- R. Muižnieks pret 0. Rantins - ļLenšs, 20 pāri un 4 vļeninieki, 2. v. E. Poltarokas ar 6-4, 6—i. Pusfi- _ j Kupsis 17 pāļi un 7 vien., 3. nālā viņi uzvarēja I. Lentu — H. y _ v. Rinkušs 17 pāri un 7 vien. Lentu: Rantins — Poltarokas iizva- /. pjies (25 gāl).) V. L'enšs 22, rēja L Senbergasu -r ī. Skemu 10- g. v. A. Gīrupnieks 21, 3. v. ■-^2. _ L Skrupšķelis 20. Ar mazkalibra
Ši-A. Siksna un-K. Kurzemnieks. ...^^^^.ļ^^^^^^^^^^^^ šauteni no iespējamiem 300 pnnk-
Kalmanis 251,
I'*S?Mt.''Ši^ md^g'SSS: Iia""užvarēja latvieti A. Bug- TOTEKN^S ŠAUŠANAS Benders 29, 3. v. - L. Skiupšlfelis Kj^fflfM Ute^^^^ valdu ar 6-3, f^-l, bet K, Kurzem- SACBNSHļAS KAIAMA» 29. Jauniešu grupā no iesp^amiem
? ,rJtl,^.« m ^ iMuni nieks uzvarēja lietuvieti A. Gra- Mednieta un makšķernieiu Hubs 100 punkUem 1. v. Māns Lenšs 98 •^leS^tapsTfe P^T^a jauskas ar 6-3. rudens sesiju ievad,ja_ ar interna- un te Lenša 97. Pēc sacens^m
„i^«5c 01 «n? Mii Uzvaru Jaunatnes grupā meitenēm zem jām šaušanas sacensībām kluba iz- bija rīkots kopīgs azaids. Kluba E^l^ ,ii «A«lS, latviešu U gadiem piedaUjās tikai 3 spēlē- būvētajā šautuvē, Gunāra Griviņa priekšsēdis A. Tralmaks, asiste-^SirinS^SKaiBjas-pa^^^^^^ saimniecībā. Sacensības vadīja L. jot kluba goda priekšniekam J.
SKTduM^aagM S Z. Uzvarētāja Hetuviete D. Gra- Skrupšķelis, bet tiesnesis bija J. Rušēvicam, izsniedza uzvarēta-S; ?,^ls ™ Maltonas iidlau- jauskas pieveica igauņu meiteni 1. Kalniņš. Piedalījās 45 šāvēji, sa- jiein balvas. V. Grīviņa ceļojošo 2 ,^n^t?rL vi^M^r nS KivisUdu ar 4-«, S-4, 8-6 un lat- sniedzot šādus rezultātus: Baložu godalgu, jau otru gadu ieguva V.
KmJS 7S sp SS- vilv. Mackari ar 6^1,6-1 šaušanā (50 vieninieki) - 1. v. V. Lenšs. Kluba biedri piedaBjuš^s f^SnKaā Vīriešu divspēlēs piedalījās 8 Lenšs ar 47, 2. v. - M. Pŗieditis ari Toronto, HamiUonas m Sv.
Sšus^ēSuE P»as (no pāri. Arī šoreiz laimējās latvim 46, 3. v. - I. Lenšs 44. Dubultba- Katrīnu klubu šaušanas StoSs) yĻ rādīja-labu tech- šu pārim, kurā spēlēja A. Suritis ložu šaušanā (25 pāp) - 1. v. V. bas.
Disku gatavību un spēles prasmi. - : ■ •■ • ■. ■ ' , ,.„ amu.....• 1 II iiiii ......... " ' ' ' ' ..... iiii........I......"iii..... •'•
Rezultāts 4-6, 6-2 un 6-2. Pusfinālā ar 2-6, 6-1 un 6-4 viņš uz-varēja iepriekšējā gada baltiešu meistaru, ari lieti!iviešu spēlētāju
Mūsu mīļā māte,, vecmāmiņa un vecvecmāmiņa
Anna Kazerovskis,
' dzim. 1892. g. 27. martā Latvijā,
mirusi 1970. g. 6. oktobri Toronto, Kanādā. . Izvadīšana sestdien, 10. oktobrī, pīkst, 9.30 no Rosara bēru nama, 467 Sherbourne ielā uz Jorkas kapiem.
Un ja ar svešumā jāaiziet Uz lielo un pēdējo dusu, Tad mūžības sapnī Dievs ieaudis Tev . dzimtenes - msrdmmu
Par vinu sēro.
sacensi-
LATVIJA
un
PADOMJU ZINĀTNIEKA SMAļSA « - „ ves nozares, piezīmējot, ka KGB
(PSmesuma no i. Ipp.) dēļ atklātu vēstuli nosūta padom- 'f^^f arī
T 1- c«o.pr«in Pēc deviņu dienu Eiropas ceļoju- 1962. gadā Kubas krizes dienās, nenogalina, bet paātrina upura pie-
meistaru, ari lietuviešu speieīaju .^^jj^g j^ļj^^j^ns atgriezies Maskava prezidentam Kenedijam tuvošanos nāvei, ōaušesku vēl ir (PSmes---.^r., „...c*uu v^o.u.. ..^.^.u, i,„u«^.- n^t n + ,
0. Rantiņu. Mūsu spelēte^^^^^ Vašingtonā. Droši vien, tuvākās apgalvoja, ka Kubā neatrodas ne- pārliecināts, ka Kremlim nepaklau- deklarācijas 15. paragrāfa 2. pan- ju laikrakstam „Izvestija», ar lū- norada, ka
«.^o«^.«..m ..lr.titai,em lau-vas 8 ......------. . _ ----------, . , _ „. gumu to publicēt un pārsūtīt Brež- ^"^^ P^^^^^^^^
n«v^m KnsT^in^m L Pnd^orni- "«sut^s UZ Kanadu a|r speciāliem
arī nedaudzajiem skatītājiem jau nais meistars
SlrpirmoTeta^^Tm^^^^^ venai^s mēr^s bija pievirzīt pasau-pretimekiem.
E. Paltarokas pusfināla spēlē uz- ^^^^^^^^ ^^^^^^ gadījumā nebūs spēks." varēja jauno igauņu spēlētāju H. ^^^^^^ ^^^^^^^^ «mprikā. -ds. t,
Lentu jams bet rej
Sieviešu vienspēlēs piedalījās 5
ņevam, Kosīginam un Podgorni- , , i.yeciai
jam kopā ar Pad. savienības sūt- .f ^^^"r-
li soli tuvāk ilgstošā miera izre^ tu. Diemžēl, vienīgā valoda, ko krietnu devu lēnās nāves staru. lākDotsenko savā; Kremļa varas- nim Kanādā nosūtītās 1970. gada ... V ^^^^^
dzēm šāčfs prezidenta Niksona ap- viņi saprot un respektē, ir mūsu Dubčeka veselības stāvoklis pēc vīriem adresētajā vēstulē atgādi- 11. jūnija vēstules kopiju. .^^r^' Dievam, no-
ceļojuma no Maskavas strauji pa- na: ,,1967. gada septembrī es no. Dr.B.Dotsenko, pēc basa pie- pasaule, no-
■ - ■ ^ metot psicholoģiski
katru cenu.
jūrā. Taipašā laikā prezidenta pa- par,Nasera nāvi Kremlim jūnijā es nosūtīju oteu vēstuH:ar marksisma
vēli doties u
r limnes!ToreiI mS^^^^ dām nedeklarēs to, ka pēdējo ne- gaidīja jau
spēlētājas. Finālā satikās abas lat- ^""^ ^rezidents vēl pagai- vSrdotie7uTWdl?em-au^^^^^^^^ raud nevien krokodīla, bet īstas Mzī^gu saburu un apštprināju sa- kā reTuTtāk notiek iedzīvotāju ap- Zl^'^Z '''TJō^^T^'' -""m^^'' viešu spēlētājas, māte ar meitu, ļ^jaiia iau vairākas amerikāņu iz- asaras. Pretēji Kremļa cerībām vu nolūku meklēt pavalstniecību spiešana, cilvēku vajāšanas un Ēfll'fL.f^!™ .
M. mi A. ?"?^.r-^Soreiz m^ ' ^ pletņu lēcēju divīzijas. ASV atradās ēģiptieši par Nasera pēcteci nav rietumos.»,
res godu izcmija Marga _Ulmane ^^^^ ''fj^^^^^^ .r..;..f.«o ī'.}rJ..r m«t« f,>,n no tiešas in- izvēlējušies Kremļa iecerēto Sab- Tālāk D.
,n ft_o fi^ ,m fi_-a Pimfinālā M mu attīstības rezultātā Vašingtona tikai par mata tiesu no tiešas in- izvēlēj ar 6-0, 6-8 un f^^^^^^^ spiesta atteikties no illūzijām, tervencijas, bet kā to prezidents
bet
Ulmane uzvarēja rauskas no Detroitas ar 6—1 bet A.Ulmane lietuvieti S). Gra jauskas no. Hamiltonas ar S-l, ros pie
noved pie nepietiekama darba āt-Kremļa iecerēto ?ab- Tālāk Dotsenko atgādina, ka algojuma un apgādes, palīgā ^e-gan nosvērto un mēreno viņš uz savam vēstulēm nav sa- mot necilvēcīgo KGB aparātu,
kas kontrolē visas padomju dzT-
R_n ka visas starptautiskās problēmas bija paredzējis, „šo valodu" Krem- Sadatu. Sadata stāšanās preziden- ņēmis nekādu oficiālu atbildi, kā-' Gra var nokārtot „sarunu ēras" ietva- lis saprata tūliņ. Pie Jordānijas ka- ta amatā ir tikai laika jautājums, ^ . . -
ros pie konferenču galdiem. Tas raļa mītnes sarkanie karogi neuz- jo pec parlamenta ieteikuma ped^ - ^ -nenozīmē, ka Vašingtona būtu jau vijās. JO v rdu tautas nobalsošana^^to^^^^
l^asera nāve
■ . i „s«5«« 17,1™ piMgi^ a^^^ prin- Ēģiptes prezidenta Nascia i^^vv- ^, , , i-^i \7iAR
An jaunatnes gnīpaze^^^ P J ^^^^^^^ .^^^ ^^^.^ |P ^ Liekas, ka ^^skavas p ani V^^^^^
14 gadiem, abi fmalisti bija latvie ^.^.^ ^.^.^.^^ ^ ^.^ ^^.^.^ ^^^^^^ 30s austrumos ar šo notikumu a^^^
sarunu partneri, bez kura līdzda- bērēs Kosīgins tēloja bēdās sa- IV^' T -^Tn^
lības nav iespējams izklaidēt mā- triektu ēģiptiešu tautas draugu, bet "dens klētij Komunistu part^^^^
konus ^Padomju savienību. aizkulisēs padomju diplomāti Kairo "S?^^^^^^^^^ Ontario valdības opozīcijas jama Krosa nogalināšana, ja Kve-
(Pārnesuias no 1. IppO ' ^ ^^^^
v^anas neviena tauta nav varēju- austrumos, dumpis pret Jordānijas Nasera krēslā iesēstos nevis paša
si iztikt un ari neiztiks To piedri- l^arali Huseīnu, politiskie manevri Nasera izraudzītais pēctecis, pa-,
voiām komiinistu ordām brutāli ^Šiptē pēc prezidenta Nasera nā- gaidu prezidents Sadats, bet gan
Simtiem miljonu dolāru aiziet arT iekšējās un ārējās ^rosības un spiegošanas sistēmas uzturēšanai, kas kalpo arī brīvās pasaules graušanai. Viņš norāda arī uz vienmēr pieaugošo valdošo šķi; ru Pad, savienībā un strādnieku izmantošanu, plaši apskatot antisemītisma izplešanos. Visās tā sauktajās ^.nacionālajās padom-
nai.
Baku teiktajā runā Brežņe^s norādīja: „ ASV gan runā par mieru,
iebriikot Latvijā, kad savā iznesu- vesun Kremļa atomzemūdeņu flo- Maskavai draudzīgais ēģiptiešu ;7t;3'^^/p^s^ulē, šķiet, sēj «oiiirsm viPni. lai tfan mūsu ār. ^^s parādīšanas AmeriKas Konn- gaisa speķu ģenerālis Sabri.
taisnotu acīm redzamo neveiksmi^. vu -v • j r i. , 1.1.-a -^l- '
visu vainu steigā uzgrūlVašingto-I^J'^^
rati — paziņojuši izteiktu prero^
šanos darba attieksmju likuma liecību pamato ar pieredzi, ko grozījumiem, kas nule nāks parla-guvis^teri'pristus tiesu prāvās aiz
meaitā otrā lasījumā. Lai ierobe- stāvot. Pēdējie draudējuši ar Kro-
mā palikām vieni, lai gan mūsu ār. paiauibciiiai, miieimai. auhu- gaisa speKu generaiis oaun. naidu im ^kpl^ano^ brīdinu ASV ^^^^^ iespējas, provinces sa nogalināšanu, ja līdz, pīkst. 8
lietu mimstrijā glabājās dučiem nenta piekrastē ir palīdzējuši Va- Droši vien līdz Kremļa ausīm "^'""'j,..ieiaukšanās Dašu ara- valdība tajos paredzējusi dažus rītā 7. oktobrī viņi nebūs saņē- g
svinīgi ^ parakstītu starptautisku š^ngtonai nokratīt no acīm pēdējās bija nonākušas ziņas, ka tikai nedē- ^ ,7"Jf tj,.,, ļ_.u„ ..L ieiauk- "^teikumus, kas it kā ierobežotu muši prasīto, šārps nedeva ,tu. ^'
draudzības Kgumu un deklarāciju maldinošās politiskās tuvredzības ļu pirms savas pēkšņās nāves.Na- ."^^^^ arodbiedrībujīcibas brīvību, pa- vākus norādījumus par eventu-
i»ar robežu neaizkaramību, savstar- zvīņas. sers bija uzklausījis dažus Vašing- ļ Jl . , . ceļ sodus par nelikumīgu darbu āUem noteikumiem, kurus valdī-
pēlo paKdzibu, demokrātisko M- Jau pirms došanās uz Eiropu tonas priekšlikumus. Runā, ka Va- "J/''^ fika andedzināt nirk- Pārtraukšanu u. tml. Kā liberā- ba būtu ar mieru ievērot, lai pa-
vibu tiesībām un taismbu, ^'^^^'^^ ^iksons bija nācis pie šingtona arabu-žīdu konflikta h-laudē 4^10^^^ *ā jaundemokrati brīdinājuši, nāktu Krosa atbrī-
Nekad nedrīkstam aizmi^. kāda f^ms, ka laikā, kad ASV visjsm beigšanas gadījumā Naseram pie- ' .^^tāTumf ka balsos pret šādiem ierobežoju-
ja d»"HTlnāt3 Zviedriias humā- Kdzekļiem cenšas panākt Vidējo dāvājusi saimnieciskās palīdzības JLl }T!lTJTJ.aT^^^ miem.
nitāte
atbrīvošanu.
•stus, be pazaudēt visii roku.
W1a dandiinātā Zviearilas tamā- Mzekļiem cenšas panākt Vidējo dāvājusi saimnieciskās palīdzības ,„:Li! „iri„r!r miem. " dezertieri ieradās jau ar Sekas pabija mnniu''—» tonfl*t^ atrisinājumu, ietvaros 100 miljonu dolāru. Bal-^«I "Va-^*"-»^^^^^ ^ pederālā valdība atteikusies mācībām, kā vislabāk graut Rie-
, 1, radot tur nriekŠnoteikumUS ilesto- fal.? nnmc šn 9!inii npnfsaimn tip "aftUS. uruu utei, Ad o i-..=„^f Tr„.t,«w^^
nitāte un starpiauusKo mcumu ~~~^r-.- ŗ''^~-^^oŗ'''ŗy xv.v«xv,o x«.xj^/xx« «v..».«. «aonc? CrfiH ticēt ka Brežnevs >^ i-cucim» vai«*u« xiia».iuaiu, n.a vi^ti^an. ^laut ^«v-
rcspektēšana, kad tā komunistu va. f^^ot tur priekšnoteikumus ilgsto- tais nams šo ziņu neatsauca, ne rr;,rtļk hivedzī/s ka nespētu sa^ ^^^^^^^ ^vebekas terroristu pie- tumu demokrātijas. Tādēļ nav jā-
rai nodeva intemētos latviešu le- «"^^a"^' savienības „īs-, arī apstiprināja. Tāpat runā, ka 'u'^/^f'^^^^^ cinis- Prasījumus izmaiņai pet Montre- brīnās, ka daudzi no viņiem iesais-
Monārus sadzenot un sanesot tos, "^^^ra merķi" šajā, telpā nav Vašingtona bija piedāvājusi nodot [f^ I^ILĪZ^^"^^^^^^^ aus- 5, oktobrī sagūstīto britu tījās narkotisko vielu tirdzniecībā.
uzSarbSvaro ^^^^^ ^^^^ ekspansijas Nasera rīcībā trīs bilj. dolāru, lai ^'^^^"^^ 'P^^® .--.-J:..^.- ........ t^.s^« it... ...r .........
Brīvības izcīm-šana mums bija ^ēl tālākas izvēršanas poUtika. viņš sadarbībā ar citām arābu
^aJ^;'SrieSSSŽS ar«^ _.aidams abas -- v - t t^ m-.n-, at
midiir TTn kad nār Vidēiiem aus- "^^^^s šarps, n abas pa. Vašingtona tacu mēģināja at-
misiju, Uņ Kaa par viaejiem au&-^ „ ^ . „^__3tY^>,« 7.. ^ v„:^4,;^ ;„roW 01.
trumos vel nebūt žīdu un arābu pamiera periodu,
k;SstaToita'7r6jās^ ^ādot ieročus aiz- bēgļu izvietošanas jautājumu. . '^"^
Ko= ?A nrA« tam vfl*. «rf3«p«? arī ar liegtā Suecas kanāla joslā. Kremļa Tūliņ pēc Nasera nāves pašā , ... . „ ,
ml^fj^L^^ ^ Kairo un arī Vašingtonā- uzpeldē- ^,^"«1^^"^ .^^/P^.^^ ^^''^S
TiSavS^^n\^S^ atgādinājis'jateorija,kaĒģiptesprezide4ne. ^^^^avas vislabākie ..politiskie eijai ir šī drosme cīņu uzņemties? Patiesibu, ka vēl šodien ir^ liela būt nav miris dabīgā nāvē. šai teo-
nav beigusies tirdzniecības atašeju Džemu Ķro- ASV uz to reaģēja ar sava sūtņa su. Separātisti pieprasījuši 500.000 atsaukšanu no Stokholmas un kon-dol. zeltā un 21 politiska cietum- sulātā likvidēšanu Gēteborgā; kās nieka atbrīvošanu. Ārlietu mi- bija viens no visvecākajiem Eirō^
ārsti" varēs steigties uz Kremli
prasības kā gluži neprātīgas, iz- tieksmes ar Zviedriju uzlabot ar
teica tomēr cerību, ka izdosies jaunā sūtņa Holenda nozīmēšanu
rast bazi Krosa atbrīvošanai. Zviedrijā. Kad šis diplomāts iera- ju republikās" ieplešas krievu šor
Montrealas advokāts Robērs dās Stokholmas lidlaukā, kreisie vinisms, īpaši Ukrainā, kur kat-
ŠO drosmi nes kā gara manto|u- Maskavu un oficiāli parakstīti ka viņa šaubās, vai 1966. gada j^. pacrāiuš'i jau 160 gadi no pēdē- publicēšanai Pad. savienību kora- ŗo Dienvidafriku, Rodēziju un Por- pausmi uzskata par nodevību, mu. Ko tad pašreizējais laiks pra- "^^ P^^* 5'^^^^^^ apmeklējumā šastri mi- j^rievu-zviedu kara, Zviedrijai promitējdšusmateriālus. 1943. gadā tugali par""melno apspiešanu... Dotsenko piemin ari, 300.000
sa no
mums? Vai ko nereālu, pār- cas .'kapeikas jērti.
dabīgu, neveicamu? Nē, tas prasa , Jordamjas notikumu krizes juši seši padomju ārsti Maskavā, ^ -A ļp, sviedru Dabīgi, ka šu karavīru izdošana. sociāldemokrātu kongress nolēmis salkušu strādnieku masveida ap
un nzHek mums tienākumu šalle-Te vēl jāpiezīmē, ka rumāņu ko- ' ^- -----
dēties idejiskā, cīņas vicmbā un ļf^^^^ prezidentam nunēja, ka mūnistu vadonis čaušesku s -nekad neatkāpties no savas stājas,. . ^ ^''^f''' ciemošanās
tinas un iecerēm, tāpat kā atkāp- sutmeciba^ Vašingtona ap- ka lika rumāņu slepena dien _
šanās nebija un nav ciņu laukos, it^r^dL ^ v mT' ff^'T ^''^-^l^ fli^m^
kad jānotur ^svarīgas pozīcijas. P°^^'' Jordanija bez Maskav^ zi- telpas, kuras viņa rīcība Maskava
ris ar sirdstrieku, kā to; konstatē- zaudējot visu Somiju, kuras iēdzī- sekoja skandalozā internēto baltie- Zviedrijai valdošās pārtij 4„5{ oos! n«.M Tiff„„i,„„s ' -ļ toaviru izdošana. sociāldeniokratu
^ . 1939 /40 gada ziemas karā zviedru ī*ēc zaudēta
dēties idejiskā cīņas vienībā un ļf"^^^^ prezidentam minēja, ka mūnistu vadonis čaušesku savā yairākuma simpātijas bija Somijas spiesta stiprās Kremļa knaiblēs-, bet 200 milj. kronām un atzīt Oderas- lovskā, kas noticis pat, Chruščova^
, ,---------------i=i.-. tikai pn-ms dažam stundām Mas- pēdējā Maskavas ciemošanās lai- - . . atbalstīja ar saviem Zviedrijai, kā neitrālai valstij, pret Neisas līniju kā Polijas rietumu ro- „Uberālā" laikā, šo masu slepka-
tinas un iecerēm, tāpat kā atkāp- ''."7^^^"'»- vasuigiona ap- kā lika rumāņu slepenā dienesta ļj^vprātīgaiiem un kafamateriā- Pad. savienību nekādu sevišķu pie- bežu. ieteicot to pašu darīt ari vību veikušas īpašas KGB vieni-
r- —K«« — ■lo»^ galvojusi, ka tanku kolonnas ieri- aģentiem rūpīgi pārmeMēt ^ nākumu vai saistību nebija. Taču Rietumvācijas sociāldemokrātu li- bas, kad rēgillārās armijas ka-
viņa rīcībā Maskavā Q^j,.^g^ļj2gg ļjaŗa sočiāliš- zviedru kreisā valdība koniūnistu derim kancleram Brantam, kafe no- ŗaviri attdkušies pavēli izpi^ Vēršot skatienu nākotnē, kura vēl Prezidents Niksons atgādina- bija nodevis Kremlis, čaušesku '^jgļ^. Zviedrijas valdība noslīdēja ietekmē, pati labprātīgi „iejūdzās" slēdza Maskavā varas nelietošanas pēc kam viņu vienības Izformē-Hekas dūmakās tīta, lai mušu ska- J?! !f nedrīkstam viņiem ti- aģenti nemeklēja mikrofonus, bet Maskavas ietekmē Vispirms pēc Maskavas ratos un centās šai varai līgumu, šis līgums var kļūt par tas un daudzi apcietināti. . tienn vēl vairāk neaizmiglo pašreiz atceraties kaut vai tikai to, ka gan radioaktīvus starus, kup gan ^^^^^^ ^^^^^^^ ' neizsniedza visādi jakalpo^_ un ^ izpatikt.^ Vis- paša Branta partijas klupšanas ak- Pēc Dotsenko iegūtajām zi atkal atdzīvinātās un it kā modē nākušās humānismā ietitās Internacionālās idejas par mazo tautu ddvošann mierā un labMālRiā lielo tautu aizvējā; Ne brīdi nedrīks|taiņ aizmirst to „mieni un labkIāpb^^ kādā pašlaik dzīvo mOsu tauta lielās komiinistiskās Pad. savienības apkampienos. Ne brīdi neaizmirsīsim, ka šo internacionālo idcjm sludināšanas centrs atrodas komunistiskā Maskavā un tam ir viens'mērķis — pakļaut savai va<' ŗai visas tantas.
Franču lielais valstsvīrs DegoHs Sr teicis: „PāmacionāIa var bit tikai tautu sadarbība kā Ifddgam ar Cdzīgn, bet ne tautu iekšējā m knitiiras politika. IntemacionSIls-mam kā valstiskai formai Ir viens mērķis — denacionalizēt un gaiīgl aplaupīt tautas, nofirfflt ģa-. ngSs robežas, lai pēc tam uzspiss-ta savu vana". I
Visu to apzlno:ties^ paliksim us^* (Sfgi tiem nacionālajiem centieniem im brīvības ideāliem^ par kuriem (sinas Daugava^ Vanagu organlzā-dja. Ticēsim un paliksim pie pār* baudītām patiesībām, ka māte un Isaŗavīrs Ir tautas mu£n>as slihboll — tantas nākotnes
AGRĀK un TAGAD
pirms tā apņēmās plašu preču ie- meni nākošajās vēlēšanās, bet pa- ņām Ungārijas sacelšanās laikā^ pirkšanu Pad. savienībā un savu- gaidām tas daudzas ārvalstis pada- 1956. gadā, maršals K. Rokosov-kārt piegādāt Maskavai tādus stra- rijis visai domīgas, kaut kreisā sMs, būdams Polijas ministru pre-tēģiskus kara materiālus kā tor- prese to izdaudzinājusi par lielu zidenta vietnieks un kara ministrs pēdas, SKF, Sahviken tērauda ,,sasniegumu" ceļā uz pasaules uzzinādams pretpadbmju koālici-fabrikas un Alfa^Laval ražojumus, mieru... jas izveidošanos poļu valdībā un Aizsardzības ministrs Andersons Palme ir viskreisākais ministru baidīdamies no Ungārijas piemē-1969. gada 12. jūlijā paskaidroja prezidents Zviedrijas vēsturē. īe^o- ra, ieaicinājis visus aizdomīgos savas valdības viedokli/ ka ne vien doties ASV uz Kenionas universitā- valdības locekļus savā birojā, kur NATO vēstīm, kā Dānijai un Nor- tes svinībām, kur bija bijis stu- tos sasēdinājis pie galda un ar vēģijai, piegādātas torpēdas par dents, pretēji Baltā nama tradici- pistoli; „pašrocīgi" apšāvis. Ro-60 miljoniem kronu, bet šādus ka- jām, prezidents Niksons viņu attei- kosovskis par to saņēmis augstu ra materiālus var pirkt ari Pad. cās pieņemt. Pirms tam šāda kau- ordeni un Padomju savienības aiz-savienība, nu bija piedzīvojis tikai viens cits sardzības ministra vietnieka pos-Zviedrijas attieksmes ar Pad. sa- ārvalsts galva — Kubas diktators teni. Dotsenko apgaismojis arī vienībuJ^uvušas arvien draudzīgā- Kastro.Palmes ierašanās ASV iz- metodes, kādas čeka' pielieto iekas, bet ar ASV atvēsinājušās un sauca asus amerikāņu strādnieka dzīvotāju izspiegošanā, piespiežot kļuvušas pat naidīgas. Tikko lielais protestus: ostu sfa-ādnieki pieteica tēvus sniegt ziņas par- dēliem un protestu vilnis Eiropā pēc Varšavas streiku un atteicās izkraut kuģus ar bērnus par vecākiem, sievas par pakta valstu iesoļošanas Cechoslo- zviedra precēm. Daudzi kuģi ar sa- vīriem un otrādi, ko piedzīvojis vakijā bija pierimis, zviedru sodāl- vu kravu devās atpakaļ uz Zviedri- arī savā ^menē. demokrāti tagadējā ministru prezi- ju. ' Dotsenko apgaismo apstākļus denta Palmes vadībā uzsāka visai Turiļretim daudz sekmīgāks bija Pad. savienībias tautu cietumā;, asu pretamerikānisku kampaņu. Palmek brauciens uz Maskavu, ko kas mums visumā jau zināmi, Sakūdītie kreile demonstranti uz- viņš" darīja, lai vēlēšanās iegūtu bet maz un gandriz pilnīgi sveŠi bruka pat ASV sūtniecībai un sūtni komunistu un citu kreiso balsis, un nesaprotami dpdziem citiem apmētāja jēdām olām. Zviedru pilsoniskie politiķi Wrka- rietumu pasaule. Taču rietumu Zviedrijas valdība slēdza savu najam ministru prezidentam pār- laikraksti Dotsenko vēstules pub-sūtniecību Saigonā, pārceļot to uz met, ka viņš ar savu komunistiem licēšanai bijuši visai atturīgi. To Hanoju. Kā vienīgā Eiropas valsts pārmērīgi iztapīgo poKtiku atkā- vēl plaši publicējis „The Tele-tā uzņēma ap 400 amerikāņu de- pies no neitrālas valsts principa un gram" Toronto, ievietojot arī sa-.
Ifieftumvācijas kanclers Brants licis saprast vācu bēgļu organizācijām m radioraidījnmieiai ^ Patajsi zertieŗus, kurus — ļoti zīmīgi — tai tuvina Zviedriju gandrīz vai Mas- va līdzstrādnieka P. Vortingtossa ««wi*,«ii^™ «^*i.ms*-------karikatūra piegādāja Maskava,., li to, fiie kavas vasaļvalstu grupai. Intenviju.
