupar 20
bija atradis naftu''Gaŗezerā un ŠI ^.^ . liegties latvie- Ģermāņa pnekšlasijumi le- dolāru. Tā būtu pieņemama mak- dolāriem Ka lai nepriecājas, 3a Baltijas pētījumu veicināšanas Gaidāmo notikumu virknē, ko
latviešu centra vadība domās ce- .^^^^^g^ ^^^^^^^^ gog. cerēti tikai četras vietas, un re- sa. Sarunas laikā meitene bija ie- tomēr radusies iespēja svētkus ap- apvienības izdevumā iznācis žur- biļetens sola, kā ievērojamākais
rēja pārdot akcijas vidusskolas ^^J j^^g^^^ ^^^^^^ uzņēmumu f^^rentam ir sagatavoti ari četri spējusi jau sazināties ar viesnīcas meklēt.. Par šādu cenu var To- ^^^^^ ^^lodā- BuUetin of minama otra Baltijas studiju kon-riaftas avotiem. Tā radušies plāni, .-^^ ^gŗ^j^ļi- -skdēttus'-toas' Ņujor-• - • -^.^s.-.,domāts..•■nolasīt ..To-.i,Hmini.«jtfā.piin- tn.- Hivas istabas ronto izdzīvot dienu ilgāk.. : -d^hi^ cf,t^i^tf..-m«.i*i4oc:.:-«s«<«m-ii 'for«nA*» ss«^a«,w„;j««? ..^.o^
kultūras fautajūmiem
administrāciju, ka - divas istabas
Baltie Studies (Baltijas pētījumu ference šāgada rudeni, no 26. —
Par naudu nav ko bēdāt, jo tas ^ j^piju kults, varētu do- l'tīJ'' ^'"Jf^^^"^^ prasītu tikai pāris miljonu dola- JJ.^ .e^i^tviešu "^2^5'^^^^ ,f '
kurss „v i... cHW, apvienība, kaut
ru. Tā kā Kanādas dolāram kurss ^ .^^ ^^^^ ^-^^^ -ja -v apv..u.u.. .aut n.v u«-
nule par dažiem centiem cēlies, ^^^^^^ ^^^iem, izņe- ^^^^"^^^as, ka vajadzīgo
tad šf summa varētu būt mazliet 4 \ļ ^ti atšķirt ^^"^mu varētu sadā sarīkojumā ie-
lielāka, taču latviešiem tā tikai ^^^^ meitenes, ja ari sfeiķi ^f;;; t^"^" T'''" ''''
nieks (dažās vietās teica špic- l^^. ^^^^ .g,^ g,^. nko pa,i. Par L^ Zariņas no-
ka): to izdotos viegU savākt ja ^^^^^^ nr !L flf' ""^
vien kāds sāktu pavisam vienkSr- naiv atlidojušas.
šo darbu - iekasēt dolārus... Bet Kā dzirdams, Kanādas latviešu latviešu ev.-lut. draudžu darbi-šis temats, laikam, paliks patī- dziesmu svētku laikā (un pēc tam) nieki^ aprindās pēdējā laikā daudz kams laika kavēklis tiem, kam ru- toronto citu ievērojamu un ne- runāts par latviešu sinodes dibinā-našana ir sirds lieta.^ Amerikas. ļe^gŗ^jamu pārjūras viesu; vidū šanu Ziemeļamerikā. Taču vairā— latviešu apvienības .izglitp)asbiro- m^ļg Ģērma- kas latviešu draudzes agrāk un '
ja izdarītā aptauja liecināja, ka j^.g^^2viedrijas un redaktors vēl tagad .baudījušas un bauda tuvākā nākotnē nav paredzams gkultāns ar dzīvesbiedri — amerikāņu sinodes labumus, pre-pietiekams skolēnu; skaits, ļ Reize jabi pazīstamo, savā laikā no oku- tim dodot tikai niecīgus maksāju-ar to skola atkrīt, ja vien nera- ^-^^^ Latvijas izbēgušo ārsti un mus, salīdzinot ar amerikāņu dīsiēš kāda pieaugušo vidusskola, grāmatas i,Sarkanā migla" auto- draudžu nodevām. Nesen avīzēs Lielākajai daļai abu labklājības j^^jj^ Zariņu no Rietumvāci- varēja lasīt ziņu, ka Denveras
zemju latviešiem vajadzīga, no- Dzirdams ari, ka pēc svēt- latvieši saņēmuši bezmaksas lie-
pietna palīdzība pareizas latvi^u i^iem notikšot kā U. Ģermāņa, tā tošanā baznīcu, pateicoties ameri-
valbdas lietošanai. L. Zariņas - Skultanes priekšlasī- kāņu sinodes labvēlīgai nostājai.
.M • , ,n*»« ,«5affā- jumi Ziemeļamerikā. Varbūt, no Tādēļ domājams, ka detiverieši ~ Tax5U ne tik^^ klausītāju viedokļa raugoties, vis- pašreiz latviešu sinodes dibin^a-
dā latviešiem rūpes, i;ec. z^-* ^^^^ ^.^^^ priekšlasījumi nu neatbalstīs, baidoties, ka tādā
avīzēs, dažās Vietas ļi^^ ^^^^^^ vienā,vietā un vakarā, lai gadījumā zaudētu piešķirtās tiesl-
nāts, vai dalībnieku SKaiis uiŗ ^^^^^-^j^^^ '^apmeklētāji varētu bas bez maksas lietot amerikāņu
kalpojumos nevau-otos, 3^ mub ^^^.^^.^.^ referentu stāstītās baznIcu.Bet atskanējušas arī. do-
draudžu latviešu i^bās puses ar sliktajiem' atzinu- mas, ka latviešiem' dažādu baz-
lietotu arī angļu valodu, lom ^^^^ ^^^g. paredzēt, nicas pārvalžujau ir par daudz:
atzīts, ka sprediķus angļu vai - jeskatos būs ievērojama Ja tagad radītu jaunu sinodi, tad
dā noklausīties varētu ari tuvajā- ^^.^^^ p^^trunu noskaid- vajadzētu likvidēt vai nu Baznl-
jā amerikāņu un ^Iļl^TV? rošanai izraisītos dzIVas un, var- cas pārvaldi, vai ari Latviešu ev-
nlcā. Taču tajos trūktu ^atvi debates, šāda lut. draudžu apvienību Amerikā. , , .. , " » • 1 . m T "'.T'* «^""^"^^^ezu, uaiuuju- -r------ ^laumam uu v.
akcenta un latviskuma izjūtas, 3'/;. izkāri;ojums tomēr Citādi varētu pietrūkt kandidātu ^«^^ijas konSnls Montrealfi, V. Tomsons pasniedz karogu DV Ota. ties vidēs, fcuŗās izpratne par mū- Kiives „Ievads seno baltu reUģi-kaut angliskā iztulkojuma. Diez- jŗ^^^ŗ ^ interesan- amatiem, vai arī Mzekļu. ^as aodalas priekšniekasn K. BM^am. Earogi 23. maijā iesvētīja su problēmām mvairāk būtu vei- jās". ' gan droši var teikt, ka lielākajai ^ °"^^^^j^jjg iespējams mUs n»āclt§|s E. ILaaga,' , «^°^"^a, tas šķietami neriSpētu. a iL
daļai latviešu mācītāju angļu va- ja ^ , ^1
tirzāšanai nozīmīgākajos — kul- lodās, folkloru, drāmu, mūziku u. turas, vēstures, nacionālpolītiska-c. Interesanti, ka Sanhozē pilsētas jā u. c. laukos. resp. Sanfrancisko līča apvidus
Biļetena pirmajā numurā ievie- ļ^olledžās un universitātēs darbo-tota informācija par Baltijas pētī- Jas 15 baltiešu profesoru, jumu veicināšanas apvienības tap- No 23,. jūnija ļld^ 14. augustain ; šanu, mērķiem un tās statūti.. Mi- Qhaio universitātēs, Kolumbušā, netais šim numuram piešķir vēs- lingvistikas institūts rīko baltu va-turisku vērtību, — pēc gadiem tas l.odu kursus, par latviešu valodas nodeirēs latviešu, lietuviešu un struktiiru mācot V. Zepam, bet igauņu kultūras taku svešās zemēs Rietummičigenas universitāte Ka-pētniecībai. Apvienības sākuma 'lamazū-piedāvā šovasar, tris lat-gaitas un uzdevumus nākotnē ap- viešu valodas kursus J.Leļa un skata G. Kings (Ķēniņš). Uzzinām IL. Muižnieces vadībā, arī par aktivitāti amerikāņu iepa- ' Piebilstams, ka dziesmu svētku zīstināšanai ar baltiešu kultūru, laikā, 1. jūlijā, Toronto paredzēta piem., lietuviešu rīkoto simpoziju Baltijas pētījumu veicināšanas ap-Cikagā, Jēlas universitātes lekci- vienības sanāksme ar ^virštematu jām par igauņu' dzeju, baltiešu li- ^Baltijas valstis 1960.-os un 70-os terātūras konferenci. Ohaio uni- gados.
versitātē Kolumbušā pagājušajā Biļetens arī konspektīvi iepazls-ziemā u. c. Pēdējā no latviešiem tina ar apvienības organizēšanas piedalījās Ize š-kipsna, Gunārs komitejas locekļiem sakarā ar ap-, Saliņš, Valdis Zeps, Valda Meln- vienības valdes vēlēšanu, kā arī gaile Astride Ivaska^ V. Nolien- sniedz ziņas par iznākušajiem bal-dorfe un j[ Sileniekš. Ari Viskon- tu vēstures u. c. darbiem, tāpat šinas universitātē agrā pavasari gaidāmiem publicējumiem. Pēdē-lasītas lekcijas par Baltijas tautu Jo starpā minami E. Anderspna vēsturi un kultūru. Ir patīkami darbi par Latvijas vēsturi no 1940. konstatēt, ka mūsu gara darbinie- — 1945. gadam, Baltijas valstu ki šai virzienā ir aktīvi, jo līdzši- floti, u. c.; R. E'bmaņa apceres ņējais vispārējās informācijas trū- par Raiņa dzM un darbiem.:un kums laikrakstos par šādiem no- rakstniecību okupētajā LatVijā tikumiem reizēm vedināja domāt, 1960-os gados; A. Ziedoņa kritisks ka mūsu akadēmiķiem, darbojo- apskats par R. Blaumani un V.
