of,Canada,>Daugavas Vanagi". Business Office: Am ^SS^ ^J^^ 1*^^» Oatario, Canada. Editot* KRļSSvSIDABS. Tdephooes: 921-7121; lg-7902. United States Edit(»ial OfSces ~ New Yor&: in7«.XrV??®' ^ Rombouts Ave^ Brons N.Y, 10466, U.SA. Chicago: Editor - 1. ŽIMAME. 5524 N. taa Ave., CMcag©, 113. MO, U.S.A.
WEDNESAY, JAN|1jARY i27, Ml
8. N.RS.
TREŠDIENA, 1971. GADA 27. JANVĀRIS
SECOND CSLASS BiAILL aEGISTRATION NUMBER 2249
jaunotne
KANĀDAS DV ZEMES VALDES SĒDES ATSIl^UMS UN LĒMUMI
Sakarā ar Draudzīgo aicinājumu, ko it sevišlja atamē skolas, Kanādas DV zemes valde savā 17. Janvāra sēdē nolēma nodot LNAE (Skolu daļai 200 dol. sadalīšanai skolām pēc vajadn-bas. Pēc valdes priekšsēža E. Krūkas ierosinājuma vienojās ar 100 doL ziedojumu atbalstīt ari jaundibināto latviešu jaunielnii kori toronto, ikas paredz darbo lies kā patstāvīga vienība un cer piesaistīt jauniešus ari no citām pilsētām. i
Pārrunājot sporta daļas vadi- Sporta daļas vadītājs A. Tau-tāja A. Taubes iin Kanādas lat- be informēja, ka Kanādas DV ze-viešu sporta apvienības ierosina- mesvatdes izšķiršanā ir 15 ce-jumu par vienveidīga sporta ter- ^^^^^^ baigas, no tām S
pa ievešanu Kanādas latviešu šaušanā. Valde uzdeva viņam sa-sportistiem, vailde nolēma šim stādīt vispārēju sarakstu par šim mērķim nodot visu atlikumu no ^^Ivām, uzrādot arī ziedotāju un
vasarā paredzētā DV jaunatnes un
citus datus. Bez tam sporta ap-
sporta salidojuma Sidrabenē. Pēc Galvojumiem Kanādas DV zemes
aptuvena aprēķina vienveidīgo ^^^^ P^f^' "'^^^."''^'^'^
sporta tērpu ievešanai būtu ne- vai jbronza par se-
pieciešami ap 400 dOl., kādēļ pa- '^'^^^"^ panākumiem vai i^pel-
sākumā aicinās i^iedalīties ari m "^"^r šaušanas se^cijas^aditaļa
ASV zemes valdi. ^' ^^^^^ ' ^^rosmajuma valde
„ ... , , . piešķīra sporta medaļu - zeltā E.
^No^palidzibaj darlm^ summām ^^^^^ Vinipekā par izcilām
200 dol piešķīra kada jaunieša ^^^^-^ -^^^g^^.g ,p^,ta. Pēc vis
'vTT^ P^sīgām pārrunām'valde nolēma,
cialu. skolu Kalganja. ka visām DV sporta kopām un
Kaut gan DVv jaunaitnes 4. sa- sekcijām valkājania vienveidīgā
lidojums Cedar Glen nometnē bi- sporta nozīme, bet katra kopa vai
ja pulcinājis 74 jauniešus, tomēr sporta nozare pēc' velšanas pie
viņu iemaksas nesedza visus iz- kopējās nozīmes var valkāt ari
devumus un tādēļ valde nolēma «aivu atsevišķu zīmi.. Kanādas un
segt 55 dol. iztrūkumu. Līdz ar ASV DV draudzībās sacensības
to sava šāgada pirmajā sēdē Ka- šaušanā notiks 3. Ijūlijā, Ankas-nadas DV zemes valde jaunatnes tarā pie Hamiltonas un tās pa-
pasākumu atbalstam piešķīrusi redzētas DV 2. .Globālo dienu ie-
vjsmaz 555 dol.
tvarā.
Plašākas pārrunas valdes^sēdē, Kanādas DV or'^anizācijā ga-ko vadīja priekšsēdis ,E. Krūka, du mijā bija 1302 ļbiedri; kā to tika veltītas Kanādas DV nāiko- ziņoja biedrzinis Dz. Melnbārdis, šai delegātu sapulcei, kas pare- 1970. gadā no jauna iestājušies «Izēta Toronto 6. un 7. martā. Sa- 65 biedri, miruši 18, bet j>ārgā-karā ar liivējām DV 2.^^GlObaia- jtiii uz ci^ ©cilžaļ^ v'a>'lzs4a-ISm dienām no 26. jūnija lidz 4. jušies 28 biedri. ļ jūlijam, šo delegātu sapulci or- Priekšsēža viefcniBks un kultū-ganizēs galvenokārt tiešajam dar- ras daļas vadītājs J. Gailītis no-foam, to ievadot ar svētbrīdi DV devis karavīru muzejam 10. Aiz^ namā. Pirmās darba dienas nō- putēs kājnieku pulka nozīmi.. Bez beigumā Draudzības vakara orga- tam tris dažādas Aizsardžu nod* «izēšanu uzticēja DV Toronto mes ziedojusi ari Grand Rapldu nodaļai, bet loterijas organižēša- variadžu kopas priekšniece Elvi-nu uzņēmās Kanādas vanadžura Briina. J. Gailītis ziņoja ari. priekšniece M. Jonāne. Delegātu ka latviešu ka|®vlPU dziesmu" 4. dalības maksu noteica 7;dol. ap- skaņu plate tuvākā nākotnē būs mērā, neieskaitot pusdienas un izpārdota. DV 2. Globālo dienu ieejas karti Draudzības vakarā, popularizēšanai izdotās speciālās
DRAUDZĪGĀ AICINĀJUMA DIENA
21; GADa Cena 35 tM
lAvmm uss&msm
Māk divas reises aedfiļā — treSdi«nfts un sestdienai). MevSjs - Latviešu aprūpes bieM>a Kanādā „Daia-gavas VanagfAtbildīgais redaktors: SiRISS SIDARS. Redakcija: 125 Broadview Ave., Toronto 250, Ont., Canada; tābr. 465-7902: Birojs: 491 (]oUege Street, Toronto 174, Ont. Canada: tālr. 921—7121. Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. IRBE, 4035 Rombouts Ave.. Brons N. Y. 10466, U. S. A. Tālrunis I 994-791?. ōikagas red^cijas vadītāja: L StBCANE, 5524 N Luna Ave., ^cago. Dl. 60630, USA, tālr. 774-5744. Redaktors Eir<^: v. SSUUSSNS, m Offenback/MaiB.
Jānis Mežaks
laiku mainas
Foto: J. Liģers
Pēc trisdesmit sešiem gadiem ties^ rodas jaunas vajadzības m Draudzīgā aicinājuma materiālais uzskati. Rodas^ Jauni ierosinājumi devums kādam tagad var likties skolas darba pārkārtojumiem. Tas mazāk svarīgs, kaut ari tajā laikā viss ir dabīgi un vajadzīgi, bet bū-4as bija ievērojams. Tomēr, ja sim reālisti. Ir grūti konstatēt, vai Draudzīgo aicinājumu atceramies tagadējais nemiers šī kontinehta m tam sekojam vēl arī tagad, tad skolās un universitātēs ir cēlonis tas notiek tādēļ, ka ticam tā ide- vai sekas agrāko gadu desmitu Jai. Draudzīgā aicinājuma ābele, meklējumiem, mēģinājumiem un kup 1935. g. 28. janvāri iedēstīja praksei audzināšanas laukā. Par mūsu pēfiēJMS valsts ^prezidents vienu lietu gan vairākums, liekas, Dr. Kārlis Ulmanis, nes bagātos ir pārliecināts, ka kaut kas nav augļus vēl tagad miasa trimdas kārtībā tagadējā sistēmā. Tādēļ ar J latviešu skolām. milagu steigu un aizraufibu atkal ■
tiek meklēti jauni un atkal Jauni Draudsagā aicinājuma f amatā celi skolu un audzināšanas darbā, bija rūpes par mūsu skolu Jaunat-^ieji jauni ierosinājumi bez pa. ni. Kārlis Ulmanis gribēja redzēt matigas iepriekšējas pārbaudes tu-to izaugam latvisku, kas tēvzemes ^iek īstenoti. Kādas būs sekas, mllesIRjā koptu un veidotu jauno neviens vēl nezina un War pā-Latviju arvien skaistāku un garā ^gikt. Apzinoties audzinātāja milā-varenāku. Lai skolas spētu veikt ge atbildību par savu audzēkņu tām iiisUkto uzdevumu, vajadzēja njjk<^|j,i^ biea pārsteidz šīs skolu radīt mācīšanās un audzināšanas sistēmas veidotāju steiga; kas brī-darbam labvēKgus apstākļus. Sva. jiem, liekas, robežojas ar neatbiL rigi bija ari šai gādībā iesaistīt visu tautu. Neaizmirst savu skolu
pēc tās beigšanas, bet atcerēties Nav mūssa tautas raksturā aiz* un palikt nomodā par tās labklā- rauties un sekot visām Jaunām uia Jību visu mišu. ^^^^^^^^ ^^^^^^^ ^^^^^^^ nedz ari
tas ir vēlams. Mēs ari nevaram Mūsu tauta dzimtene ar sajūs- atļauties Un īstenot visu to, kas mu uztvēra §© aicinājuma ideju, notiek vietējās skolās. Tā pārdzīvoja karu un pirmo triin- ne to materiālās bāzes, nedz ari das gadu grūtības. Tagad to glabā tādiem eksperimentiem attiecī^ nevien tā laika darbinieki ^ ta- sagatavotu skolotāju, kaut ari tas gad jau sirmie tēvi, mātes un sķo. nenoaāmē, ka mums nav labu skolotāji, bet ari paaudze, kas tai lai- lotāju. Liela daļa Š6 jauninājumu kā vēl bija skolas gados, pat tie, prasa vairāk skolas laika. Eaut ari kas Latvijas skolās nekad nav mā- daļa šo Jauninājuinu ir paidigo^M cījušies. Tas liecina par šīs ide- pamatota un apsveicama, ne vis! jas spēku;^ Bet kaut ari pati ideja tie īstenojanu latviešu
tagad* riapēsf ar mūsu tautas nā- tējās skolās, neņemot vērā latviešm kotnlBratid^gais aicinājums ra. skolai
da ari pārdomas, kas agrāk i&e- pārmaiņu vārdā vien mēs nedrik nāca prātā. stam nojailkt visu tagadējo, nezi-
i» A - X i - 9 V- not kas, kā ua vai kaut ko izde-
^:"t^'^i "Tf^ Tā pēc g.dB^smiea.tft mato
^ai^b^e^mSemm «^4^ a&toājumadiemi laikā, te? |m^ga.^l>at,aimms*^
tafcie skolu nami ar viso skolas . .- - • - -
LATVIKSU KEPOTUKSŅU SANĀKSME ŅCJOEKĀ
Daugavas vanagu namē Ņujor- atbalstāma pilnā apmērS. bas aprindās. Savā runā L. Paštors darbam nepieciešamo, bet triiktii ™***'**J»'s aU>aIsts, bet šai laikā
aorādlja, ka ari pie repnblilāņu kopības nn latviskās skolas nē; svMļgsir art mūsa gart-
Me«^^^^ ttiJrc^^^^^^ Dzirdēja iebildumus, ka red. V. partijaV centrālkoiiitejas'tiks nV Wešami^^^^^^ LI ievērojot notiku-
f^^T^Lc^rS^^^^ T-^T irLflTUn^^^ W apviembas centrālās valdes un Irbe Ņujorkā vairākos gadījumos dibināta Nacionalitāšu padome ar mums maz Kdzētu. Nacionālās pār- "»us jm tendences vietējā vidē, to-ira turpmākas darbības iztirzāju- nā loksne ir 50 markas un loksnes ^^^ļ^'^rTll.^. ^.ul'TAT. ««vn* rak«fn« M^mon veidā, kas iT^.r,m5i«n«« fip«Th3m iūi iiPrīh«e «t„w«s« .....mēr savos ieteikumos un darbībā
parastajiem ziņojumiem, debatēm eks. un tās izsūtīs
miAm n«T.o,i^ a^cnr?«cf «vT * 1 ^«i^^n^^t^^T padomes~kopsēde~"nākata^^^^^ savos rakstos izteicies veidā, kas Udzrunāšanas tiesībām tai intere- Uecības skubināti, ar vecāku'un
dus, kā kāpināt nodaļu un biedru ļas var
aktivitāti; galvenokārt vēl plašā- bv Centrālai
ku līdzdalību kā DV organizāci- centi.
. ,, . . . , . . ^ „ • • ,» iās šādi valdes un padomes locek- Gravas vēstuli republikāņu parti- bas, prasības m problēmas arī kai skolotāja im vecākn uzticibas ļ»"»"»?' sava kntikā on nosvērtt
jas, tā an vi^arejas velēšanās. Kasieris H. Bntāls ziņoja, ka ļ?\^ J p^stāvjifl M ias priekšsēdim K. Mortonam, ku- sadzirdēt. ' - - - - ^ """" —'
HeJāfai atsaucību nommlgSsvēs- no bēpi fonda i^m^ilBāU pa 3W) ļj" '"^''"^^ ŗas saiaru latvieSu republiMsi at- . ^ - .. .
tūļu akcijas m. jaunatnes dar- dol. BV Sadberijas un DV Toron- ^^^^^.ļ.^ Daum^te b^HJ«ši, rakstītājs neesot painte- Teikto jau U janvan apst^n-
• bam.. Deiegahi sapulcē aicinās to nodaļām "i»™- H^S i(N J T S resējies konstatēt, ka uzsvars likts nāja tas^7ieB,_ka preņd^ņta^N&-
kādu no jauniešiem referēt par §0 biedru Minnas ĶSrkliņas un S^H Markevics^^ t». ^» "«««'^ Etoijs Dents
jaunās un vecās paaudzes sadar- kirila Tregnbenko piederīgajiem. Sr^NV^Tšidcs X ' P ta BaltUas valstu problēma, tā pieņema vairāk ka pusstundu ilga *s iesp^ām un^j^toes v^ ^^^'Af^^ iS'^^^i^^^^
MU sadarbības garā koptas.
Jaimos teŗo^^ garā šogad atcerēsimies un iuzklansīsim Apstāl^iem un paaudzēm maino- Draudzīgo aicinājumu.
NĀVES SODS VIĻŅĀ
™ ™nasknmiaal-Ja par ĒO Mmašmas laupīšanas
iiolaupīšanaS mēģinājunin^^^^ n^^
lējumiem nacionālā darbā. Roffi- dziņg Kanādas vEddeļ devis 992.35 ņ"^iJ^'(Pa\ "uii v^ļ^'no'^^^^ pieminēts komanisina jautājums", bas valdes priekšsēdi indi Gravu no Maskavas, ka vanaš
cijas IfirtM valdē šogad pārvē- dd. aMikumu. Valde nolēma iz- vaditājTstājas deklarācija, ko vē- PM^a^ P« «P^'^^ ^«^tf ! '^J'^ ^uf^i" Z^l P'^ ^^^^^^ noW.„^„ ^„ ^^^u,,
te, E. KrGia R- Nonhs. B. teikt pateicību ttaJaņa vadītajam ^.^^^^^^ .^J^ļ^ Mortonam esot sajaukU fakfi ar Mdemara Korsta. šī a^p^^^^ mēžinājuma ar nāvi notiesāts U. tas būtu pirmais gadījums pasauc Ozols un Dz. Mnbardis. Lato a. štemam, visiem irīcibas komi- ^^^^^^^^ j^^t^-^^^ .^^^ teiktā «vaļīgu iztulkojumu". Tā- B^l^ja nama deva GravMr le- ,g. .Hetroietis Vitauts Simokaitis, Ies vēsturē, jo tiesas lādzīgos gadi-letaup&mai u„ ddegātu sapulces tējas locel^em un dartaietoem. ^ j^^^^j. ^ j^^^^ ^ pat atzīmēja, ka nevietā bijusi ari ^PfW'f'f' TL^f^Tl^J ^ "^9" 21- 8- v. sieva Gražina jumos līdz šim piespricdilis tieSā darba atvnegtaSšanai amat- Par Ziemsvēfto līdzekļu vaKa- , g ^ ^ ^i^^ ^^^^ piebilde par „taisnošanos" un l^a proMemas. ^"bas, ^ atea. Mitskute, kura patreiz gaida bērni- mērā M (smagākos ģaa
caur. gadījumos
personu vSlKanām kandidāta ap- ^as akciju palīdzības darbam Hdz 'apgtiprMja.vēl esot žurnāM, kas ,wrot iz- «ā^s jautājums ari par ra^o- ar'trfe^gaSi;^'^^^^^^^ tobu 2o7 gadu ciefeSrd^u nosac^ ziiāšanu nolēma uzticēt atseviš- gim norēķinājušās 14 nodaļas, ie- ^ ^ ^ lasīt poKtiskās personības atbildes raidījumu iespējam no raidītāja nometnē. Lidmašīnas nolaupīšanas li aSt
ķai nominācijas komisijai, tajā maksājot 1811.75 dol, bet 10% Kā vienu no nozīmīgākajiem un vēstuļu īsto saturu un aiozīmi". Ff^s Europe, kas fidz šim uz Bal- .mēģinājums noticis pērngada 9 Brīvās nesaules Hetuviešu xm
tijas vajsum neraiaija. ma par novembri. Tās paredzētais marš- baltiešu organizācijas nosūtījušas
futs bijfe n() ļVlļņas: iĶ u# peticļias m^^^i^^
janvāra vakarā savienības sūtniecības
V ^iKsonam īpasi izgaiavora perga- nsļ^^
. plaSSKm un vispusīgālām pSr- gadā bijis 33.651 dol. ieņēmumos Udzsmejo prot K. Berķa un viņa publih - . u - -u , v-
amām un V Ciņa inIormātivS zi- un kl69 dol. iederamos. No Mzstrādni^u da*u hm augst daļas «Masimas ^^natomes sa- tautu brmbas laba. ^.^ ^. - - ^
ņojuma. valde baManS ar bal- Sandras Lazdiņas,_ «_ verte un atet ne to;^ repu^^^ kum^. San^ „as nodaļas atklāl,n». «nājumu sekmīd Jturēii., „n ,n^dL« ».H^„.,r.„T,?S!:
dzefcs kā nozieguma līdzdalībnieks, tuvieši, latvieši un igauņi ar plakā, viņš bija l4upīšaaas mē- tiem, prasot nāves soda atcelšanu, sekmīgi aijtur^is un se. apsūdzēto atbrManu ļaiit gS-
atstājušas sav« dzīves vieta Vini: tied&S uz DV nama' apsalmnieto. !?l i^rS/r^^h^nt naZr«omS^^^^ ^ ^' ^^'^^ '^^ ^^'^ ^-
pegS, Manitnbas provincē, un sa- Sanu m taktiskām īpašuma He- 'T^^f- Atzina šis darbs ne- bkaņu parUjas ce^tr^mitejas gribē«, atstāfr.Pad. ^vie
& ar asila Ues^u norkidīšanu sībām. valde atzina to par lietiS- S::^^^.^^,^.^^^ * ' ^ "--------- ^
ASV, pašlaik uzturas Toronto.
(Nobeigums !8,lpĒ>.)
Sakarā ar nāves soda piespriešanu lictuvicto Vitautam Simokaitim Viļņā, sestdien 30. janvāri, plkšt. 12 dienā pie pilsS-' tas valdes nama Toronto notiks baltiešu demonstrācija; Tajā aicināti piedalīties (Visu triju Biiitijas taut^rpārstāvil i? kuplā skaitā.
Kavejouespapiasmams un piesais-nacioaaiiias^^^ ^. -
tami koŗespondentāji līdzstrādnie- Paštors "no Vašingtonas. , Kā si- sIs ari savu zvērestu ASV.karo-^vrtošilO dienas & ķi nevien no katras latviešu repub- nams, viņš ir viens a6 ungāru br^ ^^m. Latviešu repubiikāņiV&pāsv.dots^:^ ... ASV.vIbas cīnu visaktivalfaļmmiļarKi. liecināti, ka tikai tad ASV un vi.
irru- niekiem, kaš vēl pirms sacelšanās Mvūs pasaules nākotne! ibūs fakw Ujjgārijā dabūjis iepazīties ar ko- »o<3rf)šinātai ja komunisms būs sa. ešu; centieniem La^ mūnistu koncentrācijas nom^ēm valdīts un visas tautas varēs pašas «o^a ^aa,«« ^ Wiiels atijalsts un patiesi izprot a^ cen- izlemt savu likteni un valsts iekar.^^^M^^^^
atviesi apvienotiun tienus Ļatvijts brīvības labā. L. ^.^-^.^^frf^Vl^a^šo
vijas nākotnes
ir, ka šejienes latvieši apvienoti
tos vada kopīga centrālā organizā- Paštors aticārtoti pasvītroja latvie- P^eju respektē m mums ir tijas valstu jautājums būtu atrm- vienības. Par demonstrāciju"žiņo^' cija, kuŗaš nozīmi un polītiskoka- šu repi^āņu apviembas izcīnīto iespējams savas prasības ne tik-.nāte tādējādi, ka Maskavas diktā- ja NBC raidītājs,,bet lidmaširias' pitālu nedrīkst novērtēt par zemu respektu ne tikvien tepublikāņu va- ^en «te^t, bet btt tas ari toriem nevēlamās problēmas būtu nolaupīšanas mēģiiājumu^ piemio
mi ka Amerikas latviešu apviembas dītajās iestādēs, bet arī atzinību, f T!^? ^.t'""®^*'f ^ liWēt4s U ASV MteresS- neja gandi^ ^isi tdeviEijaš raidi.' ua mērķtiecīgā dssfe^a kas iegūta Būtajā asmi m vm- ^^'^"^ ^""^ ^^^^ siepacietigi, joia , ^ ' m ' - .r ^ '^^ K^Vi