lobo roka
ļims* V kas Ŗletornoi ir feri* cilvēka pašas paŗ sevi sljorota-maš tiesības, žīdu ticsfišMJa pasaulei at^cfca ari pfitSjO ta»^
^^^^^
Ir jfiapbrķo žīdu apņēmība tin gMavIba €īilties par saviem si^-
Folftifiko aotikumu komentātori Pasaules stolītsskā skatmrē laiku šņi atoinuSi par 5episd(BSamu ap- migajiem tautas brāļiem. Tā kri-gadu mijā mēdz atskatīties uz pa laikam galveno lomu tēlotāji liecināt, ka partijai esot pinai vie- tiskās Ļeņiagradas prāvas dienās aizvadītā gada piepildītām un ne- mainās, šis nebeidzamās drāmas tā jāstāda bulgāru strādnieks. Sa- kāds mans žīdu koUēga lūdza ari piepildītām cerībām un saliekot norisē ne vienmēr izSPrēja loma gaida, ka Brežņevs priekSā stāvo- mani parakstīt ieprlekS sagatavotu kopā aprēMnāmo ar neaprēķinā- ir varoņa gudrībai, vilfibai un tāl- Sajā komunistu partijas kongresā vēstuli prezidentam Niksonam. mo mēģinapareģot to kas pasau- redzībai. Tāpat kā atsevišķu cttvē- Maskavā būs spiests ar! deklarēt ,^ā rīdzinieks jūs tadu a®at. les'poHtiskā skatuvē varētu risina- ku likteņos, ari šajā drāmā savas to palu. Tas gan ir pavisam cits teiksities pievienoties šajā vēstulē ties nākamajās 3S5 dienās. Pēdas atstāj neparedzēti notikumi jautājums, vai komunistu varas vi- izteiktiem patiesiem f^em," lū-
Gadu mijā mēs viens otram vē-im Varbūt nesaredzamu dīgļu neiz- n tsešām ari izpildīs strādniekiem dzot manu parakstu, vņš norādīja, lam laimi Varbūt ka vārdos mēs bēgamas sekas. Un tādēļ arī vi- dotos solījumus. Varbūt, ka baUēs. „Tās pašas netalsMbas ir jāpa-to neizsakSm ^ bet sirds dzUumos sām tautām ir jārēķinSjas ar šiem ka tos tāpat kā Polijā strādnieki cieš ari maniem tautiešiem krievu mēs vēlam Idmigākas dienas ne- faktoriem. ^ ^da dienā nenomētā akmeņiem un varmācīgi okupētajā .Rīgā un visS
vien saviem tuvižekiem un drau- Manuprāt tieši gadu mijā divi no- lcaU«s nenosUcina steigā Izcirstos valsti," es norādīju, giem bet ar! tai Uelajai žimend zlmJgi notikumi dod pamatu eerl- āliņģos, komunistu funkcionāri būs „Tādā gadījumā mēs vēstulei va-pie toas mēs visi piedejpam - lat- bām, ka tas. ko mēs klusībā vē- t»mēr spiesti dot savas koncesijas ram pievieno ari klāt šo atgādina-viešu tautai ^^vai tautai - atgūt brīvību vergiem, par kuriem tiem Hdz šim jumu", mans žīdu kollēga ierosi-
Skatoties iasaules noHti^o noti- ~ var piepildīties agrāk nekā to bija neaprobežota vara. Ja tas tā, aāja, „un ari es savā vēstulē pie-
kumu moz4ā ar latvieša acīm, varētu iedomāties. ^d tas patiesībā iezīmē komūnis- rakstīšu pašu ko jūs." _ „___
latvietis mēģina bez nevajadzīga Viens no vēl pilaibā nenovērtē- ^ beigu sākumu. Mēs abi parakstījām vārdu pa g^^^ atcerēties mi-^ Sl 27 gadus vecā sieviete, kas iz-
pesimisma un ari bez neattaisno- tiem pagājušā gada notikumiem Otrs zīmīgs notikums saistās ar vārdam Udzigas prezidentam aēre- ^^^^^^ g^jg pleminē- augusi padomju režīmā, brinišķlgā lama optimisma sekot vējiem, kas risinājās Polijā. Tas patiesībā bija BIgu. Vai mēs varējām iedomā- sētas vēstules. Ļeņingradas prāvas. Kad pa- kārtā ir saglabājusi uzticību savai
eventuāli varētu ietekmēt latviešu spontāns poļu tautas dumpis pret ties, ka Blgā varētu rasties dros- Es iedr(*os apgalvot, ka mūsu (jomju tiesa piesprieda uz nāvi no- tautai un nekad neredzētai brivai tautas nākotnes izredzes. komunisma reSmu. Manuprāt vis. ralgs jauneklis, kas protestā pret cīņā par Latvijas brīvību sava lo- tiesātā Kuzņecova Sdu izcelsmes žīdu valstij.
Kad prezidents Niksons pagājušā zīmīgākais aesenOs Polijas notiku- Maskavas varu publiski sadedzina ma var isrāidities ari žīdiem. Tie sievai par ,3dzdalibu sazvēresti- Lai ari mēs ikviens latvietis ne- ^^^^ vārdu viņu domu pasaulei m gadā, ļai mazinātu Vašingtonas un «Jos ir^ tas, ka šim dumpim nav sarkano karogu. Tas ir noticis. ?a* var būt mūsu spēcīgākie sabiedro- bā" desmit gadu spaidus darbos, aizmirstam savu «Jeruzalemi" — ^^^^v. atrodami Jauia.
Maskavas ' ^--^ '««^ -• —
spriegumu
Varbūt, ka mums visiem sākot nokalst mana labā roka."
1. Ipp.)
ari neizprot, ka bērniem trūkst Iat=
konfrontācijas augst- Pat vadoņa. Tas nebija inteliektuāļu saules prese gan apgalvo, ķa šis tie. šo izdevību nodibināt sakarus notiesātā savā pēdējā vārdā piemi- Latviju. Lai neviena latvieša labā ^^^^biņa darbos. Mēs neko neda-, pieteica tā dēvēto „sa- vai studentu izsaukts pretestības jauneklis ir bijis latvietis, bet pa- nevajadzētu nekādā gadījumā pa- neja 137. psalma piekto pantu: ,Ja roka nenokalst. '^ēml savā starpā uzsākti
runu ēru", pamatoti bija jābaidās, izpaudums. Tie bija vieskāj^i tiesībā tas ir bijis kāds žīdu tau- laist garām. ^s aizmirstu Jeruzaleme tevi, lai , Aleksandrs Ķegumnieks sarakstīšanos ar citiem latviešu
bērniem zemēs, kur ir citāda mītnes zemes valoda. Mēs meklējam jaunas metodes veco vainu nover*
ka Maskava var ievilināt Vašingto* strādnieki, kas nodedzināja poļu tlbas rīdzinieks. Sis students, kas au jaunā Jaltas nolīgumā, citiem komunistu partijas mājotus un kas sarkano karogu izMcinājis Latvijas "lordiem, pastāvēja iespēja, ka atmaksā par komunisma režīma iiniversitāt®s priekšā, ir izaudzis abas lielvaras „ml|ā miera iabād" necilvēcību un bez žēlasGbas noga- padomju re^mā un tādēļ viņa rl-
no jauna sadalīs pasauU savā lināja daudzus šireia^^ v «^«-«'■vv i^^» a » i »,
starpā iespaidu sfairās. Būtu nai- Dancigā, Steflnē un citās pilsētās, bas izpaudums. Uz sarkanā karoga f Arvien Helaks kļūst jaukto laulī-
vi pieņemt, ka jaunās pasaules da- Un tas notika valsti, kur vēUodien sadedzināšanu līdu jaunekli pamu- Nekāduis sensacionālus, bet ļoti lers un brīvo demokrātu vadītājs šot pasauU ar «pilnīgi jaunu iero- «Ji. ^"S" «a^^edriba gluži līšanas rezultātā no Maskavas va- ,4mperiāli5.tu iebrukuma briesmu dinājusi t.s. Ļeņingradas prāva, &u- iespējamus pareģojumus pasaule? Mende pāries kristīgo demokrātu ču attistibu". oeKo ncaara (runāt
rētu sagaidīt kādas territoriālas novēršanai" atrodas vismaz tris yā paŗ lidmašīnas nolaupīšanas mē- politiskajā arēnā šim gadam de- rindās, kas pērn ari noticis. Viņš Pasaules telpas iekarošanā vācu ^^„"S«sf koncesijas, no kurām brivibu atgu-Kremļa divīzijas. Būtu aplami no- ' tu kaut viens no pirmās Jaltas ne- ticēt, kā pāri par 20.000 Dancigas laimīgajiem upuriem. Gluži ŗ otrā- ostas strādnieki sāka dumpi tikai
di. Kā to jau pierādīja Rietumvā-tādēļ vien, ka poļu komunistu va- . ------ ------------——-----—^------------ju^vs^uo,.,^ ^^^^^ _
cijas kanclera Vilija Branta ekspe- donis Gomulka iedomājās paaug- «lijj. žīdu, no kuriem, cik zināms, jumiem būvuzņēmējiem, kad nā- smagus studentu nemierus, kufi ar grūtibām^^^^^^n^^^ taicvwKa viGļ^jaukto laulību svei
rimentālais sadarbības tilta celša- stināt pārtikas cenas dažāra pir- 40.000 ir veltīgi mēģinājuši dabūt košajā gadā būs būvdarbiem labs pavasari sāksies Frankfurtē un tur- jumā uz Mēnesi. „Nav gaidāms i Sļ!^"«*^T«"* f"^" Žunenēs aas pasākums uz Austrumiem, mās nepieciešamības precēm. Aiz oficiālās izceļošanas atļaujas uz un slikts Jaikš, tikpat veiksmīgi pa-pināsies Hamburgā, Heidelbergā, dramatisms, kāds bija pēdējā Apol-
Maskava, preti nedodot ne piecas Polijas strādnieku dumpja ir daudz IzraSlu. Mēs, latvieši, labi zinām, reģo futbolu Mubiem to nākošo Gīsenē un Minchenē. lo-lS lidojumā, bet man bažas zemes ģime-
kapeikas, no Bonnas izkaulēja Ot^ kas vairāk. Simtiem nogalināto ua <i^^i®0!i mūsu piederigajiem spēļu rezultātus un dčd padomus Pievēršoties gaidāmajiem notiku- par raķetes startu; art pacelšanās
tā pasaules kara Eiropas territo- tūkstošiem ievainoto upu0 liedna na fadi^ padomju vara iŗ liegusi ari privātpersonām. Pretēji citiem miem citās valstis un kontinentos, no Mēness atceļā uz Zemi neno- Mūsu ģimenes pat kvā virta-riālā laupījuma juridisku un morā- par Sl dumpja apmēriem. Ir jā- nevien izceļošanas, bet īslaicīgas pareģiem Hanusens II nākotni ne- Hanusens H paredz m^ tiks gludi," saka Hanusens II. Vi- ves valodā** arvien vairāk no lat-
lu akceptu. patur vērā arltas, ka dumpja ap- ^Pci^nioianas atļaujas. Diemžēl, zilē grūti izprotamos formulēju- Brazīlijā uh asiņainu apvērsumu, ņa skatiens nākotnē tomēr saskata viešu valodas pāriet vai mi uz mīt'
Par šo Branta kļūmīgo eksperi- spiešanai sūtitie poļu armijas ka- n^ūsu balss pasaulē mv.tik skaļa, mos, neatzīst ^iriUskas izrīcības Ari Argentīnā notiks iekšējas cl- nopietnas briesmas Apollo-15 lido- nes zemes valodu, vai už maiļotii mentu nav daudz - jāuztraucas, jo ravīri atteicās vērst savus iero- tā ir visvecākajiem trimdinie- un neraugās kristalla bumbā, bet ņas.. Nopietnas briesmas viņš sa- jumam, kurā pat iespējama astro- latviešu valodu (šis jaunvārds ra-vācieši nekad nav spējuši lepoties čus pret nemierniekiem. Kaut ne- ^^ni — žīdiem. Ļeņingradas prāva ziņkārīgajiem skaidri un igaiši pa- skata ari Balkāaos. Dienvidslāvijas nautu nāve. dits tādēļ, ka daudzi no tiem ksl
nepiedzimušo „sarunu ēru" var jau mūnisma režīmu. Dumpinieku prai- ^^su galvaspilsētā un Rīgas ildu redz šai gadā, lai, gatavojoties zultātā sarkanajā pnā sāksies mi arī Frajticijā, kuri sāksies pa- pametums ir tas, ka latviešu va-uzskatīt par apbedītu. Ja tas tā slbu ievērošana, drastiskas i^Sr- tiesāšana Ļeņingradā ir zīmīgs pa- 1972. gada saņemšanai, atskatitos, milzīgas pārvērtībās ar jaunām re- zīstamajā aut(Wūpnicā Citroen. Ma sāk pārvērsties par mītnes ze-noticis, tad par to pirkstos ir jā- maiņas poļu komunistu politbirojā grieziens. Sarkanais GoUāts ir fe- cik veiksml^^^^ volūclonārSm tendencēm, kiiŗas Tāds ir Hanūsena n riesensācio- mes valodas žargonu. Valodu jauk*
kož ari Brežņevam, jo, lai ari viņš liecina, ka var pienākt diena, ka aicinājis mazo Dāvidu un šl ciņa Hanusens H bijis šoreiz. vMsies galvenokārt pret rietumu nālaisskatijums n Cik no šana ir vai nu zcma^
likuši tādi paši kā pieticīgā prolev raks. Par to, fcaPoHjas strādnieku ~ "apieSaņos ar žīdiem. Viņš sociāldemokrātu un brivodemo-paredzot mar4ā s^pietnu-konftofr^^^^^^ m-
tāriskā kreklā apbedītamI viņa tē- nemieri ir jau atbalsojušies tālu ««sāka šo neiedomājami stulbo kratu koalīcijas valdībai paredz tāciju. pasaules dažāda Veida gaišreģi iz- akadēmiskā Jaunatne pēc
vam un skolotājam - despotam aiz dzelzs aizkara, liecina kaut vai PoUtiku ar tūlītēju žīdu fizisku i^ arvien lielākas griltibas, tadu do- Turpretim ASV politiskajā dzīvē teiks savas prognozes 197S sadam f^!, spožajiem panākumiem, no-
..........— ' - ^ - - —- , . . - *• o L B s®^" izglītību, tikai maza
• ' skaitā ieisaistās latviešu sato
Staļinam. tas, ka rumāņu komunistu partija nīcināšanu. Žīdu notiesāšana Ļe- mā, ka tā šo gadu vēl pārdzīvos, viņš saskata saulainākus aspek
Ir labi, ka Vašingtonai ir atdari- jau pasteigušies deklarēt, ka turp^ ņingŗadā uz ilgiem gadiem spaidu kaut kristigo demokrātu opozīcijas tus, it sevišķi jūnijā un jislijā. Pre-jušās acis. Ja sarunas ar Maskavu māk tā pirmajā vietā stādīšot darbos apliecina to, ka Brežņevs ir spēlss turpinās pieaugt, partijai zidents Niksons gūs panākumus nē-vienā otrā problēmā vēl turpina* strādnieku labMājIbu. Bulgārijā, iau iekāpis Hitlopa zābakos, šodien tautā nemitīgi stiprinot savas pozi- ģeŗu problēmas «n bezdarba apka- ļ-^ sies, tad tagad amerikāņi akU ne- par kuru domā ja, ka tur komunistu Pasaules uzmaifibu ir saistijusl ti- cijas. Pašam Brantam grūtibas sa- pošanas atrisinājumā. Ari saimnie- »mvi«tt«js> skries pa galvu un kaklu Kremļa partija tur savās rokās neaprobē- '^ai 10 vai vairāk žīdu notiesāšana gādās ariveslības stāvoklis, vēl ne- ciskā ziņā ASV stāvoklis manāmi cPībtitia izliktās lamatās. žotu varu, sarkanie diktatori pēk- Kremļa koncentrādjas nometiiēs. sen skaļi daudzinātais „brfcum- atkal^ uzlabosies, dolāram pama- x^ ^iJff^^^J'
bā. Studiju priekšmetu Izvēti no^^^ saka Materiālās i^^^
sverami, kā vislabāk kalpot tauta!; tā, piemēram, pēc nedaudziem gadiem mūsu draudzēs trūks mā-
Mēs nezinām, cik nelaimīgo ir jau <kris" - saimniecības ministrs Sil- zām atgūstot savu kādreizējo vēr- Zr^T T^""- T""" f 1*^^^^*-
tur priekšā un patiesībā spaidu lers ari turpmāku neveiksmju re^ to. N&§ons maijā vai jūnijā, pēc Zf^?- r i TJ^^LP^^^t ^"^"^^^ jamiatnes -------... ............, ... , . . '-f , «ams ari lielu fotoattēlu. Tajā procents un tajās svin vairāk bē-
ris latviete, kitre^^ , ka Kanādu va- Kāda Ir šo aktivia un pasīvu M-
protestē visā pasaulē izkaisītie žl- jiem demokrātiem. Se piebilstams, vas attieksmēs februāri radīsies Iļ'** l^fT^ komunisms, ieradu- lance? Vai pārsvarā ir aktivl vai di. žīdi to neaizmirsīs. Notiesā- ka Hanusens H jau im gadā pa: it nopietni saspflējumi. Bez tam :^«77^rl,r^* pa^ēruma tie- pasīvi? Uz šiem Jautājumiem nevar
tiem Kremlis pārmet ,Aioziegu- reģoja, ka kādreizējais vicekanc- Pad. savienība šai gadā pārsteig- ^JSlfS ^; JfSr \? f^?3A^ ^ ^^"^ grāmatvedībā,
^ ^^^^
not, ķa .Jbēgies'' pēc patvēruma muma bMancl. Tai viietā ir vērfe tiesību npraldišan^ ASV, lūgušas ka^^
sagādāt vīņSm iespēju izceļot uz zienā mūsu sabiedriskā dave virzi. „ikvienu citu brivu w^ ģan ntepareizi teik^
tās i^apdraud^
Pēc iietu^ M traģis^^pāiib^mas^^^^^m
HSļjmria uz ASV šis ir otrais ga- *o^ās ir šī nākotne; Mūsu va^^^^ ^l^i ^as nedēļu y4 iu pas^^ pasmdel^ £^ komunisma Jaut, lai ļaiavi ņeni pārSvaīr^ briesmas, šoreiz^ ķatādsš^^^^^v^
tu pārņēmis iri Kānadu.. visā^ 1971. gadii^ml.
;di:;-līdze^,r:;:^-
no komūnknii» ietekmes, š^^^ Joda.
latvietes, likdJim^^^^ n.. . .
sevi rimāt, vbiidi^^
Kan^a varētu kļūfc^^S^^ %mris. Tas ir^^^
sš un ielu d^ina^
neatriih^^ J^^^^^^^^ ,Wecdjušas", tā^
.>no^co'V M no: :-ja^a:smcija;:Sensācij^^^^^^ no kiMas brivas valsts, kāda ir
Kanāda, kāds meklē politiska bēg- Mēs varam, memēram. nnit^m^
^a patvēruma tiesības kādā citā iestāties latviešu biedrībā par bieē-brīvā valsti; ļ^iī^
pirnrt iids gadiJuBi^ ar minē- biedribā
tajSm tris IstvielSm. Bet tam ir Mēs varam nolemt... mēs dauds
teidinājua^^ #pa3iem ^^^^
tāms apHednSjums, ka cilvēki, mūsn nmes okupanti domā nretē-kas jau reizi bēguši no komūnis- ^, ^ ma, to nevēlas vairs otrreiz pie- i dzlvoit. Vienkāršāk un skaidrāk - pieņemsim lēmumus vaiŗolt to vairs nevar *patdkt, kā to Iz- a^^vus un fo ari Izdarislm, taii darījusi Viktorija Āboliņa ar sa- sagatavoti lielajai lai-
^vām mm meitām - ĪMlI^jCi brivibas dienai. Nevien mēs,
Jl^' ^* ^ mfiso bērai unIjēmu bēM,^
Toronto Šinīs dienf^ pulcējās ja protests par bezdarba \m na-^Bfdas pirmā nabaga }aA badzibas rašcmās „!stā iemesla konference, nolemjot 25. Janvā|i neatklāšanu", proti, totāli netais* izsludii^t par nacionāla protesta nlgo Kanādas bagātību un varas dienu labklS^bas pabalstu saņē- sadalījumu.,. Delegāti balfiOja mējiem un strādniekiem visā vai- ari par nabaga ļsužu gtupu koor-stī. Ar federālās valdības pabāla dinācijas komiteju nodibināšanu stu nkotās konferences 4 dienas valsts dažādos apgabalos, paSu balsoja par vairāk nekā 70. re- laikraksta izdošanu, kuru financē-zolūcijām, no kurām sk^ākā bi- tu federālās valdības un labklājl-. I . . i ■««.im.iM.iu..,. bas departaments. Kanādiešu pre-
FAD. SAVIENĪBA CENŠAS . .. ses pārstāvjiem bija atļauts ple-(Nobeigums 6.199.) ' dalīties vienīgi vispār^ās sanl^-jlem iedzīvotājiem. Viņu vietā smēs, vadlīniju un rezolūciju Bienvidainerikā ieradušies samē- «darbnīcas" preļsei bija slēgtas, rā jauni — 25 # g. veči cii- Par prātIgSiķiem atzīstami Kve- -vēki, kas laM prot ^I«ņu valodu bekas delegācijas ierosinājumi un interesējas par vietējo dzīvi, lūgt valdību ieviest garantētu
Vēl pirms dažiem gadiem pa; darba sistēmu garantētu ienāku-taļu ierēdņus varēja pazīt no plāna vietā un piešķirt tiesl-tā, ka viņi bija ģērbušies tipiski bas uz vecuma pensiju jau stot vienādos uzv^os pēc Austrum- ar 60 gadu vecumu, kā ari gādāt, ieiropas piegrieztnes. Tagad tie tēr- lai pensija būtu pietiekami liela pūlies pēc Bietumu modes un ne eksistences vajadzībām, ar ko neatšķiras no amerikāņu — . 1 .i.................. -
dzajiem darbiniekieni padomju Gadskārtējais Kanādas latviešu diplomātiskajās un pusd^bmātis- sportistu un sporta darbinieku kājās misijās divas trešdaļas fak- ^Wess notiks sestdien, 16. janvā-tiski ir čekas aģenti, bet pārējie ri, p^st. 1 pēcpusdienāiDV namā, skaitās militārā izlūkdienestā. Vis- 125 BrQadview Av., Toronto. Latvie-lie£Q[0 aktivitāti attīsta, padomju šu sporta apvienība Kanādā aicina MūkdieiKSsts MeU^ā. Pēc dro- piedalīties visus Kanādas latviešu ēām ziņām Hdz 70 proc. no pa- sportistus un sporta draugus, lai domju misiju persoi^ Mek0U kopīgi vārētu pārrunāt aizvadītā ir aktivi padomju izlūkdienesta gada darbību un apspriest darbību aģenti. Urugvajā Pad. savienības nākotnē,kas, sakarā ar jaunā viegi-aģenti pagaidām darbojas ļoti uz- atiēt&as laukuma izbūvi Sidrabe-manīgi. AktiHvi tur darbojas ne nē, šķiet, būs ļoti rosīga un plaša vairāk kā 25 proc. no padomju ne tikai vieģlatiētikā, bet ari citās
aģentiem. Pārējās Dlenridam^-^rt^^^ . , ^ v_
kasvalsĶsto ds?blba-kļūstarvien.ŗimaš pie kafijas g^da,^ks^m Hdzi .Mis ,iĶsmim &0MMm" ičiomāfās ir^SV i^bēgssSās Ms Vtssli^iae IsiMtes.