nMm
Mm,
Ititidlfl^
fik-
ca lielums fā.^atm Vielni* )ns pastlT ui fsfjpēka 8»ma-fjr ilkarl no MVletnamiif komunistu *artm miera
Vork Times [itīrlm aprifl-Um dokumen-ļoTnaņdljc^ni Krcitonam ^rmtSba vad-ju kaŗa^eka ļā^^mj Vlelna-iimjgaņāi Jī-Ižkļiem —. ui [btbu; »,vletna-ļmiem un bu* jm Ģenerlja ļsj. ka naudā? ļl. ka augSmi-r« ftftv iešp^-
ļ«5as algrīcifts IHMnvidvIetna. P^M^Jo piecu
500 kaŗavī-«r Smagi cie. friano!! Dien« karavīri pil-ļ rinītles. K«ds |m^!< btilu ar neki vCl
«tftvokli» m fika ftadtflaa fclSļag kauja» ļlaU noskaoo' hafgonas vai-invĀfjju grib
im no SaigO' itt^nSs no Ļao-ap :*000 vtni atradusies ļi'ivfelnamicS» ļiiitāfls aprin-krtmOnlsliem 000 viru Hel* M dalu tenu ut 00,000 vt-
ddra Gnb^
Jana Zuntaka
Toronto Sv. Jāņa^baailcwtel-gl5zespaņemžanu parasti sākas rotā parūkas, datoelegsatas pās 18. marta vakarā pulcējās p5- omulība. Nemaz nevajag» vinu cepures/ Pa^f savu cepuri dzej-ri par 200 |aužu, lai piedalītos J. dzert, bet ja cilvēkam ir rokā niece Velta Toma pat pastāsta ^-Zuntaka iistSdes atklāSanā. Man dzēriena glāze, zūd neveiklība, teresantu stāstu. Bez māksllmc-gadījās pilnajā telpā iei^t tieši nav jādomā, kur i*okas likt, ne- kiem viesu vidū redzamas Toron-tai bridi, kad gleznotāja Valija jūtas ari viens, ir tādii kā nodar- to latviešu sabiedrībā ievēroja-Mērniec© piesprauda J. Zuntakam bošanās. Lielajā viesu pulkā vieg- mas personas: tur smaidīgais sarkanu neļķi, kurai vedot bija li sastapt paziņas, ar tauriem ka- dziesmu svētku rīcibas komitejas nolūzis kāts. Sarkanā neļķe pog- du bridi var patēnēt, bet ja kā- priekšnieks ž. šrniis ar dziveš-caunimā, sirmiematij kautrīgais du negrib sastapt, var mierīgi- biedri, preses ļaudis ~ Biruta smaids — šajā rakara raksturo- skatīties garām, jo ir jau attais- Senkēviča, Osvalds Liepa, Žanis ja mākslinieku, kad viņš sasvei- nojUms: jāskatās gleznasl Zentiņš, daudz sidrabeniešu, ma-
cinājās ar daudzajiem viesiem, šajā vakarā J. Zuntaka krāsai- cītāju A. Copu un draudzes Satvēris mani pie elkoņa, naijām gleznām pagrūti sacensties priekšnieku R. Rozi ieskaitot, viņš sirsnīgi saka: — Ms taču ar košajam dāmu tualetēm. Se- muzeja darbiniece E. Priverta, kaut ko užrtolsit. Aiz ļaužu kojot modei (kurai gan latvieši, filmu un balto indiāņu pētnieks daudzuma gleznas apskatīt diez- konservatīvi būdami, parasti se- Leo Ozols, iin daudzi patiesi māk-gan pagrūti, un es zināju, ka at- ko ar krietnu laika atstarpi), slas cenītājl, kas nākuši ne tikai nākt citu dienu man vienkārši dažas dāmas ir bikšu tērpos/ ci' skatīties, bet ari iegādāties glez-nav laika, bet teikt māksliniekam tas garajos tērpos, dažām galvas nas. Atklāšanas vakarā māksli-„n§" es nespēju. Stāvēju un pār domāju, kad pienāca mākslinieki Ēriks Dzenis, Valentīns Pāvuls un Ilgvars Steins. Ilgvars deva labu padomu: raksti tāpat kā kanādiešu avīzēs — nevis par izstādi, bet par iz.4tādes ļ atklāšanu, tā teikt — sociālo aprakstu! Un kāpēc ne? Vai ši sanākšana nebija istš „sōciālais notikuins"? Lūk, sanākuši kopā daudzi jmak-' slinieki, un patiešam, tas negar dās bieži, kad viņi visi vienā vie tā. Bez jau pieminētajiem izstādes telpā vēl bija A. Nulitis, Ed. Vingris, H. Mercs, A. Brūvelis, U. Brūvelis, Emma Dzeguze, Ari-^; ja Ozola, K.Langenfeids, L. Pol-na, Z. JurŠcvskis, un pie durvīm no viesiem parakstus lūdz jaunā gleznotāja Ilze Prikule. Priecīgi pārsteigta par plašo mākslinieku salmi bija no Milvokiem atbraukusi architekte Vilma Goldmane, kuras referātu par latviešu gleznotājiem brivajā pasaulē Toronto daudzi noklausījās.
Izstādi atklāja LNAK valdes priekšsēdis T. Kronbergs, Isiunā pastāstīdams par J. Zuntaka mākslinieka gaitām. Kaut J. Zun-taku tagad pazīstam galvenā kārtā kā ainavistu, nedrīkstam tomēr aizmirst, ka mākslinieks studējis flgūrālo glezniecību un lldz dabas atainošanai nokļuvis, meklēdams saviem cilvēkiem vie* tu dabā. Pētīdams dabu, J. Zun-taks ieraudzjis debesu daudzkrā-sainibu, un, pastiprinot kādu krāsu, kādu noskaņu, tagad kļuvis par krāsaino, debesu atainotāju. J. Zuntaks jau ilgāku laiku ir mākslinieku apvienības Latvis vadītājs, cienīts kā sabiedrisko darbu darītājs un ari kā cilvēks. Zinot mākslinieka traģisko dzivi (pirms vairākiem gadiem autokatastrofā dzl^u zaudēja viņa vecākā meita, šogad dzīvesbiedre) T. Krotibergs savā runā uzsvēra, ka mazāka personība būtu sabrukusi, bet J. Zuntaks turpina strādāt un veidoties. Pēc   atklāšanas mākslinieka
\ \ \ \ \ VVN \ Ņ.VŅ.VVN \ \ V \ \ S Ņ.Ņ \ NļN«\
Leonards Krūmājs
NAKTS KAPSĒTĀ
Nekopts kaps ar vecu sētu
vēja šūpota tā vaid,
liekas, nakts Sī
dzīvību paul svētu,
varbūt sauc kāds dzīvē — Mdl
Redzu divas acis, tā kā
spožas zvaigznes augstā kokā mirdz^
Ūpis kokam pieplacis,
ne jau viņš hs kapus racis.
Vecie krusti
aizgājušo dzīvi paul-— {ēnu rokām kapus glauž .. . Noguris es atbalstos pie krusta. Vai tu nāci šurp, lai nepazustu dūves karuseli joņodams kā rats? Sadrebu no tīksmes, ne no bailēm -rīta blāzmai ardievas teic nakts . .
nieks pārdeva deiviņus darbus.
Salīdzinot ar iepriekšējās j. Zuntaka izstādēs redzētajām gleznām, jākonstatē, ka mākslinieks turpina savu tipisko gleznošanas veidu, ik darba apliecinot savu spēcīgo kompozicionālo un krāsu līdzsvara izjūtu. Lauztākas, plākšņainākas ir tēlotās virsmas, taču mainīgo krāsu laukumu sa-saistījumā tās nekļūst ņirbigas, bet izceļ glezniecisko ritmu. Dabu J. Zuntaks nemSgina rādīt naturālā, bet tīri gleznieciskā skatījumā, kas ļauj viņa radītajām debesim būt krāsainākām par zemi. Ziemas ainavas kļuvušas naksnīgākas, nemierīgākas, debesis — degošākas. Pie kāda darba kopā ar J. Kuģu spriežam, vai attēlots saules lēkts vai riets. 3et cik no mums vairs var patikt starpību, cik ir to, kas, lielpilsētā dzīvodami, redz saules (Nobeigums 3. Ipp.)
Jaunie telamia misilcē. Siltmiaņi tri©: laimonis (vijole), Normunds(čello) im Silvija '(klavieres).
Foto: Aleksandrs Kalniņ.^
Jānis širimMs
PIEZMES PIE. ANDEEM lEBES   RAKSTA UN JAIJNATNES LlTERATtJKU
meita Vija un citas jaunas dāmas viesiem piedāvāja vīnu. Ar vīna
Sestdien, 3. aprīlī, pl 8 vakarā
Sv. Andreja baznīcā, Toronto, Sv. Andreja ev.-Iut. draudzes Ikoŗa
19. GADSKĀRTĒJAIS
L ū c 1 j a s   G a r u t a
Dievs, Tava zeme
F r.   š ū b e r % a
Mēs esam tai pasaules pusē, Lasot un pārlasot Andreja Ir-kur brīva un vaļsirdīga domu iz- bes rakstu, rodas sajūta, ka au-maiņa ir parasta parādība. Nav tors it kā grib apgalvot, ka meda-nekāds brīnums, ja dzirdam bal- ļai ir tikai viena puse — naudas sis, kas gribētu atvairīt kūtrību maki. Ja arī otra puse būtu, tā vai miegainu bezdarbību. Mana kaut kā apejama. To liecina paraksta — Trauksmes avani — le- ša Andreja Irbes piemēri: tekmēts, Andrejs Irbe atsaucas: 1 „Ja nav oriģinālautoru, tad „NedauzBim zvanus, ķersimies varbūt ir tulkotāji. Man liekas, pie naudas makiem." (Latvija ka ne Robinsons Krūziņš, ne No-Amerikā - 17. febr., 1971.)        slēpumu sala nav bijuši spējīgi
Debates, pārrunas dažreiz ļoti svētīgas. Tās izrauj iio sastinguma, un nākotnes skatījumā; sastingums var būt ļoti bīstams. Problēma: Tēvu valodas saglabāšana un bērnu un jaunatnes literatūras izsīkšana.
sagraut latviešu nāciju, bet lasījuši šos nelatviskos darbus 1)ūs daudzi."
2. „Vai tik triicīgi tiešām ir ar literatūru bērniem? Vai vienmēr ir vajadzīgi jauni ,opusi'? Kur paliek atkārtots izdevums? (Tas pats Jau pieminētais Krūziņš?)"
3. „Ttiums ir „kastlšu domāšana". Vienā — Mazputniņš, otra
tikai jaundarbi, Citādi bērnu literatūras nav."
šie Andreja ifcbes piemēri rāda, kā var apsegt medaļas vienu pusi — manuskriptu trūkumu. Bet „kastlšu domāšanai" if savs pamats. Tiesa — atkārtots Izdevums nav peļams. Daudzas labeis grāmatas to galda. Un tomēr tā ir tikai izlīdzēšanās, ielāpu pie-(Nobeigums %, Ipp.)
siliegt Bņas rsikstu Bcrājumaun Archīvs
esa
Piedalās : Dace Kāridiņa -soprāns, Alfrēds Spricenieks « bass, Edite Timermane —ērģeles, stīgu orķestris.
Diriģents ARVĪDS PURVS
Ieeja: $2.50, studentiem puscena, jauniešiem līdz H g. brīva
Latviskām problēmām veltītais.
_____......_____ zinātniskais raltstu krājums Ar-
Rakstā Trauksmes zvani (Lat- chīvs savu la. sējumu veltīs mūsu vija Amerikā — 23. un 27. janv. sabiedriskai darbībai brīvajā pa» 1971.) izteicu pārliecību, ka, li- saulē. Archīva redakcija šim sē-dzībā runājot, medaļai ir divas Jumam lūdz sniegt ziņas: a) cent-puses. Vienā puse jaunatnei pie- rālo organizāciju vadošos darbinie-mērotas literatūras manuskriptu '^"s, h) akadēmiskās organizāci-sagāde, otrā pusē — naudas ma- jas, c) tautas deju grupas, ki, kas spēj šos manuskriptus Centrālo organizāciju darbiiie-pārvērst par lasāmvielu. Tā ka kus lūdz iesūtīt ArchSva redakci-zīmes rāda, ka ui ja^nat- jai (3 ■DiioJsens Street, Elwood, Vic. nes literatūrās laukā jūtams izsi- 3ļl84, AustraUa) sekojošas ziņas, kums, tad pienācis laiks skandi- ko paredz publicēt: vārds/uzvārds, nāt Trauksmes zvanu kā par ma- kad un kur dzimis, kāds amats un nuskriptiem, tā par naudas ma- kādā centrālā oragnizācijā,izglī-kiem.     . tība (ja universitātes izglītība, tad
To Andrejs Irbe neatzīst. ,J^e- kādā universitātē un grādi), nodar-dauzīsim zvanus," viņš raksta, bošanās, adrese, kādas ziņas vēl „Ir- rūpīgi jāpārdomā, ko tie līdz. vēlas sniegt (citi sabiedriski amati. Sist zvanus; un. žvadzināt zvārgu- publikācijas, kur pubHcēta M ļus kurlo barakā ir visai nepro- fija u.c.) duķtīva nodarbība, īpaši, ja kur- Akadēmiskās organizācijas lūdz 1iem piesitusies arī aklība.** sniegt šādas ziņas: Organizācijās Secinājums no tā: klusē. Nenāc nosaukums, adrese, sastāvs 1971; ^o*5ixJāt! ,g. ļ. martā (cik tei skaitā aktīvu
studentu), cik kopās notiek darbība, kādās vietās kopas darbojas, sanāksmju skaits no 1970. g. maija līdz 1971. g. aprīlim, visu sanāksmju kopīgais dalībnieku skaits, vidējais dalībnieku skaits vienā sanāksmē, saviesīgie vakari, bērnu eglītes un citi- sarīkojumi (minot veidus), kādas ziņas organizācija vēl vēlas sniegt <stīpendi-jas, publikācijas U.C.)
Studenšu korpoŗācija^iijjas Mdz Sūtīt adresējot: Miss G. Eglīte, 40 Grandview Rd., Niddrie, Vic 3042, Australia. Studentu korporācijas — Mr. G. Brēmanis, 607 Plenty Rd., East Preston, Vic. 3072, Australia. Visas pārējās akadēmiskās organizācijas lūdz rakstīt, ad-resējot: Mr; J. Fridrichsons, 6 Sydney St. Clielteņham, Vic. 3192, Australia.
Tautas deju kopas lūdz sniegt šādas ziņas: Deju kopas vai grupas nosaukums, dibināšanas laiks un darbības vieta (pilsēta, organizā-
cija), kopaā vadītāja m organizl^ cijas adrese, deju apmācītāja (ar! vadītāja, ja tas ijiāca) uzvārds ma vārds, kādu speciālu izglītības iestādi beidzis, kad un' kur, ar kādu grādu, kad un kur darbojies latviešu tautas deju nozarē? Publicē^ jumi. Nepublicēto oriģināldeju no* saukumi, deju muzikālais pavadi^ jums (instruments, mūziķi), pavadītāju uzvārds, vārds (ja akadēmiska izģiifiba, tad' kāda?V, feaf kopa sniegusi deju priekšnesumus, kādu novadu dejotāju tautai tērpi, vai pie kopas darbojas bērnu grupa, koris, kol^u ansamblis u.c. Ja kopa izbeiguši darbību, tad kad un kādu iemeslu dēļ. Ziņas lūdz iesūtīt adresējot: Mrs V. Rul-liņa, 10 Fencote House, Rowan-tree Drive, Bradford^ Yorks, BD 10 SEN, England. Vēlams pievienot ziņām izteiksmīgu deju md^ mentu foto attēlu. Austrālijas deju kopas lūgtas iesūtīt ziņas: S Dickens St. Ēlwood, Vic, 3ļ8fi.
priklpu un ļHaŗavlfU Je^ picrobelu, b«t ki tlmeļviel-«pSiudtt Jitt-
^jiji pilu^a-■iem tad pie» tie ir Arkār-ļi.i% ari Janā
tefttfa ^e-ļorarn, publi-Pojfts cita — Mirām tad
ļper8ona« veiv «lejas, tin ile ļsn bei fpaSag <\ tnrklftt ne* ļfrehljftš upu-[m/tas tādēļ, ļin&r if racio* ļmam. Ja tad )lietiskā lugā »<^ioDllām l«* Me mums ne-p Ŗftmāksftta Rimbollska-
pjai iemiŽ^o-\\ ki ķlmijl.
radību nebija Uzbūvē, 8p!-
^«tāka, ķu tm Ivai tintttin»!-
(74. turpinājums)
— Jā; Zinu. Pāvils. Kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.
— Nu, lūki Kristīgajā reliģijā man tieši tas pa-tik vislabāk — ja^ reiz esi savus grēkos nožēlojis, tad pa pagātni vairs nerakņājies. Grēki piedoti —• un cau-
— Mani nemoka sirdsapziņa. Mani attur doma, ka es kādam varētu kļūt par piedauzību un līdz ar to par šķērsli cejā uz dievnamu un pie Dieva.
Jānis Kamols smaidīdams 'kratīja. galvu.
— Mācītāj, mācītāj! Kur jūs esattādu domu ņēmis V Ja kādi tāpēc a^ baznīcas un. aiziet no Dieva, ka par viņa draudzes mācītāju Mīst baumas, ka tas jaunībā dzīvojis kā visi jauni studenti, tad tāda cilvēka ticība nav bijusi centa vērta. Tāds tikai meklējis savai aiziešanai ieganstu. Tad tas ir tāpat kā ar slaveno saucienu «ķeriet zagli!" Kam pašam sirdsapziņa tīra, tas otrā cilvēkā nemeklē kļūdas un netīrumus, bet vēro, ko tas var dot pozitīvu. Un jūs, mācītāj, mums varat dot daudz, /
Kamols aizbrauca, dabūjis Līvāna. solījumn jautājumu vēlreiz apsvērt. Nākošajā; dienā Pēteris aizsūtīja vēstuli, kurā apsolījās vadīt dievkalpojiimu. Krōnvilles latviešiem Latvijas neatkarības * pasludināšanas dienas atcerē.
Oktobra vidū darba jaunbūvē izbeidzās, m Pēteris pa otram lāgam reģistrējās par bezdarbnieku;^ Atceļā uz mājām viņš iegāja pie mācītāja Bauera.
— Ēsmu bez darba, — viņš teica. — Vai nezināt, kur to varētu dabūt?
— Sinodē, — fiauers aizrādīja un pavīpsnāja. — Man tev cita darba nav; ej uz sinodi. Mācītāju trūkums ir liels.
—• Es angliski pietiekami nepārvaldu, liet latvieŠM draudžu te nav.
— Organizē. Latviešu te netrūkst; sinode tev palīdzēs — ej tik un sāc. Nfegaidi, lai tev draudzi ieliek klēpī. Šai pasaules malā viss ir tapšanas stadijā, arī draudzes. Viss plūst un pārveidojas.
— Astoņpadsmitajā novembri man Jāsprediķo Eronvillē.
— Lieliski. Izmanto to kā atsperšanās punktu. Ua kā paliek ar Orm'sfīldu? Tu solīji —- atceries?
— īsta solījuma Pēteris.gan neatcerējās, bet ja jau viņš sprediķoja Kronvillē, kādēļ to pašu nevarēja darīt ari Ormsfīldā?
— Kronvillē dievkalpojums būs sestdienas vakarā; šeit varētu svētdien, — Pēteris teica.
— Jauki; nāc, lieto manu rakstāmmašīnu, uzraksti vēstuli, pavairosim un izsūtīsim. Raksti latviski — tas būs ietekmīgāk, nekā ja.es rakstītu angliski, XJm paraksties. ; .
— Man nav adrešu.
—• Man ir; es jau teicu. Turpat vai vesels eimtļs. Tu redsēsij, ka cilvēki par šādu ieipēju pnecšsies, Mķ,
kā ir? Kad brauksim uz sinodes galveno mītni? Šodien par vēlu,—- Bauers paskatījās rokas pulksteni;
Rīt, jā? Es pie tevis būšu astoņos; te nav vairāk kā stundas braucienā.
— Es nekur nebraukšu, Pēteris nepiekāpās. —- Pašreiz pēc tā nav vajadzības. Saviem ļaudīm varu pakalpot arī tāpat.
—^ Es tev varu nedot baznīcu.
~ Vai tas būtu kristīgi? — Pēteris pasm^ viņš zināja, ka Bauers draudus nedomā nopietni.
— Bet nav arī kristīgi, Ja sveci tur zem pūra. Tu esi. saņēmis teoloģisko izglītību, esi ordinācijas reizē solījies kalpot, bet tagad ievelcies kā lācis šiemas migā. Ko tu gaidi?
—^Tas nav tik vienkārši. Ja kādām manu pakalpojumu vajag, tad — te es esmu. Bet draudzi organizēt? To es neprotu. Es nevaru staigāt no viena pie otra un sacīt: dibināsim draudzi un es būšu jūsu mācītājs. To es nevaru. .
— Kādēļ ne? Kristus ari staigāja no ciema uz cie" mu un aicmāja: sekojiet man. Vai tu esi labāks pa^
— Lai tās paliek. Man liekas, ka tev s^iņi nebūs jānēsā; tur tev būs vairāk tā kā baltroča darbs pie Jfakstāmgalda, O.k.?
0
— Nav runa par labumu. Tieši otrādi — nejūtos "cami labs, lai cilvēkiem uzbāztos ar savu personu.
~ Kur še uzbāzība? Kad draudze nodibināta, ļaudis varēs izšķirties paši, ko aicināt par mācītāju. Tā pie mums dara. Vispirms ierodas misijas punkta organizētājs, izveido pirmo kodolu un tikai Vēlāk draudze meklē pastāvīgo mācītāju. Dažreiz tas ir misijas organizētājs, bet bieži pavisam cits. Nekāda paša perso° nas uzbāšana nenotiek.
— Man tas viss jāpārdomā, — Pēteris teica. — Agrāk: es izšķīros strauji, tagad esmu kļuvis rimtāks. Bez tam — man ir vēl viens iemesls, kādēļ negribu.. o personīgs iemesls... Bet kā paliek ar mainu darbu? Nepalīdzēsi? |
— Kāvienu tev Tajag, ne darbu, — Bauers nesūkstījās, tomēr tvēra pēc tālruņa. Par Fēteya personīgo iemeslu viņš nejautāja.
i Pēc piektās sarunas Bamers apmierināta smai-
pie
— tu zini univer-
sālveikalu Lielajā ielā? Viņam vajagot cilvēka laolik» tavā. Vari sākt tūlīt?
Jo vairāk tuvojās 18. novembra dievkalpojuma diena Kronvillē, jo klusāks Pēteris kļuva. Maira briestošo nemieru manīja, bet nekā neteica. ŠI cīņa Pēt€^^ rim bija jāizcīna pašam. /
Dievkalpojuma diena atausa rudenīgi dzidra. Iepriekšējā nedēļā bija trakojis vējš, bet naktī tiz sestdienu norimis un gaidītā un meteorologu pareģotā" lietus vietā spīdēja saule. Nodomātais kopīgais brau^ ciens uz Kronvilli tomēr paputēja—- visi trīs bērni bija daibūjuši„cūciņas" un gulēja slimi. Mairai bija^ pilnas rokas darāmā. Nedēļas vidū, kamēr vecāki dar^ bā, pie bērniem bija Grundmaņu mamma, bet tā arī' vairāk nekā ne varēja, ne darija ka tikai bija mājās, lai bērni'nebūtu vieni. Sestdienā Mairai bija jāpada-ra visi aizkavētie darbi. Pēteris uz Kronvilli aizbrauca viens.
Autobusu piestātnē viņu sagaidīja Rozēnā — nometnes administrators Vācijā; Pētēiris viņ'a gandrīz nepazina. Vācijā Rozēns vienmēr valkāja zāļos „dīpi-šu" svārkus, — vienalga, vai staigāja pa nometni, vai devās uz pilsētu. Tiem vajadzēja apliecināt: lūk, es esmu tāds pats naibaga trimdinieks kā citi mani ciešanu brāļi; es nekādā veidā, negribu tiem-pacelties pāri. Šeit pasažieru izejas galā stāvēja cienījams kungs gaišās raga acenēs, labi piegulošā, gandrīz melnā rudens mētelī, platmali galvā un gaiši dzelteniem ctkādas cimdiem rokā. Pēteri Līvānu ieraudzījis^ Ro° zēns sāka smaidīt un paspēra pāris soļu uz priekšu. — Cik jauki, cik jauki, mācītāj, ka atkal redzamies! —Svešā malā, svešos ļaudīs, bet ar diimteni sirdīs. Dodiet man savu nesamo. Nē, nē, dodiet vien man, tas tā pieklājas. "    ' '
Ja negribēja lietot varu, Pēterim bija jāpadodas un jāatstāj ceļa soma ar talāru un grāmatām Ro-zēna ziņā. Rozēns pašapzinīgi soļoja pāri piestātnes laukumam. Otrā pusē bija .auto novietne. Rozēns jau pa ceļam izņēma no mēteļa kabatas atslēgu saišķi.
— Šeit, mācītāj.   Šeit, ^ viņš vadīja ciemiņu.
Šeit ir mans zirdziņš.^     . ,
iiiiiiliPli
mmmmmm
'■.if-
i-