I
Kad vīp^s tsB emi pārTllMes ar biezu ledus kSrtu un p&ri tai virpuļo sniegs^ saldēdams vīrus pie izcirstajiem āliņģiem, lai piemānītu ar žibuli gausās ziemas zivis, atmiņā ataust siltās vasaras un atvasaras dienfis, kad ar saviem spētoatiem un „bada pātagām" brīžiem pārvarējām pāris simt jūdžu un vairāk, dodoties us Kans-das ziemeļgalu patramdīt turieses bagāto ūdeņu iemītnieces.
Lūk, ieleja guļ ezezs.. Tā- toas-tus grezno biezi krūmi ar retiem» slaidiem kokiem. Vakara krēslā šķiet, ka ik bridi parādīsies kāds meža dzīvnieks. Esam tālu Kanādas ziemeļdaļā. Iekārtojamies makšķerēšanai. Ierodas vēl kāda automašīna. Piebraucēji ir trīs jauni cflvēki. Viņi glīti koptiem matiem» protams, bez bārdām. Novietojuši mašīnu, Jaunekļi pienāk pie mūsu trijniekā un pēc sasveicināšanās
SAŖEZERS
VISIEM PĒRNA GADA ZIEDOTAJIEM
SEKOJOŠO LAIMĪGO 1970. GAt)A LOŽU
apjautājas kā klājas un kādi lomi j«iu iegtiti. Viens no viņiem apstiprina, ka mūsu izvēlētā vieta ir laba, zivis n®<gsot izvēlīgas un ķeroties. Viņa vectēvs un tēvs šeit bieži ^vuši labus lomus, ari pats brīvajā laikā šajā vietā izmēģinot mākSķemiekia laimi, kas nevienu neatstājot. Mēs it kā atvainodamies sakām, ka pārvietosimies citur. Piebraucēji tam nepieltrit, viņi paši to izdarīšot, jb esot vietējie. Ja mums neveicoties, lai sekojot viņiem, kopīgi uzmeklējot vēl labāku vietu, piezīmēdami, ka sveš-niekiem grūti atrast „isto vietu". Laba vēlēdami viņi aizbrauc.
Pēkšņi mūsu biedrs Džeks paceļ nogalināto čūsku un saka: JĶ
vieta ir kba, bet rāpuļu dauda".,. Džeks beigto čūsku novieto uz veea celma zem kura ir Ma ala. Nu tā izskatās it kā sildītos saulē. Pārrunājam iekārtošaoas darbus. Iemetam āķus ūdenī, bet makšķerkātus nostiprinām vienkopus m krasta. Kad atgriežamies pie savas automašīnas, redzam vēl kādu citu mašīnu, kas piestājusi netālu no mūsējās. Atkal trīs jauni cilvēki. Viņu vecums gan grūti nosakāms, jo sejas pāri pusei apklāj savēlušies mati un tās apaugušas bārdām. Pat grūti pateikt- m kuru pusi katrs no viņiem iet, Jo abas puses galvai vienādas.
Pirmais, lielāka auguma, tOliņ ■ • metas us ezera krasta. Iers'
tās ar kā-j-as spērienu sagrūž visās vienuviet, sit rokas pie krūtifm un stāsta, ka esam ierīkojušies viņu vietā. Mēs klusējam. Piebraucēji sapulcējas pie savas automašīnas. Sakārtojuši makšķeres viņi iemet tās mūsu vietās, mūsējās izceļot no ūdens un sametot kaudzītē. Atgriežoties pie savas mašīnas jaunekļi nomet savus virssvārkus un iesāk vakariņot mIs pārvācamies desmit soļu tālāk. Sakārtojam makšķeres un sākam domāt par naktsmitoes ie-
i, n-:
UTVI JA
: ■■■■■■JIlMIMIIlUliligfcBHBBpB'..
; TREŠDIENA, 1971. GADA 13.;
mVEMĀ REDAlICUA TORONTO
AibMgais redaktors (ddvokll on vagaros): Krišs Sidars, 34 Pasadena Gardens, Tonmto 32S, Ont&tio; tāk. '?6&~2261.
Redakcijai tigļōbas mffaimlcrfptufl pēc vajadahas Igināt Neizlietotos manuBlEriptus neuzglabā, bet uz vēl^ pievienota pastmarka (Kanādā) irii starptautiskPls i^fsta kupb^^ (citās zemēs). Ar autora vārda vai inldāUem PiUakstItaios r^^^ 8to8 izteiktās domas ir rakiUtfija personīgs iesk&v^ ^in ne katrā gadījumā atblist ari rtdakdJas^ed^Jm. Abonēšanas maksa Kanadr^"^^ -par mēnesi $2.50, 3 mēn. $6.00, 6 mēn. $11.50, 1 gadu $21.00. Atsevi^a numura cena 35 centi. Sludinājumu maksa: sludinājumu daļā $2.20, bet tekstā $420-46.40 par 1 coUas slejas telpu.
1068. 1588, 1719. 1946, 2300. 2782, 2936, 3116, 5167. 5202, 5349. 5802, 9911.
B sērijā — 786, 858, 1229, 1563,
2664, 2790, 3640, 3666, 6701, 6751, 7361, 7385, 9345, 9551, 9768, 9907,
C sērijā — 551, 906, 1053, 1291, 3195, 4166,^517, 4920, 6119, 6212, 7501, 7539, 8860, 8878.
3739, 3959, 4481. 5911, 6522, 7059p
1780, 2226, 2630, 3843. 5208, 57^5, 7674, 8339, 8576,
1724, 2412, 2776, 5021, 5454, 5493, 8607, 8621, 8754,
4781, 9578,
5598, 8812,
D sērijā —
55, 148, 485, 534^
1101, 1120, 1872, 2370, 2781, 2908, 3790, 4029,
4032, 4095, 5741, 5930.
672, 774,
E sērijā 1327, 1448, 1939, 2046, 3787, 3907, 4037, 4459, 7019, 7886, 9553.
r sersja^
2333, 2896, 2952, 3394, 4508, 5103, 6731,
2022, 2295, 2501, 2772, 4585, 5378. 5549, 7873, 9^08.
G sērijā — 1
98, 465, 762, 2014, 3020, 3199, 3544, 5818, 6012, 6381, 6614, 7295, 7481, 7635, 7670, 9415, 9856.
Kopā ~ 170 laimesti. Visus BEZ PffiPRASĪŠANAS.
2959^^6^3989, 6787, 6943, 7048, 7334,
918, 1505, 1679,
3564, 3726, 4317, 5492,
6779, 6878, 6925, 7091,
7938, 7970, 8946, 9311,
Jaunieši, acīm redzot, iebaudījuši ko „stiprāku'V uzsāk kādu «mežonīgo rietumu^' dziesmu. Pārbijies zaķis, diezkur gadījies, iemetas krūmu biezoknī. Jautrie sportotāji, pamanīdami beigto čūsku uz celma, kur savus virssvārkus pavirši uzmetis ari kāds no trim piebraucējiem, sameklē koku
rfl/^ilfflwffiiii»iiH«ii
un sāk to-sist, domādami,ka dzīva, ^Trakais", kāds no viņiem iekliedzas, „Tu sasiti manu pulksteni ! *' iFulkstenis atstāto svārku kabatā tiešām bija druskās. Tad, tāpat ķā atbraukuši, trokšņotāji, savākuši savas mi&šķeres, aizbrauc.
Mēs atkal palikām vieni un cilājām savas makšķeres. Otrā dienā ar visai bagātu lomu atgriezāmies Toronto, kur vēlāk pārrunājām notikušo. Vienojāmies nākamajā sezonā atkal satikties, pie Bernarda ezera. J. Treijs
asoas
ESTULE,
MSPHiDAM ROBS
„Latvija AmerM" 1970. gsdā 23. decembŗsi n-rā Z, antiņš savu rakstu „Dzlesmu svētku skaņu plate" sāk ar teikumu: ..Latviešu skaņu plašu Masts ir samērā plašs." Vai. tiešām tā ir? Ņu-jorkS skaņu plašu veikalos zem vžJTsraksta „Baltijas valstis" latviešiem ir Ūkai pāris plates un tās pašas „mono". Lietuviešiem un igauņiem ir vairāk. Vai nevarētu kādas pālis plates izgatavot ar augstāko kvalitāti un «stereo". Plem., Dārziņa Melancholisko valsi un citas romantiskas un tajā pašā laika vieglas melodijas, lai caurmēra amerikāņiem būtu ko paMausīties. Smagas simfonijas, lai ar! dk tās mūz&āli ir vērtīgas, neiegūs plašu auditoriju vienā paņSmienā. Mūsu mazās 45 apgriezienu vecās plates ir tik ļoti novecojušās, ka tās bojā augstākās kvalitātes stereo sistēmas. Ir tāds Iespaids, ka latviešiem Jr tendence gudri runāt bezgala augstas lietSjS, bet konkrēti nespēj pat nevienu labu informācijas ^matu sastādīt, nedz augstas kvalitātes plati izgatavot, kas reprezentētu Lat^.
1^
Viens no mūsu Sv. Katrīnām) uz
MABTORAT, TREŠA: IZfiLSmS: žibulētājiem Roberts Kappa (no ^ENMER BIJIJS! UNBtS... Simko cseram ledus velk labu ziemas loroo. ^ ^
Fotoj ij^ers n^®»*^*^"' kasī-
tājiem pašiem, neietekmētiem, mēģināt «dziļāk iebrist" mūsu (cilvēces) neilgās un traģiskās attīstības, ..džungļos".
. Paldies J. Kreicbergam par atbildi ..Latvija Amerikā"" 28. nov. numurā. Ļoti pareizi viņš nobeigumā saka, ka ari. man jābrien ,.savas nemaldības un paštaisnības". Ja cienijamais oponents, ir. kaut cik iepazinies ar tām druskām, ko sv^umā esmu uzrakstījis, tad mani par tāru, nenobridu-šos Un glīti nosmiņķētu var tikai aklais. noturēt.
Trešā izvēle starp ticībām, dogmām un dažādu ideju saukļiem, dr vienmēr bijusi. Tā Ir pašā cilvēkā: Visi manim labi bija,/ Ja es pati laba biju./ Visi mani ienaidnieki,/ Ja es naida cēlējiņa.
Attiecībā, par žīdu tautas „zi-nāmo ļaunumu", nsan ir iebilde: Izraēlis ir Jahves pdrmizredzētā tauta,^ kas ar Jahves pavēlēm, drīikst iznIcMt citas nežldutau* tas un to pilsētas. Piemēram. Jo-zuus grāmatā, 10. nod. 40. pantā; Tā Jozuus apkāva visu to zemi. kalnus un dienas vidus zemi un lejas un pakalnus ar visiem viņu ķēniņiem: viņš neatlicināja neviena un izdeldēja visu, kam bija dvaša, tS kā tas Kungs, Izraēla Bievs. bija pavēlējis.
Kur īsti sākās cilvēku izgudrotās dogmas un neiecietības mācības, var biadāt un taustīties vi-
sādi, bet man ar teoloģijas no-'slēpumos ļoti vājām zināšanām Vecā Derība šķiet kā izcils despotiska dogmatisma, neiecietības, atriebības un ari žīdu nacionālās gudrības paraugs. Piemēram, 5. Mozus gr.'15. nod., 6. pantā: Jo tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, it i& Viņš tevim runājis: tad tu aizdosi daudzām tautām, bet tu neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudz tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt.
Domāju, J. Kreicbergam nebūs grūtības pareizi izprast mūsu tautas dainā dainoto morāli, bet par maniemminētiem Vecās Derības pantiem, kā mans oponents, tā vēl vairāk diplomētie bībeles tulki, varēs skaidrot, izšķaidīšot un' pārskaidTot ne mazāk ..patie-si'V kā ap to stīvējas ari marksisma unļeņinisma „rakstu mācītāji", jo šie procesi ir „spontā-ni, sarežģīti un likumsakarigi", te apgaismība ir tikai īstajiem partijas biedriem...
Cik cilvēku noslepkavojušas komunisma^ nacisma, jahviska kristiānisma, vai 'citu j.ismu" vēsturiskās „sūtlbas;', tas dzīvo dvēseļu skaitā nav droši nevienā statistikā pasakāms. Cietušie mēdz pielikt, uzvarētāji slepkavas — atņemt, bet mūsu ēras 200O gadīgajā ..Rietumu frontē" jopro-jām. ar Remarka ^dlem runājot -^..bez pārmaiņām-'. ..
Valentīns Pelēcis, ASV
varonības klpiaātājs im kalnā vedējs, kw nācija kais pamāca taiata:
sniedz cilvēcei augstākās veltes — savu līdz augatātei- Vienprātībā, saderībā
Jai iespējai attīstīto,, izkopto ģēniju. Visiem kopā turēties. . ^
Rainis, Pumpura poēmu drāmā pārveidodama, yē- šie vārdi ir svarīgākie Fumpura poēmā un polī-
lējās ar šo drāmu rosināt latvju tautas brivfbas ciņu. tiski vissvarīgākie.
Viņš tai centās pašķirt ceļu uz patstāvības rītu. gos Virs Latvijas ārlietu ministrijas nama fasādes bi-
ceļus meklēdams, viņš bija sastapies ar marksismu un ja uzrakstīts:
ar tā paisumu m laiku pieskalots dialektiska materil- j. ^ - « , , •
lisma staignajiem tostiem. lietas
1913. gada 4. aprīlī viņš rakstīja Jānim Jmso- s.*^^',. nam-Braunam, Latviešu sociāldemokrātiskās strādnie- objektīvā, gandrīz aukstā romiešu vēsturnieku partijas cenMās komitejas tai laikā Briselē izdotā . ^^Uusta (86-35) vērojumam oriģinālā ir turpinā-partijas laikraksta Cīņa redaktoram, pubUcistam un ^^^^^^^ maximae dilabuutur, tā ka viss iztei-literatūras kritiķim, kuru MiķeUs Valters turēja Bma- ^^^^s Pieņem tādu simmetrisku veidu: gās aizdomās par 'kanga?ismu, šos it kā piedotou M- . - ^^denba mazas lietas aug, nesaderībā lielākās sa-
(69. turpinājums)
Melnā bruņinieka tēlam ir dekorators, ir aktieris, ir pLUta, uzlika atbildību par visām latvju tautai vēsturē nodarītajām necilvēcīgajām pārestībām. ^
Dzejnieks Melno bruņinieku no pagātnes bija ievedis tagadnē — pašķirot vārtus uz cīņām, kas Lāli-plēsi un tautu gaida nākotnē.'
Dzejnieks atgādināja Eārkliņam, ka rietumi latvju tautu toreiz neapdraudēja, jo no turienes nākušas „brīvības idejas". Tā vismaz toreiz dzejniekam šķita. Ka no rietumiem nākošās «brīvības idejas" Krievijā apsitīsies nepieredzētā despotijā, tai laikā varēja nojaust tikai tik dziļš krievu dvēseles pazinējs kā Dos^
Bet runājot par drāmas tekstu, vēlreiz jāatgriežas pie neizg^smotās Spīdolas problēmas. Pumpuram Spīdala nebija pra1>lēma. Par problēmu Spīdolu pārvērta Bainis; piedēvējot tai tikpat pārvarīgas, cik pffetnmīgas spējas.
Pumpura Spīdala saistīta ar nodevēju Kangara: «Svētulis Kangars un Spīdala abi ir pesteļu kalpi, Kuri dēļ'sava labums nodod ticību, tautul" Abi tie cīnās pret Lāčplēsi, viens varkāres dzīts, otra mieskāres urita. Starpība tikai tā, ka Pumpurs savai Spīdalai viscaur bija piešķīris nepārprotami negatīvu nokrāsu, kmērEainis bija centies Spīdolai piešķirt kādu īpašu kundzisku, uz skaistuma balstītu panākamu, ko tā nemitīgi izceļ, lai viņu tikai tikumiskā gjņā nepielīdzinātu Kangaram. Raiņa pūles še ir aplamas, Jo tikumiski neglītais aevar būt aistētisfa
Nodevība ir nodevība, lai kādās drānās tērpta.
V cēlienā Rainis maina Spīdolas raksturu un simboliku. Ja tā līdz šim bija bijusi fizisku kaislību, dzi-mumiekāi*es simbols, kas Lāēplēsim atņēma spēku un — daudz netrūka ~ būtu atņēmusi viņam ar! dzīvību, tad V cēlienā viņa pārvēršas par altruistisku cīnītāju un Raiņa iecerē par Lāčplēša spēcīgāko un ae» savtīgāko sabiedroto.
Laimdota, turpretim, vieda Burtnieka meita un Lāčplēša skolotāja, pašas neatkarīgās Latvijas simbols, V cēlienā kļūst par pretīgu, šaui-sirdīgu, gandri^ vai izsmejamu un augstākās mīlestības necienīgu būti.
iīs kvalitatīvās pārmaiņas ir pMgā pretrunā un pretstatā Pumpura idejām un Pumpura simbolikai.
Kuyam no Mem — Rainim vai Pumpuram — bijis augstāks mērķis, dzīvāks nacionālais instinkts? Kas to pateiks, kas to izmērīs? Teiksim tikai, ka katrs bija, centies savā laikā darīt labāko latvjuļ^ bas dziņu dzejiskai apliecināšanai.
Salīdzināsim Lāčplēša un Uguns un nakts izska^ ņu: poēmas VI dziedājumu "ar drāmas V cēlienu. Rainis bija lielāks dzejnieks, ar lielāku' izglītību, plašākiem apvāršņiem; Pumpurs toties viengabalaināks, naivāks, bet nenoliedzami patiess, nenoliedzami sirsnīgs, 'm savu mazo, traģisko tautu jūtīgām .saitēm neatraisāmi saistīts. Pumpuram bija viena ticība, vie^ na griļ)a, viena ceriba dot tautai nacionālu epu, jo bez varoņu epa nav bijusi neviena nacionālu patstāvību ieāvusi tauta. Nacionāls eps visnotaļ ir vie-
epsv is? mi
„Bet man liekas — ar! mākslai ir nozīme mūsu lie- Saderībā mazā Grieķija pie Platajās sakāva mil-
1ajā cīņā, M «l'Caunais) Teātris, Sarādīdams V${gim) ^u Persijas impērijas uzbrukumu, saderībā mazā Grie-
un N(akti), ir aģitējis pilnīgi politiski, un man saka ^^^i^ spožāko cilvēces kultūru. Nesaderībā tā
lietpratēji., kas stāv praktiskā cīņā, ka tā pati „Ug. ^^^^ Saderībā no Palatina, Kapitolina un Eskvilina
un N." iespaida ziņā var sacensties lar avīžu ievadrak- P^^a^em izauga Boijias pilsēta, no pilsētas — Romas
stu.. ."*) • impērija, nesaderībā tā saira. Saderībā izauga apvie-
Dzejnie'ks Rainis savu, uz Pumpura ©ŗa balstīto, Francija un tās spožā kultūra, nesaderībā Itālija
varoņdrāmu, kas radījusi nepiedzīvotu saviļņojumu simteņus netika pie vienības...
m nodarbina mūsu prātus vēl tagad, ietekmes ziņā . «Daudzums, kas neredu<ļJējas uz vienību, ir iWdis;
pielīdzināja mirklim domātam un mirkli rakstītam, vi®^iba, kas nav atkarīga no daudzuma, ir tirannija".
avīzes ievadrakstam. Kāda neticama pazemība, kāda 1^®^* franču matemātiķa ui filozofa, kā arī pir-
aberācijal ^ mās skaitļošanas mašīnas ^izgudrotāja Blēža Paskāla
Vienu tomēr šie vārdi nepārprotami liecina: tais ^f^dos slēpjas katras nācijas patstāvības un brīvības
dienās Rainis vēlējās būt politisks cīnītājs. Prātā alk vienādojuma noslēpums,
lietuviešu dzejnieka Tislavas vārdi: «Dzejnieks var mz \^ .o.i«»v.«« 4.-i r
var 'Dut par žurnālistu, žurnālists nevar būt par dzei- ^J«*„«j j- «j* ' un
gals. Sadenba uzceļ, naids jauc. Saticība uzceļ mājas,
Rainis cerēja, ka Uguns un naikts drāma rosinās »^<5s tās noplēš. Kur divi kaujas; tur trešais uzvar.
latviešu tautai politisko pašapziņu un ved!^ to tuvāk Raiņa Spīdolas gudrība, ^ā tālāk redzēsim, gāja
apzinīgai cīņai un brīi^bas mērļim. pretējā virzienā. Spīdola neiestājās, par latvju tautas
Abi dzejnieki — Pumpurs un Rainis — bija uzti- vienprātību un saderību, ka ieteica Pumpura vaidelošu
eīgi savas tautas dēli, katrs sava vēstures cSlienā. Bet ^®čākais, bet tikai, par vienas tautas daļas atbalstīša-
crk atšķirīgi bija viņu inteilektuālie ceļi! nu. >
Pumpura Lāčplēša VI dJdedIjnms izstāsto da. . tu]1>iņāsim
žos vārdos. Latvijā svin Līgo svētkus. Vaidelok vecā- ainoptigk|ii>tstāstu.
s
iiiilii
iiiii
Lauli
nolasīts lai
25
Lasu latviešu laikrakst raēr un visur - njftjā, parks un pat savā dai„ kur esmu vienīgais latvie man jāaizstāv sava taut kļūdas un gods un tieslij arī man pašam jāaizstāj daudziem bieži vien ūcl Jautājumiem un piezimēmļ •būt nav, kā saka, akadēi menl.
Latviešu laikraksti ir no Ņujorkas, Toronto, Eitinas un pat tSlāš Vai nav bauda tōs atšķiļ vajā itin plaši un omull| Var jau just blakus sēde pāri, kā tas sagriežas it kā mēģina burtot mi raksta virsrakstus, bet tiek. Velns viņu zina, valoda! Dažs vienald'zīgs visu, kas notiek mūsu rai| saulē, bet vlenotrreiz'^ A'ēki, kam smadzenes ne^ lei miera.
„Sēr, sakiet, kas tafs laikrakstu.ko jūs tagad blakus sēdētājs man jaul
Varu pasmaidīt un apzini tas ir latviešu laikraksts,] man ir tāda sajūta, Jt tu jūrā izvilcis 10 mārc gu zuti. Redz', kā vienj rās! Manslaiļjraksts ir skatīgs, lielu galvu, dau] ir dzeja, romāns^ modeļ to var noliegt.
„Par ko tad jūsu a\ sta?" seko nākošais jauļ
„Nu, galvenā kārtā . šu problēmām, par dzimt brīvošanu, par jaunatnes nāšanu un arī citiem tei
Tad sākās garākas kā es. ar savu partneru Parīzē, Helsinkos vai cit spriež krievi un ameri] pasaules pārvaldīšanu. Nc trunam mani glābj tas, vajs nekad nestāv uz viel nākošā stacijā man jāizļ es varu pamest dedzigajļ kutētajam ar roku: .bai,
Lasīt darbā latviešu' ir drusku kutelīgāiks ja^ vajadzīgs, kā saka, vž vu. Nav jau tikai prif no kuras jāsaraujas, jo rēt ir- liels grēks. To zinām un tomēr atrodam palasīt laikrakstu.
Bez vietējā JChristian . Monitor un Bostonas di€ zēm, es lasu arī latviešu
CSSB
Bērni bijaiaimīgļ nu Grundmaņu mamma [ tik daudz kā mammas viņa vēl likusi darīt ko mirsa; nē, mamma kā darbu, ko bērni pašreL
Svētdienas rīts tas atausa samācies un par personīgu pāri darīļ iōija saīdzis, nerunīgs ui , Pēcpusdienā lieti sāka spīdēt saule. Maii kanāla mālā parkā pa^
Rita bija saji
— Un saldējumu buļ riekstiem, mamm', vart
— Varēs, varēs, Fēterii — Tu nenāksi ?|
— Negribas, — Pēt uz kājām, tad labi vieļ
— Es arī visu ned^ , teica. —- Ilgi jau nebūsi viņa klusākā balsī piebļ
Pēteris viegli noe ' tus dienas piespiesto bļ
jies kādā tikko iznāku^
dināja paša uzņemto piļ > ģimenes kopības izjūta j ' — Nenāci — Pč
balss. — Tev nav jānāļ
tā izdomājuši.
—^ Iesim gan, ' dedzību. — Mātei taisni
iii
mm