sv
LŪDZU, KLAUSIETIBS raidUuma 15. GADA GAJUSaS Toronto LaMeSu misliafl išē» 3S1DIS A3 BIEVU
@ —
Niagaras WHLD ni&m
(Tflniā 127») Informācija: tālr. Tbnmto 14218. -
TORONTO
SSl-3327, 200 Balmoral Avenoe.
31. janvāri, pīkst 11 ritā dievkalpojums. Svētdienas skdaļplk&t 10.30. lesvētes mācība; ;
Mācītājs Ā, Čops, 38 Ba]al)y Cr., Don Mills. Tālrunis 4494087. Sv. Andreja draudze;-4el, Š24.1563, €arlton St. un Jarvb Ši kmstolii-2aā, Toronto 9. ^ 31. janvāri dievkalpojuma nebiš. 7. februāri pīkst 7 vakarā
(Nobeigums) šajā pusē; ir tapušas jaepacieti- mēries locekļiem bez ^^^c^^
Brīvības cōļiu iJdkS 1919. gadā gas aiz Māra ilgām pēc sa;vas jfe.V^^^^^^^^^^^-^^^^^^^; ^ mēs bijām vairāk sašķelU kā ta- taisnības, savas brīvības, savas Dziļas īrētās ir drtuši sadi gad. Toreiz laba daļa tautiešu cb valsts. Nav pasaulē tāda terrora Bet miimš^^ palikusi 4stn^ I nljās ar ieročiem pret tiem, kam ^Pe^a» «P^^^ Sis ilgas iz- mums ir palikusi valsts satver sirdsdedzes bija nealkarīga Ideoloģijas to nespēj, da- sme, kaut/tā apsmieta un n^^^^^
valsts. Toreiz daudziem likās, ka ^ arviea ir stiprāka par doktri- kāta. Mums ir palikuša MlS^ « ^«.-u . « « nacionālais lepnums un nacionālā ^^^^ va»n« vilnis var bet raženas valsts dzīves tradfH
toM>iskapa A. Lttsis, 5 yaHey. j j, nevajadzīgas aizejošās velties pāri latviešai tautai, tomēr jag. Ne veltīgi deLkratkk?^^^^^^^^ ^r°*". ''.^f, f^' P^s^"I^« ^0 kurām jā- cilvēki pierod arī pie vajāšanām", tības ProgrammrPar^^^^^
S • tiek vaļā. šajā zi,ā ir noLs. un ^}^^^ ^^^^ ^ -du^sieTTagS Zll
ja vel nav pilnīgi noticis, tad no- f un to neizdeldēs ari pa- zīmīgus vārdus par Baltijas vl tiks tuvākajā laikā kardināls m.^W^^^^^^ dzimtsbušaņa. Latviešu stīm,anali!2ējot^^^ zuras. Tā nav iUūzija, vai iedo- dvēseles ir stiprākas par indes pi- buPad. savienībā nēc Tm^^^^^^^ māta patiesība, bet dzīves īsteni- seniem, kurus viņām katru dis- kara. p f^^^^^
ba. Tautas posts ua nedienas sniedz ai^aisītus ar internac^ .^^^^^^^^^^ mums ir atdevušas kopējo naci-' onālisma vai „tautas «^as» tautas, jcas a5>Hecināja^^^^^ onālo piederības sajūtu. Latvie- cukuru. Vmas ir iemācījušās at- gribu atbrīvoties no Kri^l^^^^^^ šu dzejnieks, kas dzimis Latvijā šķirt bišu medu no P^gandas gg^T,^g| p^j..^^^^^^^^^^^^^^^^^^ pēc kara, piemēram, raksta: „Pā- melases. ^ j», Latvija ua^y
^ ri Kurzemes mea^m augšup ga- Lai neviens neapgalvo, ka mums ^^ras prot savu valsti izcīnit un
niešu dievkalpojums'iaT^LiS^ jābaidās satifeties ar saliem brā- valdīt, un gadās tautas, kurām
aktīvu piedalīšanos vēh - tie vel daudz Slgāk. Tuk- un māsām. Nav svētākas un nepalīdz pat laimīga izdevība. Lat-
Māc. A. Briedis,'44 MariIynCr., stiprākas saites kā ģimenei. Kāds vieši ir ieskaitīti to tautu vidū,
Toronto 16, tel. 757.2739/^^^^^^^^^^^^^^:^^^^^^^^^^^^^ - ir Kurzemes ceļš kuram ©jams, lai satiktu sa- kas savu politisko pilngadību ir
Toronto AustoTimuW..lBt/Ia^^^^^^^^^ toviniekus, sen neredzētos apliecinājusi ar darbiem. Mūs ne-
viešu draudzes dievkalpojumi a©* "^"1^^^^^^^ radus, ir katra sirdsapziņas lie- viens neaizmirsīs, ja vien paši se-
aek Sv. Baniaba basalcā, 861 Dm. ^^a^^ ta. No šīs īslaicīgās tikšanās ga. vi neaizmirsīsira un nesabradā-
lorth Avenue.^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ ŗākā laika tecējumā izaugs jau sim savus nacionālos ideālus ar
31. janvārī, pīkst. 2 picp* di<g?r «ele bija." nas kopības saites, radīsies jsuia patmīlības vai kara kalpu zāba-
kalpojums un svētdienas skola. Liekas, dzejnieks pats nedpz^ celtnieku saiime, kam rūpēs Lat- kiem.
HAMn.T6NA nādamies, ir paudis kādu neaiz- vijas neatkarības renesanse. Nacionālā politika sastāv no
Hamlltonas latvieši ev.JntKi^ dzīves ziņu par stiprām Protams, viss tikšanās prieks un simt sīkiem veikumiem, tāpat kā
tos draudze 18 VlctoriaAve./S. dvēselēm. Dvēseļu impā^^ tikšanās sāpes jāsamaksā mums ēka no daudziem tūkstošiem labi 31. janvārī, pīkst. ia;30 dievkaĶ^c^^ bezdvēs^ību un ne- pašiem. Vienalga, kādā balsi ru- nodedzinātu ķieģeļu. Mums pa-
pojums bērniem ar svētdienas patiesM veidojās jaunās ĻatvU kuri piedāvātos šiem jābūt šo ķieģeļu dedzinātā-
skolu; pīkst. 11 dievkalpojums pie- logati. Varbūt viņi vairs ndsska- par palīgiem vai draugiem, mums jiem un pašiem iemūrētajiem, augušiem; pīkst. 10.15 stundā tīsies tādi pat ķā 1918. gadā. Bet viņi nav pieņema^^ katrs drīkstam sev un savu
latviešu dvēseles, vairāk viņā, kā tas kārtojamas tikai pašiem ģi- organizāciju vadītājiem jautāt:
cik labi ir nodedzinātie ķieģeļi
5 ķuŗus taupām, vai jau iemūrē jam. Arī tas attapīgākais cilvēks neredz kokam abas puses, ziemeļu un dienvidu. Daža laba svešnie-cības laika neveiksme būtu izpalikusi, ja mēs paši, visi, kas ap-
•plkst. 13 pScp.
A. Dravnieks — Eš atceros, atm.............
V. Dreimime ūdens raks dzeja................
A. Dziļums — liesas svētdiena, rom................
E. M.Remarlra~ Laiks niilē^ laiks mirž, rom. K. Pētersons — tlz dzimtenes pusi, ceļoj. ^.......... .. I. Sķipsma — NeapsoHtās zemes^ . .
A. E^tis — Pasmaidot, stāsti..............................
V. Baštjāois DziW atm.....- ...
Dr. th. K Bllaens^^^^^— ialase ..............
Tr Srto >- Uniforma, silsti.........................
P/Aigars -«-Neinirgtl^ais nemiers, rom............
$6.00 4.00 S.80 6.00 7.50 5.00 7.50 7.00 3.00
$5i0 $5.50
KALNI UN MEŽI AICMA
A. Ķraujiežd Kristais m māls —
1 GubiļļMEb — Raksb Ŗutel^os, rom.....__________.....
LGreiod© r-SauIo manā logā, stāsti------------
E. Andersons Tur plīvoja Kurzemes karo^ Latviešu kas^^frs n pasaules kara l&lkā Latviešu Sporta vēsture
Slēpošanas sports Kanādā ar- spēkratos, bet arī īrētos autobu- sniedzamas pāris stundu autobrau-
zināmies Iat\deši. vairāk domātu vien vairāk iegūst popularitāti un sos. Tad kalna nogāze ir izraibina- cienā no Toronto."
līdzi, ko dara mūsu organizāci- ar katru gadu rodas vairāk slēpo- ta slēpotāju spilgtajiem tērpiem, Slēpotājai vislabāk patīk latvie-
jas, mūsu diplomātiskās pārstā- tāju. šis veselīgais ziemas sports kas krasi atdalās uz baltās sniega šu slēpotava „Happy Hillš", kas
vības un par - visām lietām Idau- strauji attīstās^ aiī latviešu vidū. segas. atrodas tikai 45 jūdžu braudenā ao
sītos, ko saka mūsu sirdsapziņa, Gadu skaits daudzreiz nav šķēr- „Viss jau būtu labi, ja nestāvētu Toronto, OrandžviUas apkārtnē.
Brīvību ir grūtāk paturēt, kā slis lidot no kalna lejā un tad do- rindas apakšā pie vilcēja," sāka „Par Poma vilcēju bija jāmaksā
izcīuLt. Kļūdīties ir vieglāk, kā ties atpakaļ pie vilcēja, lai sa- Marianna Pole (augšējā attēlā), itkai 3 dol. dienā, un rindā nebija
kļūdas labot. Ir liela aplamība sniegtu atkal kalna virsotni. Slēpo, kas u? Toronto pārcēlusies tikai jāstāv. Ja salst, var atspirdzināties'
vienu vai otru tautu nodēvēt par ^a^as vietās nedēļas nogalēs sa- pirms gada. Slēpju biedri jau cet- un sasildīties apkurinātās telpās,"
mūsu totālu pretinieku, vai totā- ^rauc šā ziemas sporta cienītāji no ras reizes šai sezonā mani izvadā- saka Marianna l!>ole.
$5.00
$5.80
Dektērifi Dorvas ciema ļaudis, rom__
A. Niedrfi o-BIga dienās^ nedils, rom.
V. Harmam® — Bes Tevis, dzej.__
J. Turb&dff — Ķēves d$ls Kurbaēs, pasaka 4 Es35ti9C^^^ .........
10.00 $7.00 $5JM). $3Ji0 $4.00
■•■••'••«••00..
$5.00
E Blaaks Lstvju tautas oeļš uz neatkarīgu valsti
kuROrvSotisr^ apoĢTe ..,......;..... .>...»».. $4.00
A. VoUkus — aii M,^^^^^^ ..................... $5.80
V. EiiOi]^ SoU >a daiiSos un dejāo .... $5.00
Z. Liepa — Gaismas «jitājs,dzefoļi ............ i.> $4.00
T. Zdti$S Anti|;š d^ rom. ., $5.80
M.^ik^ ~ FtanoaKen^ ................... $7.00
Dieva koiste ^ Latv. rdiģ. dzejas antcsioģija .......... $800
a ai8— TSlotEja mSkda ua vārds................ $6.00
E Aistatā Bm, rom.
lu sal}iedroto. T^utu, kura vēlas "^alu malām, ne tikvien savos ja pa slēpošanas vietām, kas sadzīvot savu dzīvi, ir aicināta va*
kai tautu dzīvības intereses nemainās. "Protams, dabīgā navē mirst ne vien cilvēki, bet ar! va-
Foto: V. Cinis
28. Janvāri pīkst. 8.30 Toronto koncertapvienības, 3. koncerts First Unitarian Church auditorijā, 175 St. Clair Ave. W. - Bii gita Ritm-ane, no Portlendas,
l 7 vakarā :y!ffu.; Viesturs gadsldirtējais koncerts un b&Ue Columbus sālfi Tc^
10.15
abām Bībeles klasēm.
MONTREALA Māc. A. Voitkus, 3438 RoscSale Avenue, Montreal 28 P. ^. Telefons HU 9'3224.
Montrealas latvieša cv.-Iit. Trfe. vienības draudze Sv. lāna basailGS, 4345 M arcil Avēnue. ■
31. janvārī, pīkst. 1,30 pēcp. dievkalpojums; pēc dievkalpojuma draudzes gada sapulce.
t februāri, r pīksi 1.30 pēcp. ui-audzes darbinieku s^gā sdī-juma dievkalpojums. Svētdienas skola. Draudzes tējas pēcpusdiena; filmas izrāde; azaids (groziņi).
Otrdien, 9. februārī, pīkst 2 pēcp. pensionāru pēcpusdiena draudzes namā.
14. februārī, dievkalpojums.
Dievkalpojums angļu Valodā no. tiks sestdien, 14. februāri, pl^t. 9.30 no rīta. Dievkalpojumu vfedīs igauņu draudzes mācītājs.
fj; k *»-andge Sv. pgtej.,
(Pārnesums no 3. Ipp.) pat varētu rīkot .,Zelta ābeles dienu, lai saziedo naudā vai grauda. Zelta abele varētu palīdzēt vēl vienam sasāpējušām jautāju, niam - latviešu; skolai. Arvien rakstīts, lai neaizmirst latviešu valodu, lai bērnus sūta latviešu skolās. Bet kas tiek darīts? Č^^ ir tie līdzekļi,: kurus piešķir latviešu skolām un skolotājiem? Vai tie proporcionāli nebūs ma-zāki nekā citiem nolūkiem? Bu-džetu sarakstos skolas piemiņā-tas kā vienas no pēdējām... Ja nopietni gribam^ M jaunatne neaizmirstu latviešu valodu^ tad šim nolūkam Hdžekli ar! jāiegulda! Tā mūsu nākotne. Runājot ■^en, bet nenesot upurus, nekad augļus neiegūs. Kā skolotajiem,, tā ari skolēniem būtu daudz lielāks spars ko darit, ja vjsur nf at-durtos uz līdzekļu trpkumu.
Ziedosim vairāk skolām un mūsu jaunatnes organizācijām, tad mūsu sūri grūti pelnītā nauda nesīs vairāk augļu. Tā ari uzlabosies sasāpējušais jautājums par latviešu valodu. Mācības apstākļus nepieciešams uzlabot, bēr-mem jābūt bieāk kopā m vairāk jārunā latviski!
Daudzās vietās saziedotie līdzekļi aiziet pavisam nevajadzīgi; ar ārišķībām mēs bērnus latvieSu valodā neieaudzināsim. Mūsu jaunatne sen sākusi organizēties iesim viņiem palīgā ar padomiem "un materiāli. Tad viņi sāks ttcēt, . ka mēs ne tikvien domājam un runājam, bet ari palīdzam. Cik aizkustinoši redzēt mūsu pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Meiero-vica dēlu jaunatnes organizāciju sanāksmēs. . i
Jaunieši, pārvērtiet «Zelta ābeli" par „Jaunatnes dienu!"__ ___________________________
i iMcka criftyw/ftfl"i ' " ........--.^^ tiesībām izlemt savu likteni, kaut tīta ar -apstāikU, par cik mēs pra- sava vieta. Latviešu tautai ir tā- minster Park baptistu baznīcā,
i-irBSKa gieznOVajaBBa bos ir arī glezniecigi pagrūtais ir māifcaliniece, bet ka cilvēki un kāida lielāka un cēlāka mērķa la- tīsim ne vien bri^m, bet vēl jo das pašas tiesības baudīt labklā-(Pārnesums no 3. Ipp.) aukstais tonis, piem., i,2iH;-- za- viņu izjūtas, vērojot gleznas, ir bad. Komunisms sadalīdamies vairāk nebrīvām Austrumeiropas jjbu un brivību kā citām mazam minēšu tikai vienu: ,,Māte arbēr- ļā", kur šo.toņu dishaipmonija atšķirīgas. - frakcijās, kuras di!)inās m naci- tautām apliecināt savu nesalau- ,tautām pasaule.
m". Tur pazudis pat mākslinl©- Ir harmonizēta ar baltu vai pelē- Izstāde rādīja, ka, latviešu vec- onSIāš bāzes, vairs nav jaun« gamo gribu un māku risināt sa- Neticīfeo mūsu vidū tm maz. cel parastais zaļganais sejas ak- ku svītrojumu starp nesaskanī- meistariem aizejot, totvielu glez- evaņģēlijs, kas valdzinātu jauiiat- ^us nacionalpolīti^os un kultā- Vēi vairāk ir vienaldago, kas ļau-eentējums.,' Dažās gleznās pilnīgi gajiem toņiem. niecība nebeigsies, bet turpina- ni. CentrifugāJās tendences Pad. ŗgjog jautājumus. Nacionālā po- jas svesāim straumēm. Bet Dau-,
pazudis lokālais tonis, piem. Ja Balodes liriskais gleznas sa- sies tapt un aiugt ar jauniem laik- saFvienībā ir pārāk lielas, lai tas ^^^^ ir vairāk kā nedēļas noga- g^ā nogrimušais S^plēi^ gaida is. maijā — ALT VaSingtonas ask „Dagnlja". Dominantais tonis ture paslīd Mam gaŗāninema- metlģ^^ apslēptu. Pat visās viltībās trenē- ļu nodarbība, Nacionālā politika is? ' sanrf^ viesiirāde,,Anglava lĒ^'
J. Plauda — S&Ķnea ziedi, re®....................... $5.50
A, Johassfas — Visi Ŗlgas nami skasB .............. $5.50
Fr. Daesma --- Ķhisuma zvaigm dz. .....,.......... $3.50
E DaiņS 69 stundas ,.............. $6.10
A. Spekke Atminu brīŽi........................ $t2.00
V. Pelēdš MalenieSa passaile 1.................. $5.80
T. Krūka Tu debesis turi savās rokās.............. $3iO
Aichib. A. Lūsia — Jēzus fidzSbac un mūsu kikmeto .... $2.80
T. Ķi^auka — Putni, rōm. ,......................... $4.20
Ib&ū.(Mb^s^ Rītdiena neskaitSs................ $4.00
B. Bičole — C^os, dzej. .............o.......... $4.50
LeonīdsSlaodtIja —Sešoskontinentoo ...o,o...,..oo.. $8.00
AI. Tomssns — Cilvēcības vārda .................... $8.50
G. Janovskis Dziesma mežam, rom................. $4.80
A. Lmdgrsna — Pasauīea labākab Karlsons............ $4,00
Leonīda Slaucītajā 70 ,........................... $2.20
LATVUAI 1918—68 Brlvāa pasaules latv. jsd. $10.00
A. Eģlltis — Pēdējais mohikānim, stāsti................ $7.50
P. Aigars — Sarkanais vilciens (4 vak>dP«)............ $2.25
P. Aigan — Zaļie zimndi, dzej.................... $2.00
J. Miesnieka ^ KlaucSbu kundzes meita, mm. ........ $5.80
K. P^enons — Pasaule pavēra», cej. apr...... $10.00
T. Dangavs —• StrandējuSo sala, stāsti................ $5.90
Ang.QaiKte —Rītausma.......................... $4.00
Ing. Vīksna — Un gājiens neapstājas, dzeļ. $4.20
P. Jurevi& - IMve un liktenis . refleksijaa .......... $4,20
M. Valteis— Atmiļjaa un sapņi I d................. $9.50
$4.00 $7.50
pār Rīgu, rosa. ... ^
dītiesjio saprāta, nevis aldSm apzināt visus brīvdomātājus, dījums, nacionālā politika ir „lat.
ZS^^^Z ītJl^rī' ^^^^ ^^^^^^""^^ ^~s", kas sauc mūs
'!f' ^ai mūsu nacionālie centieni, kas atpakaļ uz apsolīto zemi.
barojās tikai no zeraapaņas avo- Nemetīsimr apM sejā;
tiem, kļūtu par aktīvu pditisku saviem 1^ māsām. Vi-.
ras un doMrinas imnēriias un ^''^^'^^^ ^^^^ "^^^'^ ^^^^^P^ ^i^n
ZZ lS bija« T^"* ^\ "f - «--^
mit 2adu. ve^a kad to DārdTa ^' ^^n^altsarkano karogu. Karogam
sarmSS Dmdz^ nā^^^^^^^ ^' ^^'^ "^^^'"^ jāpaliek, tīram. Nemetisim dubļus
SSs S kr^^^^^ dzimtenē, nekļūtu augstāki. Fro- debesīs Dubļi debesis nepaliks,
SkāLer^^^ ""^'^ ^'^^ bet nokritīs atpakaļ uz mūsu pa-
tI^ITi^S^^^^^ ^^^"^^^^ ^ galvām. Patiesība ir asākais
tr^™^^^^^^ « P^^^^^^ zob4s,kas^ekadneatkožas.Ari
tM no Krievijas padomju valdi- apmeklētājus no visiem viscildenāko mērķu sasniegšanai,
• . . ^ pārpratumiem, ieteicis izdot ro- visļaunākās mēlnesības-apkaroša-
Līdzi šai atziņai nostājas jautā- j^as grāmatu. Nav tādas rokas nai Hetojama tikai patiesība. Me-
jums par krievu impenālismu. gāmatas, kas paredzētu visus ga- ;īiein ir īsas kājas. Katru cilvēku
Mēs paši varam mainīt savus kai- ^;jumuš. Nacionālo politiku nevar %s^t piekrāpt tikai reizi.-
miņus. bet tautas nevar mainīt rjsijjgt ar pavārgrāmatām. Nav neviens nezinām, kādos lo-
savu dzīves telpu un kaimiņus, tādas rokasgrāmatas, kasnodroši- gātos ietilps Brīvo Baltijas valstu
Krievijas impērija pastāv kopš ng^u ^/ientiesīgos un nelgas pret organismi. Vai tā būs saimniecis-
16. g. s.Ar komunistiskā interna- ^ig^m varbūtībām. Kas nezina, polīti&ki koordinētā, Eiropa,
cionālisma segu tā sedzas t^ai ^arit Latvijā, lai labāk ne- ^,^1 ari uz padomju impērijas
50 gadus. Un piecdesmit gados ^^.^^^i Katrs šāds brauciens ir ^^^^^^ radusies brīvu tautu fe-
kompartija ir panākusi daudz- saistīts ar zināmām briesmām, ^erācija Taču katram gadīju-
kārt vairāk kā viskareiviskākie iedomājamies, ka padomju j^^m jāsaglabā vesels tautas ko-
cari. ^ Citiem vārdiem - krievu policijas un aģentu galvenais mēr- ^^-^^^ etnisko eksistenci tauta var
Valdis S^iiburagabēnS^ $3.80 f ^I^T-^^f" 5 ^^^^ ^^"^^«^ nodrebināt tikai pati savā valsti,
31. janvāri — pl. 4 pēcp. Latviešu namā pankūku balle ar jautru programmu. Latviešu nama dāmu komitejas sarīkojums.
7. februāri - pīkst. 1 pēcp^ TĪ4E Sestdienas skolas bazārs Latviešu namfi.
gadskārtējais slēgts karnevāls „Melns uz balta".
1^. februāri Latviešu s&lmni<i-dsko darbinieku dieos Latviešu mml.
* • • 9 999 « a
491 CoUeefe Street, Toronto 174, Oni
mu, ir daudz bīstamāks, kā tīra noslēpumus, šādu noslēpumu lemi^par savu dzīves ^ ^
veida krievu ekspansijas tieksmes. ^^^^ nevienam nav. Vienīgais Valsts formas var būt da- ^-.^]>f"af - Pl-B vak. Columbus
Slavofilisma vīraks tā neapreibi- r^oBimms, kas mums ir un pēc ^^s b^^ to bis^^t^^^^^ ''^^ Mākslinieku vienības Latvis na kS ļeņinisms. ijg tīko Kremlis, ir mūsu savstar- gļ^^,^ ^^^^ izpausme, sākas
Katrai segai tomēr ir savs pla- pgja uzticība un nacionālā pašap- ^ļ^-^g ^MidiS virskundzība, kam tums un garums. Ari intemaci- ziņa. Abus šos dārgumus viņi v§- ieinteresē kalpinātās tautas vaja-onSlismam ir savas dimensijas, lētos mums nolaupīt, liekot lietā ^^^^ Lai saglabātu Staļina iekaroju- visizsmalcinātākos līdzekļus. Nav viegli raudzīties" nākotnē,
mus. Kremlis nedrīkst atteik es dzīvojam citādā pasaulē, elpot tagadnes gaisu un dzīvot at-
no internacionālisma, no „tc 'u 1939, ga^g. Daudzas vēr- minās. Bet citas izejas naiv. Mū- ^ ^ ^
draudzības" segvārdiem. Bet tai ^^^^ jj. pārvērtētas, citas ir'vēr- su 'nākotne mums pašiem jāiznē- ^'f®^^^ - ? namā pašā laikā, komunistiskai ideolo- ^g^^s un atzītas pa nemainīgām, sā kā pašu bērns. Katra māte, .^V.Toronto nodaļas gadskārtē-ģljai zaudējot piefvilkšanas spēku, rŗ^^^^ pašuzijurēšanāS instinkts i^as dod dzīvību bērnam, uzņemas Jais karnevāla, padomju impēnjas valdmeir m ^ ^^^^^^^ personības zelts ir pa- upurus. Ģimene, audzinādama
arvien vairāk jādibina sava it jļ^^gi neaizstājami. Trimdinieku pēctečus, maksa brīvprātīgi mes- ~ P^- ^ Pecp. Latviešu
nn ārpolitika uz tīra slavofilisma, ^gj^ime ir ne ^en tā, ka viņi nākotnei Tautas dzīve ir ti- ^^^^ ™^ ģimnāzijas talantu kaut ari padomjuJmpērijā krievu za^^ējuši savu tēvzemi, bet viņi kai paplašināta ģimenes dzīve, ģi-ir tikai 50%. dzīvo ar pagātnē vērstu skatu, menes makrokosms. Iet uz nakot-
go dilemmu neviens no Jaun- Lai cik dārga un svēta būtu mū- nozīmē iet visiem, visiem ciest staļinistiem nav spējīgs atrisinSi su pagātne, tā pieder vēstures ^n cerēt. „Stiprie nelkad nav pietiekami mantu kambariem m mūsu atmi- j^gg ^j.^^ ^^-^ vairāk, tam spēcīgi, lai citiem uzspiestu savu ņai. Ir grūti raudzīties pagātnē, ^jti dod vairāk. Kas gaida vi-varu, iekams savu varu padara elpot šodienas gaisu un dzīvot nā- g^, ^q kaimiņiem, nesagaida nepar tiesībām un paMausibu tai kotnei. Taču mums ir vajadzīgi ,kg. L^ime ir dīvains fenomens, par pienākumu," raksta Busso. cilvēki, kas to spēj, mums vaja- kāds ilgāk to gaida, jo vēlāk
Tagadējiem jaunstaļinistiem nav cilvēki, kas neapmaidās no- tā ierodas. Daudzi nesagaida ne- ^^^^ - P^* ^ P^9P- Latviešu la-pa spēkam ne ar propagandas, ne tikumu biezokņos, kas skaidri sa- ^az. čaMas un drosmīgas rokas ^laiba pēcpusdiena. Latviešu terrora paņēmieniem pārliecināt redz rītdienas ausmu, jau vakara pašaizliedzīgas sirdis,. ir vai- "^ma valdes sarīkojums, impērijā iekļautās tautas, ka tām mākoņos lūkojoties. rgk k^ laime. Ari technikas pār-
ir pienaikums atteikties no savām Baltijas tautu nākotne ir sais- veidotā pasaulē latviešu tautai ir 25. aprīlī pllsst. 3 pēcp. York-
minster Park baptistu baznīcā, 1585 Yonge Street, Apvienoto ASV un Kanādas latviešu baptistu draudžu k(ņu 22^ Garīgo dziesmu diena. Piedalās solisti m simfoniskais orķestris.
vakars.
27. februārī — pīkst. 7.00 vakarā DV nama, 125 Broadview Ave. tradicionālais Ventiņu vakars. PiedaHsies ansamblis' „Ce}inieki*' (Vilis Ādlesrs). Līdzi ņemami grozifli. 1
D72D