Juris Pūce joprojām 6. labākais pasa&aļē
LATVIEŠI IZVEIDOJUŠIES PAR ŠŖCTŖAIŽU ŅĀajļJ
VisuvarenaJs Dievs pēkšņi aizsaucis mūžībā mūsu mīļo dēlu un brāli
Pēcneveiksmīgā starta 1968. gada olimpiskajās spēlēs Meksikosi-tijā; maz dzirdēts par izcilā diska metēja Jūra Pūces panākumiem, taču palaikam viņš tomēr startējis^ pie tam ar visai labiem panākumiem. Tā, piemēram, pagājušajā, gadā viņa labākais sa-, sniegums bija 61;57 m, bet ar to pietika vienigi 16. vietai pērnā gada labāka diska metēju sarak-.«tā.
Šai vasarā Edinburgā, Skotijā, notikušajās britu kopvalsts spēlēs Pūce gan nespēja pārvarēt 60 m līniju, taču ar 59,02. m tālumu tomēr izcīnīja Kanādai zelta medaļu. Šai disciplīnā Kanādu pārstāvēja ari . otrs latvietis — Zigurds vStrauts, kas ar 55,19 m tālumu ierindojās 5. vietā. Pēc britu kopvalsts spēlēm Pūce piedalījās arī starptautiskas sacīkstēs Romā, kur ar 58,26 m rezultātu ieņēma 4. vietu, uzvarot pasaules rekordistam Silvestram . (ASV) ar . «3,88 m tālumu. . ļ ,
Mūsu laikrakstam p^reiz trūkstot speciāla sporta redaktoram, kas izsekotu arī visiem : notikumiem starptautiskajā sporta dzīvē, nav zināmi visi: Pūces starti, un veikumi šai vasarā, tomēr liekas, ka 60 m līniju viņš nav pārsniedzis. Būtu patīkami, ja tas tā nebūtu, tādēļ pretēja informācija no lasītā;ju puses redakciju tikai iepriecinās, jo pazīmes; tomēr liecina, ka Pūce savu krizl" pār.^ varējis un drīz. vien. atkal būs drošs 60-metrinieks.. Laļ kā viņām veicies pēdējos divos ;gados pēc .tjpēju atslābuma olimpiļSko spēļu pēcperiodā. Ar 1968., ga(ļā Modes-lo, Kalifornījā, uzrādīto 64,39 m rezultātu Juris Pūce joprojām atrodas 6. vietā pasaules visu laiku labāko diska metēju sarakstā, galvgaļa esot amerikānim Silves-tiām ar 68,40 m tālumu, arī realizētu 1968. gadā, īsi pēc lieliskā J Pūces veikuma, kad jau likās, ka latviešu diskabols ^ apdraud pasaules rekordii. - ' ^
4SV un Pād. savienībķs. valstu
SfECIĀLI SVĒTKIEM
UZ LATVIJU
SAŅĒMĒJAM NEKAS NAV
FESTIVAL- ' ."US $.35.50, 4,5 mārc, kviešu milti, 2,25' m rīsi, 2,25 m cukurs, 1 m i marmelāde, 1 m ļmakaroni» 1 tāf, šokolāde, ll maisiņš kon-ļ
1 fektes, 0,75 m salami, 1 m jaukti augļi, 100 gr Neskafē,,
2 maisiņi pudiņpulvers, 2,25' m auzu pārslas m 2,25 m ļ manna,
1Q. GALVAS • LAKATI $46.80-. 5 vilnas galvas lakati ar lie- ( 1ām vai mazām puķēm vai / turku rakstu un 5 zīda galvas lakati visās krāsās.
Gaisa pkta piemaksa ($8,50) I- (ja vēlas)'
VISVĒRTĪGĀKĀ DĀYANA^ JlDSU PIEDERĪGIEM IMITĀCIJAS KAŽOKI
Fantastiska vērtība — plašā, ļ izvēlē minka (vienlorāsainiļ vai strīpaini) persiešu vaij Mouton.
.PILNA CENA $99.001
COMBINATION SPECIAL $126.00i
! 3 jardi kungu mēteļu drāna 100.% vilna, 3 j. dāmu mēteļu I drāna, 3,5 j. kungu uzvalka | drāna, 3 j. dāmu kostīmu' drāna (visas drānas 100% ļ vilnas) 2 gultas palagi, 2^ spilvendrānas un 6 turkuļ dvieļi.
Daudz citu svētku dāvanu.
- PIEPRASIET MŪSU JAUNĀKO CENRĀDI Pasūtiniet -tagad tikai
EXPR£SSi COŖP.
125 East 23ra. Streeft, New York, N, Y. 10010
sacīkste vieglatlētikā šovasar Ļeņingradā beidzās ar 12^-114 padomju .uzvaru vīriešu un 78-59 pārākumu sieviešu sacensībās, bet tā kā abas vērtēja kopā; tad Pad. savienības uzvara skaitļos izteicās 200--173. šis iznākums nav uzskatāms par sevišķu pār-steigumu, ja ievēro; faktu, ka ASV nestartēja ar savu iespējami labāko sastāvu, bet galvenokārt ar jaunajiem atlētiem, sagatavojot tos 1972. gada olimpiskajām spe.-°lēm Minchenē. Pārsteigums tomēr notika šķēpa mešanā vīriešiem, ar 83,12 .m tālumu uzvarot amerikānim Skineram, 2. vietā ierindojoties Pad. savienības krāsās tērptajam latvietim Vilnim Feldmanim ar 81,81 m rezulttātu, bet tikai 3. vietā pasaules stabilākajam šķēpraidim Jānim Lūsim ar 79,54 m.varējumu. Gan jā-piezī^iē, ka šis bija Lūša pirmais starts šai gadā pēc sezonas sākumā gūtā savainojuma, bez tam vienīgais metiens valstu sacīkstē. Sieviešu konkurencē šķēpa mešanā savukārt ; uzvarēja „padom'ju' latviete Māra Saulīte ar 55,08 m tālumu, bet 2. vietā ierindojās Krievijā dzimušā latviete Valen-tīne Everte ar 52,46 m rezultātu.
Kaut statistikā līdz šā;gada 1. augustam šis sezonas 10 labāko pasaules šķēpraižu vidū nav ne Jāņa Lūša, ne otra okupētās Latvijas izcilākā pārstāvja JāņaDoni-ņa vārda, (viņš pērn bija 6. labākais^ pasaulē), dalītā 9./10. vieta tomēr ierindojies Vilnis Feldma-nis.ar 83,80 m tālumu, kuru viņš šovasar sasniedza Rīgā pilsētu sacīkstē pret Tallinu, Viļņu un Minsku. Līdzīgu rezultātu 'uzradījis arī soms Kinunens, bet pagaidām veiksmīgākais bijis amerikānis Muro ar 91,44 m tālumu.
Nav tomēr šaubu, ka latvieši izveidojušies par šķēpraižu nāciju, jo ar Latvijas reprezentantu spē-^ ku jau 10 gadu jārēķinās ~ visos starptautiskajos sarīkojumos kā vīriešu, tā arī sieviešu konkurencē. Jānis Lūsis ar 90.10 m rezultātu ieguva nie vien zelta medaļu _ Meķsikositijas olimpiskajās apelēs, bet ir arī vairākkārtējs Eiropas un Pad. savienības meistars, īslaicīgi būdams arī pasaules rekordists ar 1968. gadā Somijā sasniegto 91,98 m rezultātu. Pērnā gadā, nākot klāt arī teicamākajam igauņu šķēpraidim, baltiešu Pad. savienības meistarsacīkstēs, ieguva visas 4 pir--mās^ vietas. Latviešiem ir jau vairāki stabili 80-metrinieki, un pasaules sporta lietpratēji ir pyt ieskatos, ka tieši Lūsis būs tas, kas pirmais 'pārvarēs 100 m līniju, kura vairs nav nekāds saD-"is, kaut līdz Šim tikai 5 šķēp-raižiem pasaulē izdevies pārsniegt 90 m robežu: 1. soms Kinunens 92,70 m (1969. g.), 2. J. Lūsis 91,98 m. (1968. g.). 3. norvēģis T.. Pedersens 91,72 (1964. g!), 4. amerikānis M, Murd 91,44' m (1970. g.) un .5. austrumvācietis M. štolls 90,68 m (1970. g.).
. Latviešu -hegemonija paužas arī sieviešu sacensībās. Olimpis^ kās zelta medaļas šķēpa mešanā jau ieguvušas i Jaunzema un E. Ozoliņa, Pēdējā J. Lūša dzīvesbiedre, gan ir Krievijas latviete un latviešu valodu nepārvalda. Pašreiz arvien vairāk progresē Māra Saulīte, kura š,ovasar sacīkstēs Ogrē laboja pati savu
Latvijas rekordu par 46 cm uz 56,74 m.
ZIEMEĻAMERIKAS BALTIEŠU GOLFA TURNĪRS
lietuviešu techniskajā izkārtojumā notiks 27. septembrī pīkst. 9 rītā Detroitas priekšpilsētā Ro-čestrā vietējā golfa Muba laukuma (655 Michelson Rd., tālr 313-852-4800) Katras tautības vienībā var piedalīties 12 gblfis-ti. Sacensības notiks pēc USGH noteikumiem. Reģistrēšanās maksa 1 dpl., dalības maksa par 1 kursu 5 dol. Dalībniekiem līdz 15. septembrim jāpieteicas pie lietuvieša Algis Rugie-nius 30717 Lund Dr., Warreri Mich. 48093, U. S. A., tālr. 313,-755 0736). Reģistrētie saņems :pašu, informāciju pa pastu.
IZJAUKTA PADOMJU BALETA UZSTĀŠANAS CIKAGl Sarfcanarmijas korim un dejotājiem ~ pretēji Kanādai un Anglijai — ASV aizliegts uzstāties. Toties padomju baletižrādēm ari tur durvis ^atvērtas. Nule, atrodoties turneja pa ASV, Čikāgā viesojās Moisejeva balets. Taču atklāšanas izrāde 27. augustā nenotika, jo" Čikāgas Operas namā no balkona kāds apmeklētājs izmeta divas asaru gāzes bumbas, piespiežot ap 3500 skatītāju atstāt sāli. Noskaidrots, ka -viena
5{5
1928. gada 6. decembrī Lejasciemā, Latvijā 6. septembri Toronto, Kanādā.
■
Dziļās sērās
MASKAVAS UN PEKINGAS ATTIEKSMES
Izlūkošana noskaidrojusi, ka sarkanā Ķīna, kura pēdējo trīs gadu laikā sekmīgi izmēģinājusi savas vidējo distanču, raķetes, tās nav izvietojusi savas robežas aizsardzībai pret Pad. savienību, bet abi komunistiskie kaimiņi pie kopīgās garās robežas novietojuši lielā skaitā tikai īso distanču raķetes.
Novērotāji Tokio un Hongkongā secina, ka sarkanā Ķīna vēl nav spējīga lielos apmēros ražot raķetes tāliem mērķiem. Vairums ekspertu šādam pieņēmumam tomēr nepiekrīt un domā, ka Ķīnas komtinisti īso un vidējo distanču raķešu vietā steidzas attīstīt starpkontinentālās raķetes. Pēc Rietumu vērtējuma, ķīniešiem vēl būtu vajadzīgi 2--3 gadi, lai at^ tīstītu apmierinošas tāllidojumu' raķetes.
Maskajva atkal pacēlusi skaļāku balsi par robežstrīda izbeigšanu Pad. savienības un sarkanās Ķīnas starpā, joprojām turpinoties
Vai Kubas raķešu krize atkārtosies?
ASV aizsardzības ministrs Lērds 2. septembrī Vašingtonā ziņoja reportieriem, ka kāds Pad. savienības flotes vienība piecu kuģu sastāvā, kurā ir arī raķešu kreiseris un raķešu iznīcinātājs, atrodas ceļā uz Karaību jūru. Kopš pērnā gada šī ir'jau trešā padom-^ operācija Karaību jūrā, taču Maska/vas fiote līdz šim vēl nekad šai apvidū nav operējusi ar raķeškuģiem. • Lērds izteicās, ka tas ir pierādījums» ka Pad. savienība tiecas ar saviem flotes spēkiem pārvaldīt visas pasaules jūras. Kreiseri un iznīcinātāju pavada arī desanta kuģis, arī pir-maiSi ar kuru Maskava operē Ka-raibu nīstrs
ūrā. ASV aizsard2ābas mi-Lērds norādīja^ ka kreiseris ved raķetes, kuras spēj aiz
sniegt mērķus vairāk nekā 200 jūdžu tālumā, bet iznīcinātāji^ līdzīgus ieročus. Lērds atzina, ka amerikāņu tipam līdzīgo padomju raķešzemūdeņu skaita pavai^ rošanās var radīt līdzīgus draudus, kādi pastāvēja 1962. gada Kubas rakešu krizes laikā.
ilgajām un neauglīgajām sarunām. Ķīnas ministru prezidenta vietnieks LlZiemeļvietnamas 25 gadu pastāvēšanas svinību gadījumā 10.000 ķīniešu klātienē Pe-kingā apzīmēja ASV un Pad. savienību par „šakaļiem", kas mitinās vienā alā un „atkārtojuši Minchenes sazvērestību, lai iztirgotu citas tautas, izplatot pie. svešām namdurvīm tā sauktā mier• -mīlīgā nokārtojuma idejas". Kā pēdējos gados vienmēr praktizēts, arī šoreiz Lī nenosauca Maskavu vārdā, bet apzīmēja krievus par ,.sociāliem imperiālistiem". ■
Maigāku" sitienu Maskavas sejā izdarīja sarkanās Ķīnas minis-, tru prezidents čuenlajs pieņemšana Ziemeļvietnamas sūtniecībā Pekingā. Zīmējoties uz Maskavu, čuenlajs uzbruka ASV „polītiska-jiem maldinājumiem un miera sarunu plāniem sadarbībā ar savu kolaborantu Pad. savienību".
© Policija Prāgā paziņojusi, ka čechoslovakijas divu gadu .(atbrīvošanas" atceres gadījumā plašās „tīrīšanās" apcietināti 6217 ,ykri-minālisti un sabiedrībai kaitīgi elementi". Minēts, ka^263 gadīju-' mos konfiscēti nelegāli ieroči. Līdzīgas policijas akcijas- Cechoslo-vakijā notikušas arī agrāk polītis-kā sasprieguma laikā. ® Vašingtonas pārstāvji izteikušies, ka saņēmuši Apvienoto- nā-ciju galvenās mītnes informāciju, kurā norādīts, ka Pad. savienības ministru prezidents Kosīgins piedalīsies Apvienoto nāciju 25 gadu jubilejas sesijā Ņujorkā. ASV valdība līdz šim tomēr vēl nav saņēmusi oficiālu Kremļa paziņoju? mu par Kosīgina ierašanos. Ja tas notiks, paredzams, ka Kosīgins tiksies arī ar ASV prezidentu Nik-sonu. Kosīgins pēdējo reizi apmeklēja ASV 1967. gadā, lai piedalītos Apvienoto nāciju sesijā par Vidējo austrumu jautājumu, kad tikās ar toreizējo prezidentu Džonsonu. Apvienoto nāciju ģenerālsekretārs Utants ielūdzis 25 gadu jubilejas,' svinībās visu šīs pasaules organizāciju valstu gal-:vas.
Reinis Raimonds Miesnieks
miris SunnyBrook slimnīcā Toronto 1970. gada 6. septembrī, apglabāts Jorkas kapos, latviešu nodalījumā.
Sēro
krustmāte Ina Baltgaiiis ilgā Arturs Vltoliņš Toronto
. Reinis Miesnieks
aizsaukts mūžībā 41 g. vecumā 1970. gada 6. septembrī Toronto
Gan mflestibā Misia .Par tevi as'ras krīt.. .
Skumjās AUSTRA
Kaut nu tā būtu.^
© ®
Al^TUALAI^
(D Beidzot sasniegta vienošanās (3. septembrī!) valdības un Pasta arodbiedrību padomes (pārstāv 27.000 darbinieku) starpā; par turpmāko algu ar visām piedevām, kā gratifikācijām par labi veiktu vēstuļu un avīžu piegādi, naudas vēstuļu un čeku„neaiz-klīšanu" u. c pasta resora darbiem, kas nu sāks iepriecināt vesela gada disputā daudz cietušās publikas sirdis. Patsnieki saņems 55 c stundā četros posmos 30 mēnešu laikā. Nenoskaidrots paliek, vai taisnība valdībai, kuras pārstāvis apgalvo, ka minētais izteicas 6,8 proc. pielikumā, vai arodbiedrību padomei, ka pieaugums ir 7,2 proc.
© Kvebekas karaliskā veselības komisija ieteikusi provinces veselības aprūpes sistēmas pārveidošanu. Atzīstot, ka pēc līdzšinējās prakses visvairāk profitē ārsti speciālisti, tādēļ arī i^alda vispārēju slimību dziedinātāju trūkums, komisija ieteic izveidot ārstu kopas un maksāt tiem algu, izbeidzot honorārus par atsevišķiem pakalpojumiem. Ir lielas izredzes, ka ierosinājumu, kura plānu dēvē par „totālo. medicīnu",
no mestajām bumbām bijusi ASV armijas tipa. Padomju sūtniecībās konsultants kultūras j autāju-mos Kamēņevs izteicis. stingru protestu. ASV ārlietu ministrija savukārt izsacījusi nožēlu par
Kvebekas parlamentā pieņeins, iŗ Arī tiesneši Kanādā atzinuši, ka viņu atalgojums nepietiekams. Kanādiešu tiesībnieku apvienība apstiprinājusi rezolūciju federālajai valdībai, kurā pras-a 25 — 35 proc. algu paaugstinājumu tiesnešiem, kā arī viņu atraitņu pensiju paaugstināšanu līdz 50 proc. no algas apmēra. Provinču tiesu virstiesneši saņem 40.000 dol. gadā,bet apriņķu un distriktu tiesneši ^' sākot ar 21.000 dol. , iV Otavž nesekmīgi beigusies pirmā Kanādas jauniešu „ceļQjumu un apmaiņas" konference. Pēc trīs dienu sesijām tā „izira", vairumam dalībnieku pat nenogaidot plenārsēdi, bet franču delegātiem atstājot konferenci jau 2. septembrī. Jaunieši, izrādījās, nebija mierā ar parlamentārisko. rezolūciju iesniegumu veidu, kā arī sūdzējās par iesniegumu iztulkošanu „valdībai vēlamā izpratnē". Bet kad delegātus aicināja iesniegt rezolūcijas apspriešanai iekšlietu ministrijai, tie savā starpā sāka argumentēt, iesniedzot nepārdomātus, nepilnīgus, pretrunīgus un naīvus priekšlikumus par identifikācijas kartīšu vēlamību vai nevēlamību, abortiem, jauniešu mītnēm, marihuānas legalizēšanu u.tml. Konferences organizētājs B- Bleins atzina, ka jaunieši, ar pretrunīgu rezolūciju iesniegšanu, paši vāijinājuši saivus ieteikumus.
Rakstot par 12. augustā Maskava parakstīto Rietumvācijas un Pad. savienības varas nelietoša-, nas līgumu, pavisam savdabīgas domas „Londonas Avīzes*' 21. augusta numurā izteicis P. Jelga-vietis, jau virsrakstam izvēloties atzinumu „LIgums baiļu dēļ".., ^.Pasaules sabiedrisko domu pēdējās dienās ir nodarbinājuši politiskie notikumi, kas ir sensacionāli un kuriem var būt svarīgas un tālu ejošas sekas," konstatē P. Jelgavietis, bet nedaudz tālāk raksta, ka šis līgums pat Pad. savienībai nekā nedodot, jo parakstīts tikai baiļu dēļ; Jā, līgums nemaz neskar arī Baltijas valstu intereses, jo mūsu stāvokli nepadara ne labāku, ne sliktāku.., Ja jau tā, kā tad šim līgumam var būt „svarīgas un tālu ejošas sekas"?
Pareizi norādījis, ka līguma tekstā Berlīnes jautājums nav skarts, P. Jelgavietis dīvainā kārtā konstatē; ,,Robežu jautā-tājums nav legalizēts, pašreizējās robežas starp Poliju un Austrum-vāciju atzītas de facto, bet ne juridiski. Par Vācijas apvienošanu var turpināties sarunas tāpat kā līdz šim." Fakts ir, ka Rietumvā-cija ar šo līgumu, ja parlaments to ratificēs, atteikusies no Polijai un Pad. savienībai otra pasaules kara nobeigumā pievienotajiem vācu apgabaliem, tāpat apstiprinājusi, ka ne tikai pašreizējā Polijas rietumu robeža, bet visas pēckara robežas Eiropā nav aizkara-mas. Fakts ir, ka līgumā nav teikts, ka sarunas par abu Vāciju apvienošanu var turpināt, jo tas minēts tikai īpašā pielikumā no Rietumvācijas puses, kuru Maskava gan pieņēmusi zin^a-nai, bet nav parakstījusi. Cita vi^ dū ^ kā gan sarunas var turpināties, kuras nemaz vēl nav sākušās? Faļrts ir, ka ar šo līgumu, atzīstot pašreizējās robežas, Rie-tumvācija akceptējusi Baltijas valstu iekļaušanu Pad. savienībā. Ja P. Jelgavietis to nesaskata, tad vēl vairāk jābrīnās par viņa a'tzinumu, ka mūsu resp; Baltijas vaMts st&voMis v&t mlaboMes vie>
nīgi tad, ja-abas Vācijas apvienotos un 'Baltijas valstīm pietuvotos apvienotā Vācija.. Tiesa, tādā gaidījumā Baltijas valstu, stāvoklis uzlabotos, taču 12. augustā Maskavā parakstītais līgums Baltijas valstu stāvokli nenoliedzami pasliktina, jo nu arī Rietumvācija netieši atzinusi to iekļaušanu Pad. savienībār
Nav. šaubu, ka šis līgums Rie-tumvācijai nekā nedod, j^ par ieguvumu neuzskata Maskavas vēlīgus smaidus un atturēšanos no uzbrukumiem Bonnai. Taču dīvains ir P. Jelgavieša atzinums, 'ka līgums absolūti nekā nedod arī Pad. savienībai, jo „paredz tikai varas līdzenu nelietošanu strīdīgu jautājumu izšķiršanai", tālāk paskaidrojot: ' „To ^ nevar nosaukt pat par neuzbrukšanas līgumu. Nav tomēr noslēpums, ka krievi bija visu laiku ļoti ieinteresēti līgumu noslēgt. Laikraksts Sunday Telegraph pat atstāsta krievu atklāto izteikšanos, ka viņiem nepieciešami sakari ar vācu rūpniecību un sevišķi iepazīšanās ar vācu jaunākajiem atklājumiem, lai konkurētu ar amerikāņiem, jo bez vācu palīdzības amerikāņi viņus visur pārspēšot." Fakt^ ir, ka Pad. savienība nekad neparaksta līgumu, kurš tai nekā nedod. Ja nu šis līgums Maskavai patiešām nedotu nekā cita, kā vienīgi Rietumvācijas palīdzību ar ražojumiem saimniecības un rūpniecības laukā, arī-tad aplams ir P. Jelgavieša atzinums, ka šis līgums Maskavai nekā nedod. To būtībā jau pasaka arī pats P. Jelgavietis, savā rakstā vairākkārt nonākot pretrunā ar paša apgalvojumiem, .. ~
Tālāk P. Jelgavietis raksta: „šai laikā noticis arī otrs svarīgs notikums. Priekš neilga laika Maskavā vairākas reizes uzturējās NaserSi Bija ziņas, ka viņš gribot no krieviem dabūt vēl lielāku palīdzību, galvenokārt apbruņojumu. Bet tad uzreiz notika tas, ko neviens nesagaidīja, l^a paziņojums, ka Nasers gatavs sākt sanvims ar Izraēlu par imeTu Vi-
dējos austrumo^, un tagad pie Suecas kanāla jau panākts ieroču pamiers.. Nav šaubu, ka .Mas-kava ir^ ietekmējusi Naseru pie krist šim pamieram. Kas tad ir noticis? Vai l^faskava ir grozījusi savu ārpolitiku? Izskaidrojums meklējams vienīgi krievu bailēs no ķīniešiem. Jāatzīst, ka šīs bai Ies ir ne bez pamata, un tāpēc krievi grib visu ko darīt, lai no: drošinātu savu rietumu robežu. Tikai tā var izskaidrot: MaskaA^as vēlēšanos noslēgt līgumu ar fede rālo Vāciju un cenšanos panākt apstākļu normālizēšanos Vidējos austrumos."
Komentāri še lieki. Var tikai piebilst, ka ari tādā gadījumā līgums Pad. savienībai kaut ko dod! Ari vēl tb, ka Nasers nav gatavs uzsākt' sarunas ar Izra^ ēlu, bet piekritis runāt ar Apvie notp nāciju starpnieku Vidējos austrumos Jaringu, tiešas sarunas ar Izraēlu noraidot.
Dīvaini ari tas, ka P. Jelgavietis ignorē mūsdienu faktus, bet savā rakstā lieto pagātnes jē^ dzienus. Rietumvācijas pariamen-tu viņš bundestāga vietā-joprojām sauc par reichstāgu, kāds bija t.s. Veimāras republikas lai kā. Viņš lieto ari jēdzienu Eiro pas Krievija, par' kādu varēja ru nāt caru laikā, ,bet ne vairs pēc Pad. savienības nodibināšanas, kad Krievija ir vairs tikai atsevišķa republika, kura atrodas Ei^ ropā, tā ka Azijas Krievijas nemaz nevar būt. Līdzīgi aplami-bām angļu valodas presē, arī P: Jelgavietis Pad. savienību sauc par Krieviju. Fakts ir, ka Krievija ir tļkai viena no Pad. savienības republikām, citas ir Ukrai-na, Griizija u., 1.1., jā - arī Latvija, Lietuva un Igaunija. Ja nu yisa Pad. savienība kā kopums ir Krievija, .tad tās iedzīvotāji krievi, un mēs nedrikstētu Izteikt sašutumu, k^ arī latviešus sauc par krieviem... Galu galā jau paši uz to pavedinām ar aplamu jēdzienu lietošanu.
