" THE LATVIAN NEWSPAPĒE FOS CANAM
AND
Published twice weeHy by ttie Latvian Relief Societv Canada «Daugavas Vanagi". Business Office: 491 CoUege St., Toronto 174, Ontario, Canada. Editor4n-Chief: KRIŠS SIDARS. Telephones: 921-7121: 465-7902. United States Ēditorial Offices — New York'
S^Jf ,™^T-T??®W^3^ Rombouts Ave., Bronx' N. Y. 10466, U.S.A. Chicago: Editor - I. ŠĪMANE, 5524 N. Luna Ave., Oiicago, īU. 60830, U.S.A.
WĒDN1SM¥,: SSPTEMBER 30, BB,
mBSDSBN^ 1970. GADA 80. SEPTEMBRIS
SECOND ČLASS MAILL NUMBER. 22^
REGISTRATIOM
M. GADS
0^ 29
LAmSŠU LAIKRAKSTS AMERIKA
Izaik divas reizes ned^ā — trešdienās un sestdienās. Izdevējs - Latviešu aprūpes biedrība Kanādā „Dau-gavas Vanagi". Atbildīgais redaktors: KRIŠS SIDARS. Redakcija: 125 Broadview Ave., Toronto 250, Ont, Canada; tālr. 465—7902. Birojs: 491 Gollege Street, Toronto 174, Ont., Canada; tālr. 921-7121. Ņujorkas redakcijās vadītājs: V. IRIBĒ, 4035 Rombouts Ave., Bronx N. Y. 10466, U. S. A. Tālrunis 994-7917. Čikāgas redakcijas vadītāja: I. ŠĪMANE, 5524 N. Luna Ave., Oiicago, Dl. 60630, U.S.A., tāk. 774-5744. Redaktors Eiropā: V. SKULTANS, 605 Offenbach/Maiīi, Wa!dstr. 28. West-Germaūy. ,
111.1 irtirnivuii
Bridinajuma zimes
LATVIEŠU SKOLAS PĒC 10 GADIEM BŪS, BET AR SLIKTĀKU LATVIEŠU VALODU
........ ■ ■ . . . .. ■ . • . ,■. y ■ ■ - . ....
. Amerikas latviešu apvienības latviešu valodā tekoši, bet domā 80 dol. Vecās paaudzes garīdznie-19, septembra valdes sēdē viesņī- angliski, tādēļ viņu rakstītais, arī m jaunatnes audzināšanā ii piecas Marlboro - Blenheim telpām literārie darbi.- ir it kā nepubli- ^^^^ • ^ ^.^^^ ^ Atlantiksitija, Ņudžersija, pārrui cets tulkojums no angļu valodas. \^ , , _ , , nās par .darbību nākotnē bez paš- J. Blumbergs domāja, ka sāku- austrumkrasta katra skola caur-reizējiem piedalījās arī bijušie ma gados latviešiem ASV bija lie- in^ra ir 27 skolēni, izdodot ap -ALAs valdes locekļi un amatper- lakas propagandas iespējas dažā-.37 dpl. gadā par katru, izņemot sonas. Par kultūras dzīves problē- dās amerikāņu baznīcās rīkotās Worku, kur katrs skolēns iz-mām referēja Dr. V. Klīvet no- izstādēs, bet tagad latviešiem ir «laksā 85 dol. un Bostonu ar rādot, ka pēc LELDAAS Kana- pašiem savas baznīcas, un tā lī- 50 dol. A, ^Svenne no Toronto ie-das apgabala garīgā vadītāja kotās izstādes apmeklē galveno- teica mainīt skolas darbu no prāv. V. šēfera pālrskatieni Ka- kārt tikai paši latvieši. Trūkst priekšmetu sistēmas uz apvieno-nadā pēdējos gados už dlvam lat\ļiešu dziesmu tekstu angļu va- ^t) sistēmu. Lielā vērība pievēr-kristībām bijušas trīs bēres; H- lodā. šama mācīšanas metodēm, jo uz d2ags stāvokUs varētu būt ar! , ^. . ^^^^^ ^^^^ ^^^^^^ Jādzen, tur-ASV Tādēļ nākoi^iē tomēr būs ^^^^^"^ ^''""^^ """^^^^ ^' ^'^^"^ Divreizdivi -nometni tie apskatāms jautājums par pilna ^^J^ ieskatos, ka 1980. gada brauc labprāt. G. Zeidenbergs no mācību laika latviešu skolu izvei- latviešu skolas vēl eksistēs un^ Pokipsijas norādīja, ka latviešu došanu. Kaut vpeseno pēttjumu ^^^^ latviski, kaut sliktāk skolu pamatuzdevums ir sagata-rezultāti nav bijuši labvēlīgi (kat- tagad, Vajadzīgi mācības lī- vot bērnus latviešu sabiedriskajai rš klasē varētu būt 1 — 6 sko- grāmatas bērnu lieto- dzīvei. Pamaskolā mācāma dzie-ļēni), ir tomēr pazīmes, ka šāda vajadzīgi arī jauni skolo- dašana, rotaļas, tautas dejas, di.e-skoja varētu veidoties. Reizē ņr, ^ uzskates līdzekļi skolotā- m notikumi, tautas tradīcijas, toGaŗezera projektu nav tikūto- J^^^' '^^^^^ jādomā par to, kā jāizkārto grupu nodarbības, atme-piski kā parasti domā. ' latviešu skolām piesaistāt vairāk tot „kalšanu" kā, piemēram, up-I skolēnu. J. Blumbergs noradīja, ju garumus, eksporta preču dau-1 Visvairāk apdraudēs kultūras ka ķegli sagatavot skolotājus dzumu u. t. tCaurmēra bērns di-feozares ir teātris, daiļamatniecī-i tautas deju un dziesmu mācīšanai, vās skolās nespēj sekot mācībām, ba un rakstniecība ar presi. Lat- arī ģeogrāfijai un vēsturei, bet Ja šādas pārmaiņas nav pieņe-?!viešu profesionālais teātris ir grūtības ir ar latviešu valodas mamas vadošajai skolu sistēmas ■beidzis pastāvēt, bet rosīgi lir vai- skolotājiem. Katru gadu jāsaga- varai, tad ieviešama dubultsistē-rāki ansambļi un amatieru gru-taivo ap 40 skolotāju. K. Rabācs ma: viena lai būtu ALAs i s. , pas. Teātru izrādes ir labi ap- ieteica katru gadu rīkot kaut; ko nopelnu stipendija, otra parastās meklētas, arī jaunieši uz tām iet, Kdzigu Nākotnes 70" sarīkoju- mācībās Vajadzētu M mazo bet teātra kopu darbība ar kaļb- miem. Latviskā audzināšana nā- skaņu plašu formātā ieskaņot poru gadu kļūst dārgāka. Pamazām kotnē prasīs daudz līdzekļu, ; sa- pulāras latviešu tautas dziesmas, 'saplok arī vecā aktieru saime, karā ar to K. Rabācs ieteica da- J. Blumbergs ieteica skolēnu ap-sāk rasties tukšums. lidzTga prob- žus gadus visus iespējamos li- maiņu uz vienu gadu ar Minste-lēma arī daiļamatniekiem: pagai- dzekļus nodot jaunu skqlu izbūvei res ģimnāziju Vācijā, tad bērni dām izstrādājumus gaņ var da- un izveidošanai, it īpaši pie drau-. iemācīsies labālm latviešu valo^ būt vēl pietiekami, ta^u daiļamat- dzēm; Tomēr daža draudze izdod du.
nieku rindas dilst. DaiļamatniecI- gadā par skolēnu 1,80 dol., cita —be ba trimdas apstālkļos bijusi bla-i ^^us profesija, bet jaunatnei»^ dos blakus darbos nav ieinteresēta. Arī literāti, ar ma^em izņēmumiem, nav guvuši dzīves izp-
ku ar pubHcetajiem darbiem; da- šie saukļi dominēs Apvienoto starplaikā piesaistot arī vairāk lietuviešu jauniete Ruta Ŗuzgas, tiski neskatās m demosjstrāci-
žiem pat bijis jāpiemaksā pie sac nāciju 25 gadu atceres svinībās, sirsnīgu atbalstītāju. Nodibināja, kās pārstāvēja lietuviešu papūd-^ jām; viņi domā, ka katra šāda
vu gramatu izdošanas. liela prob- ij^as notiks no 14. — 24. oktob- jau sekojošās apakškomitejas: skolu, teica: „Esmu dzirdējusi no reize, kad varam atgādināt pa-
lēma ir arī jaunu latvi^u žur~ Ņujorkā, kur, gaida ieroda- informācijas ,(kas apziņos ASV tautiešiem, kas šovasar apmeklē- saulei Baltijas valstu likteni, ir
nālīstu trūkums. ^^gg ^^urāk kā pusi no visas pa- ^ starptautisko presi, radio un J^^ dzimteni, ka tur gan tik apa- ļoti svarīga." . D. V.
' Kādreizējie neatkjtfīgās Latvi- saules valdību uņ valstu galvām, televīzijas stacijas), sanāksmes
jas profesionālie aktieri, daiļamat- ieskaitot Pad. savienības minis- programmas (priekšlikums par
niēM un žurnāUsti trimdā savu tru prezidentu Kosigmu, Ari bai- galvenajiem runātājiem, bez ASV
darbību ar lielu ideālismu ir tur- tieši varētu šos saukļus pārņemt, valdības un Apv. nāciju diplomā-
pinājuši, dzīves iztiku parasti, pel- prasot mieru jau 30 gadus Qku^ tiskajiem pārstāivjiem, aicināt
;-not citā darbā. Jāpieņem, ka i^- pētajam Baltijas valstīm, taisni- trīs aktīvus baltiešuiauniešus, kas Klīvlendā 19. septembrī piilcē^ Par Fonda dalībniekiem var būt
'košajos 10 gados viņu darbība Iz- buIgaunijai,Latvijai un Lietuvai, pāris minūšu garā uzrunā griez- jās Latviešu fonda dalībnieki. Sa- latvieši, arī juridiskas personas, beigsies. Zinātnēs, glezniecībā ļun un progresu regresīvā kolomālis- tos pie ASV valdības, Apv. nāci- nāksmi atklāja Dr. V. MuiMeks, kas iemāka 50 dol. dalības nau-
mūzikā .rodas jauni darbinieki, ma vietā, ko baltiešiem pašreiz jām un pasaules sirdsapziņas), bet Dieva svētību un palīdzību iz- du un $1000 aizdevumu, ko var
bet' daudzās citās nozarēs jaunās uzspieŗ Pad. savienība, šai sakarā publicitātes - (plakāti, karogi, lūdzās Kllvlendas .apvienotās iemaksāt ari daļēji, katru gadu
audzes nav. Grāmatu apgādātā- rīkojot svētdien, 18. oKtobrī, pīkst, skrejlapas, rezolūcijas), dēmons- draudzes māc. I. Gaide, cita vi- 200 dol. piecu gadu laikā. Par da-
ju darbs ar katru gadu kļūst giū-: 2 pēcpusdienā Daga Hameršīlda trācijas (piesaistot ļaudis ar ^^ikdams: ,,No maziem sāku- lībnieMem j^^
tāks. Grāmatu iespiešanas izdev lauitumā, Apvienoto nāciju ēkas svaigām idejām), maršalu (kas "^^^"'^ lieli darbi. Jāpriecā- sonas ASV un Kanādā.. Sanāk-
vumi arvien pieaug, bet lasītāju priekšā, lielu baltiešu sanāksmi informētu publilm lin uzturētu ^'^^ sanāksmes dalībnieku smes dalībnieki izsacīja, _ cerību,
skaits samazinās. Prese ir līdz!- ^n demonstrāciju. kārtību) finanču (sarīkojuma pa- «kaistajām domām un labajām at- ka pirmie 120 nebūs_vienīgie, bet
KEIŠS SIDARS
„£[ad saulpuķu sēklas sāk kļūt melnas, tā ir lāme, ka vasara atkal aizskrējusi,'^ mūsu laikraksta fotogrāfam norādīja detroitiete Vija Ūdenāne,,kuŗa šoruden uzsāk studijas radio un televīzijas raidījuma nozarē Mičigenas valsts universitātē.
Foto: J. liģers
Darbu uzņemoties
Ar šo numuru pārņemot laikraksta „Latvija Amerika" vadību no līdzšinējā atbildīgā redaktora Alfrēda Vinčela, apzinos jaunās grūtības^ kas ar to radušās: praktiski, vismaz- sākumā, man daļēji «jāpārņem" pašam sevi, jo lidz šim jau veicu pasaules notikumu "un lokālo ziņu sniegša,nu laikrakstam, kam tagad,vēl pievienojas tiešais redakcijas ,imeInaisdarbs'V kamēr kādu daļu šīs virsslo-dzes, ceru, neatteiksies uzņemties kādi no kollēgām.
Visu to veikt nav viena cilvēka spēkos, vismaz ilgā-kam_ laikam ne, tādēļ jau redaktora A. Vinčela slimīi3as laikā šāgada pavasarī, kas arī bija liekama uz darba smaguma lēsēs, ziņu sagatavošanā par notikumiem pasaulē palīdzīgu roku laipni sniedza agrākais ilggadējais ,;Latvi-jas Amerikā" redaktors A. Kundrats, un ir cerības, ka viņš savu atbalstu redakcijai neliegs ari turpmāk. Tāpat sirsnīgi piestrādāt pie laikraksta solījuši ari redaktors R. Norītis, ž. Zentiņš, 0. Kļavenieks un citi kollēgas.
Bija laiks, kad .„Latvijas Amerikā" redakcijā pilnu darba laiku tiešajā redakcijas. darbā strādāja trīs algoti redaktori, to vidū īpaša redaktrise-valodniece. šāds dotajos apstākļos puslīdz normāls redakcijas personāls diez' vai kādreiz atkārtosies. Tas še tāpēc sevišķi pieminams, lai visi mīisu līdzstrādnieki, kuri gadiem ilgi, vārdos grūti izteicama ideālisma un. bezprofita interešu mudināti, uzticīgi pulcējušies ap mūsu laikrakstu, tāpat mūsu redakciju va^tāji Ņujorkā, Čikāgā un Eiropā zinātu, ka mūs ari nākotnē gaida sūrs darbs un atelpas nebūs.
Pēc iepriekš sacītā lūdzu visus mūsu redaktorus, līdz-sti'ādniekus, literātus, māksliniekus, preses fotogrāfus, kritiķus un sporta dzīves draugus, tāpat visu latviešu sa^ biedrību, it sevišķi tās pašaizliedzīgos un atbildīgos darbt niekus, neliegt laikrakstam savu līdzšinējo atbalstu^ To ļ sevišķi vēlos izlūgties ari no mūsu jaunatnes dzīves vadītājiem, lai laikrakstā pilnīgi.atspoguļotos arī mūsu jaunatnes darbība ūn centieni, jo pašreizējā jaunatne bīis tā, kas pārņems mūsu nacionālpolitisko darbu, kad vecie pagurs.
Šad vietā lad man atļauts izteikt sirsmgu pateicību ļ līdzšinējam laikraksta vadītājam redaktoram A. Vinčelam par vērtīgajiem arodnieciskajiem padomiem, kurus viņš man neliedza no savas bagātīgās žurnālista pieredzes. Kaut esmu žurnālista arodam veltījis sava mūža labākos gadus, allaž esmji atzinis, ka niācities vienmēr vēl nekad nav par vēlus Es apbrincju r^i^ktora A. Vinčela lielo darba mīlestību uii izturību, viņa stingra pienākuma apziņu | un pieeju savam darbani, ka redaktors nav kungs, bet ti-M sabiedribas kalps. Tāds pats kalp gribu būt ^^^^ es, pārņemot man uzticētos -^unos pienākumus, lai kalpotu mūsu sabiedribai laikraksta Hdzšinējā garā, cik Dievs būs devis man spēka un izturibas!
gā stāvoklī. Ar sabiedrisko orga- pirmajā baltiešu organizāciju ^^^^^^^ jāmaksā 3900 dol.), vies-
Ziņām, kuras dos latviešu trim- to skaits varētu būt pibis
nizāciju piemaksām būtu maz 11- ^^āē šīs demonstrācijas rīkoša- mnība7(ko" va^-'s Taltte^^^ ^^^^^^ panākumus un nāks stotis, vai vairāk, kas kopī^ do-
par svētību mums visiem."
tu^,Latviešu miljonu" un ar šā aiz-devuma augļiem varētu atbalstīt
grūtības.
smagā auto uzbūvētas »izstādes" valgtī uii spraudis mērķi sekmēt gani.
• Par ifltvi^ft,, miītfirac rtnmimpn- . - • i- izP^ānošanā, kas riņķotu nepār- latviešu kultūras pasākumus mā^ Sanāksmē pieņēma fonda sta-
/rZ .n^ptr i^Ti A. 1^ "^^^ ^ ^ • ^P ^P^- N^^^^ām pēdējās terialiem līdzekļiem, kādus iegūs tūtus un ievēlēja padomi, kurā
raciju spneda jau ALAs i»B8. ga-.^uviešu caitrālās organizācijas pjecas svētku dienas) un koordi- no fonda dalībnieku naudas aiz- ieiet Dr.V. Muižnieks un G. Kau-
aa Kongresa, nolemjot lenK»"?^- ieteikušas gatavību demonstrāciju j^^jj^g apakškomitejas. devumu procentiem un citiem gars no Kalamazū, V. Gulēns un B.
sj aoKumentacijas centra va- atbalstīt, bet uz šo sēdi savus Demonstrācija iecerēta kā visu noguldītās naudas ieņēmumiem. Rubess no Toronto, prof. J.Peniķis
S'varbū būLTbāf k ra^ ^^^^^^ "^^^^^ '^^^'^ ^ or- '
v.i^w ^^^^^ Z ^^^^^^ ^' S^^i^āciju kopīgi rīkota, tāpēc ari
tos vairah šax!i centri, Mdi ,pie. ^^^^^^ pārstāvju Idātiene sēdēs sva-
no Hinojas, Dr. V. Rutenbergs -Klīvlendas, rakstnieks J. KH-dzējs KaJifornijas, Dr. L. Streips — Čikāgas un 1. Frēibergs — Montrealas. Padome izraudzīs ispeciālu finanču komisiju, kura sekos ASV un Kanādas saimnieciskajai konjunktūrai Un par to ziņos padomei, kur izdevīgāk ieguldīt kapitālus, lai tie nestu lielākus augļus. Latviešu fondam nebūs pašam savu uzņēmumu, bet tas sekmēs jaunu pasākumu rašanos, lai varētu labāk un pilnīgāk atbalstīt latviešu kultūru vispār. Sanāksmē savas biedru naudas un aizdevumus nokārtoja 13 fonda dalībnieki. Daži uz Šo „velna duci" raudājās skeptiski, bet ticēja, ka ar nākošajām iemaksām tiks visi „neticīgie" uzvarēti.
ī^^'AiTm^ī^. "-^.^ .fs r rf 1 '«^^ ^■
rekSjās kiituves varētu toreldof "mantošanas iespējas it se«sķi des Mz demonstrācijas par dokumenmcijas centriem,, sa- "«pec. ka baltiešu poa«,as pede- 8. olrtobn, nobks katra nedēļu k-artoiot iopigu iatalogu. Latvie- i} ^^.^^'^^iff^iZ"^^^^
Maskavu
Kanādas televīzijas un radio- idejas un ietekmi.
Galvena figūra Tŗudo saranās
t b"?^" ™t "'^'T uS^u kTfno "p^^^^ lai demor^lriiijr predaK^^^ sies ar padomju valdības galvu'technolo^jas komitejas vice-
ierobežoti orgamza^ijas^nav ba- 1W kas no ^^^^^^^ spaidīgs skaits baltiešu. Tāpēc, Kosīginu un dtiem Kremļa va- priekšsēdis un ministru preziden-
gatas bet izdevumi ar katru ga- goties i^ska^ ka atkārtoto pa priekšdarbi turpinās, rasvīriem. Trudō plāno parakstīt ta Kosīgina znots Gvišiani. Viņi
du kļūst lielāki.Nākotnē jāmeklē raksts zem Mdotova - Rībentro- ^ fi. uaim luīpi as, i, jauni līdzekļu iegūšanas
Debatēs ALAs valdes pr-dis _____...„««xv.o ^» ««.«^ _____^^^^__—=____
^rfava jautāja, vai Kultūras fon- stu okupāciju, šim Kgumam ofi- iu sabkraa"n7parastife ^InTl- SploSskoTara^^^ pēdējā fāze, biedribu, pkstamāko sintētiskās
da atbalsts veicinājis latviešu kul- ciāU aplaudēja ari ASV ārUetu izkustināma. kuru uzskata par nozīmīgu ekspe- gumijas un plastikas ražotāju.
bām un izplatijuma^^^^^^^^^^^^^p^ Gvišiani ir ail tas, kas vēlas ,,importēt" Rietumu pieredzi riipnier cībS, nesaskatot, ķa neveiksmēs galveno^ vaiifiga pati ^komū^ m^ķās saimiuekoša^ sistēma, ķiiŗā pieredze; nekā nedos, ja to nemainīs pašos pamatos.
Itālijas Fļata sabiedrība jau ņ:^ cēluši^^^^^^^^ 1^ autoriipmecibu; Pad. savieii|ba. Prancijsd un Anglijai tagad ir^Kgmni^a^ par informācijas izmaiņu, kiiŗi tām dod zinSmaš pŗi^rocības-
Anr,r' rr rt' i i' rri- i jc m 1----, - - .-sow»vio Ai. vuAiiia iciv;«. „x».« *juiw av^» r'-'-"'' * - ' . , . , padomjtt tlrgū. Riotumvācljas
aarijis T. Curķelis Klīvlendā. Par g^j^ja, u sanāksme ^^^^^ sagaidīt, lai ārzemju dip- bai rūpniecības iekārtas, bet MaS:: ba var, atpaUkt Rietumu techno- ^^^g saskaņa ar Pad. savienību
atver durvis saimnieciskEd sadar^: blbai, bet atļauj Maskav£dipplītis^> ki iespiesties kaņcļiēra ! B pārvāļfitajā;Eiņada jau^ "^ii^ki^ gadus^^^T^ dēvumieni^ 1^
ari Jraiojiraiit ekšpprtii už ^a(l bet
P0SIE7IES LATGAĻU TAUTAS DZIESMU VAKARAM TOpAļTOl
Di)Tiy pL $.30 vak* Cdtambus HaD, 532 SherboumeSt Piedalās koji un koncertdziedātāja A. S7ēttn baDe. Biļetes TIKAI iepriekSpārdošanā pie B. Logina, 33 HiUcrest Dr. un DV grāmatnīcā, 491 CoUege vietās, $3 pārējās sēdvietās un $2 skolo jaunatnei. Svētku baUei atsevišķi $2. Pilna bufete un vakariņas.
Toroato 174» Ont. $5 res.
ELKA
Fonda dalībnieku pilnsapulces pieņems galvenās kultūras darba vadlīnijas. Dr. V; Muižnieks, ziņojot par fonda organizēšaiļas priekšdarbiem, cita vidū izteicās: „Esam sākuši īstenot atziņas un domas par mūsu tautai svarīgu problēmu — kultūras darba finaņ-cēšanu nākotnē. Ar savu darbu^ mēs neatbalstīsim organizācijas un uzņēmumus, bet tikai tiros kulturālos pasākumus." Viņš arī • uzsvēra^ ka pārāk ilgi dzīvots ilū-, zijās, kādēļ pienācis laiks ķerties pie darba, šis fonds mūsu kuItū-rālajiem mērķiem radies daudzu sarunu un pārdomu rezultātā.
Sveicienu ar rakstu bija sūtijis rakstnieks: J. Klīdzējs: Latvieša Fonda radītāji, turpmākie cēlēji, domātāji un darba darītāji ieli- ^ kuši daudz laika, pacietības, garīgā un fiziskā spēka ar labāko ticību, ka šis darbs ne^ būs veltīgs, bet nesīs daudz labu augļu, kas paliks mūžos nākošajās paaudzēs. Fonds būs „spēk-stačija", kad pašu pagastos pietrūks dzīvā ūdens „turbinām". Tāda ..spēkstacija" tiešām vajadzīga, lai nosargātu un patipētu. savu brīvo territoriju mū-' su garu un dvēseli.
.žēl, ka laika trūkuma dēļ nedzirdējām prof. 3. Peniķa un prof. J. Leļa referātus par aktuālajām trimdas un latviešu kul^ turas problēmām.
Revīzijas komisijā sapulce iz* raudzīja L. Spožo, G. Liepiņu, J. Gaidi, 0. PavlovsM un A. Gravu^ Sapulces nobeigumā Dr. V. Muižnieks laikrakstu pārstāvjiem iztei-cās:„Kā viens no fonda idibinātā-jiem esmu ļoti priecīgs, ka tas šodien sak darboties ar pieņem-tiem statiitiem un ir jau inkor-porets." Paliksim visi ticībā un cei^ibā, ka «Latviešu miljons" pieŗ pildīsies un nāks par lielu ,syēt.ī-bu,.mūsu kultūrai.,
Nākošā sanāksme paredzēta ,plc gada. Toronto. . ,