6 LATVIJA AMERIKA' Sestdieraa, Arnis Akssientiņš
(19. turpinājums)
ies Diijaraa mastara seņora soaien spilgti tērpā; viņa sēž uz krēsla, kājas sakrustojusi, un nervozi tirina melnu lakādas kurpi:
Mana lidmašīna atiet divpadsmitos! Jūs nevarat iedomāties, kādus zaudējumus un ļaunumu manam vīram nodara šī muļķīgā kavēšanās. Padomājiet! — que bar-,!>- Pastāvīgi mainīt lidojuma biļetes no vienas uz otru.,o —
— Bet es esmu pliks! — vaimanā korpulentais seņors; (Tas pats, kura meitai būs ^kāzas ar Tukumaņa guberņā» tora dēlu). — Bagāžā visas manas drēbes! Zvanait pa telefonu! Sūtait telegrammas! Darait kaut ko!
— Pacietību, seņor! Pacietību! Līdz svētdienai noteit it! — pārliecinoši apgalvo ierēdnis, i! — es smiedamies saku. — Tad vienreiz arī
kā īsts caballero. Pretējā gadījumā, ja nenotiks kā solīts, mēs paliksim spridzekli zem stacijas ēkas. o«
— 0, sčņor! — ierēdnis, nobijušos tēlodams, kā lūgšanā saliek rokas. — Tikai iepriekš paziņojiet brīdi, kad šī vecā būda lidos gaisā, lai mēs, nevainīgi cilvēki, laikus kur citur varam patvērumu meklēt.
Dzelzceļniekam taisnība. Valsts birokrātija ir kā mon-strozs daiidzgaļvains pūķis, kuram neviens nekad nevarēs vainīgo galvu atrast. Ko lai iesāk? Jāgaida!
Zeltīto skārda pildāmspalvu pārdevējs šodien darbojas ar lampalagvu un mērkaķi. Milzu čūska viņam aptīta ap pleciem; zem paduses cilājas reptiļa galva un šaudās gara, šķelta mēie. Kad apkārt salasījies pietiekami liels ziņkārīgu indiāņu bars, tirgotājs ar mazliet aizsmakušu sprediķotajā balsi viņus uzrunā:
— Caballeros! Por favor! Neslaukait degunus svārku piedurknēs! Es jums ikvienam par desmit pezo dāvinu pusduci kabatas lakatiņu!
Mazi knirpas ar zābaku spodrināmiem rīkiem rokās šaudās drūzmā, mekl&lami klientus. Pienāk un atiet vil-cieni. Ceļotāji, smagus saiņus stiepdami, meklē ormaņus. Pa bāru un restorānu atvērtajām durvīm un logiem plašo laukumu pāršalc strauja un ritmiska mūzika,
— Caballeros! Lūdzu nestaigājiet apkārt bārdaini kā putnu biedēkļi! Par divdesmit pezo te katram ir žiletes ar bārdas skujamo aparātu un kaste ar desmit gabaliem tualetes ziepju, kurām brīnišķīga Kairo parfima smarža» Sanāciet! Pasteidzieties! Mērkaķis jums zīlēs laimi.
Un izrādās, ka tas ar mērkaķi ir baigi labais mudulis, kā viegli pelnīt naudu. Kurš saprātīgs cilvēks gan nav ar mieru izddt piecus pezo, lai uzzinātu, kādi prieki viņam tuvākā nākotnē gaidāmi? Laimēt loterijā vai „kvinēlā'' ir daudz vieglāk, ja jau iepriekš pateikts, kādā dienā kādu laimes skaitli izvēlēties. Vislielāko sajūsmu izrāda abi gaučo, kas pie visām izdarībām ir pirmie. Viņu priekšzīmei seko pārējie. Triks labi izdomāts. Zem mā-kaķa būra četrās atsevišķās atvilktnēs saliktas nākotnes pareģojumu aploksnes vīriešiem, sievietēm, veciem un jauniem — tā, lai mērkaķis, sava dīdītāja pavēles izpildīdams, nevarētu kļūdīties. Par pieciem pezo ikviens saņem nafta-Imā iekausētu kartona plāksnīti, kurai vienā pusē iespi^ts krāsains svētā attēls un otrā laimes skaitļi, nākotnes at-klāsmes un derīgas pamācības: Baudīsit neaizmirstamus mirkļus ar pretējo dzimumu; jūsu materiālā labklājība ir briesmās — izvairaities no nevajadzīgiem izdevumiem; veiksme darbā un laba peļņa; tuvākā nākotnē piedavo-sit tālu un patīkamu ceļojumu; sirdij, kas jūs mīl, neļaujiet mocīties greizsirdībā..,
—Caballeros! Šīs „estampitas'' nesviediet projām!—, tirgotājs indiāņus pamāca. — Nēsājiet krūšu kabatā tuvu pie sirds. Viņu maģiskais spēks pasargās jūsu vilnas pon-
neraugoties uz viņa astoņdesmit gadiem, tirdzniecības izrīcībās šķiet nepārspējams. Vajag speciāla talanta un izcilu aktiera dāvanu, lai visiem izrunātu un izdarītu pa prātam. Sombrēro, kas kāda indiāņa galvai, kura apaļa kā lode, patiesībā par mazu, viņš uzliek uz dīvainām koka skrūvspīlēm un izspīlē tā, ka nu
ausīm.
pilsētu sūtāmi, būtu vienkopus. Ar melnu tint^ zMuli rakstītās adreses iesaiņojuma virspusē rāda, kam tie adresēti. Guemes, Huhui, Sanpedro, Ledesma, Drāna, Tarta-gala — tādu un vēl citu Bolīvijas pierobežas pilsētu vārdi
Dons Hugo, piedāvojis un bagāts tirgotājs, vienmēr saka, ka nevajag meklēt jaunus ceļus, ne arī velti zaudēt laiku, mēģinot izgudrot kaut ko vēl nebijušu. Labāk paraudzīties pa labi un kreisi, ko pārējie tirgotāji dara, un imitējot veiksmīgākos, gūt drošus panākumus. Man atmiņa laba. Ielāgoju firmu un akciju sabiedrību nosaukumus un tirgotāju vārdus, kas diženā arāba klienti, Varbūt šīs zināšanas nākamās dienās noderēs. Valodas par milzīgo šujammašīnu adatu vairumu varbūt ir tikai triks, lai saņemtu iespējami lielāku cenas atskaiti?
Pa nakti tālajās kalnu galotnēs atkal uzsnidzis sniegs. Debesis skaidras. Spīd spoža saule. Gaiss kļuvis mazliet vēsāks nekā citus rītus. Priekšpusdienā man vareni paveicās. Pārdevu trīs tedlas un astoņi simti deviņpadsmit dučus šujammašīnu adatu. — Ja Muhameds nenāk pie kalna, tad kalns iet pie Muhameda! Vairuma tirgotājs Hafizu-lahs personīgi jau agri bija atnācis uz viesnīcu mani meklēt. Vienā rāvienā nopelnīju pieci tūkstoši ķieģeļu manai jaunceļamai mājai! Tagad esmu kliķē! Sestdienās bankas slēgtas; nezinu, kur noglabāt tik daudz naudas, ar kuru nu man pilnas visas kabatas. Pusdienas laikā, pārnācis no veikala gaitām, aizslēdzu viesnīcas istabas durvis un vēlreiz pārskaitu dižo bagātību. Vistīkamākās ir violetās tūkstoš pezo banknotes, kas jaunas un nesaburzītas ar senlaicīga buru kuģa vienā un nacionālā varoņa Sanmar-
Pēcpusdienā, kad visapkārt vēl valda siestas miers un klusums, esmu nolēmis nodarboties ar alpīnismu. Kājām dodos laukā no pilsētas un kāpju tuvējā Sanbernardo kalnā, kas tepat otrpus upei slejas stāvus aiz pēdējo namu rindām. Pa dziļu slīpajā nogāzē lietus ūdeņu izskalotu skrabu Tapšanās augšup veicas samērā viegli. Gandrīz uzkāpju virsū irbei, kura starp kupliem kaktusiem kādā akmeņu spraugā ievijusi perēkli. No pēdējiem pavasara lietiem visa apkārtne smuidri sazēlusi. Plašajā līdzenumā daudz iekoptu kukurūzas, tabakas un cukurniedru lauku, kas kā zaļi palagi izklāti starp iedzelteniem smiltājiem^ un tumši zilganiem mežu puduriem; vidū Saltas sarkano dakstiņu jumtu ņirbeklis un septiņu baznīcu torņi. Starp ērkšķainiem krūmiem granita šķilām un mālaina smilšakmens nogruvumiem ceļu meklēdams, es ātri sasniedzu galotni. Bet tālāk ir vēl otra krietni augstāka, kur jau no tālienes redzami trīs krusti, karoga masts un piemineklis. Pa kalnu grēdas otru pusi no kādas šaurākas blakus ielejas līču loču augšup vijas plata šoseja. Dažās vietās vēl nesen spridzinātas klintis, un zemi klāj nenovāktu gruvešu kaudzes.
Sanbernardo kalna virsotne ir 1458,42 metrus augsta. Pašā galotnē neliela laukuma vidū seškantaina piramīda, virs kuras tēlnieka kalts Kristus tēls ar krusta zīmi rokā. Visapkārt piemineklim, kur ticīgie un svētceļnieki gadu gadiem ilgi dedzinājuši baznīcas sveces, zemi klāj bieza tauku un stearīna kārta, un gludais granits nokvēpis melns. Baltajā marmora plāksnē iekalti zeltīti burti: AD ONOREM ET GLORIAM DOMINI NOSTRI JEŠU CHRISTI HUMĀNI GENERIS SERVAHORIS ILLUM : SALTENSIS PRENSBIS DOMINI MATHIAE LINARES CUNA ET SUMPTIBUS CIVILATĪS ET POPULI SITI COMUNIS HOC SIMILACRUM SUPER MONTUM
Gaitenī, kas blakus biroja telpai, uz grīdas rindā salik-ti projām vešanai sagatavotie preču saiņi. Kāds pārdevē-
iro on sakārto, lai visi tie, kas uz vienu
Piemineklim blakus stāv divi milzīgi sarkanā kebračo kokā cirsti krusti. Pirmajam šķērskokā ieraksts: CHRIS-TUS VIVAT, REGNAT, IMPERAT 1091; otrā mazliet zemākā lieliem, spožiem zeltīta metalla burtiem: EVITA. Krusta pakājē uz melna cietkoka dēļa kāda peronistu partijas dzejnieka sacerējums: Tava mīlestības liesma par tavu tautu sadedzināja tavu dzīvi, lidojot uz debesīm, lai ieietu nemirstībā un turpinātu apgaismot ar citu sauli tavas dzimtenes jauno rītausmu, P.P. Saltā. 26.8.52.
Vidū starp abiem krustiem piemiņas zīme ģenerālim Sanmartinam. Metru augsts apaļš akmens stabs ar karoga mastu, kas vējā sašķiebies. Tā dievi, varoņi un svētie tiek godināti šajā zemē.
Gatavojas DV
1 •
lienam
Uz savu kārtējo mēģinājumu DVF Straumēnos bija pulcējusies tautas deju kopa Kaķīši. Kopas vadītājs Rolands Blezūrs pastāstīja par Kaķīšu piedalīšanos 5. glob. Daugavas Vanagu dienās Freiburgā. — Aptuveni 19 dalībnieki, kuru vairākums ceļu no Anglijas mēros ar vilcienu, bet viņu pašu un dažus citus apstākļi spiedīs lidot. Ievērojamu materiālu atbalstu solījusi DVF Straumēnu nod. valde, kuras priekšs, ir Ad. Sīlis. Kopa ar atsevišķu sniegumu vispirms piedalīsies jaunatnes rītā, trešdien 18. jūnijā. Sestdien, 2L jūnijā, piedalīšanās Freiburgas plašajos dārza svētkos, sniedzot tautas dejas, dziesmas un kokļu mūziku. Pēdējais notikums būs uzstāšanās Jānu sarīkojumā, kas Bērzainē risināsies svētdienas 22. jūnija vakarā. Dejām mūzikas pavadījumu izpildīs R. Blezūrs un R. Fišers. Atlikušos divos mēnešos vēl notiks rosīgi mēģinājumi, pulcējoties Straumēnos»
Jāatceras, ka kopa darbojas tikai nepilnus trīs gadus. Uz pirmajiem mē^ājumiem Straumēnos jaunie interesenti sabrauca 1983. g. novembrī. Kopa DVF Straumēnu nodaļai pievienojās 1984. g. pavasarī, jo vadība šeit entuziastiem jau sākumā bija izrādījusi redzamu pretimnācību. Kaķīšu pirmais ielākais notikums bija piedalīšanās PBLA Tautas svētkos Minsterā. Nedēļas sešas pēc 5. glob. DV dienām kopa pie-dalīsies 11, Anglijas latviešu Dziesmu dienās Lesterā. Kopā pašreiz pavisam 29 dalībnieki.
Rolanda Blezūra pirmie soļi tautas dejās bijuši toreizējā Birminghamas Sienāzīšu kopā. Kā pats izsakās — tālāk sekojusi gadskārtējā līdzdalība Latviešu bērnu nometnē Almē-lijā, kur arī dejots. Vēlāk īsāku laiku tas piedalījies dažās kopās, minot Korbiju un Londonu. Prasmes un vadības lietpratības apgūšanai visvairāk esot devis Helmūts Lībietis, kad Rolands kādu laiku darbojies līdz DVF Halifaksas nodaļas kopā Sprīdīši. Tagad Blezūra talcinieki Kaķīšu kopas vingrinājumos ir Jānis Zaķis un Aivars Sinka. paši dalībnieki dzīvo izklaidus dažādās Vidusanglijas pilsētās un cits vēl krietni tālāk.
Laikraksta LATVIJA AMERIKĀ atsevišķus numurus var pirkt Toronto latviešu veikalos un DV grāmatnīcas nodaļās Latviešu Namā un Centrā, kā arī spiestuvē.
Get 75 mpg larg© car, R.V.'s dtc. Build and install a new covey gas vapour carb. any car, truck or R.V. For form. send self-addressed stampad ®nvelopd to: Thrift Carb. 10731 King Geo. Hwy», Surrey, B.C. V3T 2X6.
trīsde! da at( 20. a] jorkā.ļ Lati vijas V. Kri nijas sons suls stāve šanu PinčaI pārsti Nolasi pie k| nada: mes cināj tiesībļ šiem mumi klāti apspiļ tajās D( ņu ji Mari-i maz stāvēļ mei VI savu: būt rādīj veikt bija aplai pām rināj Ri rādīji Otrail šiem zeme^ ka si valodi baltii ina
Nevil mūsu pārd: cīnīsi] no n( sapra] ni, 1( latviel kam mes?
Kaļ aizbilļ par a| nogui mātē] arī vīļ PašreI tiešie] kiem diem ki ai propj kumi dak; sa u: nis, sļ di veil
Ri
ci av^ grantj sauki nists
Pl
Izdi ar
lespi
camj