mes atSs par neii>.« -m atstāU vSS
iAm\N NEWSPAPEB FŌE CANADA ' AND
f-ice weekly by ttie Latvian ReUef Societi' F^^'oii^^^l' naueavas Vanagi". Business Office: 492 of ^-^^^t "-ironto 174, Ontario, Canada. Editor-in-ŗcllege ^ g xelephones: 921-7121:>
^•^^'ii.v^ rnff^td States Editorial Offices ~ New York: ieo-i^O-i. ^ i-^IRBĒ, 4035 Rombouts Ave., Brons E^^•'?^^dnh "i'SA: . Chlcago: Editor - I. ŠĪMANE, M i,.|n;/Ave.. Chicago, 113, 60630. U.S.A,
..•t;|)Xrsi)AY, DECEMBEK 16,
M E
89. N-RS.
TREŠDIENA, 1970. GADA 16. DECEMBRIS
S«. GADS
SECOND CLASS MAILL REGĪSTRATION NUMBER 2249
Isņak divas reizes n^ēļā « trešdienās un sestdienās. Izdevējs - Latviešu aprūpes biedrība Kanādā «Daugavas Vanagi". Atbildiļgais redaktors: KRIŠS SIDARS. Redakcija: 125 Broadview Ave., Toronto 250, Ont., Canada; tālr. 465-7902. Birojs:. 491 College Street. Toronto 174, Ont. Canada; tālr. 921-7121. Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. IRBE, 4035 Rombouts Ave., Brons N. Y. 10466, U. S. A. Tālrunis 994^79^.' Cikagas. redakcijas vadUSļa: L ŠĪMANE, 5524 N.
^®"^^*^.^^?r' BrS^^* ^•S'A.. tālr. 774-5744. Redaktors Eiropa: V. SKULTĀNS, 605 Offenbach/Main. Waldstr. 28. West-Germa3iy.
25. ceni
• ^> vēlētāju V, anas zīmes vietā,
Wajiem dati^
iesūtāma vēlēšanu 'kol ad^l .grūti saprast, kā atumi iespējami. Ui ^^.,€ruto problēmu» v| atvieglmātu, Vēlēšanu b Ieteikumos. 1973., gaaa 'koTO atstāja ierosi f algošanas un informāj izgatavot citā krāsā. \. ms,, ka balsotājiem kr ^atšķirt nekā saprast valo^da rakstītos norā, Katrā ziņā, pašiem vēl esot uzmanIgāJdem, š| zudums būtu bijis n(y
.i
Meiuv'^^-'! .iiiriiieka Simona Kudirka .izdošana padomju „zvejas fļ^jpV' h^7>> K'i'.if^' ,,Sovietskaja Ļitva" apkalpei izraisījusi spēcī-.'ii pj-otPšin' vilni visā Ziemeļamerikā. Mūsu laikraksta redakcija liud/ vēstuļu, kurās mūsu pastāvīgie līdzstrādnieki, gan ' iksiīiāji ZIŅO par protesta akcijām dažādos ASV la laktu sniegta-jos ziņojumos vietām atkārto-; 'igi ar Jau iepriekš sniegto, taču zināmos gadījumos i i ri, )mlē\ sniedzam mūsu lasītājiem dažus interesan i.s notikuma ^Ispusīgākamuh plašākam izgaismo
vai ■■■ tio ir
iii 111 a Iii-
>;()TIKT
1967. gada vēlēšanās 66 U as zīmes atzina par ni tādēļ, ka tb ^esūtitāji >juši LNAK dalības " d šogad šī iemesla dēļļ las kļuva tikai 20 balsis, j tīkams progress, kaut Ķ pi tādēļ, ka organizāi^ legalitātes . konstatēs " nokārtoja savu aizmā;
maksājumus. ^Bivaš zīmes, tāpat kā 1867. atžit par nederīgām alsotāji tās bija pan ari novēršama kļūda, jdi mos . teikts, ka zīmes t parakstīt, nedz ari r;
uz „lekšējās" aplo^ itaja vārds un adrese ejama uz „ārejās" 'a^ii lai varētu konstatēt V iS tiesības. To nebija viens zīmes iesūtītejs, lonimu vēlēšanu ko totl noraicKjai Pārējās | ās balsis tādas kļuv^» izdarīto svītrojumu vžfi :tu piezīmju dēļ. Kā
ka viena vēlēšanu ijās nederīga balsotājai lielas cenUbas un „s jūtas*' dēļ nevēlamos k izsvītrojot ar melnas | zīmuli, bet vēlamo v trojot divkrāsaini ar dzeltenu, svltrojumien^ pat lineālu; balsotājs p radījis izskatīgu „m''' ', taču pilnībā ignorēji! u noteikumus... Savai | īguma zīmogu paši vēlētāji, kuri vēlamo vāite glīti „ielogoja1 ,mos nosvītroja ar staf ītru pār Kirtas num^
šāgada vēlējas bijaļ Jōnīgākās, piedalīšanai ,ūtu varējusi būt daud2| ja vairāk atsaucības M s būtu Kanādas rlf latviešu vidū. Iso^epao^ un Kvebeku, no pār^ as profdncēm ienāca nu zīmju. Taču arī še_ ārpratumi. Tā, piem g Vitiņš Vinipegā mf
ļis pārdesmit vēl^^^ Itadu savu rakstu LNAW
nosūtījis apl^^^%, jiem piesūtija bal#
■7^
un ALAs pr-dis Uldis Grava, ļie-tuviešu pārstāvis A. Mažeikau: c. Bija arī poļu uh ungāru pār-r„>, Kn<^ paraksta stāvji. Sanāksmes dalībnieki pie-(IrīUst jebkādā ņēma attiecīgu rezolūciju prezi-: u'h sūiU atpa- dentam Niksonam,. lūdzot gadlju-/ robežām vai ^1^" izmeklēt un deklarēt patvēru-ī.ur. viņu dzīvība tiesības politiskajiem bēg-Qv p.pdraudēfa." jiem..
Dmtsi Pateicoties rupigai preses un
^ raidstaciju iepriekšējar-apgādāša-
S-ircii'i^is Si- "^i ar informāciju, ko veica Ints
nobē- Kiipners un Antonijs Mažeika, šo
, ku^a .,So- demonstrāciju atreferēja ļoti pla-
"^V KvasUi ap- ši- Tās pašas dienas vakarā tās
\'idlaTU" un "o^isi pārraidīja vļsas TV raid-
...i.n tiesības, stacijas, kā arī zirioja visas lie-
;i vi.irpā paš- radiostacijas. Nākamā diena
r:ir ]ilekšu sāka parādīties raksti un ievad-
^ ASV tevrilo- ^'^^sli laikrakstos. Pēc tam, čet-
•,/iak \rdi- 3 jū- dienas pēc kārtas, lielo laik-
'^c Martha's makstu pirmajās lappusēs parā-
' ncu.^eias pie- ^ījās raksti par nelaimīgo lielu-
-anas ar kras- vieti, kuģ^i un aculiecinieku foto-
■'iniirā]! ElUsij. ^^'^ēlj. Televīzijas raidstacijas
\^n-oinis Eustis nākamā dienā intervēja kuģ'a „Vi-
-,.-C'Z[ics uz pa- gilanf' kapteini, kā arī notikuma r i^'Sii ifirnieksl aculieciniekus, kuru vidū bija arī
■īi^^kā bēgļa latvietis — kapt. Roberts Brieze,
. m uz ame- firmas „Seafood Products Asso."
ir^kāpt čel- prezidents. Dažas televīzijas sta-
■irnir-kiom. kas "iJas, savus ziņojumus papildina- m
:r;a. <;aseja un '^^ ari ar ziņām par Baltijas vai-
. Tipakal uz pa- stu ģeogrāfisko alTaianās vlet!u, to
'' s no ķērējiem vēsturi un dkupāciju.
T.'T'^'T ievadraksti'centrējās uz pretli--kuo'-i niin-^^^ ^mvgā. rīkojuma devēja atraša-]. a e- apsardzības spēku vai
;nnas ziņas par -^^.^^^j ministrijas aprindās. ;;,);!^ ļ^7^L Kudlrka par bēgšanu pirmo reizi
^""^J^^ vēl esot uz padomju ku-''āVif'Sr ^ amerikāņu jūras virs-
, , ' , "ieku, kas pēc 10 minūtēm par I": no sava kuģa ziņoja ASV ār-
• 'b;^na'^'T^'- ^^"^^''^^^J^i' saņemdams at* «1 ' n^i^^"^^'^ bildi, ka „bēgšana nav veicina-
^ notiKiimam ^^-^ ^^.^^ Muvietis jau
^ -.oklusēts Kad ^^^^^^'^ amenkaņu kuģa .' _ un pieprasījis azila tiesības. Amc-
'-tsi visur sa- ' " ^ ^lutrāciias llp ^'^^ kapteinis, sazinājies
^ '^ā -ļdskārtēiā. ^'^ '^^'^ priekšniecību 'krasta ap-
sardzības štābā, no ārlietu minis-
• a.sariKoia pro- 1 ' . -,■ -^-nlā- no<!HQ.ni ^^^^^^ ierēdņa saņemto atbildi sa-
iedzināja Bos- 'P'''^'' ..leraonstrācija 1'*'^
SVEClSU MIRDZUMĀ
Paši savas laimes kolsjl
ALAs INFORMĀCIJAS BIROJA VADĪTĀJA ILGVARA SPILNiSŖA 18. NOV. SAĪSINĀTA RUNA KOLUMBĀ, OHIO.
Latviešu tautas neatkarība un tautas politiskie aktivisti,pārvarē brīvība var tikt atjaunota vēl mū- ja šīs grūtības un šķēršļus āŗ^^^^^^ su paaudzes laikā. Tas atkarīgs no pīgu uzdrīkstēšanos W^^^a^^ tā; ko mēs ikviens darām tagad, cik latviešiem vajagiai pašiem savu vaL mēs daudz ticam un upurējamies, sti un ka ar tās dibināšanu ne-Nepietiek ar to, ka mēs tikai tb drīkst kavēties. Tā 1918. gada 18. cam, ka mēs kā tauta esam brlvī- novembn pīkst. 4:30 pēcpusdienā bas vērti. Mums ir jābūt ari^apziļ- 2 Rīgas pilsētas teākī,ķom^^^^ ņai, ka mēs kā latvieši un latviešu gad pazīstam kā Nacionālo teātri, kopība esam spējīgi panākt savai notika Latvijas valsts proklamē-tautai brīvību. šana.
Ja mēs nespējam ticēt, ka Lat- Latvijas valsts dibināšanas prife
vijas valsti ir iespējams atjaunot laikā nacionālā orgaiuzēšaņās zemi
latviešu spēkiem, tad mēs Jau rit- krievu un vācu varas bija grūta,
dien varam slēgt ciet savas biedri- bet tomēr iespējama. Latvijas dibi-
bas, draudzes un svētdienas skolas> nāšanas laikā mūsu tautai bija ā
jo vispārīgo sabiedrisko sadzīvi, tivisti un darītāji. Tādi mums ir
garigo aprūpi un izglītību mēs va- ari tagad. Taču darbošanās tagad
ram iegūt ari attiecīgos amerikā- ir pilnīgi savādākos apstākļos. Ļat-
ņu iestācūjumos. vijā tagad valda neiedomājama
■t ^f,r5ci,s. 1 i«- brutāls krievu komunistiskais re-
Latviskas kultūras un literātu- v.^^ ^ • -i • , ik^ • ^
ras kopšana individuāli mi grupās ^'^f W<malai I^^^^ ir tautas gara dzīvība. Taču l U cits raksturs,
par sevi nevar nodrošināt tautas ^^^^^^^ nacionālā kustība dar-fiziskās pastāvēšanas iespējas. Tra- ^^^^^^^^^P^^^^^^^^ākasc diciju kopšana un kultūras darbs Personīgās brīvības un tiesību bez līdzdarbības tautas kopējos ^««^^^as sastāvdaļa. Oņa par per-mērķos ir tikai interesants laika brīvību apvieno visus bri-
kavēklis vai auksti profesionāls '''^^^ nuletājus milzīgajā pad6mj^ darbs. impērijā, šīs kustības dalībnieķi^^a^^
zīst, ka iegūstot personī^o^^^^b^^ Latviešiem, lai cik lieli individuā^ radīsies iespēja nacionālās brīvības listi tie ari būtu, ir tomēr jāizprot izpausmēm uņ nacionālai neatka-doma par centrālās izvēlētās vačū- ribai.
bas nepieciešamību tās fiziskai un Nesen brivajā pasaulē ui^ļiiva gangai pastāvēšanai. Ar individuā- demokrātiskās kustibas proģram. li augstvērtīgu darbību pamatā, ma, ko bija sacerējuši autori Latvi-mes vienojamies darba grupās, lie. jā, Igaunijā, Lietuvā, Ukrainā un lakas koporgamzacijās un beidzot Pad. savienības Eiropas daļā. Šīs J. Liģera foto studija mērķtiecīgā tautas kopībā. Tikai programmas mērķis ir Pad. savic mmmmmmmmmmm tad mes kā laMeši va|^^m l^ut nības demokratizēl.ana un cilvēka > ; pasi savas laimes kakjŗr- t tiesību atjaunošana. Demokrātiskās
Latvijas valsi 1918. gada 18. ^sfibas programmā iet vēl tālāk novembri vārēja nodibināt tikai tā- ^ tiesības nekrievu tautām pēc, ka latviešu tautai bija aktīvu atdalīties nopādomijas. Tur^c^^^ darbinieku grunas. kas mērktiecl. teikts, ka progresīvā padomju
APVIENĪBAI KANĀDĀ JAU M MŪŽA DALĪBMEEU darbinieku grupas, kas mērķtiec!- ^w ir teikts, ka progresīvā padomju
_.NAK 8 aeee.bŗ. valdes s5d. Latviešu na.. Toronto p«. valdes v.rdā. bet A. ^o- 11SkSa"^S^^^^^^ KSrir,:::a:S ^
runājot necilvēcīgo Uetnviesn radiotelegralista Simona Kudffkas ja, ka ar UUK velti apsveicis ^ . ^ biia pakārtots L™ ^viba. šeit ir teikts, ka ari vis-
izdošanu padomju mjas kuģa apkrfpei pēc pārbēgšam^ uz ame- 65 dzimšanas diei^ padomes lo- '^^^ latviešu darbiniekiem bija "'a^'*»!'' krievu atzist citu tauta
rikaņu krastu apsardzības kuģa, valdes priekšsēdis T. Kronbergs cekli un revīajas komisijas ^j^^j .^^^^j... .... Varbūt nacionālās tiesības, ieskaitot ttesl-
iz nevar piemek- priekšsēdi J. Grodni Mofatā. vislabāk tos izteica agei»isMeiero.*as_>a^
uigum» ai ./ui/viBsu iiaiiiu pa- vics kādā naciohālās padomes sēdē sav^mbas.
. . „ - ™, «• „ ,j . ~ redzēts, ka LNAK par biroja tel- Pēterpili: «Latvijas prasības mini- ^8»^ vērojam Austrumu un
ne attaisnojama,» sacja T. Kronbergs. Valde vienojas reaģēt m ■ ^i^a?^/^* ^' mums ir Latvijas nedalāmība, bet «"eh."» pretišķības, jo vairāk no.
-0 notikumu, rakstot ASV prezidentam Niksonam un ASV vēst- ^i.! ^ ,rf»T iL!fT maksimums - Latviia.. reonhlikī "riest atziņa, ka miisu pretinieks
jautāja, vai šāds nožēlojams atgadījums kādreiz
lēt ari kādu latvieti. „Mēs esam vienmēr atbalstījuši ASV politiku - \r . . ks^;; «««s«.,-is ««^ i- -j^ savif?'niba<;
- u 1—;i « -I- - -i A Līguma ar Latviešu namu pa- vies kada nacionālas padomes sede »«*vj,>niuds.
Vietnama un citur,betsada amerikāņu rīciba nav ne saprotama s xcou nau^ pci _ _ *^
gs. Valde vienojās reaģēt m
tam Niksonam un ASV vēst- • maksimums - Latvijas republika,
niecībai Otavā. LNAK valde aicina to darāt ari Kanādas latviešu akciju, pei imz sim pa amjai le- ^_ ..^^^^^ .Ja-, v^J,
organizācijas un atsevišķus tautiešus.
gādāļjušies tikai 5 valdes locekļi. Pēč kā ir jācenšas, lai kādi b«uW^^^
tādēļ valde nolēma atlikušās 5 «Paidi. Iperē^tSlos dSS
Lietuviešu bēgļa izdošanu pār- dzīves vadītājiem turpina Ugu lai- rtSL'^^i^lrtn^^ī^n'r^īLil ^^Mjas valsts proklamēšana bi^ Bmeņosi Viens līmenis ir neaizka-
runājot, T. Kronbergs informēja, ku ienākt, apliecjnoi, ka nožēlo- Ln^rVLT t mIit m^^^ uzdrikstēšanās akts. Pa M- ramā un nedalāmā padomju impe-
ka piedalījies 5. decembrī Toron- jamus notikumus tik ātri nepie- 1?vteLāTm; w^ gas ielām maršēja vācu okupācijas rija, kurā iedalīta ari miisu dzim.
to notikušajā demonstrācijā pie mirst. ,3/1^1 t n™Lf= 1^»^^" Hmenis ir sateUtu zemju
, ... ASV ģenerālkonsulāta, kā ari bi- Valdes prieKsēdis ari ziņoja, ^jf'n^VnfSM,,^^^^ Vācieši kordons, kam jāapsargā sarkanās
a apkalpe. ieraudzītajā delegācijā, kuru ka starplaikā atkal pieaudzis tau- ^Ifef Jn««,m, «S.^^^^^^ """J"^? koiomzāciju ar Impērijas robežas un jāpakalpo tai
ec tam, kad ' „„„ «»6n Jm. t..^ inn ""^^ semmaram butu vāciešiem un tās piesaistīšanu Vā- saimnieciski. š« tanfa.
"Biēr iii!'
Čikāgā
per ram katru ^'jaraS^s TalJ^^^^ ASV konsuls tomēr nav pieņēniis tiešu skaits kuri ieir;^sājuši 100 nepMmT^NM*''m^^^ r str'tt ~ ^4 un pieprasījis azīla tiesības, turpinājuma z--- ^-^-^ - ... ■ inbta apsar- nor cHnō.i.o. -----demonstrācija
,mā izsakot nožēlu, te šai dol. dibināmam Latvijas br^ ;;^r7j^;^; ~^ ««f "^a^ .."««^
.....u.u..uo.rācijā, kura organizēta bas fondam, kam praktiski no- ^fj^:'„ ' J ,™ ct^.!! kart, gribēja Latviju piesaistīt Krie- ar tautām pašas padomju imperi.
.. Sēdes. De. "«^ ^'"^cijas maiņu neviens ^.rs ļ 'kopigajās interesēs saukuma vēl nav, jo to reizē ar S^^r^o^Jj ^^^th^M^^^^^ «"^'^ "» "^«^ «"'«««'^
ik. ari Filadelfi- "*"JW.s. Pieņem ka pretejS ^^ralzstāvēšanai latvieši pie- fonda statūtiem pieņenis jaunās Z^'^i^^L^Lf ''^''^^ latviešu brīvības zemes un tās zemes, kup. nacionā-
-'-^ ="^-P"- dalījušie: mazā skaitā.%. MAK^ padomes, sesijā. Pēc T. ^Ti^l^'.^. ^^^■^:T^L}i^ t '^l^:^^'^}^
iesūtīšanai. Ta viņa i^^.ķ2ī.i,
viBta vīlēšanu nriia ^^i^lījim,,,,
ājējām balsošanas-
vēlēšanu kpmite^g , aploksnes _.atveŗot,.«
la par vSu pieprasītos. s izsiitit.
,7 gadā balsu storfi ,„u komisijai ^ 30 tMcini^iem.
^'"^ 3S balsu skaitu saskaBi
abeidzot ^<^lļ skaltfianas Pin»f * .emjot valis t.^^, Jumus un ^««S^
, saskaiti^ galvenajii ^<^J ^
■l"-^ vi Sb»
trijās varējusi skanēt Laikraksti savos iNujorkā, kis — ,^ew York Times'
mu, paflāfe®*
. v^r^^ m ' T" Austra Runša un vietējā studen- Elmārs Krūka no Toronto. Starp- komisijas ziņojums, bet sēdē
^\'^' ^'If'- ^J^^'l^ ^^^^^^^ 7 ''.^r tu kluba priekšnieka Raimonda laikā čeks par 100 dol. saņemts izMkstot komisijas priel^sēdim «ana un daiisana ar katiu so h.
. '"^l ^ija Starp, kaunojoša afera'^ u. c. atgadma- ^ ierosinājumā nodibināju- ari no Vilhelmīnes Remesas To- Grodnim, īsu izvērtējumu pēc ,. " , ' - r. ""^"^ komunisma
; aoos Komitejas pr- ja, ka ASV parakstījušas t. s. že- f^ļ ]^^s ronto, ar ko LNAK mūža dallS-- Preses- pārstāvju sakopotajiem '"^^f^ i^eoložija visos gadījumos un vi-
4: : ^'Jf' '.'^ ^tl?^ vWr Li^^^^^^^^^ nieku skaits jau pieaudzis uz 14. datiem sniedza T. Kronbergs, at- ^'^'l. sakara T. Kronbergs sos Hm^ņ^os tiek izmantota par ēr.
i >I. ^unso, BPLA (Beigas 5 .Ipp.) Tum fScējot r pašu saziedo- No vairākiem' citL saņemti ie- līstot, ka vēlēšanu iznākums ne- ^^^"^^^^^ ^ attaisbojumu m maskojumu
TeT līdzekļiem šī grupa jau iz- maksas solījumi. - apšaubāmi apliecina piekrišanu ^^^^^^^ ^«^P^^^as uzturēšanai,
tiem iiazeKļiem, si g^upa Jdu u •» valdes līdzšinēiai nostāiai n^re^iaiis im iesmegt priekšliku-^^
platījusi skrejlapas augstāko ma- Jurpmo^ ziņojumus T. Kron- mus budžetam, bet J.MežaJ£aie. daud^^^^^^^^
Iešanas klisijas radīšanu ^V mes (Cana^ia. Freedom C« im no^ M^^^ S^^M^^ kongresā. Piesūtītajā rakstā Ka- kura izveidojusies no etmsko gru- ^ T. Kronberga beigu vērtējums. ^^^^^^^^ lamazū jaunieši aicinājuši arī pu organizētās . pretkomūnisma i^avas domas un secinājumus iz- pigajg j^^^^^r^^^^ LNAK atbalstīt viņu uzsākto ak- izstādes „Ļeņins bez maskas" ri- sakot arī citiem valdes , locek- iegniedžsmii var iešūtais vēA^ ciju, ko valde ari darija, nolem- čības komitejas, izstrādātajiem ļiem, „Laika" redaktors M. čulī- .r^^ ŗv. ..«-^ • ^ot reaģēt ar rakstiem ASV pre- statūtiem, kā ari informēja, ka tis teikto ^apUdināja af paša ap- b^igun^ ^• Kr^^ zidentam un vēstniecībai Otavā. no Kanādas ministru prezidenta reķmu, ka jaunajā padome leve- ^^ide? lociuem im^f^^v^ J. Dreifelds iebilda, ka nevajā- Trudo birc^a saņemta pateicības Bto vecums ir 47,4 gadi, neievē- ij^j^ ^ jdātesošai^^ dzētu sūtīt protesta rakstus, jo atbilde uz nosūtīto atzinības rak- lēto caurmēra vecums 49,8 gadi, stāvjiem priecfe^ tie novēloti, tāpat nevajadzēu iz- stu par vaMības stingro nostāju padome no jauna ievelēto locek- j^j^^-. teikt sašutumu par notikumu, het attieksmē uz terroristu izraisīta- ļn caurmēra vecums- 41,5 gadi, - ^
gan pateicību ASV prezidentam jiem notikumiem Kvebekā. T. bet 7 vairs neievēlēto līdzšinējās šāgada: pēdēja; par viņa nostāju, liekot notikumu Kronbergs teicis ari Latvijas padomes locekļu caurmēra V3- sēdē pi6d^ās'^^^;^p^ izmeklēt un deklarējot, ka līdz^ valstssvētku runu Detroltāļ kur cums 60,4 gadi. J. Skrastiņš ziņo- Kronbergs, i^ gi gadījumi vairs nenotiks. Valde apbalvots ar Apspiesto tautu ne- Ja, ka vēlēšanu akcijas laikā: \&p- viņš iintfc tomēr atzina, ka par nelabojama, dēļas 10 gadu t. s. Ēizenhauera loksnēs ienākuši $984,65 LNAK Alksnis^ kasieris
3tišķi ^.
u, taču - . ^^ŗi - va daSa lietišķi
hkln '^^l^^^'^šu jūrnieka izdošanu
mT] ^"3^^^^ ^' «decembrī
turpmāko akciju
|t^. no kreisās: ALAs valdes priekšsēdis U. Grava, igauņu cent- jas laušanu, ko ASV ārlietu mi- bas Kanādā rīkotajā Latvijas ka- ^ditsabiedriba par sa^em ^ied- Dreifelds, referents V. Kaļiņš un fismu. Lai ari .dažkārt sarkanās L 7^^omes pr-dis H, Lēsmets un lietuviešu pārstāvis K. Miklass, nistrija arī nenoliedz. Valde ar! ŗaskolas 51. gadadienā, J. Mežaks pem iemaksājusi 287 dol, kopā revīzijas komisijas pārstāvji B. imperijas vadītāji ir nekrievu iz-
1'^^' centrālkomitejas ģenerālsekretārs E. Vallaste, atzina, ka protesta rakstu nosū- informēja, ka piedalījies skolotā- i^^aKoic i6£6,^t> aoi. , P^^stāvis I. Rupners, igauņu pārstāvis J. Korts, Latviešu tīšana najv novēlota, bet ir pat jas Ellas Zuntakas. bērēs, teicot Valde' vienojās i I '^•»as valdes pr-dis V, Irbe un BATUN valdes pr-dls M. Ains®o labi, ja tādi ASV politiskās runu un .«.i^n^t T.mT[r t^taik- ^«
Senkētviča un J.
ierosināt jaun-K ievēlētāil LNAK padomes sesijai
celsmes, viņi tomēr savu varu k bāzējuši uz krievu tautu.
(Nobeigums^ sekos)
It
'i ■ \
u