AND VSA.
Fublished twice weeldy by Ihe Latvian Relief Sodety of Canada «Daugavas Vanāgi'\ Business Office: m Gollege St.. Toronto 174, Ontario, Canada; Editor-in-Chief: KRIŠS SIDARS. Telephones: 921-7121: 465-7902. United States Editorial Offices — New York: S^J?^,oT..X--t??^»^J*.^35 Rombouts Ave., Brons K Y. 10466, U.SA. Chicago: Ēditor - I. SīMANEp 5524 N. . Luna ■ Ave.p Chicago» Hl "
§ATURDAY, MARCH13, Ml
M E
K Ā
21. N.RS
SESTDIENA, 1971. GADA 13. MARTS
n. «AUS
SEOOND CIJ^ MAIIX REGJSTRATO NUMBER 234fi
Mk dhras reizes oedēļS — trešdienfis un sestdi^ās. Mevējs - Latviešu aprūpes biedrība Kanadā_,,Dauv gavas Vanagi^V Atbildīgais redaktors: KRIŠS SmARS; Redakcija: 125 Broadview Ave., Toronto 250, Ont., Canada; tSlr. 465-7908. Birojs: 491 CoUege Street, Toronto 174, Ont, Canada; tālr. 921—7121. Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. IRBE, 4035 Rombouts Ave., Bronx N. Y. 10466, U. S. A. Tālrunis 994-7917. eikagas redakcijas vadīt!:ja: I. ŠIMANE, 5524 19. Luna Ave., Chicago, Hl. 60630, UJSA., tālr. 774-5744. Ma^s Eiropā: V. SSULTMS, €05 Ožfeni^ach/Maii^
Kam
er
būs
MNADAS DV NODAĻU DELEGĀTU SAPULCES UN
Ar dzejnieka vārdiem „U2 tevi, kad to atgūs arī latvieši, šo atziņu Latvija, iet visas mūsu domas" un māc. R. Bkšteins apliecināja ari aicinājumu vienoties Latvijas him- lūgšanā un svētbrīža nobeigumam nā darba apstākļu dēļ aizikavētā izraudzītajā dziesmā„Deb€šis is-Kanadas DV valdes priekšsēža E. teic stiprā Dieva godu". Krūkas vietā, klātesot ap aoo no- Atklājot delegātu un vanadžu sadaļu delagātiem, DV daitiniekiem, lidojumu, Kanādas DV valdes vi-vanadzēm un-viesiem no ASV, 6. cepriekšsēdis J. Gailītis narādi-martā DV namā Toronto Kanādas ja, ka šī pulcēšanās jau notiek DV nodaļu delegātu sapulci un va- DV 2. gldbālo dienu zīmē, tādēļ nadžu salidojumu kopīgā atklāša- darba sēdes būs koncntrētākas un nas aktā ievadīja priekšsēža viet- īsākas nekā parasts, jo globālo die-nieks J. Gailītis. Pirms svētbrīža nu laikā speciālistu sanāksmēs rū-Toroņto vanadžu ansamblis, diriģē- pīgi izvērtēs visas problēmas. J. jot Austrai Plampei, nodziedāja Gailītis atzina, ka pērn Kanādas Sibeliusa ikompozicijas „Finlandi- DV vēsturē noticis pozitīvs pagrie-ja". galvenajai tēmai pieskaņoto ziens, jo DV saimei pievienojies arī Tonijas Krūkas „Daugavas vana- LNAK valdes priekšsēdis T. Krou-gu lūgšanu", klavieŗpavadījumu bergs (aplausi), kurš atzinis, ka spēlējot, arī visām pārējām akta izbeidzama runāšana „jūs un mēs", dziesmām, latviešu ģimnāzijas au- jo „viens esam visi mēs." Atklāšā-
VANADŽU SALIBOlUMA ATELASANA' TORONTO
dzēknim Pēterim Zariņam.
nas uzrunu beidzot, J. GaiHtis aicināja ar klusuma brīdi pieminēt
Svētbrīža rīmai māc. R. Ek- , . , v. , .
āteins bija izvēlējies Sv. rakstu ķaravmis jkas ^ atdevusi dzīvību
vārdus: „Dievs ir licis visām tautām dzīvot pa visu' zemes virsu, un Dievs ir nospraudis robežas, kur .tām dzīvot!" Mācītājs uzsvēra, ka mēs esam latvieši tāpat kā citas tautas ir angļi, vācieši vai aviedri, tādēļ Latvija ir mūsu sirdis; par Latviju mēs dziedam, par Latviju muzicējam un par Latviju mēs domājam, nerimsttrt to darīt, kamēr tā atkal būs brīva un tauta Latvijā nevis tikai eksistēs, bet dzīvos brīvu dzīvi. Mēs varam gan mainīt pavalstniecību, bet ne latvietību, jo katrs asins piliens, katra šūniņa, katra doma mūsos ir. latviska; mēs varam mācēt
daudz valodu, taču mīļākā ir un priekšsēdis L Zamlovskis, novēlot paliks latviešu valoda, jo esam delegātiem un vanādzēm: „MetI-latvieši! Māc. R. Ekšteins atzina sim skatienu atpakaļ pagātnē, bet par Dieva brīnumu> ka latvieši nekavēsimies tur, jo nākotnē daudz vispār vēl ir pasaulē pēc visa, ko'kas dai-ān^; tātl^iļ strādāsi Jn!"' ' mūsu tauta pārdzīvojusi un kas i^riekksēdis J
pār to gadsimtiem ilgi valdījis. .^^^ i^rieKbsems J.
Mēs esam šķirti no dzimtenes, bet ^ f apsveikuma noradīja, ka esam to paņēmuši līdz savās sir- orgamzacija sava darbība le-dis. Ja tā neWu, mēs nepazītu arī ^^l^'l ^f. f^f^^^^ ''^^'Jt' Vārdu kombināci u - Daugavas f]' Nostaigājot garo ceļu no Ce-
vanagi un vanadzes. Svešinieki ^'^^'^'^ ^^f'' ."'^
centiSies latviešu tautu izkaut, mi ļ,^^^^.^ '^'^^f' par ko visa ^ /. . . DV saime var out apmiermata un
ramZ^dzemēTaSs nav to de^ ļepna.Ja kādreiz pret DV pastāvē-dzināt un kaut. Tafiu latviešu itau- W.edumi. tad tagad
ta nav ieauta, un izskaidrojums
Latvijas brīvībai lin atdusas zināmos un nezināmos kapos, kā arī visus DV organizācijas biedrus, kas aizgājuši aizsaules pulkos.
Viņu piemiņai Toronto vanadžu ansamblis nodziedāja J. Cimzes „Tēva sēta klusa, klusa", režisors Ernests Jurševskis noskandēja L. Breikša,,Brīvības pieminekļa balādi", bet tikai 13 gadu vecais kon-servātorists Pēteris Zariņš kla-vieŗatskaņojumā sniedza paša aranžēto «Karavīru dziesmu para-fraze", izpelnoties Hgus atzinības aplausus.
Pirmais viesus apsveica „nama-tēvs" — DV Toronto nodaļas
KANĀDAS DV NODAĻU DELEGĀTU SAPUI.CE 6. UN 7. MARTĀ TORONTO
Augšā pa kreisi — delegātu sapulci atklāj DV KV vicepriekšsēdis Jīnis Gailītis no Hamiltonas; pa la Mrež. E. Jurševskis āeklamē Leonīda Breikša Brīvības pieminekļa balādi. Apakšā: delegātu sa
Blmia SesMviSa
Jaunās LNAK padomes sesijai sanākol
13. UN 14. MARTA TORONTO
todien, kad stāvam us sliek- mi, kā arī kopjamia va prieku saiņa, pie kura beidzas vecās un prašanās un sadarbība visu orga-sākas jaunās LNAK padomes piln- nizāciju starpā ievērojot veco gud-varu laiks, lai man kā pirmās LN- rību: Miers baro, nemiers posta. AK padomes vicepriekšsēdei un vi^ Manuprāt aktīvākais sabiedris&a su laiku līdzgaitniecei butu atļauts dzīvē jāl^ūst miisu sievietei. Lat-latsl^atlties pagātnē un mest ska- viešu sieviete: aizvien stāvējusi tienu arī nākotnē, par cik tas at- blakus vīrietim, bieži vien uzņe-tiecas uz padomes turpmākiem mot uz saviem pleciem vissmagā-, uzdevumiem. kās ģimenes un sabiedriskās nas-
Latviešu nacionālā apvienībā Ka- t^s. Nekad vēl latviete nav pagu-nadā ir vienā no vecākajām latvie- ^^si un sūdzējusies par nespēku šu centrālajām organizācijām ^ fiziskā, tā ari garīgā darbā, trimdā, kas pirms diviem gadiem Gadsimtu sāktajā cīņā viņa lepna,; atzīmēja 20 gadu darbības atceri. izWga uņ pašaizliedzīga palldzē-Sākumā tās galvenais uh neatlie- i^si vīrietim pārvarēt visus pos-feamais uzdevums bija palīdzēt lat- kas piemeklējuši ^mūsu tautu, viešiem tikt pāri rikeanam. šajā Pierādot, ka viņa vīrietim līdzīga, darbībā daudz darīja Mariss Vēt- Vai arī trimdā sieviete nav bijusi ra Halifaksā, Ilmārs Andrejsons tik neatlaidīgi gājusi kopā
u. c. Tāpat tautiešiem sazināties '^^ ^"'i®*^ smagajos darbos un sa-toreiz paUdzēja laikraksts „Brīvā biedriski kulturālajā dzīvē? Valtā Balss", kura brīveksemplāru pir- latviešu sieviete, kas svešu-mās 4 nedēļas saņēma katrs iece- ^ā, svešās skolās, svešajā kultōrā-lotājs. Vēlāk šī palīdzība vairs ne- ^^l^ ^^īvē tik neatlaidīgi un stiau-bija galvenā problēma. Taču zi- laužas uz augšu, būdama par namos gadījumos atsevišķām per- Paraugu un priekšzīmi, apliecina-
sonām vēl bija jāpaKdz, jo bez ^a^a sevi līdzvērtīgu vīrietim? centrālās organizācijas vidutājlbas Vērojot mūsu latvisko sabiedrisko
tām bija grūti savas Uetas izkar- ^zī^i, redzam, ka sieviete trimda
tomēr itkā stāv aiz vīrieša . Vai tā būtu viņas pašas vaina?
Mums ikvienam jāatzīst, ka visus šos gadus LNAK ir veidoju- gandrīz visās mūsu biedrībās un sies un augusi. Valde ar savām draudzēs ir gan dāmu komitejas, nozarēm ir veikusi daudz tāda, kas org^āciju dzīvē ir vai-
arī turpmāko darbu atvieglinās un sekundāra nozīme, jo lēmējas dos iespēju uzdevumus veikt aiz- un vadītājas ir organizāciju valdes, vien sekmīgāk. īpaši atzīmējamas ^J'^s sieviešu tikpat kā nav. Jau-raditās izgUtibas, kultūras, polltis- LNAK padomē no 30 locek^ kās, jamiatnes. informācijas, pa- ^^"^ ^ ^^^i trīs sievietes! Tas ir h-dzības un saimniecības nozares, ^^rak mazs procents. Sieviete sa-. Tās veidojušas kodolu, faiŗā sāku- ^^^^f^^ darba ir apliecmajusi si attīstīties Kanādas latviešu kul- f ^ f. '^''^ darbinieci, ar tau-tūrāli sabledriM mi pašpaKdzMš ^ dziesmas . vārdiem runājot: rosība, kas turpmāk vēl jo vairāk jāpaplašina visā Kanādā^ kur vien latvieši dzīvo.
Jaunajai padomei un valdei jādara iespējamais, lai minēto no-
Zeltin zēla tā druviņa. Kam tu biji kopējiņa, Visi tautasļ apcirknlši Zelta graudu piebiruši. Sieviete, kas dzīvē raugās no-
zaru vidē iejautos Visi latvieši pietnu^^^s^^
pulcēs kopska s pirma rmda m kreisas - P. Balodis, J. Hdemams, T. Eronbergs, I Samlovskis, ^.^^ ^^^^j ^^^^^.^^ pastāvēšanu, daf^kārt spēj dot
Mtiņs, 3. Gailītis, A. Tīdemane, M. Jonane, J. Utmans un A. Plampe. Foto: J, Liģers ^^^^^^^ ^^^^^^^^ ^^^^^^ ^^ļ^^^
tam meklējams šīs svētrunas temata vārdos : Dievs latviešiem ir piešķīris to zemes daļu pie Baltijas jūras, ko sauc par Latviju, un Dievs šīs robežas latviešiem ,nav
latviešu darbs un dzīve brīvajā pasaulē vairs nav iedomājama b©z DV organizācijas. Ari tas ir liels panākums, tāpat kā tas, ka šī sanāksme var liotikt pašu īpašumā, DV īpašumā. Ja Cēdelgemā orga-
Teicami
panākumi paraksta genocīdu Latvijā
vākšanai
i
KANĀDAS BV DELEGĀTU GADA SAPULCE TORONTO 6. UN- MARTA
juma izdošana vīru un sieviešu ko- Pēc dažiem techniskas dabas
jiem, kam izdoti kopā vairāk par jautājumiem un lietišķām pārru-
MQO dol. nām darbības pārskatus un ziņo-
,,'Ar katru aodzivotu gadu mūsu J""^"^ pieņēma be^ iebUdumiem,
pienākumi aug, it sevišķi iepretī ^^^^^t pateicību valdei un pārē-
okupētai Latvijai," teica J. Uti- ^^^^ darbiniekiem.
atņēmis, tādēļ afl Jekāds citu pār- "^'1^^^^' '^^^'^'^^ kādreiz dziedā- Pret Fad. saviem-bas izvesto genocīdu okupēta jā. Latvijā ar saviem miltona) un R. Pūriņu. Mandātu ^gj^ ^^j^^ ^^^g^^^ ka šis darfes t . ^ * - *, ^ • - ,.Un ja kādreiz atkal labi ies, ar parakstiem protestējuši 10.108 latvieši Kanādā. Tā delegātu sapulces komisijas dart)U uzticēja pašreizē- Z^^M^^^^^^ wtiā ^'"^'^^^
smaidu mēnj^šns ak drātīm MRfi-iAvaHīinmS .,.«a4« ir««A.i«„ irkir - i'-. __- ^-'^ pittvus» uozei^us. toaja lau- darbību E:Krūka noradiiaka^ri^^^^
smaidu mēnešus aiz drātīm atce- ievadījumā ziņoja Kanādas DV zemes valdes ārējās Moŗmācijas ries!", tad arī tam ir sakarība ar daļās vadītājs 0. Ieviņš, nododams LNAK valdes priekšsēdim T. Pad. savienības poHtiskā stā- šodienu, jo nez' vai bez CēdelgevKronbergam savākto paraksk veidlapu kaudzi. Kā zināms, pārak- nīs ziņoja, :1a vp.rtēiumu un aDlieclnāiis mas gūsta laika DV orsanizācila shi vākšanu ^nna^oc tdv
spēks to neizdarīs.
I smaiau mēnešus aiz oraum aice- ievadījumā ziņoja Kanādas DV zemes valdes ārējās informācijas jai zemes valdes revīzijas komi- U .^ēS nee7amli7ii;ffāTrM7lt ""^"'"^ noraoija. Ka no-
No ideoloģiskas runas pārgājis ries!", tad arī tam ir sakarība ar daļās vadītājs 0. Ieviņš, nododams LNAK valdes priekšsēdim T. sijai. Tās priekšsēdis V. Veidema- uem kā annC. lanfcā m»^^ ^^^^^ pildījušas vairākas ie-
ā sinām^s narak. 7inoia ka ^a™icē medaļām 22 f.""*'f^/P^Pf» lauka, jo maksa- priekš pieņemtas rezolūcijas, it S8r
V
1-
UZ
vokļa vērtējumu
. , , . _________ iepriecinošu multātu. cekļi. īRezolūciju komisijā ievēlēja ^J^^^^^
valsti, māc. R. Ekšteins šo ticību bas un sadarbības gars, jo, kaut • - E Rt^ežgruntnieku K Benconu ^ • J^^em prmcips, ka rfetēja, ka zmāmi panākumi gūti
motivēja ne vien ar jau kkušos izMlduši pasaulē, mēs veicam ko- Pateikdamies par paveikt» dar- prezidentam un valdībai. ^ Ko^ezgumm^, ^, aenconu ^ ^^^^^^ ^^^^^ ^^^.^^^ ^^^^^^ ^^^^^^^
komunisma melu varas sairumu, pigu darbu - vienu darbu - &ai valdes priekšsēdis T. Kanādas m ceļojošo balvu sek- ' atsevišķas nodaļas vai apvie- jjos centros kā Albertā, Niagarā,
bet ar vecveco atziņu, ka Dievs garā. Griežoties pie Kanādas DV Kronbergs uzsvēra, ka tas ir tei- migākai nodaļai šogad ieguva Ma- Pēc iepriekšējās delegātu gada ^^s, zemju valdes ua centrālā ošavā, Norandā u.c. tie izpalikusi nav šo pasauli dāvinājis varmā- nodaļu delegātiem, J. Utināns uz- cams pierādījums DV organizā- nitobaS DV nod^a, kas sevišķi iz- sapulces protokola pieņemšanj»s, niecīgā jauniešu skaita dēļ. Bieži
kām un yaras darītājiem, tādēļ svēra: „Jūsu lēmumi un ierosina- cijas darbībai, kuras galvenais cēlusies ar rosīgu informācijas kaimiņzemes >ASV DV darbil^s Kanādas DV zemes valdes, va- aizņemti mācību iestā-
" - - - ^ - - - - - - , — todijas turpina citās vie-
lēr vērojams^ ^ajaii^ piemalas sporta ķopa^^^^ deju m iROKJu a^saiūļlļos^^^^
—ieizrāda DV or-
Revīzijas koiMsijas^z^
bām uz brīvību. Vērtējot arī «Ji- sa> ka I)<V^^^ kuini gūti ā^
tas aktivitātes Manitobas DV no- skaits pieaug^ bet šis pieauguips^ ]^ ļj^^^^ļj^;j^j^^^^^^
daļa ieguvusi 875 punktus. Tai seko galvenokārt ņāki^n^
Toronto DV nodaļa ar T15 p., Ota- dējās paaudzes-^ļ^ ^ nostādīta iizVes^^^ ari lielāii sari^
va ar 470 p., Hamiltona ar ,415 p., maiņa iŗMātYna^ Sadberija ar 3^5 p. un DV Druvas gumay ķaiit gan org^^ nodaļa aŗ.355 puņktiam. CeļojošoHlāžādiem jaunatnes; p^
balvu nodaļas delegātam B.Puri- ki^āM kas ir jauns pa-
nam pasniedza Kanādas DV zemes dd;žM^
valdes priekšsēža vietnieks J. Gai- visjaunākiajiem un vecajiem, kas g^jj^j^i^
Manitobas DV nodaļa pērnajā gadr ^arā ar prb^^^^^
valdības r^otās naudas^oterijas ,,,,,,, ^arbs ASV ir uz dro- alsuL"^^^^^ ložu izplatīšanu, par darbu legus-gj^ ^ saimnieciskiem """"v^ tojumam
totv90Ō dol. No šīs sumnias^^č^^^^^^^ nadas vanadzu kopskaita., Valde «ojumam.
par 200 M. Kanādas DV zemes SSijar^^^^^ t^'^T^^'t'f^'Č f"??^"
nadas DV delegātu sapulces tiešā a^rū^oc ndiekliem ap 30000 dol ^^^^ ^^^^^ ^^"^^ ^"^l^^l f 11^^?, panākumus. Vai-A.r^. nar t5« vadtfi5«L r.'^. r,n. S onJS!I«^pkl^^ ^^nadas DV ;!emes v^des priekš- rāki delegāti bija ieskatos, ka gai-
Tādēļ aprūpes dailbs nekādas prob- .^^^^jg ^ ^.^^ ^^^^^^
Pie vanadžu salidojuma Eru&a;« N.
dartoā par^ _______
viiUEāciias.;:'komisijas ^;;..ripriekšliku-:^^ ..... ................v....-w*--.-™
^^^^^_____^ „ ma, ievēlēja P. Balodi (Toronto) sJgs, kas veikts labā sadarbībā, tā- jot aprūpes līdzenu vākšanu ar
galda, M Ue^^r%<^m^. A. raemane, A. Janltēna, M. lonā^e, un G. Brikmani (Londišia), bet par Kultūras laukā, kā viens no lielā- dēļ visiem darba dalītājiem to- ^^^^^^^^^^f f
• Foto: J. Ikers sekretāriem A. Kalupsieku (Ha- fkajiem veikumiem ir dziesmu M- kārna patsidki. (IBalgafi 5. ■ ^
I
■ P
i
i 'i-
■'V.
