NATIONAL UIRA«.Y
AND V^Jļ.
Published twice weekly by tl»e Latvian Relief SodeC of Canada .^Daugavas Vanagi". Business Ofčiee: #1 College St., Toronto 174, Ontario, Canada. Bditor-in-Chief: KRIŠS SIDARS. Tdephones: 921-7121; 465-7902. United States Editorial ^ces - New York: Sditor — V. īRBEi 4035 Rombouts Ave., Brons W. y. 10466, USA. Chicago: Editor -- I. w Lima Ave.. ~
WEDNESMY, JANUAR¥ 13, 1971 •
A
A
A M
K Ā
4. N.RS.
TREŠDIENA, 1971. GADA 13. JANVĀRIS
21. GADS
SECX)ND GliASS MAILL REGISTRATION NUMBER 224S
Mk divas reizes nedfiļfi — treSdienHs un sestdienas. Mevējs Latviešu aiMiipes bieiMba. Kanādā „Dau-gavas Vanagi''. Atbildīgais redaktors: KRīSS SIDARS. Redakcija: 125 Broadview Ave., Toronto 250, Ont.; / Canada; tāb*. 435-7902. Birojs: 491 College Street, Toronto 174, Ont, Canada; tālr. 921—7121. Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. IRBE, 4035 Rombouts Ave., BroDz N. Y. 10466, U. S. A TUnuds 994^79». Čikāgas redakcijas vadītāja: I. SMANE, 5524 N. Luna Ave., iS&icago. Hl. mso, U5A., ttilr. 77W74fl. Redaktors BiropI: V. SKULTANS, m OffOabadi/Maliii, r. 28. West-G«rmMjy.
Cena 35 centi
ieceres
ASV DV VALDES DARBS
jā ASV DV valdes sēdē Čikāgā priekšnieka J. Uti-nama vadībā plašāk iztirzāja DV darbības jautājumus, lievišķu uzmanību pievēršot jaunatnes piesaistīšanai DV darbam, nākamā gadā no 26. jūnija līdz 4. jūlijam Kanādā rīkojamām globālajām DV dienām', kurās atzīmēs DV 25 darbības gadus un DV ASV nozīmīgajiem kulturāliem pļasākumiem.
Sēdi ievadot, J. Utināns ar gandarījumu atzīmēja BPLA vieidMil-sīgo ■ lēmumu par Tautas balvas piešķiršanu DV organizācijas bij. priekšniekam (tagadējam DV goda priekšniekam) plkv. Vilim. Ja-numiam. DV ASV saimes vārdā J. Utināns apsveicis cienījamo karavīru.
Sakarā ar DV globālajām die-iiām 1971.. g. jūnija beigās To-ronto, kuras ilgs vfeselu nedēļu un iezīmēsies ar daudziem nozīmīgiem sarīkojumiem un kuru centrā būs svinīga DV 25 gadu ļ darbības atzīmēšana un vairāki jaunatnei veltīti sarīkojumi, DV priekšnieks V. Hazners DV ASV delegātu sapulces uzdevumā kā viesus svētkos ielūdzis DV goda priekšnieku plkv. V. Janumu ar dzīvesbiedri un saņemta pieMoša atbilde. Sagaidāms, ka izmantojot
šo gadījumu, pulkvedis apmeklēs vairākus latviešu centrus ASV ua Kanādā.
Ciešāku sadarbības attieksmju izveidošanai starp baltiešu veterānu organizācijām ASV, 23. oktobrī Vašingtonā (D.C.) notikusi visu trīs Baltijas valstu veterānu organizāciju pārstāvju sanāksme, kurā pie-daHjušies trīs DV ASV pārstāvji. Kopīgi nolemts turpmāk ik gadu rīkot līdzīgas sanāksmes, lai nostiprinātu sadarbību un veidotu kopīgus ceļus baltiešu veterānu vienādo interešu aizstāvēšanai.
Pārrunājot jautājumu par Zviedrijā tendenciozi un nepareiziem faktiem apstrādāto filmu par baltiešu karavīru izdošanu Pad. savienībai, valde izsacīja savu protestu un piešķīra līdzekļus patiesā stāvokļa apgaismošanai sabiedrībā.
Par jaunatnes piesaistīšanu sabiedriskam darbam referēja kultūras nozares vadītājs V. Aparjods: Ir vispārēja parādība, ka jaunieši nevēlas uzņemties vadību sabiedriskos iestādījumos. Iemesls tam galvenokārt valodas nepilnīga pārzināšana. Vaina te ģimenēs, jo ve-cā^em nav laika nodarboties ar bērnu mācīšanu, bieži tikai rūpējoties par sava saimnieciskā stā-
vokļa nostiprināšanu. Daudz runā par paaudžu plaisu, bet tāda jau bijusi vienmēr. Arī paši jaunieši to kultivē, nepieņemot neko, ko mūsu vecākā paaudze ieteic. Vispārīgi amerikāņu audzināšanai uzskats ir, ka bērni drīkst darīt visu to, kas tiem patīk un jāvairās no tā, kas nepatīk. Amerika ir masu cilvēku zeme, kur visi seko modei, ko kultivē kā ārienē, tā arī kultūras un ideoloģijas lietās.
Tā ir masu parādība un tai seko arī mūsu jaunieši. Mums tie jāpārliecina, ka cilvēks nedzīvo tikai no maizes un izpriecām vien, bet ka ir arī kultūras vērtības un nacionāla identitāte, savas tautas lepnums. Ko varam darīt kā organizā-cija, lai jaunatoi pievērstu aktīvam darbam vispār latviešu organizācijās un DV darbā?
Runām nav bijušas atsauksmes^ Runai ir savs svars, bet jārunā konkrēti, kaut arī tas ilgstošu ietekmi neatstāj. Ietekmīgākais veids būtu jauniešu sanāksmes ar saistos šām, patīkamām nodarbībām, bet arī tās izgaisīs, ja neturpinās.. Pirmais pieiAākums būtu atrast ceļa vedējus ar mazāku gadu starpību Jauniešu veidošanos nedrīkstam atstāt pašplūsmai, bet jārīkojas plānveidīgi, ar zināmu apņem-
Viena no lielākajām Rietumu ziņu aģentūrām šādu vēsti pārraidījusi pasaulē. Lielais Toronto „Mūsu vecāki neizciets otrā pa- vakara laikraksts „Toronto Dsut
Līdz šim bija zināmi tikai gadījumi, ka no komiinistu apspies* clja 20 gadu vecā Aina. iajām zemēm ied^votāji, kas nesj^j samierināties ar turienes re- Sievietes atraidīja piedāvāto br!-žlmu, pārbēgoši uz rietumiem blāvajā pasaulē. Vēl nebija dzirdēts, vo atpak^ceļu uz Vinipegu, ap-ka kāds būtu bēdzis no zesļes, karu tiir tik^ aizdomas, ka tā galvodamas, ka komūnispas kotnē varētu kļūt komiinistiska« Tagad tas noticis tin, liekas, ir strauji izplatās Kanāda uņ ka pirmais šāds gadījums. Mūs vairāk tas var interese ,^.bēs<^ Trudo valdība ir „4otālitāra". , lei^-ir isīs Uivletse — m&te^^«SivSmnDiet^m, Iniŗa^ UH Ziņojums nobeite; Viņas
Kanādas un mcMējušas patvēns^a tiesības ASV. - atstāja mājas Vinipegā un Ieradās
United Press International Aboliņai, Ainai* un o^aVmdl^i.
(UPI) 8. janvāri sniedza ziņu no 27 S vecajai Lūcijai, ārUetu ^^f^' Ņujorkas, ka trīs Vinipegas lat- ministrija noraidījusi politiskās "^""^'"^ ^ ^^'"^
vietes, māte ar divām meitām, lū- patvēruma tiesības 7. janvāri un ■ * gušas aziltiesibas Savienotajās uzdevusi atstāt ASV līdz 14. jan-VaJslās tāpēc, ka viņas baidās, ka vārim. Kanāda varētu kļūt par koņiū-
nistiskās diktatūras valsti, un , , , , „_ , . , . ^, . , _
apeUē pie ,Mras ^iv^ saM^ briesmas Vācijā lai ly Star» s valsts", kas viņaTuzņemtu. ^'^^^^^^ komumsma,» sa- (Beigas 8. Ipp.)
Bēgles izteikušās, ka nekad neatgriezīsies uz Kanādu. ASV ārlietu ministrija viņu argumentu noraidījusi, ka Kanāda kļūtu ko-ļmūnlstiska un uzaicinājusi līdz 14. janvārim atstāt Saivienotās Valstis, piedraudot ar deportāciju.
„Ja nepieciešams, mēs mirsim šeit, bet viņi nekad nedabūs mūs i atpakaļ uz Kanādu" sacīja 50 gadu vecā Viktorija Āboliņa, naturalizējusies kanādiete, kas runā tikai latviski. «Viņiem būs mūs jānošauj."
„Vai nu mēs iegūsim polītisldte patvēruma tiesības, vai ari aizsūtīs atpakaļ uz Maaitobu trīs līķus," sacīja viņas meita, 20 gadu vecā Aina.
ASV prezidents Niksons no Balta nama piesūtījis Apspiesto tautu komitejas priekšsēdim Viktoram ļ^siiiņam šāda satura atbUdi:
Cienītais Viksniņa kungs:
Pateicos par Jūsu uzmanību, iepazīstinot mani ar savii izskata attieksmē uz lietuviešu jūrnieka Simas Eudirkas bēgšama. lidāgi Jums, es biju satriekts, uzzinot, kā pret bēgšanas mēģinājumu izturējās, un apgalvoju Jums, ka esam spēruši soļos, lai šādi incidenti vairs neatkārtotos. Es esmu apņēmies, ^a Amerika apstiprimās savas lepnās tradicijas bēgļu dr<^ības garantē-
šanos. Tas jādara apzinīgi. Organizāciju gada budžetos šīm vajadzībām jāatrod līdzekp. Jārada kāda pašdarbības vienība katrā latviešu ļ? kolonijā (apvienībā), tad radīsies ļļ jauniešos interese. Nākošā pakāpe ^ ^ būtu vasaras vidusskola Gaŗezerā, bet tā veidojama tā, lai nebūtu ti- >//'|^* kai izprieca vasarā. Tāpēc jāatbal- ' sta šī vidusskola un skolniekiem piešķiramas stipendijas, kas jādod apvienībām, no kup rajoniem nāk skolnieki. No vasaras vidusskolas beigušajiem rodas labi sabiedriski darbinieki (apm. 40%). Tāpat ieteicams apmeklēt Minsteres lat> viešu ģimnāziju Vācijā. Tie jaunieši, kuriem lielāka interese latviešu valodā, atbalstāmi un mudināmi latviešu valodas kursu apmeklēšanai Rietummičigenas universitātē. Arī še materiālam atbalstam jānāk no apvienībām. Ar lepnumu varam raudzīties, ka šo kursu trīs studentes palikušas kursos par mācību pasniedzējām. Nozīmīgas ir arī Divreizdivi nometnes latviskuma saglabāšanai.
DV apvienībām un kopām par šīm problēmām jādomā savus gada budžetus sastādot. Jā apskatītie ieteikumi dota. kaut ari tikai 40% panākumu, tad arī mēs varētu būt apmierināti iim gandarīti;
Valde noklausījusies V. Apar-joda norādījumus un pieredzi jauniešu ievadīšanai sabiedriskā darbā, pieņēma sekojošus atzinumus: Mums jāgādā, lai bez sestdienas un svētdienas sīpolam pie DV vai vismaz attiecīgā kolonijā būtu kā-da jauniešu pašdarbības vienībai vanadzēni, skauti, gaidas, tautas deju kopa, sporta kopa ar jauniešu grupu. Šaušanas kopa, dziedāšanas anM15IEV^Uitdi"^tef^ jauniešu vienība.
Jārūpējas, lai jaunieši, kasSparā-dījuši sevi šais jaunatnes vienībās kā aktivāfcie un apdāvinātākie, turpinātu savu latvisko izglītību vai nu 'Minsteres ģimnāzijā Vācijā, vai vasaras vidusskolā Gāŗ-ezerā, piešķirot, ja būtu vajadzīgs, „^ ^ ^ > stipendiiaTao apvim-bas Htok- ««e""* ^"'^ ļiem. Nav Šaubu, ka Gaŗezera vidusskola izveidojas par mvpietnu mācības iestādi, ^pēc apvienībām savu iespēju robežās vajadzē- ^ , , . . , , tu iegādāties Garezera dalibas zl- ^ «aņa ar negrozāmiem dabasta mes un Kdz ar to aktīvi iesaistīties Hkumiem zeme, rotējot ap sauli, Garezera lativiešu centra izveido- veido gadu pec gada nemitīga
plūsmā. Kristīgā pasaule gada beigās piemin Pestītāja piedzimšanu. Ziemsvētki līdz ar to ir simbols
SIEMAS SKAISTU.
Foto: J. Liģers
sirsnībā
RiSards Niksoas
Izcilākie, visvairāk latviešu lietās ieinteresētie vidusskolu beigu- ^ ^ ^ šie studenti un eventuāH nākamie ^āves atjaunošanai un piemērots darbinieki pamudināmi apmeklēt laiks, lai izstrādāto plānos nāko-Rietummičigenas universitātes lat- šam gadam. Ir sena tradīcija viešu vaMas kurus, paskaidrojot, Jaungada nakfi pieņemt lēmumus ka kursu apmeklēšana dod kredi- mākošam gadam, bet šādi lēmumi tus Nav šaubu, ka šo kursu iepnekš riipigi jāapsver, beiģi^ie ir labi sagatavoti skolo- Kāda ir mūsu sabiedriskās dri-tāju darbam latviešu skolās. ves bilance par pagājušo gadu, un Jaunieši, kas nestudē, vai kaut ^ādi lai būtu mūsu plāna mi lēmu-kādu apstākļu dēļ nevarētu ap- ^ nākošajam gadam? meklēt latviešu valodas kursus, ^ Muso sabiedriskās dzīves aklāvā mudināmi apmeklēt Divreizdi?! ao- ^ Jāskaita, ka mav jūtami apsīkusi (HdbelsuaiS 5. van^n sabiedriskā rosība im vietām
pat ir augusi Bnvajā pasaulē kopībai
darbojas mūsu biedribas on cent< Miiso visu konfesija draudzes iir
rālās organizācijas. Mūsu grāmat- rosīgas, un šī rosība izpanžas ari
niecība ir rosīga. Ja neskaita oko- faktā, ka arvien lielākā skaitā pret
pētās dzimtenes propagandas izde- debesim slejas latdeša.baznīca
vumus, mēs brīvajā pasaidē izdo- torņi.
dam vairāk grāmata nekā tur. Bez Brivās Latvijas varmācīgo oka-
miiso piecām lielām avīzēm iznāk pāciju neatast lielāk pasaules va^
vairāk nekā trīs simti citu perio- ras brīvajā pasaolē. Mūsa dip-
disku izdevuma, kas paož mūsu lomātiskie pārstāv^ veic savas
domas on centienos brīvībā. Mēs fonkcijas, saprotams, ierobežotā
varam priecāties, ka darbība ir apmērā, tomēr rodot vienmēr par
atjaunojis ua šiem periodiskiem iz-jaonn iespējas^ lai j atgādināta
devumiem atkal pievienojies lite- moms nodalīto pārestibo. Mūsa
rārais žomāls Ceļa ^®s. diplomāti pat atradoši iespējas, la!
Mūsu pāri par 140 skola brivajā atjamiota savu dņas fronti.
pasaulē turpina darboties, sākot ar Mūsa lielākais akiīvs ir mūsvi
Minsteres latvieša ģimnāzija on ticība Latvijas atjaunošanai, ko nav
beidzot ar kādi sīka skolSņia Ar- spējušas satricināt vienas paao-
ģentīnā, dzes laikā piedīšvotās neveiksmes.
MHc™ 1 - . A_ - . ^i®^ spožajiem akfiviem ir jā-
Muso akadēmiska jaunatne gūst «refi aasīvi
arvien teākos panākomos. Visās m ^- i* • , »
Wiv5« nac.„i«/ Mums uav izdevies panākt, la!
mvas pasaules zemes kur vien „«i j t. * ' - l_-t
'mīH9tvwS5 i**,?^'' • T; J.^ sekmīgi darbotos musu centrālo
«r^^H^ " ^^^^^^^^^ ^^vieno.^" - Btl-
wS Hftisirs 1 - vās. pasaules latviešu apviemba.
l^l^t^ w VT^';"'" ^« ^«?«J«§ā grāmatniecībā: tTlnS ^a^^a^kuplo ari. nezāles.
ita latviešu jauna paaudze iegūst
doktora grādus un kļūst mācībspē- Mūsu avīžniecībā arvien biežāk ki universitātēs un citās augstā- vērojams, ka zūd veselīga valodas ļ kās mācību iestādēs. Latviešus tā- izjūta un prasme: valo^as^ kroļiļo-dēļ jau sāk dēvēt par profesora jumi vairs nav sastopami tikai sa-''-tautu. maksātos sludinājunios, bet ari
Mūsu zinātnieki pulcējas savos tekstā. Mēs bez domāšanas sākama kongresos, lai apspriestu latviskās Pārņemt okupantu žargona vār^ problēmas. Mums jau desmito ga- *hs, līdz ar to arvien grūtāk at^l dtt iznāk zinātnisku rakstu krājuiris šķirt brivajā pasaulē izplafitajās?^ Archīvs, kas veltits tieši latvisko ķengu, lapās to, ko pkupanti raksta problēmu iztirzājumiem, šis fakts zem brivās pasaules latvieša mas-^ ir sevišķi ievērojams tādēļ, ka tā- '^as.
da izdevuma nav pat mūsu tēvijā Mūsi skolas apmeklē ļoti massi — Latvijā. ' daļa mūso bērnu. Torklāt musai
> Muso kopības im tradicionālās skolās mazinās bērnu sjkaits par ;mā&slas manifestācija irmūsujie- iieiāka procenta, nekā ļvar izskaid-ļ ..^e Dziesmu svētki, reSp. kolt^as ^®t ar bemo skaita samazināšanos toaV tālajā Aostŗāīijā., Mō^^^
• iflba tādā mērā apgi^i, ka :ar. Mūsa nedēļas nogales skolās bēr-viei ieļāks skaits tautiešu Iķ^rso.sri savā starpā nesarunājas latvis IPĶUsaoles jūras, lai apmeklēto l^s H bet gan mītnes zemes valodā; Jielos svē&os pārjūrā. Mflāi ^isa- ;Mwsu paidagogi nOsaprot, ka šo biedriskās orgaaMādjas c /jparādibo nevar apkarot ar bāriena
_.aicmāt izcilus koltiiras; darbhid^ ^a jālieto isti paidagoģiski^ģ^ viesoties citos kontinentos; TāJ^^4^ekļi, kas celta latvieša, ^valodas ,sa aogošā toriba nekalpo tikd|av->P^®stiži bērnos.; Mūsa ^aidagog ■x.^. ■ - , ^ ..(Beigas8,,Jpp;}) ^
Tris latvietes, kas bēgšus no «Kanādas komunisma'» on meklējošas patverama tiesības ASV. Uzņēmomā - J A^a viņas 27 v māSTLūdJa on māte Viktorija Āboliņa. Viņas ieceļojoSas Kanādā pirms 20 gadiem, tagad par» mājvieta Vinipegā * jo Masdtobas proviaces valdība m/k komiaistiska. Vigias labāk atsakoties no Eamsi^s —
Ņojorkas viesnīcā 8. s, ka bēgaSas 00
sas sava
i'
m.
ā
4