umi
gaļusa
Ir pagājis apmēram pusgads no rā tempā. Ministru prezidenta Bl-sis, ka notikšot jauna valūtas de«ba devēju im streikotāju konltik- \tāju pārspīlēto prasību priekšā tā laika, kad Anglijā notika vai- ta (Heath) runas pagājušās va- valvācija. tos, spēlējot starpnieku un samie- streiks beidzot sabruks, bet šis vi-
dības maiņa. No jaunās konservā- sarās vēlēšanu cīņās viņu preti- Kā privātās sanmās, tā ari aažās rinātāju lomu. Daudzi gaida arī' ņa cerības nepiepildījās (piēmē-tīvo valdības daudzi gaidīja, ka nieki dēvēja par „nama mātes ie- konservatīvi noskaņotās'.avīzēs sāk no valdības asus soļus inflācijas ram ielu aiptītrītāju gadījumā), tā īsā laikā „ar burvja mājienu'* pirkšanās somas aģitāciju," jp Hīts atskanēt pārmetumi valdībai, ka novēršanai, piemēram, algu un Premjers ir arī velti mēģinājis sadziedēs visas brūces, no kurām pārmeta lēboristu valdībai ktraū- tā nerīkojoties pietiekami ātri cenu „iesaldēšanas" likumu, pārliecināt strādniekus atturēties Ja-a gadiem ilgi cieš britu saim- jo cenu celšanos. Opozīcijas par- un enerģiski. Tā, piemēram, tikai Premjers Hīts ir nostājies pret no streikiem sakarā ar valsts nieciskā dz^ve. Šis „saimniecis- tija aizrācja tagad valdībai, ka na- pašā pēdējā laikā ir izstrādāts li- to, uzsverot veco konservatīvās saimniecisko stāvokli. Britu strād-kais brīnums" nav noticis. Vec^n ma mātei dotie solījumi vēlēšanu kums par darba devēju un strād- partijas saimnieciskās brīvi- nieiku masa nav inteliģenta, nav kaites turpinās. Streiki — kā ofi- laikā neesot izpildīti. nieku attieksmju nokārtošanu, ar bas tradīciju, šeit gan gribē- spējīga patstāvīgi spriest, tie akli
ciālie, tā„neoficiālie' ^ seko Nemitīgi pieaug arī bezdarbnie- kuru valdība cer novērst pastā- tos iebilst, ka izņēmuma stāvok- klausa savu ardobiedribu vadībai, viens otram, pie kam streikotāju ku skaits: tas ir jau pārsniedzis kārtīgi sīva cīņa, lai šo likumu lī-ir jālieto v.izņēmuma Mzekļi": kura bieži ir komunistu rokās, prasības arvien pieaug: ja agrāk pusmiljonu. Pēdējā laikā vairāki vīgos streikus. !r paredzama ār- ja māja deg, tad nefvar runāt par Avīzēs speciālisti ■ tautsaimnie-viņi apmierinājās ar samērā nie- lieli tirdzniecības uzņēmumi Sko- izvestu dzīvē, šeit ir jāpasvītro vecām tradīcijām, bet jāsteidzas ki dod dažādus (un bieži vien pil-cīgu algu pieaugumu, tad tagad tijas galvaspilsētā Edinburgā ir viens fakts, kuru bieži nesaprot dzēst ugunsgrēku ar visiem ie- nīgi pretējus) padomus saimnie-tie prasa paaugstinājumu ne ma- izbeiguši savu darbību. Tas, pro- ārzemēs: britu valdība nevar pil- spējamiem līdzekļiem! Vienā otrā ciskās krizes novēršanai, šķiet, ka zāku par 5 mārciņām nedēļā, kas tams, vairo bezdarbnieku rindas, nīgi aizliegt streikus, jo «streika gadījumā Hīts bija cerējis, ka Anglijas saimnieciskās grūtības ir diezgan liela summa britu sa- Vārds V,inflācija" pastāvīgi dzir- brīvība" ir viena no vecajām bri- darba devēji; nepiekāpsies streiko- (Nobeigums 6. Ipp.)
lā. Ir ziņas, ka streiku dēļ pēdē- dams radio raidījumos, presē un tu arodbiedrību tiesībām; to ais-jos 10 mēnešos zaudētas ap 9 mii- privātās sarunās. Ir pat tādi pe- liegšana nozīmētu pilnīgu revolū-joni di^fitfc-ias ir skaitlis, kas liek simisti, kas pareģo AngUjai tādu ciju britu dzīvē un „pār0ju uz au-padomāt pat lielākam optimis- pat saimniecisku sabrukumu, kā toritāro iekārtu', , tam. .
89. N-
galvena redakcija TORONTo trešdiena, 1970. gada U,.
Atbilffigais redaktors (dzīvokli un va^^aros)* ķ^-34 Pasadena Gardens, Toronto 325, Ontariļ); tāir Redakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzi- '
vienota j^astmarka (Kanādā) vii starptautiski^ia na^^^^P^^" : icitās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem piraW-? ^'^ slos izteiktās domas ir rakstītāja personīgs ieskai'«-^^^°^
gadījumā atbilst ari redakcijas viedoklim
Abonēšasas maksa Eanadā im asv » par mēnesi $2.00, 3 mēn. $5.50, 6 mēn $10.00^ 1 gadu $18.00. Atsevišķa numura cena 25 centi Sludinājumu maksa: sludinājumu daļā $2.20, bet tekstā $4.20 ~ $6.40 par 1 collas slejas telpu.
"in ne katrā
Pie tam streiki skar britu pilsoņu ikdienas dzīvi loti sāpīgās )vieiās. Vēl samērā neilgi streikoja atkritumu aptirītāji Londonā un citās lielās pilsētās krājās atkritumu kaudzes, tie tika sagāJjti upēs — un pie tam tanī laikā, kad no dažādām zemēm nāca ļziņas par koleras briesmām.
Vispārējo ogļraču strellm gan izdevās novērst pēdējā brīdī^ bet atsevišķās'šis salas daļās, piemēram, Skotijā un Velsā, ogļrači kādu laiku tomēr pārtrauca darbu, samazinot jau tā nelielos ogļu krājumus šajos Britanijas novados. Vispārējais ogļraču streiks nozīmētu galīgu katastrofu britu saimniecībai. Ir raksturīgi, ka taisni Skotijā ogļraču arodbiedrības priekšgalā jau no seniem laikiem ir komunisti (komentāri šeit būtu lieki) :pēc plāna un grafikas" kompartijai ir jārada pēc iespējas biežāk sarežģījumi kapitālistisko i valstu saimnieciskajā dzīvē!.,,^ Ziemsvētki var kļiit par „tumšiem" svētkiem, jo savas ilŗasības ir pieteikuši strādnieki elektriskā i spēka stacijās un nav panākuši vienošanos ar darba devējiem. Ir atskanējušas arī prasības no pasta darbinieku, rindām ar brīdinājumu, ka to neievērošana varētu skart Ziemsvēt-ku pasta (ari pasta saiņu) piegādi.
Skotijas lielākajā rūpniecības im tirdzniecībai pilsētā Glasgovā ir jau ilgāku laiku apdraudēta maizes piegāde, jo streiko smago automašīnu vadītāji, kuri pārvadā ne tikai maizi, bet arī miltus. Viss minētais ir tikai daži piemēri, kas attiecas uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Streiki dažādās rūp
vācu Veimaras republikai pēc pir- Daudzi domā, ka valdībai va-. mā pasaules ķaŗa. Atskan arī bal- jadzētu iejaukties pašreizējos dar-
VĒSTULES
NO rakstītājiem prasāma vumiem. Tas nav pareizi. Nekad ja Dievs, svētī Latviju teksts. pareizāka izteikšanās vēl neesmu kādu referātu vai runu Tajā pat LNAK sēdes atreferē-Alberts Kalniņš savā lasītāja nolasījis, bet vienmēr runājis brīvi jumā tālāk bija lasāms, ka pārru-vēstulē „Latvijas Amerikā" 9. de- manuskripta, nolasot vienīgi nās par autoru honorāru jautāju-cembŗa numurā man pārmet „pār- izmantojamos citātus. miem 3,T.-Kronbergs paskaidroja,
mērīga un nevajadzīga formālisma kultivēšanu" Latviešu preses biedrības jubilejas sarīkojumā Ņujorkā teiktajā priekšlasījumā. Viņa iebildumus, kaut tiem nepiekrītu, respektēju, jo ieskati vienmēr būs atšķirīgi, pat ignorējot latviešu valodas likumus.
ka koncertapvienības/vadītājam A.
šiein, kas:...,iHgusi,okoi„^,_
ma, nekas nebūtu sakāms par S5o antikrista /inios lietošanu «z T turģiskajiem kaiooiem" y" vumu lasiMhu, kuros tā M propagandēta?
^' Kalifomijj
VĀRDI BEZ SKGmiA Septembri
mi, bet nav saņemti, tadeļ parme- v.kipc č^oo,? • l^^^^^^-" ""'^'^ '-^^vi-l'^s valsts sveth
svētķ;
Taču atļaujos palikt pie formā-lisma un prasīt no rakstītājiem — konkrētā gadījumā tieši no Alberta
tumi^nevie^a.-;
KUR moka RĪKOTĀJU Šaja sakarība man i^^i;^^^^^ PALDIES? nānis pirmi^ārt: Ym^\^\^:\^^^^^
Lasot „Latvija Amerikā" ievieto, ^as valde nekadnav aicmāta iz^ ju^j^^^ - . ^^j^^
to LNAK sēdes atreferējumu pār- strādāt kādu prbjeto autoru hono-:§ot:m steidz A, Rāviņa kunga vērtē- ^^āru noteikumiVj^^ījumiem. Otr- io^ļ^^^-jums par šāgada 18. nov. sarīkoju- kārt: atsaucoties uz personīgiem gi/i,^;,^^^!!,,,.^ mu. Viņš rīkotājiem un runātājiem, aicinājumiem, pagājušajā Pavasa^: kalpojiiiife. Tacni TTainin. • • ^ arī pats sev, atzinīgi, tā sa- n izteicu savus ierosinājumus LN ^ja bijaāha un nobaidīta^b'
t ' . 7. pareizi, ne- ^^t, uzsit uz pleca, bet pieminot AK autoru honorāru lietu kārtotā- k^s aprinda.. £
sagrozot faktus un nemaldinot la- ^^^^^^^^ ^^^^^ ^ jam, paraugam nosūtot kopiju no vērsās ar i.briu un s^t
sitajus. A, Kalniņš sava vestu^ i^^eicies: „Turpretim koncerta da- Canada Gazette, kurā ie- .ezuUātā valsts ^l^^S^ āksta, ka esmu nolasījis prieks- j ^^^^ spiesti Kaijadas valsts autortie- ka uz ālru rok. noS
lasījumu" par musu preses uzde. mākslas" mērauk- s^bu likumi.^Pēc tam neviens vai- ^ija samērā labi Z£l
—-—-— 1ām, taču jāievēro, ka dziedāja J^ak man neka nav jautājis. notikušā or«ani7.in]ii padomes va
AKTUĀLAIS KANĀDĀ amatieru kori!" ar to jākonstatē, ka T. diba vēl visādi mēģināja tai%
^ Ministru prezidents Trudo an- ^^''^^ ^'^"^ '^^'^ ĪT^''^' informēts par LN ties un liela, nostādīt rožtt ilrMimsiiu prezidents rrudo, ap- ^^^^ . ^^^^^ aK nozaru darbību un jānorada, gaismā nekā 1as ir faktiski uz,ts.
svērdams rūgstošo neapmierina. ^ ^.^^^^^^ ^ ^^^.^^^ ka viņa teiktais attiecībā uz mani ŗot. ka šis ,ads miormācilas
1'!'",™?^^^^^^ ī} par attiecīgu honorāru ir iespējams neatbilst patiesībai._ _ kā devis zināmu, panākuJseL
Arvīds PurvSj ioronto gad latvieši Grand Kapidosk ^ ši aktīvāki. Ja daži paiiah-
mi, par tiem varam tikai pcā-„eagaņu PĒDA» ties, bet agrākos gados lo bija it
^,J.utheran Bro^erHood Bond" salīdzināmi vanāk. Vai tad orja.
radikāļu iefiltresa_nos skolās iz- , profesionālus solistus. Ja teicies ka varmācību pieņemša- ^^^g, ^ija izšķī-
nas gadījuma bus jaķeŗas pie „iz. ^^^^^ ^ .^^^ g^^.^^. sma cmatakam policijas meto- ^jg^a viedokļa pašiem aicinātājiem dem - kas būtu nožēlojami, ^^j^j^j^g j^^ŗus niecināt Tajā
Kaut 1960. gados pieņemtais no- ^i^^ā tie apm. 140 dziedātāji, kas šāgada 4. nui^urā bija ievietoti
nizāciju padome nemaz -nav m-
teikums, ka^kolledžas policija ne- atsaucās aicinājumam gan bija pel- ^^i' fotoattēli/ kuros rādīti da- dējusi, ka Kalaniazū skautu novj-pārraudzīs, toreiz bijis pareizs un ^gu^i rīkotāju oficiālu paldies, ko Jaunieši at karogiem un „ra. da vadītāju an.pricdč lika konsta-lietdengs, tagad vairs izņēmumi ^^^^ nelaiķis Jānis Niedra^^kad.. S^nu pēdas" zīmēm (salauztais, tēta darbībai aibikšana un dai nebūtu pieļaujami, ja varmā^ī- neaizmirsa pateikt. NeapšaubāU/^^ augšgalu u^ leju apvērstais nieku samaziRāšaiiās skautu viebu sludinātāji cenšas tās izveidot grī koru ^muzikālie sniegumi krusts), šāds karogs viena attē- nībā Grand Rapi(iov jaunatnes piil-par saviem stabiem. pg^^^ļ attiecīgai kritikai, bet no ^a parakstā apzīmēts par „litur- ciņa darbība nīkuj.). teātra kopas
profesionālā viedokļa „ar tīras Šisku".No komunistuvarmācībām^darbā jau otro aadir nav dzirdek mākslas mērauklām" A. Rāviņš izbēgušais -luterā garīdznieks par kādu ii^sludēļumu. apspiesto iŗ Ar federālo likumu, sākot ar nav kompetents publisku vērtēju- Nurmbrands apzīmējis šo „ra- tautu nedēļu ncvion^ šeit pat var-nākamo gadu, valdība mēģinās mu sniegt. . pēdu", par komiinistu „mie- dos nepieminēja aii sabiedriski poli-
nodralināt līdz šim neievērotas Savukārt vērtējumā par labo or- simbolu" un brīdina ikvienu tiskais darbs palicis pilnīgi novar-tiesības topošām mātēm.uz atva- ganizāciju triika paskaidrojums, ^o šīs nmes sargāties un to ne- tā. Kādā virziena mēs ^stūrep' ļinājumu pirms un pēc dzemdi- kādēļ tik pavirši bija sagatavotas lietot Luterāņu brālībā (Luthe- — grūli pateiki. bet mētāšanas ar
" ' ' ' ' segu-
(62. turpinājums)
Bet kam tad tādam kosmiskam spēkam vēl Lāčplēsis?!
Yai te nav kādas atskalas no Nīcšes: „Katrs skais^ tuma veids mudina uz proJjreāciju, tas ir spoks no zemākas juteklības līdz augstākajam.garīgumam." Vai te nav arī kaut kas no Stendāla apgalvojuma^ ka cilvēks savā ceļā no dzīvnieku pasaules augšup daļu sava dzimuminstinkta vērtis skaistuma izjūtā. Santajana gājis pat tālāk, domājot, ka dzimumdziņas impulss iestrāvo reliģijā, labdarībā, dabas un dzīvnieku mīlestībā, skaistuma izjūtā. Spīdolas teiktā dailē ir- kaut kas no šīs seksualitātes visvarenības, idejas. Tairāk nekā iespējams, ka Eainis lasījis Otto Veiningera „Ge-schleclīt und GbarakterVV kas iznāca Vīnē 1903. gadā, un kur bija izklāstītas līdzīgas domas. Remī de Gur-mons apgalvoja, ka nekas nav skaists par sevi, sl^ais-tuma illūziju radot dzimumdziņa. īsumā: — laiks, kad Rainis rakstīja, bija laiks, kad ticēja, ka skaistuma izjūta balstās dzimumtieksmēs. Vai Rainis nebūs Spīdolai uzticējis sirabolizēt tieši šo sakarību 1 Varbūt, bet droši to nevar zināt, tālab, ka latvju tautas brīvības tieksmes XX gadsimta sākumā nebija saistītas ne ar aistētikas, ne dzimumdziņas problēmām; tās bija saistītas ar politiku, ar valsts varas iegūšanu savā zemē, tās saglabāšanu un nostiprināšanu. Viss, kas šim mērķim kalpoja, bija apsveicams, viss, kas no tā novirzījās, — bija no ļauna, pat ja tā bija stīvēšanās ap
jautājumu, vai skaistums iekveldē iekāri, vai iekāre skaistumu.
Latvieši kā indivīdi iin kā tauta alka ibrīvības, lai spētu sevi piepildīt līdz augstākam garīgās radīšanas līmenim. Latviešiem kā jebkuras citas tautas piederīgiem bija tiesības uz savu spēju attīstību līdz augstākai radīšanas potencei. To viņi spēja tikai kā brfvi latvieši.
Paliekot ,citu tautu kalpībā, vai aizbildniecībā, latviešiem nav dota iespēja turpināt celt un attīstīt to kultūru, ko bija saglabājuši kops neatminamiem lail?:iem. Un tas nozīmēja: brīvfbu vispirms! Latviešu labākie vārda, skaņas un vizuālās mākslas pārstāvji, par spīti spaidiem un tiiikumam, palīdzējuši ar savu mākslu tautā uzturēt latviskumu, — skaistuma mīles-tīl)ā un neremdināmās ilgās pēc pilnīgas savas personības attīstības augstākam radīšanas veikumam. VieM no šiem cilvēkiem latvju tautas mākslas paladiniein bija arī Jānis Kuģa — „Uguns m nakts" skatuves gleznotājs.
Vienā ziņā Raiņa Spīdolai tomēr taisnība: ja viņa kā mākslas un dailes simbols mirtu, mirtu an Laimdota —
veidīga masa varētu saplūst ar jebkuru citu tautu bez zaudējumiem sev, bez zaudējumiem cilvēcei. : III cēliens Ugunī un naktī ir īpaši juceldīgs. Var teikt^ ka bez Kugas iesaistīšanās mākslinieciskajā lugas tapšanas procesā tikpat labi aktieri, kā skatītāji apmaldītos Spīdolas tumšajā vārdu mežā.
. Stāvokli glāba skatuves gleznotājs ar savu nepārprotami latvisko glezniecisko sniegumu, kur ikviens skatītājs atrada sevi, savu dzimto zemi, savas tautas garu, savas tautas mākslu. Nepārprotami latviskais skatuves ietērps turēja tēlotājus un skatītājus latviskā gaisotnē un lika aizmirst neskaidrās, pretrunīgās un juceklīgās vārsmas, 'ko autors bija licis Spīdolas mutē. Teātris nav filozolfijas seminārs. Skatuve prasa skaidrību, fpaši tad, kad tā uz skatītāju runā simbolos.
Vienpusībā spēks. Nostatīts dilemmas priekšā: gleznotāja no])elni. Viņš bija kā tēlotājiem, tā skatītājiem dāvājis kaut ko pavisam jaunu: konl^rētu, daiļu, aJbsoluti autentisku latvisku skatuvi.
Vienībā spēks Nostatīts dilemmias priekšā: Spīdola vai Laimdota, Kuģa nevilcinājās. Viņš visu savu talantu, visu savu varēšanu nosvfra uz Laimdotas pusi. Babrikums, vienkāršība un visam pāri viengabalainība ir stila raksturotāji. jjKas nerunā skaidri uz mūsu jutekļiem, nerunā ari skaidri uz mūsu garu." §ie Gētes vārdi attiecas ne tikai uz rakstnieku, bet arī uz gleznotāju un ikvienu citu mākslinieku. „Ja cādam vīram patiešām ir ideja, viņš to var izteikt, un Ja tam ir skaidra Ideja, viņš to spēj tikpat skaidri izteikt.^' Šie Emmona vārdi ir zelta vērti, tikpat svarīgi ir atzīt, ka tīrs stils nozīmē visa liekā atmešanu. Šilleram taisnība: „Es pazīstu stila meistaru pēc tā, ko viņš atstāj neizteiktu". Kuģa izlaida visu nevajadzīgo, koncentrējoties tikai uz vienu. — uz Latviju. III cēlienam Rainis vēlējās šādas Kugas veido-
jaoms:
ti, jo, še lielie ļaužu skati saistu u/jtiarabu,
1 Jo mazāk dzejnieks par dekrii-'Z-jaiii raivStijajs brīvākas rokas viņš meistaram dv\d m\ jo sp&za^'J' 'ezultātus meistars sasniedza, ]^^r.^•iegli ii"^ist
r
Antona Birkerta liecības:
.'ešais cēliens
Šis cēliens ir kas lielisks — m ^>ikuma
gām. 1) Dekorācijas — Spīdolas piL^ 'i" tadskatsj^ Daugavu ir kas brīnišķs, īpaši DcUiuavasglezM^ļ^ savu plašumu, viļņaino ūdeni un kn^'-^ni. ūCiSļ^|J_ slaš dai-bsl 2) Važās-slēgtā Laim<lota, unistīto^r uz kuģiem un dziesma, kas viņus pavada: ,^^iy mūsu mīļie!" Viss atstāj dziļu, nei:'ck'^amule Un tad 3) skats ar Rīga^ cēlējiem i d>:'va bilcMļ ma daļa no Daugavas, daļa uzceltu ri^mii. ^^^^^ žās, pa kurām strādnieki nesbalķus iiz iileeieui,
uastivuz
—-----r ----r---■---■-. ---r-T---j-7-~ ----—- ■ ,
raš, cits atkal pie cita darba, un kaiii ķnr Ivon . ^ gi un,smagi skan laiku pa laikam vardi: r^^^^''^'^ dam un veļam" etc. Ko tamlīdzīgu n/- skatuves
vajadzīga sava valsts, sava neatkarība, tikai tad ir tiesības uz patstāvību, ja latviešu tautai ir sava kultūra, sava valoda, sava dzeja, savas dziesmas, savi „raksti", sava architektūra, īsumā — ja tai ir sava latviska kul=
:1ļirfe:'lavtM^'^
III cēliens
Rīgas celšanas dekorācija Telts aizņem nelielu dziļumu, lai lielākā daļa ao skatuves paliktu priekš lieliem ļaužu sikatiem. Telts priekškars gandrīz pār visu skatuvi.
Spīdolai vēlams še cits- kostīms; karalisks, pēc rakstura romisks no viduslaikiem; plīvurs.
- Ļaudis kostīmos i^aksturot pēc tautībām m ama-tlemv'Sķa^
vēl nav nācies redzēt. Žēl, ka latviešu iViogi'^ft topas šo skatu nofotografēt.
Priekškars. No dziļā iespaida it U neg*
tieĢ. Aplaudē. - • • ta P"
Oik skopi un tomēr cik gieziiaini ^'^^ ..gļjji par Jāņa Kugas apbrīnojamo veikumu, ^^^^ļ^^^ļj vairāk skatu nekā vārdu savaldzināts,^ s'kaidrā un viengabalainā „kugiskā" siik| ^^ļ^^p nojis divi skatus, paplašinot ar savu iz?^ skatuves jomu. Dzejnieks, turpretiii^. ^iiŗan^ .^j nekādu telpisku ierobežojumu, sav.ā ^^^p j!ļ"''^^^jir nīgs, svaidīgs, neskaidrs. Fi^ancu i'^^^^^^^^'^ļļatei nālists Antuāns de Rivarols ne bez cis: Ce qui n^est pas clair, n'est pas fran^aib nav skaidrs, nav francisks. Latviešu , 'V^ļ^as / zāk skaidra, ne mazāk atbildīga. siju^*^' šķirt pilsoņu tiesības neskaidrai domai.^^^^^^ ^^^^^ ja vārds, tad tas bija skaidrs vārds! g.c' claritas latiņu valodā ir trīs līdzvērtīgas nozi» ma, skaidrība un slava. _
Skatuves gleznotāja stāvoklis Uguni un^^^^^ neapskaužams: viņam no tumsas jāizsipl » ^^^^ļ skaidrie vārdi jāvērš skaidrās gleznās.