6 LATVIJA AMERIKĀ Sestdieia, 1972. g. i. |aņvāris, 1. m-rs
mie
(llietuimvāci-|ā) notika Latvijas Sarkanā Knista gafcenas^ to v a^ļj a direktors ĻiepiņS, kas nododas Sarkanā Krusta darbam jau 34 gadus. Par pēdēja laiikā veiktajiem aprūpes jautājumiem sēdē ziņoja galvenās valdes locekļi A. Skirēlbers no Ženēvas, lA, šilde, Br.;,A:,;kozttev;.!)n un G; Skaistlauks n^ Vācijas centriem. Labiis panākumus uzrādījis L izziņu dienests. Turpināta deportēto latviešu apzināšana m apriipe. Teicamu rpsfbu uzrāda neredzīgo kopas daribs un; Dr. Hugo SfctKiiņ^ vadītā mēdicīnis^^ aprūpes nozare Ilrnā.
V^ arvien lidā nozīme Latvijas Sarkanā Krusta centrā j^i kartotēkai, kurā pirmajā ' posmā izd^ās sakopot pār i07>000 iaitviešu trim-diniekiernv Kaiit arī imasvēidīga izceļošana uz ASV,Kan2^^ Austrāliju pārtrauca iespēju uztviertj:iņas par atsevišķa tiešu dzīves vietām un tālāko
,,dzimtsarafcšti'^ tad arī p^ mata zipm ir palie^^^ ba. Bieži fakta ķcm vien, ka kāds pēc 2: pasaules kāra atradies, dzīvs kādā nonietnē, mazina tuvinieku bažas dzimtenē, nepielaižot citas
"%ši^cilvēki-ar
kaitēm. Dažus sim-
tus medikanientuLSK sadala jis tautiešiem Vācijā un kaimiņzemēs. 1^ amMance (Ilmā un Doriišt^ palīdzējusi ipfdējo pusotra gada^^1^^ siimniekiem.
LSK neredzīgo :kopā^; r^^^ sevišķu rosību skaņu lenšu vbib-ļiotēkas izveidošana. Patlaban neredzīgo kopas krājum ir 42 skaņu lentes. Atsevišķas personas mūsu neredzīgajiem dāvina jušas arī skaņu plates. Neredzīgo kopas vadība par to visiem atsaucīgajiem tautiešiem izteic pateicību. LSK valde no savas puses pateicas trimdas draudzēm^ organizācijāņi un personām, kas tās dartki atbalstījušas ar naudas līdzekļiem, ' ar iemaksām LSK de-aprūpes iondā. ^.
ar 953 vācu markām.
viešu kara invalidi atraduši LSK archīvā ziņas par ^āim kara lazaretēm un vācu slimni-cāmi kur le^^^
vus karā igūfos ievainojurtius un kaites: šādās ziņas noder |)ār^pi^ādijumu; renšu p^ &ijitmiemy norādot uz v^ bojā jumu ķauzāio sakaru ar kafa sekām, P^ ;W-'tr&ummy:.^
veca ■archīvu , jo jSarkaiiā Krus^^^^ reižpjiē piliiv arm nodevuši LSK galvenās valdes rīcībā savas lietas, tās nespecMicējot. LSK valde ivar^l^^ to, ka tā savus ārchīvus šaglabā-jusi un tiem, bez pašreizējās
merhafenā SK)0, Delmenhorstas vecie ļaudis 750>15,Minēapd^^ P aula draudze 720,50, Dr. . H. Marnics Brēmenē 590, Latviešu biedrība ,,lmanta'' Ed-mpntoņā 5^,32, Ņujorkas ev.-lut. dr. palīdzības^^^ te Mibofcu feistus draudzes dāmii 359,40,^^^ pilnvarotā austrumu krastā E. Gobi-
m prma
Kamēr^tormitieši gaida pirmo iedu^^ vires droši staigāt, s,.s5«x-- v.is,„,. ļjjļ^tsY|ļi^^^^ ziemeļrietumos.
Foto: Džems Ligurs
ņa 347, V. Mežiļisķa 30&, M Biig^ē 200^ Indianas latviešu 195, māc; J. M^šs Bra-189,79, M.G 180,15; ļSidlas draudze un latv. teiedr. 139, OiMeiibur-gas ev.^iit. draudze 125, Burošas ev.-lut. dr. 99, Diseldorfas ev.-lut; dr. 50, Hanoveras ēv.-iut. dr. 50, Jānsene 33, Ludvigš-ev.-lūt. dr: 30 vācu mar-un vairāki ziedotāji ar ma-iemāksām. Pēc pārska-
atbrīvošanas kustības dalībnieces un kautrīgi vecpui-
arī visi ir ieinteresēti t, ka 1972. gads būs tā garais gads ar 366 dienām, /parasto 365 dienu vietā. Pēc vācu almanacM ziņām, ga-
arī liela vēsturiska vērtība. r/Aizvesto -Mt^
dažas summas, kas parādīsies nākamā gada ^p^ revīzijas ikomisijad dā sastāvā: jH^^ fcpt.. Gunārs Skaistlauks, locekļi agronoms V. Alksnis un skolotājs
so ilkumu sākumi atrasti īri jā, kaut kad ap 5. gadsimtu. Bet Skotijas parlamentā jau 1288. gadā izdots likums, kas gan vēl tieši neparedz bildināšanu, bet nosaka, kā neprecētas sievietes, augstas vai .zemas kārtās, garajā jeb „šāILga-dā" drīkst brīvi uzrunāt vīrieti, kas viņām patīk. Odzīgii likumu uz vairākās valstis izdotiem li- vēlāk izdeva arī Francijā. Anglijā šī paraža kļuva par likumu 1600. gadā. Tajos laikos vīrietim, kas sievietes bildinājumu atteica, bija paredzēts pat sods: jānopērk un jāuzdāvina i zīda tērps.
rā gada vēsture ir faktu un iztēles dīvains mistrojums. Garajā gadā, jeb vienreiz ik pa četriem gadiem, sievietēm tiesības bildināt vīriešus. Un tā nav tikai vienkārša tautas tra-I,, bet tiesības, kas balstās,
Vilibailda Drosmiņa uzdevumā uzrakstījis Leonards Krūmājs)
, 8901 Stadt^ , Kircļien-
sīgs, dodot daudzus j aunus noskaidrojumus. Apsveicama ASV un Kanādas tautiešu atsaucība, Iļiesūtot LSK valdei liecības un faktu inateriālus.; Pārskata gadā LSK izkārtojis piecpadsmit^ Koe-
vecie un Jaunie, bunkuni^s ■ sargā' kas .špMp njiēs siekad aeesam
bijuši ļs Ij^M izprotam svešuma
S9
tevi, kanak; grib vajāt es ticu, tu pratīsi, kā
ar to galā var ti Nedienas ne^ūd, kā saka,
ia tās paijā,
weg 2a.
ir
ajassteidzies raiti
mums
neatturēt ne ai'*
palīdzības saiņu sūipan!^^^^^^^^ diena smagi piemēz tautiešiem, kam rietumu pasaulē
^gts arī
iiigsberger Str. 137, West Ger-m^ņy. v;-;
lai šāds ir jums visiem stipra duša jums nezūd un tev, vecais k^ak.
W>5
Vienīgi ar dzi^^ statē, kā padomju iestādes vēl arvieii rieatļauj^^^^^^^^ viju medikamentus no rietumiem . Visā civilizēta jā
0 0'
dl
auna mga
majtisies apziņa paiidzetsir-jdzējam visiem^^^^^' ņ miem iīdzekļie^^ doiiiju iMaiidzinātais ^^hūmā-msiipš- neatļauj īstei^ mentāro pienākumu. .Kā redzams no LSK medicīniskās aprūpes nozares vadītāja Dr. Skudiņa pārskata, tad pirms dažiem gadiem LSK varēja uz Latviju vēl nosūtīt 3761 medi-
no 3. Ipp)
L, ko austrumos lielākā vai mazākā mērā lai sasniegtu transam līdzīgu stā-vdkili. Bet nedrīkst aizmirst, M ausiri^
dzīves ziņas un kaut arī apsveicam
tūmm ļabo^ mums un pieņemamo, ir iņuļķīgi un pat bīstami kā mērkaķiem atdarināt mums nesaprotamo.
nedomāt par sevi, bet gan citiem, dzīvot pēc Kristus mācības un pēc latviešu dzīves ziņas. Tai brīdī, kad Aivars aizmirst sevi un sāk domāt par Eigu, ja pec viņa ieskatiem Tina atrodas ,^briesmās", sākas Aivara garīgā augšana.
Tār_ tad šai Elgas mātes padoma ir ietverta lugas idejā? — .Jā, jo cilivēks i^šējo """"^
Tas parādās arī Aivara tēva Roberta Granta un vina jaunības draudzenes Hildas likte-ņos, kas tādi veidojušies, Granta jaunības patmīlības un neīsta lepnuma dēļ. Arī Hildas bērni Dainis, kaš zina, kas viņš ir, un inazā meitene Rita ar savu mīļo mērkaķi Dži-miju ir šīs idejas nesēji. Dži-mijs zināmā mērā ir lugas simībols. Viņš lugas beigās pa-
Garais gads jeb vienas dienas dividende, ko samaksā tēvs Laiks, ir astronomu izdomājums. Tas matemātiski nepieciešams, lai mūsu laika aplēses saskanētu ar patiesajiem saulgriežiem. Par spīti šai dividendei, katru gadu tomēr paliek maza iieizlīdzināta 26 se-nešaskaņa, tāipēc 2100., K un ^300. gadi nebūs garie. . ■ ^■;
Vecajos kalendāros bija arī laika pareģojumi pa visu gadu uz priekšu, šos pareģojumus vēl tagad ievieto F'armeru almanachs, ko jāu 155 gadus izdod A^V. Tajā iespiests, ka 1971. gada decembris būšot vētrains un nepastāvīgs visa kontinentā, bet 1972. gMa janvāra izredzes nepavisam neesot la-— arī vētrains,^ ar np-ueniivirs normālā.'
kāmentu sūtījumu' ar pān par
45.000, vienībām. LSK rīcībā ta- tība, kas 'sākasr kad viņš sa
vību var panākt tikai garīgi
______^ _____..^ _____^_________ aiugot, tikai tad, ja viņš spēj liek vienīgais protestētājs/ni-
Kas ir šīs jaunās lugas pa- 5^*^ patiess pret sOT^un ci- sot plakātu „Mēs prasām brī-maitidēja?
• — Lugas pamatideja ar_brīvības meklēšana, kas būtībā ir cilvēka iekšēja brīvība. To
parāda Aivara iekšējā pārver- tīrie^ bērni un pilnīgi apmaJl-
gad iglabājas tikai pateicības raksiti, ko tam no dažādiem Latvijas apvidiem, savā laikā
dījušies„hipiju kultūrā". Ari Elgu — meiteni, kurai Elgas māsas Laumas mīlestī-
-PotaH īrn. fnm tia dn^ādiem jaiheMē sevi, jo viņa dzi- bas sarežģījumi izriet no ta,
raiLSU, KO tam no aazamcm ^^^^ ^^^^.j^^ ^.^^^ ^.^^ ^^^^^^ ^^^^.^ _ p.^.^ .^^^
patiesa pret sevi-^ un' citiem.;:::ši.jāumeši,;-bieži:uzstāda;jau-
ļnteŗvijas nobeigumā autore JSSn^^s^i^ atrast at-
teica: mmes visiem siem jautāju-
miem, atrast visu, ko meklē-
. osa
zil
mūsi
vienu ļu un dārzļ uzņēmumiei izvērtusies vu fabrika un Jēkabpilī bības plānā ražot 20 mill žādām ievāri žu^viru U.C.
Brīvdabas ha plātī) šu „zvejnie] tas ar visul okupētās kās jaunatne laikraksts ne", viegli dēļ neuzdrļ vārdu „laukļ telpinātas „i cas, krogi, tajā notieJ (Usmas bazļ rādes, kurās) ņa un Brigai du dienas, stāšanās u.cl naci(
sana. ramiķu pul( savus mes ceplī", cilvēka par savus senči jaunatne", b| justi cēlsmīi dabas mūze] izjust''.
Nākamajā! Tukumā, Vj gavpilī risi mu svētki
■ 'J
,4edziedāt" simtgades i
ŗi, tā kā k( kā iedziedāši ap 2000. ViJ gādāt par ko līmeni, jūnijam not rajonu un varētajiem „zonālās'' si uzvarēs pēd< tēs Riigā.
Aiļ okupēt den pieminē] mā „Literāl sams, ka n( jijā nav sai populārāko tāpat zudusiļ dzejnieka r< raksti sagli Fundamentā] siņa nodaļā,! dzejnieka s Vēl nepublicļ ruka laikabi< ņa un Eglesļ ruku u.c. m; būtu ko ideoloģiju h
ii&māntot koi
L A I K
LA AM
ATVEVK PĒl LATVIEŠI
