/
^ > hkXWA AMliRMĀ f^oSdieso, m ^ m. seg^temtnig, 37. ia.?8.
Pasteidzināmi
LATVIEŠU NACIONĀLĀS APVIENĪBAS KANĀDĀ VALDES SĒDE TORONTdl!.
Eā Jau ziņots» LNA£ Jaimās padomes vēlēšanas notilis lailiā no ir ap 52.000 personu, kuras uztur 14.-2'J. novembrim, šis presē izriņotais laiks ir pareizs, bet kļūda par nodokļu maksātāju līdzekļiem ieviesusies vēlēšanu komisijas izsūtitajā apkārtrakstā, ķuŗā teikts, ka bet to vidū ir arī ļoti daudz vēlēšanu pēdējā diena ir 24. novembris. Kandidātu saraksti vēlēšanu gados jaunu cilvēku, kuri pašu vai-komisijai uz LNAK biroja adresi iesūtāmi līdz 10. oktobrim (pasta nas dēj darba „nespējlgi". Jau aimogs?, un šai sakarā vēlēšanu komisijas priekšsēdis J. Grodnis dzirdēti ieteikumi šos darba spējī-aicina latviešu organizācijas un draudzes pasteigties ar kandidātu gos sociālā pabalsta saņēmējus no-šarakstu izgatavošanu un iesūfišanu, lai neaizkavētos vēlēšanu ma, darbināt vismaz pilsētas darbos, teriālu izsūtišapa. LNAK valdes sēdē J. Grodnis ziņoja par vēlē- piemēram, parku aptīrīšanā, lai sanu komisijas pirmo sēdi, par ko mūsu laikrakstā Jau ziņots, un no- bezdarbīgos pilnībā nebūtu jāuztur rādīja, ka līdz šim neviens vēlēšanu saraksts nav iesūtits, bet vairā- nodokļu maksātājiem. LNAK valde kas organizācijas un draudzes atbildē uz izsūtīto apkārtrakstu pazi- vienojās, ka, ievērojot faktu, ka ņojušas savu atbalstu vēlēšanu materiālu izplatīšanā saviem biedriem, šo dīkdieņu uzturēšanā ar saviem m apkārtnes tautiešiem. .| nodokļu maksājumiem piedalās ari
Latviešu nacionālās apvienības sam, bet TLB skolas pārzine A, latvieši, iesniegumā • pilsētas pado. Kanādā 24: septembra vaidēs sēdē Martinsone paskaidroja, ka skola mes komisijai uz to būtu norā-Latviešu namā Toronto valdes šai jautājumā griezīsies pie Toron- dāms. Otrs eventuāli norādāmais priekšsēdis T. Kronbergs ziņoja, to skolu .pārvaldes. LNAK valde jautājums būtu citu tautību diska saņēmis Amerikas latviešu ap- vienojās pai- iesniegumiem visiem kriminācija, pieņemot pilsētas dar-vienības valdes priekšsēža U. Gra- trim iestādījumiem. biniekus,, jo priekšroka joprojām
vas ierosinājumu abu centrālo or- vēl ir britiem, 'šo jautājumu sē-
ganizāciju valžu kopsēdi' sasaukt \ dēs jau iekustinājis pilsētas older-
24. oktobrī Sirakūzās. LNAK vai- manis V. Boičuks, pēc izcelsmes
des locekļi atzinuši Sirakūzās par Pec LNAK komisijas atzinuma, ukrainis, tādēļ mēs ar norādījumu neizdevīgu vietu, vēloties šo kop- kā ziņojuma turpinājumā norādīja uz šo diskrimināciju varētu būt sēdi labāk Detroitā, arī citā datu- J. Mežaks, otrs ierosināmais jau- viņam paKdzīgi pretdarbībā. Tā kā mā, jo ALAs ieteiktajā Toronto no- tajums butu attieksme uz veco ļau- šī diskriminācija visiem labi zinā.
aek Preses balle. Atzīstot preses žu mītnēm. Kamēr nav iekārtotas ma,betgrūtipierādāma unparlat^ Londonas latviešu pulciņš Sakta labi mācījies no Toma Bezmēra sacerējuma„Latviešu alfabēts'" lat-lielo nozīmi sabiedriskajā un na. "lī^es^ ^Hfās mīt vairāki vienas viešiem konkrēti diskriminācijas viešu valodas kursa nobeigumā Rietummičlgenas universitātē Kalamazū: ar rokās turētiem burtiem cionālpūUtiskajā dzīvē, bet jo se- tautības vecie ļaudis kopā, tie bieži gadījumi nav zināmi, LNAK valde pulciņa dalībnieki «pieteic" Latviešu nacionālās jaunatnes apvienības Kanādā kongresu, kas notiks no Višķi arī centrālās • organizācijas valodas neprašanas dēļ jūtas vien- vienojāS; šo jautājumu informātī- 10.-12 oktobrim Londonā. Priekšā pulciņā priekšnieks Andris Aukmanis (pa kreisi) un Valdis Vilks, darbā, 'LNAK valdes locekļu vairā- tuļi^^^^^u^^ iesniegumā pilsētas padomes
kumsbija ieskatos, ka nedrīkst ,4ZrPresijā. Tādēļ būtu ieteicams paš^ komisijai neminēt, paliekot pie trim vairīties" no kopbūtries ar preses valdību uzturētās mītnēs kopā ap- iepriekš minētajiem, šos speciālās darbiniekiem un literātiem viņu ga- metināt 2 vai 3 vienas tautības ve- komisijas atzinumus LNAK valde da lielākajā sarīkojumā. Tā kā arī cos ļaudis. Debatēs A. Rāviņš aiz- iesniegs pilsētas komistijai līdz visu tuvāko nedēļu nogales jau -rādīja, ka Ontario valdības attiecī- 30. septembrim, kā tas prasīts! Ar
aizņemtas, valde vienojās ierosināt go jautājumu referents R. Krims to LNAK speciālā šo jautājumu ^o^" aSlē(582 Sherbounjc St.) Toronto 10. oktobrī pīkst, kopsēdi 28. novembrī Detroitā. Tā- jau ziņojis, ka tas ir iespējams, pētīšanas komisija uzdevumu vei- 5.30 pēcpsdiena notiks ilgi gatavotais un gaidītais latgaļu tautas pat vienojās, ka nākošā LNAK vaL tādēļ būtu ieteicams sazināties ar kusi un darbību beigusi. dziesmu vakars ar sekojošu svētku ^m._TorontQ un apkārtai
des sēde notiks 21. novembrī revī- viņu. Bez tam, runājot ar drau- Par citiem ziņojumiem un pārru- apvienoto dsieda^Jn kiiri diriģēs V. Rundāns un I. Sakss, bet sp. sijas komisijas priekšsēža 3, Grod- dzēm, rodas iespaids, ka latviešu nām mūsu laikraksta nākošajā nu- lodziesmas dziedas koncertddedataja Antonima Valvode. Sakarā
Skanēs latgaļu tautas dziesmai
@atavbļa$ pasau
^^^^^^^
FNJAK 16. KONGRESS NOTIKS NO 10. - 12
OKTŌBRimtO^^
Pasaules lat^^iešujaunatne^^^^
kongress notiks; 1972. gadā lie: tumvācijā. Ta apspriešana^^^^^^
dzeta arīLatviešu nacionālās jay> natņes apvienības K^anadā (LN-JAK) 10. rkongrēsā, kas risināsies nolo. ~ 12. oi^^^
m dienas garaj^ nedējas noga-le, I^oridonā. Itongresa ,.namatēvs;' būs Londonas jaunatnes' pulciņš Sakta, kas gādās arī par dalībnieku ēdināSanu un nakts^ ■
mājāni,:bet; par .organizatorisko ■ pusi rūpējusies; LNJAK valde: - ■
l^ongfesā daļa darba būs' veK tīta latviešu valoda^ un literatūras jautājumiem. Pirmajā kongresa^ dienā, 10. oktobrī, valod nieks I>r. V, Zeps referēs pai-«. ■■ trimdas ietekmi uz latviešu va^ lodu, bet žurnāla^-Jbnā Gait redaktors L. Zandbergs' runās par latviešu rakstniecību trimdā. : Kā pieredze rādījusi, latviešu jaunatnes globālajās sanāksmēs, arī privātā sarunu jValoda bijusi latviešu, kaut vai^tiķai tā praktiskā iemesla dēļ, kā rādīja pirmais pa^: saules latviešu jaunatnes kongress Hanbverā, ka daudzi Vācijas un Zviedrijas jaunieši neprot b angliski, bet dalībnieki no Ziemeļamerikas nerunā vāciski un zviedriski. Tā saprašanās bija iespēja-_ ma vienīgi dzimtajā tēvu valodā. Angļu, valodas zemēs novēro jams, ka jaunatnes pulcēšana<; Dziesmas var uzskatīt par vistl- vietās latviešu ļ valoda bijusi no-rāko liriku ka tekstos, tā melodi- derīga tikai - protokolu rakstī jās. Harmonizētās dziesmas izpil- šanai... dījums prasa precizitāti, smalkas Kongresu ievadīs jau 9. oktob nianses un labu balsu saliedēju- n ar iepazīšanās vakaru Valža
ņa mājā Mofa'tā LNAK valdes vidū tikpat kā nav ve\jo ļaužu, kas murā. 24. septembra LNAK valdes ario koncertu snJcdzam T. Puisāna rakstu. mu. Niansēs, Jiekas, visspēcigāk Vilka mājā Londonā (664 Wlnder-
priassēdis aicmāts ierasti» būta apmetināmi Jādās mitnSs. s^v^msme^^smi^^. ^,c1br. latviešu izmi- r«^^ddKn'"Smf 1? SSanflO oS D^T/^-r
jak kongresa Londona nn Kana- UiAK valde «ēnojas sazmates ar bergs,^ 1. v.cepnel.ssed.s a. Eā. p^^^in^anas 50 gadu atceri, ne- suma pitaajai ciņai par savu ze.-~nj hf iemesHem; Sr t1* W £ ) tel
das latviešu kātoju apvienības ton- R, Krin;u un tad pilsētas tomisi. vi,š -kretlrs I.Alks^, kasieris ,re= g^^ arlV! ^^/TZ^r^i^C Mga^Lt^^z™!; .Tll konTeta'p'^Sa'vāē^'
jakarā Toronto. Viņam esot aiz- Ziņojuma turpinājumā J. Mežaks nieks, valdes locekļi J. Mežaks, j g^j^g^ sagatavoja īpašu lat- raksturoja Latvijas austrumu ap- repertuāros.
ķo jaunatnes pulciņu ziņojumiem un referātiem pēcpusdienā. Pir grūtības,. jjļg (jigjjj^ beigsies ar kongresn
ņemtam šai laikā, valde vienojās, informēja, ka komisija pārrunāju- Dr. A. Šteins un G. Liepiņš. nozaru . ^^^^^^ ^^^^^ ^^^^^^ „ gabalus poļu un krievu' pārvalka KLO tagresā LNiļJC pārs^^^^ si arī divus eventuāU ierosināmus vadītāji V Upeslācis un l Vīksna, j„ ^^^^^ g^ko- dēs, fiziskā ciņa par savu zemi' Vēl minamas teksta _ _ ^ r' LVZ^'i'^^'^' ^- f^-f' J^?taJ"«iuS'^Ķt tajos nebijis vien- ref^enti A. Svemie, V Kaļiņš un Ļ^^ ^ nebija Iespējama. Gudrā tautas Visi Latgales folkloras materiāli balli Parkside vSage InrS
5'f^''^:J^f_'^!?^!'^^?.^^^_:J^^^^ ! ".^^.//Jī^'^f .^"^J" i^^eva Latgaļu folkloras komite- dvēsele to arī sapratusi un fi- nākuši no tautas mutes dialektā. (500 Berkshire Dif.)
ja 1968. gadā. . ziskās cīņas varoņu vietā atstā- tādēļ dziesmu tekstos atrodami Kongresa otru dienu, 11: oktob
jusi liecības āllegoriškām asiiis veci vārdi un idiomi izteicieni, ri ievadīs māc. J. Prauliņš 'atsaitēm starp zemi un tās arāju, kuriem nav līdzīgu literārajā ļat- svētbrīdi, pēc tā lielajam dar So saišu iemiesojums parada to rodas bam turpinoties ar ziņoju miem. sievietes tēlā. 1^ Cirnia .ezera grūtj^ jo pašrei- pārrunām, valdes; Un revizijas^ķ^^ ģināla un skaista materiāla. Lat- ^^'^^ ■'^^^ "^^i^ene bez vārda, ie-zēj6s^apstā^05grūti-^.te vēlēšanām, rezolūciju gaļu folkloras komiteja, savācot s^®Sta^6lta pili zem Māŗģu salas, kori, kam 1^ un beidzoties vakara dziesmas kopīgā izdevumā un tās ^"^^sM vieno zemi un tautu gaļu dialefea &ijas veidi/^ ' ; ar ugunskuru. Kongresa pēdējā pubUcējot, centušies nodot pubU- ar mīsti^āin kopības s^^^ Kanādas latviešu kaiM^ «hviP.^^^"^' '^^^
tādas, kādas tās nākušas no tau- «^ziĶ^aze^ dziesmu svētku jaunatnes nedč-
nu lūgs uzņemties LNAK padomes dei.i Pirmais atiecas uz sociālās sijas locekļi J. Grodnis, B. Senkē-prezīdija priekšsēdi prof. A. Drei- palīdzības maksājumiem. Toronto vica un J. Rolavs. V8. mani.
Izglītības nozares vadītājs J. Mežaks ziņoja, ka iepriekšējā sēdē izraudzītā _ speciālā komidija (bez viņa vēl kultūras nozares vadītāja I. Vīksna un politiskās nozares vadītājs V. Upeslācis) veikusi doto uzdevumu, iepazīstoties ar divu Toronto pilsētas padomes ieceltu ko', misiju mērķiem, darbu un centieniem. Abas šīs pilsētas komisijas bija prasījušas etnisko grupu ieskatus to veicamajā darbā. Attieksmē uz R, Skota vadīto pilsētas konstitucionālo komisiju, LNAK pētīšanas komisija atzinusi, ka tās uzdevums ir ļoti šaurs—^ sniegt ieteikumus Kanādas federālajai valdībai izstrādājamā lielpilsētu statusa jautājumā, ~ īpaši attieksmē uz Montrealu, Toronto un
Vankuveru, ar! galvenokārt tikai Prof. St. Jerumanis savas mājas priekšā ar davesbiedri Viju un frnanciālajās interesēs. Šīs R. Sko- bērniem — 4 gadus veco Kristīni, 5 gadus veco Sriku uq *? gados -ve-ta komisijas darbs un intereses iat co Kiftia. viešus un reizē ar to liNAK skar tikai netiešā veidā, tādēļ nav saskatāmi nekādi konkrēti latviešu priekšlikumi, kurus varētu sniegt. Otra
ieceltā komisija, kura lūgusi ek tams, jo skaistuma jēdziens fran- gadījies. Liekas, ka brits uzska ni^ķo grupu ieskatus, skaidro, kā- čiem kā latīņu tautai ir daudz ci- tītu par pazemojumu svešinie-di būtu pilsētas padomes mērķi tādāks nekā ziemeļniekiem, kam šādā veidā palīdzēt.
Latgaļu tautas dziesmu harmonizēšanu veikuši daudzi neatkari-gās Latvijas komponisti, nododot koru un solistu rīcībā daudz ori
lē Toronto.
tas mutes: Vajadzība pēc šāda iz- vu tautu ar zemes balsi. Visam ^.^.,.y. ,„.^.,ļ„ . _ , .
devuma bija liela, lai kaut vai da- Pāri stāv Māras zemes karalienes v4a f 0 oMo^^^^^
• lēji parādītu vēstures gaitās ilgu ^ēls, kuŗS kristīgā reli^ja savie- ^^^^^ ^^^^^^ ^«^""^^^
laiku nošķirtās tautas daļas rado- nojusies ar tautas mitoloģiju, lai
šā gara augļus un parādītu^ ka "^spiestu kopībai savu paliekamu „
latgaļi, savā nošķirtībā ir izcīni- zīmogu.
juši izmisuma pilnu cīņu par sa- Sievietes tēls ar krustu rokā Lat- :
vas nacionālās identitātes sagla- galēs atbrivošanas pieminekli Rē-
bāšanu. zeknē simbolizē brīvību jau tās ®
uzņēmusies ^pārvarēt šīs dziesmu grūtības. Sekmju vērtētāji būs as sarīkojumiem, kurus organizē^
ja „Nākotne 70". (Demonstrēs arī svētku laikā uzņemtās filmas un atskaņos daļu sarīkojumu noriSu
T. Puisāns skaņu lentēs.
TORONTO ZINAS
, A^^ses un Voldemāra Skultes mājā^^b^^^^^
Kulturāli Baltijas telpa pieder tālajā veidā. Saistīta ar māju; gleznu skate Sv, Jāņa baznīcas zā- niekuV Anna iRostoķa lasīja savu^ rietumiem, bet ģeogrāfiski-aus- zemi patriarchālās ģimenes lēnops no 2^ trumiem. SI clt^a 1^ ar vto tradicju saitēm, sieviete spēja šanā piektdien 2.^,o^^^
iekarojumiem Baltijas telpā 12. saglabāt un tālāk nodot tāls; tau- vakarā. Skate būs atvērta sestdie-Vandelis piedalījās ar humoresku gadsimta sākumā un turpinās vēl gara mantas, kuras raksturo nās uii svētdienās no pīkst. 12-9, Sarīkojumu, kas htažās ar deju tagad. Nelaimīgas ir tās tautas, T^sas mūsu pagātnes nacionālo bet d PW. M va-; vadīja Arturs AfeoHņš galdu Ma
kurām liktenis lēmis atrasties d^^s^^ Nelaiķis del^s J. Velkme, karā. Abi mākslinieki šogad atska-jot dāmu komitejas priekšniecei vu agresīvu spēku saskares joslā cilājot sava garā mūža atmiņas, tās uz savas mākslinieciskās darbi- Olgai Vahdkēi Vakars dPva^^^^^^fi^ Attieksmē uz Kanādas provin- nāja sekot viņu mašīnai, jo raek- ^^^^ rietumiem un" austrumiem, ^«icis, ka tās bija latgaļu mātes, bas 20 gadiem. dol ienākumu ^^''^
!©• ci^vebeku bieži lietotais franču lēto vietu esot grūti atrast. To- ^^-j^ ^g^-ŗ^g kuras vēlušās pāri drūmajiem laikiem cauri sa- 0 DV TorontO nodaļas 20 gadu dar-
apzīmējums La Belle Province ronto man visos aizvadītajos 12 ^^^^^ ^^^^ jj. gjg ģeopolitiskās SlMļa savu latvietību, valodu bības atceres sarīkojums notiks 3. ® ^^ut šogad TLB sestdienas tSul ^^,!!*^^-«^^?^? daudziem ^ var Jikties^ nesapro- gados neMJcaut^kas^Udzīgs nav situācijas sekas,, kas atstājušas tautas gara mantas. oktobrī, pīkst. 7.30 vakarā DV na- jauniekārtota bērnu dār-
mitoloģja un arī Mcionālajā rak- sakopoto latgaļu tautas dziesmu dziedās To- mācību gadu uzsākot, sko-
sturā. Svešas varas veidojušas sa- krā;jumu, liekas, uzcēlusljau^
^ Jauniekārtotajā bērnu dārza
piAK komisija atzinusi Sa jautā- bet britiem ^ matBrSlaJān.. ddvesbiedri un trim bēnriem. ^^^ŗ""^ """" ^te m"'mdodite aSm, "te ® °S^^^^^ Masē, IniŗS pieņem ar 4 gadu ve-
Jumi, taŗus varētu pacelt pilsētas Angļi ftante vienmēr «u, Vņš pirms 5 g^iemje .erad.^ "° ^ ^^^^^ ^ ^^"^ tembri 78 gadu vecumā no 6zv,l pieteikti 9 bērni, bet,
fonima, tomēr visumā stipri iero- š par nabadagiem un prii^iī. no Luvēnas mtfversitStes, B*- *^5k StreSo daļu ta«- šas tieSi sievietes. Latgali L *ries vecais strēlniel^ un DV ^^'^o^ Masē (ar 5 gadiem)
bezoti, JO g^enās latviešu vaja- jriem be^^^^^^ ^rZia^A^t^ rimosno lSI ezera vieSu liirtenis vēl 19. glimta saimes loeeldis Kārlis Briedis. Ne- T'-.I^*» '^nsi, ka nā
dzibas vairāk iekrīt provinces uib tu pārspīlētais matenālisms vien- universitāte. Ar dzivi un darba ^ " «a j • i. -i^ » laftA on w * ■ il - košajās mācību <?pqf,dipna an
federālās valdinS SmScēT ra& licies kā barbarisms. Ari apstaiiem viņš loti apmierināts' ^ Aiviekstes upes atsp» no be ggs un 20. gadsimta sakumā la*a ^vaisana 30. septembri, — SudzBaM"
Ta«u pilsētai v& fran6u sakāve karā un tai seko- un jau pagJ Lm L Jaunu '^.^^^ļ^^fl/S ^ ^č^^ Trtu^^r^SJ'T £ nama'4'JoS k^sēfaf M «-^Cdlas pēc m^et
sinājumus attieksmē uz 13^ sēst- i"^^ pazemojums frančos ra- māju. Esot gan JOtams latviešu ya™ f^ļ^" *^ ^ ^Z^' ^^^^if. ^ S, nSlZin ^ ■ «Kākšanas 12. 4te^ri pslieli-
dienas skolu Tā kā federMsX JinSmu mazvērUbas kom- sabiedrības trūkums, ta6u Mont- ^ālSs Latgales latvl^ sivru- tam vB pdna djen« darba vel- viesu noddijumu. «jies pat visM Xm?w S
valodu miZku^tūSSmuDr k"?" fg»* «"j" ™* sasniedzama, tādēļ PSJs, citu varu u^iests dzīves cējas. Mm. Darba datums *Archib.ska^^^^ 24 septernCv^tesēdē Wot-
tišanasZSnuSr aM sm atbrīvoties. tTču mazUet turienes sarikojumus viņš reti at' veids, kas turptoājās 300 pta. stop ^evteb un t^^^^ tautas esot Vasmgtona, dievkalpojumu mēja S pāX A M^tto^^^^
numn un Sāju^^^^^ tolerances no abām pusēm var?: stāj neapmeklētus. Vi^ ir ari Laiks bija pietiekami flp, tei vle- tedicjJSs bi a nelabvaigs ^^f'skota paSLtaitofbēm.
attiecas uz SaZmnātat l« '^OP'S» ^""^ T?'"* I'" f^^'^ '"f ^'f ^ : h,^'^^ ^''^^^ «^ārža un jSas «^^ apS-
.istria bori^^^^^ "«oSā vienībā, kas Kā ķīmijas profesoram apvai- liriskos, saimniecisk^ un pqK- p eskaitlt labftas p aušanu ar sir- POJ^ma piedali as ari Eigas (72..) audzētad
'.auii, Ka ouiu atoaistama to ku.- ,■, ...„,_„_„••: . .' _ ■ j„_ i.. «.^ n,i,„ ..rfSMne i7.m!Hnhi «tSki. ni, linu ninirSatiilfcaTWii»Iiila«T. skautu un Gaui fildl mirtu ^uureiiļu. . ^
tnras saglabāšana, tad latviešu ™ '^^'^
'S^Stnf lill'^Sl;!-' « «f*Hvu" mteriālalā "te^ā. S." J^ruinanīs atzina,''fei s«i™aiš teiksma līdzekļus un savastradi- slaukšanu, ^drēbju velēšami, bēr- b^s sezonu. Pēc dievkalpojuma SS^u hrZf f ^'T" Tas Kanādai nozīmētu ar! jamias ir ļoti nopietns, taēu ne neatri- cijas. "« . kopšanu Hribas uzturēšanu skauti un gaidas pulcējās bazm-cas {f
ju garīgu kultūras un pralrtis- ro
>s viņam ari par tik populāl- tiskos apsmkļos, izveidotu atšķi- pi, linu plūkšanu, kari;upeļu lasī- skautu un Oaujas (il4.) gaidu vie- p ' "
„pollution" problēmu. Prof. rlgas garīgas vērtības,savus iz- šanu, dārzu ravēšanu, govju nlba, tā.ievadot savu jauno darbī- «i^īl^ir ,
r^«i.^««4*. t;« ^uc„Mi^ it/lvotlinc īsti .«sflvas trftdi- .slaiilcSanii. /drSKiii vfilāSanii liSr. bas sezonu P^r diAwkfllnft«imo*-?°^J^^ 9 va-
plkst. namā^ notiks Toron-
nozīmētu ari jaunas ir ļou nopieins, rauu ne neain- uijas. uxx*M«ij "f»'"A'^aouu toux«^^ . .
izveidošanos, kas sināms. Līdz zināmai robežai gai- Ar augšzemnieku <3ialektu lat- mājā un .ēdienu gatavošanu.Visi sanāksmju telpās, kur noklausījās hnr:,crc
jams atbrīvot Dō maksas par lie- ^^n^^
n«ik? ^ . sMas telpām. ^^^^ paHdzētu amerikānizēšanās sa un ūdens boj^anu daba viegli viešu valodā saistās gara pagSt- tie ir.smagi darbi, kas „viriešā savu-vadītāju uzrunas un nox«ui- ^ t^v rj,„_„, ^ ^
^.Sol5 ^"f.^^^^^Sad telpas lie.. apturēšanai. Pašreizējā izlīdzinot pati, tkai pārmērības ne mi līdztekus tam arī Uela kul- godam nepiestāvēja". Sievietes Jumus, kā ari vēlāk apskatīja Jū- Ltv,! IT^- ^^^^^^ li'S'
Ošana nodo as bez maksas, taču Kvebekas franču neapmierinātība var radīt katastrofas. tūrvēsturisku materiālu bagātība, smagā dzīve tad atspoguļojas lat- lija Popeļa gleznu skati, kura bi- T^'f'
iatviešu sko ai jamaksa kanadie- ^ tes^ ^^^^^ ^^j. Dr. E. Laivenieks Atstātajās gara mantās mēs at- gaļu' ddesmu tekstos un melodi- Ja atvērta pēdējo dienu. Skauti un J^ZkIĪ^ ^ v-T^
su darbimekiem par sestdienas palīdz frančos izveido- —-~-—-L-jās. gaidas atmiņās^-par aizvadītajām ^^^f' t^^Sr^^^' '-^
darbu virsshindu atiidzlba, kura ties veselīgai pašapziņai, bez ku- OTAVA ' Dziesmas, to sacerēšana un vasaras dienām pakavējās pie ve. SpVTnr.^! Progmnma piegādā _ir pp 3600 dol., ko latviešu neviena tauta vai tautas dala ^ ot^vAs l^tvi^Sn ^v-bīt Mi^m tjt«3 a».. w ^p^ai^ MvieSu strēl- dziedāšana bija viens no līdzēt caku sariipētā cienasta. Ifl^lLI^lT^Vl^^^^ ^1^5
JC- '"-".-r;;. u neviena tauta vai tautas daļa ® otavas latviešu ev.-lut. Miera Rīgā. Viņš ir vecais latviešu strāl- dziedāšana bija viens,no līdzēt caku sariipētā cienasta. buFdiritentr o iZfc Taim
Tl^J':t'-^lT±t^^ -5^^ ^'^J^'., — - 80 mūža gadiem, 19. Apbalvots ar Jura un Sta- l^^,^^ ^J^^ku.dievkalpojumu un kSS^S^d^li.^^^^^^^
® Pēc dievkalpojuma Sv- Bama-
rādīties lietderīgs, ja tā, piemē- KontroUeŗi, liekas, še savus pie- mitēja, pasniedzot ziedus un velti, jis namdaru vecākais AmatniecI- tika laika valodas kopšanai un iz- kaps dalīsies iespaidos par savu ba \''a7nTāT2^Z, ^^-ir^n^^^^^^ ram, deklarētu, ka atbalsta etnisko nākumus veic kā pret līdzcilvē- K. Viņķe dzimusi Ozolnieku pa^: bas kamerā. 1944. gaiE, sarkanar- teiksmes veida nogludināšanai. šāgada Eiropas apmeklējumu, r§. dāmu knrnifp»^ f «LkT
grupu kulffiras pasākumus un ie. Mem, nekā pret iespējamiem kon- gastā, bet Uelāko sava mūža da- mijai atkal'okupējot Latviju, de- Taču jūtas prasīja izteiksmi mi dot ari. krāsu diapozifivus. Drau-^' Piauias t.^^īTJl^r
teic_ latviešu skolu atbrīvot no mi- trabandistiem..Ari visur citur fran-ju pavacU'jusi Rīgas jūrmalā vies trimdā uz Vāciju, no turienes tās izteica, kā atļāva nogurdinātā dzes dāmu komiteja rūpēsies par kurā dzejoļuTl^feS
------ . itii dau-cienasta galdu. ne - līcmane. Sv. Jāņa draudzes
. . - - --—„ — ^-...^.^—----u o—- - -------- -j^s^' ® ™trumu draudzes
gu lūgumu lesmegt ari Ontario pro- šerbrukā, kad prasījām pēc kā- - F. Silkalns dzimis Bulduros, bijis Miera dzaudzes priekšnieks dažreiz pat salkanas un skumjas, šumā Tālavā sezonas nobeiguma savukārt TrtJT iio^fr ««sffrii
vmces izdftīb..^ mini^fmm na^i .Av.^. ,,.«1.. ......-----------, ,-^^t^.. ^1... .s:,.^.»..., ^^^^ sarīkojumā 19.- septembri draudzes mantu i^ozi
Kurzei
Kurzemes cietokšņa tas ar pulkveža Roberti^ lijā atskatījās uz 70 saules karā, kopš 1919. šanas cīņās Latgales Latvijas armijas komanč studējot Latvijas unive^ 1942. gadā kļuva latvie licijas priekšnieka, 1943 , dieris, bet no 1944. gad| ' mandēja 2. Imantas pi ties Nacionālās komitej? šanā. Trimdas gados V? un Latviešu nacionālās ju, kur sabiedriskajā dal ^ mūža gadu atceri, sniedj
Mūsu tautas slavenās Latvijas brīvību, kā ari gās valsts labie gadi ieg| viešu tautas vēsturē k| lappuses. Lielo, ciņu leļ dzes, kuras piedalījās Iā karošanā un uzcelšanā, nātas sentēvu pulkiem, daudzi- šī laikmeta dzīvie ki palīkuši mūsu vidū, b| klusi, ierāvušies sevīr noskatās uz mūsdienu eg| gara dekadenci. ..
Mēs sākam viņus p!ei lūk, jaunajai paaudzei » vecajiem pa ceļam. Beļ tas būtu pareizais ceļšmļ ^audzei? Manuprāt,^a mēļ ta gribam pastāvēt, t.a( stam piemirst tos, kas Sc domas un darbus ziedoji tautai un mūžīgaj ai Latviļ dienu morāles skatījuma projām: ir tikums mīlēt tu un tāpat tos, kas cMiļ
20 gadi-
Septiņpadsmit apsveīcēļ gie. vārdi un visu četru [ priekšsēžu līdzdarbība pļ pārvaldē. Kalamazū iatvieļ 20 gadu darbības ;atceres bija zīmīgākais apliecinājļ notas sadarbības īzpausmļ ņal un ticībai par brīvas nākotni.
„Vēsi un auksti, lai cikl
domāti mērķi, nespēj pulļ • sakausēt sabiedrības, loci spēj tikai kopēja apziņa pi rību pie vienas, tautas, apļ asins kopējo pirmavotu, k{ tība pasaulē un visa jums — apziņa par ķopēļ godu." — šos pēdējā valsts prezidenta K. Ulmļ tos vārdus Rīgas latviešu : gada svētkos. 1938. gada ļ ruāri, citēja Kalamazū biedrības" priekšnieks G. biedrības 20 gadu atcere] 12. septembrī. Noslēgumā tāja: „Kā ir ar mums?"J
Ar klusuma brīdi godii: valstī aizgājušos: goda- bic S. Laupmani, b-bas dil iniciatorus Dr. L Sviķi pr-ku Jēkabu Poruku. Ar| apsveica klātesošos • binātājus Alb. Ravu, K. J. Venneri un J. Sēju četrus bijušos, biedrības kus: K., Brūveri, P. Aus Salnu un J. Grotēnu, kui dien sekmīgi darbojas, amatos biedrības pārvalc saņēma arī dāmu komiteja niece H. Pole par .biedrrļ potajiem 14 gadiem..
i Pirms biedrības priekšļ •runas' māc. .A. Piebalgs sļ runā dedzīgos vāiidos uzsļ vietības saglabāšanu' svešļ
: ,zē cīnoties par savu ļult galotnes ir aplauztas, ļ)ri(
V par: jaunajām atvasēm pi^ koka", noslēgumā pudiņi vārda sludinātājs.
Garo apsveicēju rindu ALAs valdes loceklis A.
, cildinot Kalamazū Iatvieļ pienākums pildīt „klē| graudiem". Latviešu bieļ darbības centra, Čikāgas biedrības un Apspiesto tai tējas sveicienus nodeva
. sniņši piespraužot biedrībļ
: niekam 0. Reinvaidam Apspiesto tautu - medaļu.
, roitas latviešu kluba sveiļ dzītis. Grand Rapidu laivļ —. A. Grīnbergs, nodoļ svečturi, no Saginavas Briedis, Apspiesto tauti jas Detroitā — S. Rudzļ rību-sadarbības centra drovičis, Kalamazū Sv. Jļ dzes — V. Grīnbergs, ies agrāk dāvinātā Latvija
. katā aizvadīto gadu skaļ No Kalamazū latviešu sveica "K. Brūveris, pa£ loksni, dāmu komitejas kule, jauniešu pulciņa ģis. Studentu Muba — ris, no ķoŗa „Dziesmu A, Sīle (aploksne), DV 'Minka (grāmatai
m^k mmĒmmmmmmmāmmA
