9
'dejos
SPECIĀLRAKSTS „LATVIJAI AMERIKĀ" NO VAŠINGTONAS
ASV prezidenta Hiksona izteik- miljonu arābu aizstāvēšana pret mūnistu leļļu valdības'varas pār- brīvošanas fronti. Pēc tam, kad tais brīdinājums, ka stāvoklis Vidē. tikai dažu miljonu iedzīvotāju lie^ ņemšanai Baltijas valstīs. Kremlis arābu partizāniem bija.
jos austrumos ir tik kritisks, ka to 1ās Izraēlas tālākas agresijas bries- gobrīd Kremlim Ēģiptē ir jau apsol^is piegādāt milzu ieroču un var sandzināt ar politisko augst- mām. Maskava žīdu un arābu kon- lo.OOO vīru stipra bruņota dūre. munīcijas krājumus, likās, ka Pa-spriegumu Balkānos, kas valdīja, fUkta ēnā ir iemanevrējusi Vidē- jigs varaļji pieņemt, ka, droši vien, ^estīnas frontes vadoņiem nebūs ne-pirmā pasaules kara priekšvakarā, jos austrumos, lai tui» militāras iz- Brežņevam jau tagad ir vissīkākās ^ādu iebildumu. pret Maskavas kā pēdējā laika notikumu attīstība ejas bāzes atbalstā radītu priekš- detaļās izstrādāts plāns „Ēģipt€s Priekšlikuinu fronti paplašināt, uz-rāda^ nav bijusi tikai retoriska noteikumus Kremļa poUtiskā ie- neatkarības nodrošināšanas ietva- ^^mot tajā arī komunistu partizā-fraze. spaida sfairas izplešanai. ^^g,, izdevīgā brīdī nomainīt Nase- °" grupas. Un tā pie kaviāra un
Vašingtonas priekšlikums par trīs . . u ^askava^ r« ar kādu arābu Kirchenšteinu, vodkas arābi apsolījās Palestīnas
mēnešu pamieru atbalsi vēl nav ^^'^^^ f f^"': kam pēdās sekotu Maskavai akli ^^onti pārdēvēt par AI Ansar or-
ata-adis ne Izraēlā, nedz arī arābu -brālīga atbalsta rezultāta komu- pg^g^g^gg Kalnbērziņš ar ganizāciju, kurā bez Palestīnas
valstīs. Vēl kritiskāk Izraēla rau- nistu akcijas arābu pasaule pede- veselu armiju pašu Icrievu Ēģiptes Partizamem plecu pie pleca cīnītos gās uz Maskavas plānu, kas pa- jos gados strauji kāpušas. Tas to- jauniem prokonsuliem. '^^"^ ^"'^^'as Irākas komunistu sa-
redz sešu mēnešu pamiera perio- mēr nav noticis. Varbūt arābi jau; zvērnieki. Vēlāk arābu partizānu
du Telaviva pamatoti norāda uz hojauš, ka politiskās iespaida sfai- Vidējo austrumu drāmas Uelākais vadoņi tomēr sagādāja. KremUm krievu prie^likuma vienpusigumu, ras paplašināšana Maskavai neno- paradokss, šķiet, ir tas, ka arābi negaidītu pārsteigumu, paskaidro-jo tas faktiski 'dotu arābiem pus- zīmē nekā cita, kā īstā laikā uz- gan atplestām rokām ņemt preti jot, ka komunistu uzņemšana ne-gadu ilgu atelpas periodu jaunu ag. mesties par neaprobežotiem kakla-, Kremļa ieročus un milzu aizdevu- būtu prāta darbs, jo Maskava ne-resiju spēku sakoncentrēšanai even- kungiem pašreizējiem arābu drau- mus saimnieciskās palīdzības ie- esot iedrošinājusies pagaidām vēl tuālam uzbrukumam Izraēlai. giem. Pasaule, varbūt, ir jau aiz- tvaros, bet tai pašā laikā ar dzel- atklāti deklarēt mērķi - noslaucīt
No otras puses žīdi uzsver ka mirsusi, bet mēs varani atgādināt, žainu roku vēršas pret pašu mājas no zemes virsas ienīsto Izraēlu. Pad. saviembai, Wa pati ar' sa- ka Baltijas valstu neatk^^^^^^^^^^ komunistiem. ^^^^^
viem militārajiem spēkiem aktīvi ^^^^^^ļ^^^^^^ . Nasera paradītais desmit dienu Hdz ausīm. Krievi tur būvē arī
nostājusies arābu puse, nav tiesi- gam iiremļa mmididuiDa^em jļ^sķa^^s apmeklē ums ir jau ie- ,,,,,5^. , 1 ^• . ^ ,
bu nākt klajā ar jebkādiem žīdu Latvijā. Igaunija un Lieuva. Bazu ^^.^^.^^ ^^^g^.. ^^.^.^ p^^^^j^^ stratēģisko dzelzceļu no Bagdades un arābu samierināšana^; plāniem, nolīgumā Maskava deklarēja,^ ka ^^^^^^ vairākums vispirms gap ^^^^^J^^ jūras līci. Katru gadu Ir jāapbrīno Izra^ apņēmība, kā sarķanarmijas garmzonu leļa p^j, ^^^^^-^^^
to Telaviva ti# dienās at- Baltijas valstis^ ir nepieciešama jjeveselību. Tad parādījās ziņa, ka Irākā iegādājas milzu- eļļas krā-kārtoti apUēcl^te-^ Brežņevam uznākušas iesnas im Jumus, še jāpiezīmē, ka valdība
gadījumā nevaifīles pat no tie- Vai Vismskis nezvērēja,^ Ka Pad. ŗa^jeg augstg asinsspiediens. Tā Irākā atrodas marksistiskās basas konfrontācijas ar konfliktā ie- savienība neiejauksies^^m^^^ j^k^g ^^^^ saistītajiem-Kremļa miUtārajiemiekšpoKti^^^ Vai Maskava ^neap- runas par vēl tālāku Maskavas pa- Bagdades komunistu oficiozs „Ta-kontingentiem. • , : : ! galvoja, ka^pardesmit ^s^^^ Eļ Oj^aab" ziņo, ka valdība Pad. savienības ioinu Vidējo aus- stipras sarkanarmijas^divīziju Ida- vairākām dienām. Brežņeva augstā klusībā appietinot visus galvenos tnimu konfliktā īstā gaismā bei-tieneBaltii vadoņus. Irākas policija dzot sāk skafit ne vien Vašingtona, šama tikai zinamam^^^iķa^eri^^^^^^ sašķaidot' šo bet ari Eiropa unļ droši vien, arī dam? Un tas viss notika^ t^ad,ka^^ jamo pārmaiņu baciļi. Nav arī iz- brīvības cīnītāju" rokas, kamēr arābu valstis. Tā nebūt nW 150 Maskavā jau bija izraudzitas^k^^ nobeidzoties.
==: stājā asins spiedienā vainojams tie- Minētais laikraksts arī norāda, ka ši Nasers. r prezidents AI B akrs nepiedodamā
» - . , - . „. iecietībā noraugoties noziedzīgā
isi pirms kāpšanas lidmašīna maoistu vadītāja E^^^^^^^^^^ svētceļojumam uz Maskavu Na- ; sers Kairo; bija pavēlējis policijai
apcietināt kādu iespaidīgu Maska- Sīrijā valdībā gan uzņemti daži vas dzēguzēnu. Runa ir par arābu komunisti, bet viņu iespaids i^ ViU Lāci Uelā un iespaid^^
nas laikraksta ,,AI A^^ „A1 Nide" ziņo. ka valdība
rPāmešums no 5 Ipp) node āri veicinātu draudžu Ciešā- 3^ apcietināt vadošos komū-
dziesinu^fāmatas^ tapšana un' ku sadarbību un event^^^ Sīrijas poUcijas smagi pie-
aizrādīja ka iebildumus var iž-6nālu'^g^^^^ Ar sinodes Kremļa ierosmē viņš pagājušajā kautie un spīdzinātie ,4deālisti"
teikt Vienmēr un pār visu, taču nodibināšanu btitu dota iespēja ziemā ierosināja Palestinasparti- smokot cietumos. Komunistu vajā-doma par jaunās oziesmu grama- nokārtot pensijas jautājumu drau- zānu vadoņu Maskavas apmeklē- šanas Sīrijā: n9tiekot, pār spīti tas pārveitiošaņii jāatmet, jo paivd^^ ^a Sīrijas gaisa spēki var
to varētiirunāt'tikai nākotnē. Ar-^^^^^^^ tikai pateicoties Pad. sa-
clsibīskaps vēl ziņoja, ka AusU-ā- aptuvena vērtējuma, no 9_8 _^ ASV ^ ārlietu ministra pailgu Džoze-'''""^'' Piegādātajām lidmašīnām, lijā mā^ L. K^m^e atteicies no "^^^nadas latviešu naaci^^ lielais saimnieciskais uz-
Snata, Venecuēlā mi^.A.G^^^^^ Latakija. ostā esot pie-
^ ™ ,,rekrutēšanu'^eventuāU varētu k^^^^^^ P^' nisti bija pārstāvēti ar piecām viP
Br.J. Robiņš, runājot par lat-,radIfc,L^^^^^ Maskava pLnēm^^k^^
viešu sinodes dibināšanu, sniedza kādā amerikāņu luterāņu seminā- šais bagātā laikraksta redaktors Numeri valdībā biia pārstāvē
-vispārēju pārskatu par statūtu ko- rā.sin^^^ n Jf^il wr,"
misijas plenārsēdi, kura notika un to ganiem mācītāju vietas mai- bas sūtniecībai Kairo. Vašingtonā ^sH tānlt V- A f - k
Toronto 19. un 21. maijā. Jaut^^^^ uii izkārtotu mā- runā, ka Kosīgins, sagaidot Naseru _^^^_apac ita Austrumeu:opa bez
ma labākai izpratnei runātājs^no-^^^^^c^^^^^ Visu to Maskavas lidlaukā, Brežņeva uz- SrutiDam savus sāncenšus nolik-
rādīja, ka latviešu draudžu vai- ievērojot, ar ; savas sinpdes hom- devumā izmetis kodīgu piezīmi par budanas prezidentam par
došanās trimdā novedusi pie stā- bināšānu mēs izkļūtu no miisuEl Kholi apeietināšanu. SKpētais ^ tomēr bija ciU leska-
vokļā, ka ASV un Kanādā darbo- baznīcu un draudmpa^^^ ja Nasers,parauštijis plecus, esot ^t- Jļ; /^avisam negaidot, Numeri le
Toronto notikušo Ziemeļamerikas latviešu šacha ātrspēles meistarsacīkšu dalībnieki: priekšā no kreisās — B. Kaža, J. Atkanķis (abi no Toronto), J. Prieditis (Ņujorka), N. Brasliņš (Toronto),1A. Meņģe, lis (Cikaga), B. Egle (KHvlenda)un turnīra vadītājs A/Liepnieks:(LinkoIna); aizmugurē --"J.Ondr dchs (Toronto), J.Kramēns (Čikāga), G.Znotiņš (Ņujorka), 3. vietas ieguvējs K.Kangerisļ( Vācija), turmira uzvarētājs J. Liepiņš JMi, (Vācija), A. Kalnājs (Čikāga); J-Reinbergs (Toronto) un 2. vie-
Foto: Cinis
Turpat notika arī Ziemeļamerikas latviešu šacha apvienības ,valdes sēde, kuru vadīja A. Meņģeli^. Sēdē nolēma 8. latviešu šacha kongresu un meistarsacīkšu turnīru rīkot 1971. gada septembra sākumā Klīvlendā, kā arī atbalstīt Toronto DV nodaļas šacha sekcijas vadītāju N. Bras-liņu 2. DV globālo dienu šacha turnīra rīkošanā nākošā gada vasarā. Sēdes dalībnieki lūdza Kanādas latviešu šehistus popularizēt vienīgo latviešu šacha žurnālu trimdā „Šacha Pasauli" (gaiv. redaktors A. Liep-nieks, 1226 So. 26th Streeti Nebras-ka, 68502; USA),, kuru jau 16 gadu ^izdod Amerikas latvi^u šacha apvienība ar tās pašreizējo priekšsēdi DV darbinieku Jāni Lāci Ņujorkā.
A. Liepnieks
JĀNIS UEPIŅŠ — AM ZIEMEĻAMERIKAS LATVIEŠU MEISTARS ŠACHA ĀTRSPĒLĒ
Bez sacensībārii basketbolā, futbolā un volejbolā Kanādas latviešu 5. dziesmu svētku laikā spēkiem mērojās arī šachisti. DV namā Toronto 5. jūlijā notika Ziemeļamerikas !a!t?yiešu šacha ātrspēles meistarsacīkšu turnīrs ar 13 dalībniekiem, lietojot šacha pulksteņus un atļaujot katram dsāībniekam 6 minūšu apdomāšanās laiku vienā partijā.
jas 61 no sinodēm , neatkarīga tā var teikt, diezgan chaotiskā bildējis: ;,E1 Kholi? Viņš taču ir
draudze, bet 15 draudzes sastāv stāvoša. " nelietīgs ti:ockists. Mēs Ēģiptē troc
Lutiieŗaffl Churcb pf A^^^^ LELDAAs jaunatnes nozares kistus un maoištus neciešam tāpat ^^"^"L f
flodē, 9 rr- Lutfeeran Chu^^^ p£ vadītājs māc. I. Gaide sniedza kā jūs te Maskavā.'' K^^ ^
FRANČU SPECIĀLĀ DELEGĀCIJA ■ ŠANGHAJĀ -
Speciāla franču delegācija, kuru vada Francijas plānošanas ministrs Betenkorts, ieradusies divii nedēļu ilgā apmeklējumā šangha-jā. šī ir pirmā franču vizīte kopš 1965. gada, kad sarkano Ķīnu apmeklēja Francijas kultūras ministrs Mairo. Ne Ķīna, nedz Francija nav oficiāli izteikušās par šīs delegācijas apmeklējuma nolūkiem. Ļoti iespējams, ka Parīze un Pe-kinga galvenokārt pārrunās pašreizējo stāvokli Indoķīnas valstis, kuras agrāk bija iekļautas Francijas koloniālajā territorijā. Zīmī-gi, ka Pekingā ieradušies ministri arī no Tanzānijas un Zambijas, kuras apspriež Ķīnas ''atbalstu dzelzceļa būvei, kas savienotu svarīgus vara rūpniecības centrus starp Zambiju un Tanzāniju. šis ir viens no lielākajiem Pekingas pro-jektiem Āfrikā. To garedz paveikt piecos gados, izmaksu lēšot uz apm. 360 milj. dolāru.
Tiuulrā piedalījās latviešu šachisti no Kanādas, ASV un Vācijas.
Divpadsmit spēļu kārtu turnīrā pārliecinoši uzvarēja students Jānis Liepiņš, juniors, no Min&teres, Vācijā, pieveikdams visus pretiniekus un saņemdams Dr. Jāna Zemzara dāvāto ceļojošo balvu. Viņš nesen iz-cīnīja arī Eiropas latviešu meistar-ititulu šacha ātrspēlē. Divkāršā meistara tēvs Jānis Liepiņš, seniors, ir pazīstams DV darbmieks un šacha spēļu organizētājs Solingenā,
Turnīrā 2. vietu ieguva mženie-ris Jānis Tums no Čikāgas, bijušais Ilinojas un otras lielākās ASV pilsētas- šacha meistars, kas zaudēja vienīgi pret Liepiņu. Trešajā vietā ar 8,5 punktiem ierindojās students Kārlis Kangeris no Vācijas, bet ceturtajā ar 8 punktiem Toronto latviešu šacha meistars Jānis Rein-bergs. Nākošajās vietās ierindojās amerikāņu armijas kapteiifls Ainis Meņģelis no Čikāgas, ātrspēles meistars, Gunārs Znotiņš no Ņujorkas un šacba organizatori Bonifācijs Egle no Klīvlendas un Aleksandrs Liepnieks no linkolnas, kurs vadīja ari turnīru.
SIDRABENE GAIDA SPORTA BRAUGUS TALKĀ
.Latviešu sporta apvienība Ka^ nadā aicina sportistus unr sporta draugus sestdien, 18. jūlļijā, pīkst. 10 rītā Sidrabenes sporta lauku-^ ma izbūves talka, ņemot līdz darba rīkus — āmurus, zāģus, lāpstas u. c. Jauno sporta laukumu paredzēts atklāt Sidrabenes ibēmu un sporta svētkos 16. augustā.
Laukuma izbūves labā rScotajā loterijā 27. jūnijā paredzētā laivas' izloze technisku iemeslu dēļ! nevārē ja notikt. To tagad izlozēs 16. augustā, sporta laukumu atklājot.
lūdza ' ciemos sudāniešu komunistu partijas ģenerālsekretāru Ma- .n,..,,,.,,, '„.i.,„.iu
■Mar:-
haudam bijā jādodas tieši uz, lid- ĢENERĀLIS VESTMORLENBS
AI^TUĀLAIS:
Missuii siiiodē un 2 American La- īsu pārskatu par šai gadā pavelk* norādījis, kā, pēc viņa doinām, Ei ^f"^" ,4abpratīgā tnmda" uz Eģip. tiieran Churcli sinodē. Apaļos to, plašāk pakavējoties pie kris- KhoU> labs komunists; bet^^^i^ ^ ^^^^
vskaitļos lēšot,. koooiesvētMlat- tīgb jauniešu saieta Toronto 23. trockistš. Uz to Nasērs piebildis: ^opīga nolīguma Naseram uzviju dirāudžu locekļi sastāv sino- un 24. iņartā, kurā pieda^ ap ,;Arī mums viņš to centās apgāl- ^^^^''^ labprātīgais trim-žu draudzēs, bet 11.000: t.s, neat- 150 jauniešu. 23. un 24. maijā II- vot, bet jūs taču paši zmāt cik ne.
karīgajās draudzēs, kaut pēdējo dzīgs-saiets Demoinā ar; prof. J. lietīgi meļi ir trockisti Mēs viņieih ^^o^^"^*, ka Maskava nebūt skaits ir turpat trīsreiz li^^^- -Rozēni sajūsmināta par ,A^iesmīlību",
Pamatojoties;už latvisko izjū^ Pie- ag^eēt.-' ■ ; ^ ^^^^ ^ ^ ^^^^ Nasers izrāda kādreiz Mas-
un ; piederības apziņu, latviešu dalīšanos^ Gaŗež^^ : 16. — 23. ; • kavā skolotajam sudāniešu komū-
draudzes spējuša^ 1 sadarboties augustanaMgad atkal notiks kris- Pirms.Nasera Maskavā cimojāsni^
ārpus sinodēm, nodibinot savu tīgās jaunatnes kursi, kuru gal- vienpadsmit dažādu Palestīnas bēg- pagaidām aiz restēm vēl nav aiz-draudžu apvienību, tapu vidējās venais temats ,,Kristiānisms šo-ļu par^
pa^dzes mācītāji un draudžii dien pasaM^^^^ bet 5. un 6.-sep- kas veido >tā dēvēto Palestīna Aleksandrs Ķegumnieks
locekļi izjūt savas saistības ar^^^^t^^^
; Amerikas sinodēm. Saistības ar ■ rence Filadelfijā. LELDAAs aus-«inodēni visumā Mrtotas loti mi- bnimu apgabalam. Reizē ar au-nimāli, varētu teifet, tikai desmit- dzināšaņujaimatne jāiesaista arī daļas apmērā no tā, ko tās pra- draudžu darbā. Draudzēm ietei-sa. šo saistību ignorēšana atstāj cams ņkot īpašas jaunatnes die-©ventuāli' negatīvu iespaidu Jau- nas. Māc. I. Gaide pakavējās arī nās paaudzes mācītājos, kamēr pie žurnāla «Jaunatnes Ceļš" iz-tvecākās paaudzes mācītāji un došana. Līdz šim iznākuši 3 nu-draudžu darbinieki šai situācijai niuri, ceturtais ir sagatavošanā, tikuši daudz vieglāk pāri. Vidējā Runātājs atzina, ka šis darbs ir paaudzē latviskā lojalitāte sama-, grūts, bet tas jāveic, jo palīdz ainās, bet piederība pie amerikā- jaunatnes audzināšanā, lūdzot ņu sinodēm palielinās, tādēļ Jau- amatbrāļu palīdzību, nie mācītāji un draudžu darbinie- Debatēs uzsvēra, ka draudzēm M visu laiku atrodas lojalitātes jaunatnes audzināšanā nopietni kompleksā. Sakarā ar ^o, runājot • jāstrādā, netaupot ne pūļu, nē 11-par latviešu sinodes dibināšanu, dzekļu, jo tikai kristīga jaunatne rodas arī argumentācija par uri nodrošina draudžu nākotni. Norā pret to. Vecākajai paaudzei ir ci- dīj-umus audzināšanas darbā no tādās intereses nekā Jaunākajai, paša pieredzes sniedza archibīs-piemēram, pirmajai ļoti svarīgs kaps A. Lūsis. Lai audzināšanas ir pensiju Jautājums, turpretim darbs sekmētos, LELDAAs pār otrai — identitāte, organizātoris- valdes sēdē Ņujorkā pieņemts lēkā skaidrība un lojalitāte. Beidzot mums par īpaša algota darbinie-ziņojumu, latviešu sinodes statu- ka piesaistīšanu, šai sakarā artu komisijas pr-dis J. Robiņš iz- chibīskaps ierosināja rezolūciju, tsica cerību, ka statūtu projektu ka vidienes apgabala mācītāju varēs pabeigt līdz šāgada beigām, konferencē Kalamazū lūdz Baznī-kad to izsūlis visām draudzēm cas virsvaldi un Latviešu ev-lut. un draudžu locekļiem. draudžu apvienību Amerikā iedzī-
Jautāts paf priekšrocībām, ku- vināt lēmumu par algota darbinie-ŗas iegūtu latviešu draudzes^ un ka iesaistīšanu jaunatnes audzi-to locekļi, nodibinot savu latvie- nāšanas darbā. Māc. L Gaide pašu sinodi, J. Robiņš personīgās teicās archibīskapam par šo ie^ sarunās paskaidroja, ka, ļsveido- rosmājumu un zu;iojumu pabei-Jot latviešu smodi, amerikāņu si- dza, atgādinot nelaiķa prāv. P. nodēs esošajām draudzēm būtu Ķirsona vārdus: „Draudze, kura iespējams pamākt uz latvieSu si- nevēlas audzināt savu jaunatni, nbdi, ar to pai^bt Laļfcvijas baž- nevar saukties par draudzi."
DIENVIBVIETNAMĀ ■
Bijušais ASV bruņoto spēku virspavēlnieks Dienvidvietnamā ģene rālis Vestmorlends ieradies Dienvidvietnamā. Viņš kopš diviem ga-: diem ir visii ASV bruņoto spēku komandierisj un kā tāds pirmo reir zi apmeklē Dievidvietnamas fronti. Divu nedēļu ilgajā ceļojumā ģen. Vestmorlends apmeklēja aiī Havaju, Formozu un Okonavu, Japānā.
■j^ Nedēļas nogalē Montrealas policistiem bija darba pilnas rokas, padarot nekaitīgas sprādzieniem novietotas bumbas pilsētas veikalu iecirkņos. Lielākā no tām bija kāds attiecīgi sarīkots mazauto (volks-vāģis), kas saturēja 150 mārc. di^ namīta, novietots aiz Montrealas bankas galvenā bkoja ēkas pilsētas ekskluzīvi fmanciālajā distrik-tā. Netālu no tā, pie Royal bankas 10. jūlijā atrasta parastā bumba, ko izdevās atvienot 35 minūtes pirms eksplozijas. Trešā bumb?.
Ik I I īSf
pie Vavanesas apdrošināšanas sabiedrības ēkas, nenodarīja postu, jo kādu iemeslu dēļ nebija sprāgu-si. Vienīgi ceturtā bumba prasīja cilvēka dzīvību: Denijs Pol^nskis, kas trīsreiz pārdzīvojis gangsteru mēģinājumus viņu nogādāt aizsaulē, sestdien ar savu buiku ,.uzlido-ja gaisā" zem auto sēdekļa'novietotas bumbas iedarbībā. Policija viņu bija meklējusi sakarā ar gang-stera Džokomo Poketi nogalināšanu iepriekšējā nedēļā. Polanskis ir otrs šāgada bumbošanas upuris Montrealā.
iļ Vankuveras un apkārtnes dzelz-sti'ādnieki lielā vienotībā sagatavojušies streikam mēģinājumā izspiest 22 proc. algu pieUkumu. 5000 Amerikas apvienoto tēraudstrād-nieku arodbiedrības locekļu' atraidījuši solīto 12 proc. paaugstinājumu, neatzīdami arī valdības iecelto vidutāju algu disputā Mekiju. Viņiem pievienojušās trīs koksnes apstrādātāju arodbiedrības^ Britu Kolumbijā, kuru 6000 biedri vēlas 25 proc. algu pielikumu.
ļtr Karalienei Elizabetei apmek-lejot vairākus indiāņu ciematus Manitobā, provinces indiāņu brālī-bas virsaitis DēvsKuršīns izmantoja izdevību savā apsveikuma runā iepazīstināt viņu ar indiāņu vēlmēm un pastāvošo neapmierinātību. Virsaitis norādīja, ka indiāņi pēdējos 100 gados, nav profitējuši no „šīs lielās un bagātās nācijas" labklājības, vēlas vairāk izpratnes uh cieņas no baltajiem un cer uz Elizabetes atbalstu indiāņu stāvokļa uzlabošanai. Karaliene atbil-dēja ar iepriekš sagatavotas^ nenozīmīgas runas nolasīšanu, apliecinot cerību, ka Manitobā nākošajā" simtgadē visi iedzīvotāji veiks-savu atbildīgo daļu provinces ad-ministrācijā un turpmākajā attistī-ba. Piebilstams, ka virsaitis Kur-šms vienīgais no klātesošajiem indiāņiem valkāja spalvu galvassegu, kas bija izgatavota — Fōrmozā.
