3 mfmk msmA
nemierus
Polijā Ziemsvētku priekSva&arS 1». decembri paaiņoto cenu pa-lijas pārstāvis Comecon — Aus- sūtnis. Falstsļ ka strādnieki atra-atcaa iaņēmuma stāvokli, kas bl- augstinājumu. trumeiropas koptirgū. Savā runā dās demonstrāciju priekšgalā, da-
Ja izsludināts sakarā ar sēmis- Komunistu partija Gdanskā parlamentā JaroSevics deklarē- rija visvairāk rūpes Maskavai, riem par cenu paaugstināšanu da-(agr. Baņdgā) pavSlSja izdarīt ja, ka centīsies normalizēt at* kas pastāvīgi uzsvērusi strādnie-Žādām pirmās nepieciešamības oficiālu IzineklSSanu par nemieru tieksmes ar kardinālu Stefanu/Vl-ku šķiras siozimi un svaru komū-precēm. Karastāvokļa dekrēta aedSļas ksiņainajām sadursmēm Mnski, Romas katoļu primātu nistiskajā sabiedrībā. Brežņeva atcelšanu pariņoja valsts ra- pilsētas ielās, kas ierosināja ne- Polijā, jo kardlnSu atbalsta 33 telegrammu ntiaasija Maskavas dio, jo dzīve nemieru izpos- mierus :gar Baltijas jūŗas krasta mllj. poļu, ap 70% no visiem radiofona un televīzijas raidītājā, tītās pilsētās atgriezuHlesnOr- pilsētām^ kā ari uzaicināja stu45t valsts iedzīvotājiem. Gomulka bl- tāpat notikumu attīstību Polijā, mālā stāvokU 'un galvsspilsē- Mdzigus traucējumus kaimiņu os- ja naidīgs pret kardinālu. Agrā- ziņas pārņemot no Polijas ziņu tu nesasniedza vairs neviena tā Gdlļ^ un svarīgā rūpniecības kais premjerministrs SirankS- aģentūras un pasniedzot bez jeb^ ziņa par jauniem nemieriem. Bal- pilsētā Eblagfi. vife ir Iecelts par valsts preziden- kādiem Maska^iras komentāriem,
tijas jūŗas ostas pilsētā fitetini, Polijas parlamenta 23. decem- tu agrākā Mariāna Spičaļska vie- ° kas pārdēvēta tagad par SeeCinu, bŗa sēdē ministru preaidents Jo- tā, kas ir vairāk reprezentācijas f • ^^^^^'^^L
nemieru'^aii^ skartā apga- zefs SirankSviēs Mzisooia savu M- mstenis. Sraifialskis izmests no ™' savienību par tis armijas balā^ izbdgīiSies doku strādnieku streDd. Komunistu partijas centrālkomitejas orgāns 8^ uzbrucis Vladislava GomUlkas valdtbal par
„neprātlgu saimniecisko poHtiku". Tālāk laikraksts paskaidroja: „llr fakts, ka pagātnē zināmu laiku bija izslēgtas sarunas starp va donibu un tauta un lēmumi bieSi tika izSķ^loti šaurās aprindās.*' Kretēji tiim, Bdvards Glreks, komunistu p&rtijas jaunais vadītājs tagad soUjās ievērot tautu, sevišķi strādnieku Šķiru \m no Jauna apsvērt saimnieciskos plānus, CentriOkomitejas laikraksts Try-bunaLudu slavēja Gireku un visu centrālkomiteju par iedzīvos Ju , nomierināšanu" valsti, kā ari runāja par pagātnes kļūdām un nemieru nedēļas notikumiem, kas beidzās ar daudz līķiem un simtiem ievainoto sadi^rsmēs ar drošības spēkiem Polijas pilsētās.
Ēdvards Glreks, 57 g. v. ogļrak-tmrju Inženieris, kas jau agrāK bija ^uvis" slavens ar sekmīgām
u iesūtīšanu Polijai lai pali-dzētu saliuzt strādnieku nemierus un brīdināja Kremli, ka ie-jaukšanās var sacelt nemierus pārējās Austrumeiropas valstīs. Pnas komunistu partijas laik-raksts apzīmēja-Poliju, Cechoslo-vakiju un pārejās Austrumeiro^ pas valstis' par ,,pulvermucām", kas var eksplodēt katrā laikā". Ķīnas komunistu partijas laikraksts. Peoples Daily apzīmēja Polijas nemierus kā Maskavas ko-Ipniālisma polītikas krizes sākumu Austrumeiropā. Pekinga nosauca Gomulku par kontrrevolūcionāru, bet viņa pēctecim Gīrekam pār-meta, ka viņš ar tukšiem solījumiem krāpj tautu. Peoples Daily rakstīja: „Polijas jaunais kompartijas sekretārs savā pirmajā televīzijas pārraidītā runā atklāti izteica vēlēšanos sadarboties ar Pad. savienības revizionistiem, ar apslēptu nolūku slepkavot strādniekus un apspiest tautu", šī apsūdzība notiek laikā, kad abas val-
«.o^mn^•,.^cvsm nmrS..n?[T« <?ilM ^Sp^anos sakarā ar «nesenajiem politbiroja 20, decembri līda ar stis. Pad. savienība un sarkanā
^l^rJoVhl^^^^^ .Attfa notikumiem mūsu valsti,, kuŗuš es partijas vadītāja Vladimira. Gp- Ķīna, virzas uz savu saspnēto at-
°esP^i" "ov®^st". Sirankēvičs bi- mulkas atkāpšanos „sUmības»' tieksmju normālizēšanu sūtņu ap-
pārbaudīt sūdzība Pa^^P^pifi^^ premjerministrs 21 gadu, ar dēl.Gizeks pieminēja aizejošā mi- maiņā. Abas puses nesen parak-
!L^l^L,!^!i!wi«r^ J^^^ l^adu pārtraukumu no 1952, nistru prezidenta nopelnus, ka vi- stija kuģošanas protokolu upēs,
S .SrS .Z, ie - 1^54. g. Jaunais Polijas minis- ņa paraksts ir uz visiem PoUjas kas veido kopējo robežu, kur no-
prezidents Pjotrs JaroSevics slēgtajiem līgumiem ar kaimiņval- tika Pad. savienības un sarkanās
samešanu ^ * g^fJ^'/P^^^ nodeva amata zvērestu 23. decem- stīm. Partijas vadonis izcēla ne. Ķīnas bruņotās sadursmes,
dams, U ^^J^l^l^l^ if^J^ M un apsolja uzlabot valdības sen parakstīto Hgumu ar Rietum- ^ ^ . ^.
rūpniecības ^^^^^^^^J^ attieksmes ar rom.-katoļu baz- Vāciju, kas „beidzot nostabilizējis /^V pārstāvji Vašingtonā tic,
dusskapjiem iin v^l^ pjofa JaroSevics, 61 g. PoUjas rietimu robežu pie Ode- f atcelšanu no-
mām mašīnām, ja .samaztoāsies ļ ^ ^^^^^^ Ar pārmal- ^^^f pilsoņu karš Polijā ar ie-
^r^'^'Ji^^l'^M^^ !f^.^«« rā pasaules karā uzdienēja līdz ņām valdībā ir izbeigta Polijas f^^^l '«f jejauk-
hja piešķirt ^^f'gJJrāļa pakāpe un vēlāk pUdIja iekšējā krize. ^anos. Va^gtonā uzskata, ka Ed-
lai uzlabotu pensionāru, InvaHdtt ^^^^ŗ^ LJr.ipri«fkus .nostenus gardam Gīrekam ir labas izre-
un daudzbērnu ^meņu stāvofeU — ^aflgus s^^Ji®"^^^ «r «rtPo savienības komunistu par- dzes izvest Poliju no saimniecis-
grupas, kas visvairāk skartas- ar Varšavas vaium. viņs ii: an r - ^^.^ ^^^^^^^ Brežņevs nosūtījis kām griitibām, kas izraisīja ne-
apsveikumu poļu komunistu par- mieru uzliesmojumus daudzās Po-
iij86 pirmajam sekretāram M lijas pilsētās. Viņš simpatizē
v£U?damGIrekami^ izsakot ceribas, ;strādnieķu p^ tajā pat
ka Polijas komunistu jjartija sžk- laikā cenšoties uzturēt solīdas
nilgi ^pārvarēs nesen notikuMs saites ar Maskavu^ lai to atturē-grūtībaš, Apsvēifaimā Ģireks sfe^
vēts ^uzticams Pad. savienības Polijā varētu atkārtoties čecho-
f AnohlMS draugs. Rietumos pieņem, ka pār- Slovākijas notikumi. Bet poļu
tējo Jaungada sagaidīšanas balli ^. . ^ iLdrakstil mūsu ^^^^^^ '^^^^ ^ P^*^" s^^^^^ield bridinājuši, ka viņi
31. decembri, pl. 9 vakarā Bea- ^.^t £S n-rā tevie- ^^^^^ ^ «^^""'^ ^^^^^^^ Gīreka apsolītās
con Motor Hotel telpās. 7 jūdzes l^Slt T^^^ ^^^^'^ "^«^^^^ ^ P»*^ J^"»»^ saimnieciskās reformas
no Sv. Ka^ām. So^^^ri iZs^^S ^^^^^^^ ^ ^^^^ —^'
, ^^'"^fl Sf^va ^fS tmiversitātes studentu mītnē Zie- ^ auno gt^u bez riipēm kā tiks^S^ svStfeOrakarā grupa studen- 1 jās, jo turpat dabūjamas istabas ^^^j, pāmakšņošanal Istabu rezeiTē- ^ šanai ^^^«^/^n Motor H<. ^^^^^ cel - rmeland 5S2-4155. ^^^^ ^^^^^ universitātes do-
GBNOGIDS liATVIM cents..Pāvests Pauls VI no Sv. Pētera būt brīvi un īsti cilvēki, paglābti parakstu vākSanaij komiteja lūdz Mēs lūdzam autoru un lasītājus bazilikas Romā 25. decembri svētt- no bada un nedziedināmiem paze-visus kuru ricibā vēl Ir par'akstu šo miseMi atvainot. Ja ap 20.00» sapulcējušos dievlū- mojumiem,» sacīja pāvests, grie-
vāttanas listes nekavējoties no- Redakcija ^zeju. Savā Ziemsvētku vēstījumā loties ar savu vēstījumu pie cilvē-
' pasaulei pāvests sacīja, ka cilvē-ces sirdsapziņas, baidoties būt ne-
cel jāatbrīvojas no gadsimtu vecām saprastam, indēm naida, konfliktiem un Pāvests noturēja pusnakts mesii savtīgajām interesēm, lai tā kļūtu Vatikāna kapeļlā, kur sacīja, ka briva; un apvienota. ,XJilvēce^^y^^
atbrīvoties no iilūzijām, vļ^^^^ leģenda vai iedomu mīts!„Tas ir taisnības un represijām, kurās mb- patiess uri konkrēts fakķ tik sva-dernā pasaule mūs paķļāvūsv^^ lījumu pārkāpšanu. vMēsvē^^ ietverta tajā."
Kanādas ziņa§
sv. KATRĪNAS sūtīt 0. Ieviņām 29 High
DV Sv, Katrīnas nodi^as va- Ave., Hamiltonā nadžu kopa riko saivu gads^rt-
Negaidot mūžībā aizsaukts mm draugs m kaimiņš
Austrumvācieši V ar rietumvācie-šiem izmainījās asiem apvainojumiem par Rietumberlines izolēto stāvokli, kad komunistu robežsargi pavairoja apgrūtinājumus pieejas ceļiem. Austrumvācieši iesāka pievedč^u blokādi no pUsētas izbraucošai satiksmei. Pa daļai sa-
^ Toroato izglītības: valdes pētījumu nozares direktoru I!. Vraita (Wriglit) pilsētas skolās izdarītā aptauja un statistika liecina, ka neapdāvināto vskdēnu mņ, „griito galvu'' vairums nāk no mazturi-gām ģimenēm. Datu savākšanu pērnajā pavasarī ierosinājušas pilr sētas mazturīgo distrikta „ Trefann Court" vecāku sūdzības, ka viņu bērnus parasti ieskaitot. ^^ēno apguvēju" vai īpašās arodapmācību klasēs. Uz aptaujas jau^jumiem atbildējušas 97% Toronto skolas ax 106.920 skolēnu kopskaitu. No ieguls statistikas izrietēja arī, ka |naz-turīgo vecāku bērni daudz li^^ skaitā ir nesekmīgi un atpaliek no sava vecumā idasēm. Vislielākos panākumus etniskajās ^pās U£-rāda skolēni, kas dzimuSi Kanādā un mācgušies angļu kā otru valodu, iie mācšb'ās pārspēj pat ang}u izcelsmes vecāku bērnus.
42,7% Toronto skolēnu nāk no ma& turigo aprindām. -lĀrŌpozicijas līderis parlamentā E. Stenfilds norādījis, ka mēģinās pie. ruMt Ontariō premjeru Robartu iē-saisfities federālajā politikā, nevērojot Robarta vēlēšanos poEt&ii pamest pavisam.
Pēc trijs gadu niekcšanšs Kanādas imigrācijas departaments bddzot apņēmies pārvērtēt pārāk nenoteiktos imigrācijas noteikumus un n^evēlamus elementus sijāt ar
zidenfcs Trudo „beidzot" noskaities par pārāk pi^āvīgajiem imi©:ē-šanas noteikumiem, tā federālā valdība: nu mēģinās iedzīvināt striktākus drošības noteikumus vi-SOS imigrācijas centros, mazāk sentimentālus un stingrākus apsvērumus imigrantu sijāšanā. Apsver ari jaunus noteikumus imigrantiem, kas ar apmeklētāju vīzu mēģina apmesties še uz dzīvi pat tādos gadījumos, kad nav kvalificējami ielaišanai Eanadā. Trudo pat norādījis, jka valdība varētu apsvērt ko līdzīgu ASV drošības iestāžu FBI vai CIA izveidošanai Kanādā/ ja subversīvo elementu darbīb^' nerimsies. Sakarā ar līdzšinējām, Toronto a:dv«>kāta Sedžvl. ka aiMtāvētām^vadlīnijām Kanādā pēdē3ji^'"&;iādos bija apauts ie^ braukt apmeklētājiem, kas pēc tam vairējŗ pierāsit paliekamu apmešanās apauju. Rezultātā Kanādā nelegāli ieplūdušas ap 750.000 personas,; :to starpā subversīvi elel menli,' krimināli, sīki noziedznieki, MaSjas locekļi u. tml. Nevēlamie dementi no Dienvidamerikas, Āzijas un £)iropas ieplūst Kanādā ari ar ceļojumu aģentūru piepalīdzību, kas viņus apmāca pareizo atbilžu došanā, lai tie še kvalificē, tos imigranta statusam. Pašreizējo neattaisnojamo imigrācijas sistēmu ieviesa 11967. gadā pēc Pīrsona valdības imigrācijas viceministra
tīksme bija traucēta arī virzienā uz pilsētu. Ziemsvētku brivdienu braucēju (daudzas ģimenes ar bērniem) automašīnas kopā ar smagajām transporta mašīnām apturēja uz ceļiem līdz 6 un vairāk stundām aukstajā ziemas laikā. 'Rietumberlines' un Rietumvācijas robežpunktos Sarkanā krusta darbinieki izsniedza aizturētiem ceļotājiem karstu tēju un viru. Satiksmes traucējumi uz BerHnes pieejas ceļiem ilga trīs dienas,
Rietumberlines sociāldemokrātu vadonis Aleksandrs Folkners izteica 2 milj. rietumberlīniešu protestu par „patvaļīgu varas politiku, vērstu pret individuāliem cilvēkiem". Folkners Ziemsvētku nedē-ļā piedalījās Rietumvācijas parla-mntāriešu-sociāldemokratu konferencē Rietumberlīnē, ko komunistiskie austrumvācieši izmantoja, lai attaisnotu savus traucējumus Berlīnes satiksmes līnijās. Komu-
nisti savā oficiālā paskaidrojumā partijas lailirakstā Neues Deutsch-land nosauca sanāksmi par ^,provo-kādju" un «sitienu rietumberlīniešu sejā". >Rietumvāciešu cietās līnijas nostāja izslēdz drīzas vienošanās izredzes sarunu normālizēša-nā starp abām Vācijām, ko atsājsa 23. decembrī. Austrumberllnē. Rietumvācijas sekretāra Egona Bāra un viņa Austrumvācijas parta Mi-chaela Kola sarunas iesākās 27. novembrī,
Austrumvācijas komunisti prasa, lai Rietumvācijas pārstāvji pārtrauc, savas sanāksmes agrākā Vācijas galvaspilsētā. Rietumnieki turpretim.prasa brivu pieeju sada lītajai pilsētai, kas atrodas 110 jū; džu dziļi Austrumvācijas territorU jā, Berlžies piee|as ceļi'un Rietumvācijas politiķu reprezentācija pilsētā bija galvenie temati arī nesenās 4 lido sūtņu sarunās, kas nesasniedzot, nekādus rezultātus,' atliktas līdz 19. janvārim.
ILSŅSŅCm^ADA AR NĀVI NOTIESĀTS RĪGAS PSICHIATRS
jPadomju-ziņu aģentiira^ TASS 23r^ decembri ziņoja, ka il padomju žīdi, Sas tiesāti . par neizdevušos Aeroflot lidmašīnas nolaupīšanas Uiēģinājumii^Ļeņingradā, visi atzi-nušļes par v^^epa. Divi padomju žīdi notiesāti ar nāves sodu nošaujot, pārējiem 9 piespriests kopā 101 gads cietumsods. Spriedumu oficiāli paziņoja Ziemsvētku vakarā. Notiesātie. 7 dienu laikā Var iesniegt apžēlošanas lūgumu Aiig. stākai iļiadomei; Viens ar nāvi notiesātais, 30 g. Y. Eduards Kuzņe-covs, ir Rīgas pslōhiatriskā,slimnīcā asistents. Viņa sieva ir notiesā-ta ar ieslodzfjunau piespiedu darbu nometnē. iMārksVDlmšits, 43 g. vecs, agrākais padomju gaisa ^pēku majors un padomju Aero-
karifcatiira flot lidma^ 3M®tājs ai5,n®lie- deinonstrāeHiis,
sāts ar nāves sodu. Izmeiklēšani pierādījies, ka Dimšits 15. jūnija plānojis nolaupīt pasažieru lidmašīnu -ar maršrutu no Ļeņingradas uz Zviedriju kop^ ar vairāk nekā 12 pārbēdzējiem, ieskaitot savu ģi-mem. Viļju cerēja Zviedrijā pieprasīt politisko bēgļu patvēruma tiesības un pēc tam izejot uz Izra--ēlu. čekisti daudzus no viņiem ap», cietināja jau pirms lidlauka sa-sniegšarias, atņemot ieročus, cir^» jus, nažus, gumijas rundziņas ui virves lidmašuias apkalpes pārvsv rāšanai un sasaistīšanai. PadomJ ju presē par lidmašīnas nolaupītā* Ju tiesāšaīm nekas nay.j.nainete.^|Ž^ ņingradas tiesas spriedums sacēliSi žīdu tautibas pietogosašutiim^^ vētru visā pasaulē, rike^dtprotest^lš
