m, 4.
LATVIJA AMERIKĀ 9
pec apmēram 50 gaēi pavadīšanas ASV 8, janvāri miris aeronautikas profesors Br. Jānis Akermanis. ASV zinātnieku vidii viņš bija viens no visvairāk pazīstamiem latviešiem. Cik liela popularitāte nelaiķim bijusi, it sevišķi Ml-niapolē un Sv. Paulā, kur viņš pavacKjis savas dzīves raženākos gadus, liecina tas, ka „Latvija Amerik" redakcija saņēmusi par aizgājēju plašus nekrologus no četriem dažādiem autoriem, kas ar, dziļu cieņu piemin vepem piepukēto profesoru un pakavējas par viņu savās atmiņās. No tām veidojies daves stāsts par kādu lielu latvieti, kas kopš Pirmā pasaules kara beigām. kā Ei gadu vecs jauiiieklis'.izceļojis-uz ASV, lai tur „ie-kaŗotu dzīvi" un ar savu latvieša sīkstumu un centību sasniegtu - sava zinātnieka slavu, kas vērtējama pat pasaules mērogā. Tajā pašā laika prof. Dr. J. Akermanis bija palicis latvisks līdz sava milža galam, vienmēr un visur paturēdams savu latvisko identitāti. Latviešu sabiedrība no viņa atvadījās 15. janvāri, atdodot zemes Mineapolē.
M. Geistau'ts m Mineapoles par profesoru Dr. J. Akermani Baksta I
Pagājušā vasarā, senču (kapus meklējot, Tobago salā sirmo profesoru ķēra smadzeņu trieka. Šī slimTfcļa viņu beidzot uzvarēja 8. janvārī, nepilnu 75 gadu vecumā. Koiiporācijas Patria saime izaudēja iemīļotu un tuvu draugu, krietnu vīru un latviešu sabiedrība lielu latvieti. Ar viņa laiziešanu mūžībā noslēdzies atkal viena zemnieka dēla teiks-mai'ns mūžs.
Dr. J. Alkeirmanis bija dzimis Zemgalē, Rundāles ļ pagastā ;1897. g. 24. aprīlī.^ Pirmie skolas gadi (pavadīti Jelgavā. Studējis Rīgas politechniskā institūtā, bet Pirmais pasaules kaŗs studijas pārtrauca un 1917. gadā Jāni Akermani aizsūtīja uz Maskavu lidotāju skolā, vēlāik komandējot uz Franciju leitnantu, J. Akermanis tajā pa-speciālā kara Udotāju' skolā, 'š^ gadā komandēts uz Franci-
tīstīšanā. Ar savu izcilo darbu ieguvis slavu.pasaules mērogā, 'Vairākkārt apbalvots un uzņemts vairākās profesionālās organizācijās. Ziemeļamerikas latviešu kultūras fonds 1957. gadā piešķīra prof. J. Akerma-nim IKultūras fonda goda diplomu.
Andrejs Leiše savā apcerē piemin prof. J. Akermaņa apmeklējumus Rīgā un apspriedes ar Latvijas inženieriem un Latvijas universitātes mācības spēkiem. Arī turpmākajos gados viņš uzturējis dzīvus sakarus ar Latvijas universitāti un noorganizējis jauno Latvijas inženieru apmācības iespējas ASV. Par J. Akermaņa nokļūšanu ASV A. Leiše raksta:
Pabeidzis 11917. gadā technis-kā institūta Idotaju skolu Mas-kavā un paaugstkiāts par virs-
atradis laiku atbalstīt ar līdzekļiem un padomu Dvīņu pilsētu latviešu organizāciju darbu. It sevišķi tuva viņ-an^ bija latviešu baznīca. Pateicoties viņa iniciatīvai, 1951. ŗ. 21. martā lifadi-bināta iMineapoles-St. Paulas latviešu ev.-lut. draudze, šajā sakarā prof. J. Akermanis pav sniedza draudzes mācītājam P. Langinam, klātesot pirmajam draudzes priekšniekam A. Lei-šem Glika bībeles pirmo izdevu-mii, kas glabājas baznīcas ar-chīvos. Domājot par latviešu ieceļotāju bērniem, kuru tēvi bija leģionāri vai invalidi, prof. J. Akermanis savā īpašumā St. Groix upes krastos atvēra īpašu bērnu nometni, kuru lielā mērā uzturēj-a ar saviem personīgiem Mzekļiem. Viņš sastāvēja visās vietējās latviešu organizācijās, bet it sevišļa tuva nelaiķim bija korporācija
, Patria, kuras goda filistrs bija, tāpat studenšu korporācijas
Frof, Br. Meriiaanis M. <Jeistauta zīmējums
kaut gan arī tajā laikā lielā Amerika nevienu negaidīja. Bija jācīnās vairāk ar tukšu nekā pilnu vēderu. Viņš tūliņ izšķīrās par zinātnieka ceļu, beig-āams universitāti ar aeronautikas inženiera grādu. Jaunais inženieris Hamiltona lidmašīnu
ku suvenīru novietoja Smithson institūta muzejā Vašingtonā,
Prof. Jāni Akermani personīgi pazīstu kopš 1936. gada, bet vēstulēm apmainījāmies jau no 1930. gada. Savā 30 gadu ilgajā paidagoga .darbā viņš izaudzinājis vairāk kā 1000 inženiepi. Daudzi no viņiem šobrīd atrodas vadošos posteņos NASA. Visur jūtama prof. Dr. J. Akermaņa ietekme amerikāņu lidmašīnu būvniecībā, iiidztekuš universitātes darbam profesors bija arv Minesotas pavalsts aviācijas šerifs un kā tads noteica kārtību visā pavalstī, Viņš darbojās arī dažādās federālās izmeklēšanas komisi-
Prof. J. Akermanis 1936. gadā pirmo reizi apciemoja Latviju un dzimto vietu. Viņa lielākā vēlēšanās bija pie Valsts elekt-rbtechniskās fabrikas (VEF) RIgā noorganizēt lidmašīnu būvnozari, bet zināmas personas to kavēja. Eā velti viņš nodeva mūsu kara aviācijas pul-
sabiedrībai konstruēja pirmo skolas mācībām lidmaišīnas duralumimja pasažieru Udmašī-^^^^^^^^^^^^^
vārdus profesoram veltījis arī Eduards Keišs To-ronto:
Latvieši bija slavemi kalēji, bet tēva kalve mazajam Jānim nelikās diezcik pievilcīgā. Varbūt tāpēc, ka šad uii tad vajadzēja -pacBāt tēva sm-ago veseri. Vienīgais, kas viņu saistīja, bija dzirksteles, kuras brīžiem izlidoja no kalves, it kā meklēdamas plašāku saskari ar pasauli. Jānis Akermanis vēlāk \pats devās plašajā pasaulē,
nu. Drīz viņu aicināja uzņemties Minesptas universitātes aeroinautikas fakultātes dekāna pienākumus un 1929. gadā jau bija pirmais latviešu aviācijas profesors ārzemēs. Tolaik viņa fakultātē iķ gadus studēja 250 studentu, kas vienā laikā ieguva arī lidotāju tiesības. Prof. J. Akernianis konstruējis arī vieglo kājnieku šauteni, kas pārveidota lietota ASV armijā. 1935. gadā viņš konstruēja pir-nio bezastes sporta motioplanu, ko pagājušā gadā kā vēsturis-
: Tīra. piieķa un, patikas pēc. prof. J. Akermanis rakstīja dze-joļuļs Alunāna stilā un vēlāk sarakstīja pat joku lugu. Pārstaigājot pagājušā gadā kādrļBi^ zējās kurzemnieku cīņu apmetnes Tobago salā/ profesors pēkšņi sagura un bija steigšus jāpārved iriājās. Viņš ārstējās, bet neviens vairs nespēja'pall-
Kāda Ma latvieša vairs naVo Kāda diža, kvēlojoša dzirkstele saYU lidojumu beigusi,
1918. gadā viņš jau bija ASV. 1927. gadā J. Akermanis beidza universitāti ar aeronautikas inženiera grādu, divus gadus strādādams par lidmašīnu konstruktoru, bet 1929. gadā iesaistījās Minesotas universitātē par mācības spēku, radīdams aeronautikas inženieru fiakultāti, kuras dekāns bija līdz 1958. gadam un izveidodams Roze-mauntas aerodinamikas pētniecības laboratorijas * Minesotā, vienīgās visā Amerikā. 90 proc. Boeing inženieri bija prof. J. Akermaņa audzēkņi. Viņš bija arī konsultants visām lielākajām lidmašīnu fabrikām un laboratorijām, tāpat I raķešu at-
ju, kur papildinājies lidotāju skolā Avardā un piedalījies kādā franču iznīcinātāju izlūk-eskadriļā; No Francijas frontes, kopā ar trim biedriem, to vidu vēl otru latvieti — Kalniņu, dēvuišies uz Itāliju. Gribējuši lidot uz Odesu, bet tajā laM krievi slēguši Krestļitovskas miera līgumu, tādēļ devušies uz Ameriku. 1925. gadā J. Aker-mams pieņēmis ASV niecību, bet divus gadus nodibinājis ģimenes dzīvi.
H. Kiperts Mineapolē atceras prof. J. Akermaņa darbību vietējā latviešu sabiedrl-^ bā:
vienmēr
ar
PĒC m GADIEM KOLLEDŽĀ BARBU MUDĒ miAIŅU FROFE
iViirusI ļpirmi latviešu lidotāja
Bostonas latvieši uz Ģetze-manes kapsētu pēdējā gaitā izvadīja Ebu Šķobi, kas pēc nelaimīga kritiena 14. jūnijā savā dzīvoklī bija pavadījusi slimnīcā bezsamaņas
vairāk kā sešus mēnešus, .aizejot mūžīgā mierā 28. decembrī. Sēru dievkalpojumu vadīja māc. Fr. Euperts. Pie šķirsta stāvēja vanagu un vanadžu goda sardze. No aizgājējas atvadījās draudžu un organizāciju pārstāvji.
Eba šķobe bija dzimusi zem-tupa ģimenē 1896. gada 14. oktobrī Mazsalacā, kur baudījusi pirmo izglītību, bet vēlāk apmeklējusi V. Olava komercskolu iRIgā. Aizgājējas mūžs bijis pārdzīvojumu bagāts. Kā pirmā sieviete Latvijā ieguvusi lidotājas tiesības, ar godalgām piedalījusies riteņbraucēju sportā. Kā boļševiku ķīlniese 1917. gadā ieslodzīta Valmieras cietumā. Ģimenes dzīvei izirstot, palikusi ar diviem bēmiem, no kuriem dēls, vēlākais karavīrs, pazudis krievu gūstā.
Bostonā E. išķobe, daiibojās iBV organizācijā, vairākus gadus būdama vanadžu priekšniece, rosīgi darbodamās «arī citās organizācijās un draudzē.
Aizgājējai svešumā piederīgo nebija. Viņas atstāto mantojumu paredzēts nosūtīt meitai un
Ev, B.
Pagājušā gada rudenī Virdžī-
nijas valsts kolledža, kas pazīstama kā nēģeru mācības iestāde, no darba atlaidusi ukraiņu profesoru, 48. g. V. Filimonu p. Kovtoņiku (Kowtoniuk), kast šai kdledžā mācīja krievu un vācu valodu.
Laikraksts N.Y. Times ziņoja, ka no darba atlaistais profesors bijis antikomūnistiski noskaņots. Viņš brīvi izteicis savus ieskatus par pretkafa demonstrantiem, „melno miliciju'-kolledžās, kā arī bijis pret t.s. Vietna;mas moratoriju. Dr. F, Kovtoņiks dzimis Ukrainā un kā bēglis no komunisma ieradies Vācijā, un Minchenē Brīvās rainas universitātē bojās Prāgā) ieguvis ^ jas doktora .g]
amerikāņu militārajos spēkos par tulku. Viņš bijis lielisks paidagogš savos priekšmetos.
Profesora a/tlaišaiia no darba viņa pretkomūnistiskās nostājas dēļ radījusi lielu satraukumu ukraiņu bēgļu aprindāsv Pret kdUedžas lēmumu iestājusies mācības spēku organizācija Univērsity Professors Aca-demic Order, (UPAO), kuras
biedrs ir arī cietušais ukŗain|s. KoMedžas komitejas locekļi par Kovtoņika atlaišanas iemesliem
min „neprofesionālo uzvešanos'■ (unprofessional conduct), apšaubot arī viņu Minchenē iegūto akadēmisko grādu.
Kovtoņika lieta nāks driziimā tiesā. Cietušo aizstāv UPAO advokāts Henrijs Meijers. (Hen-ry A. Myers, 750 South Iļigh Street, Hairisonburg, Virginia 22801, bet ziedojumi sūtāmi Tlie K6wtoniuk Defeņce Fund, c/o UPAO headquartersy 2011 Eyē Street, N.W. Wasbinģton, D.C. 20006).
Divas krievu filmas Antona čechova krāsu filma
ar aagju tekstu un
jauka filma. No ^. 2G. janvārim BRIGHTON 127 Eoncesvalles Ave. Toronto, tālr. 532-2710. Katru dienu viena izrāde pl. 7 vak., sestdienās
un svētdienās pl. 5. Drīzumā: no 28. janv. 2, februārim liela krasu filma
: Tēc: San Hozē laikraksta ziņām/ Santa Klāras katoļu universitāte, 40 jūdzes uz dienvidiem no Sanfrancisko, šīgada pavasara semestrī piedāvā kursu padomju ārlietu politikā. Kursā pielaidīs 35 trešā (junior) un ceturtā (senior) gada studentus. Kursu lasīs asisteiitļptofesors Dr. Brjūss Hamlets, kas par lektoriem savā kursā uzaicinajis Pad. savienības vēstniecības Vašingtonā pirmo sekretāru Sokolovu un otro sekretāru Jereškov^, Pirmais stāstīšot par, Pad. savienības problēmām Eiropā pēc Otrā pasaules kaļ^a, bēt otrais par bruņošanās kontroli un atbruņošanās politiku. Trešais ;ļ)odamjuv viesisrunāšot- par
zinātnes
knevu-ķīniešu konfl^ un mierīgu sadzīvošanu. Tas būšot kāds IK) &infrancisko konsulā-^ ta darbiniekiem. Pārējās sešas nedēļas mācīšot Hamlets pats. Par savu ideju, laist pie vārda padomju sūtniecības un koiisu-lāta vīrus, Hamlets teicis, ka šī
esot „ļoti neparasta iespējā dot studentiem šādu pieredzi dimensiju izpratnē, kādu studen-^ ti nevar nekādā citā ceļa ie-. gūt.'' Abi vēsbiecības dariri-ni^ki vēl pie tam; noturēšot katrs vienu speciālu sestdienai darba cēlienu (workshop) vidusskolas skolotājieni par tematu — padomju ļpolītika