1
g. 2$. lamvāris, S. n-rs.
LATVIJA A]\iERIKĀ 3
: iļthļ; ■
i I
m
mi.
.1
> -
11
i'' ■
i"'
I
'te
1
•i
I,
iii-
Koncertturneja
¥®lfgaiiga
piemiņai
Koncerta ciklu, veltītu ¥oll-ganga Dārziņa ipiemiŗiai, ar pianisti Ilzi štrāli - Didrich-soni un soprānu Ritti Dzilnu Zaprausku, ievadīs 5. februārī Vašingtonā. Koncerti turpināsies Kalamazu, Čikāgā, Ha-mi'ltonā un, iespējams, arī Toronto. Vēilāk, -^avasarī, koncerti iecerēti arī ASV Eietiim-
krastā. Tos riko konoertap-vienības un _ latviešu biedrības. Ilze štrale - Didrichsone savos ^koncertos sevišķi re-prezentējusies ar Volfganga Dārziņa klaviermūziku un pazīstama kā la'ba tās tulkotāja. Rita Dzilna Zaprauska, kas studējusi galvenā kārtā Vācijā, daudz koncertējusi savienotajās Valstīs, kā patstāvīgos, tā arī dziesmu svētku koncertos. Sevišķu interesi Vieltījusi mil'Sū' laikmetīgajai dziesmai.
Osvalds Aikmemtiņš saraksti- vienībai, šis organizācijas bib- „biiejas gadījumā (194S. gj kāds
jis ļoti interesantu un vērtīgu . liotēkārs R...LāciiS (57 Sļpring latviešu trimdinieks, Ņujorkā
grāmatu „Amerikas Latvieši". Pai^k Avenue, Jamaica Plain, Augusts Pinepuks.' (1^2: g.
I daļa jau sen publicēta, bet n 02130) izgatavojis vairākas fo-;. martā) komponējis speciālu
daļa vēl nav pabeigta. Tas arī tokopijas no bMotēkā sagla- dziesmu Svinīgā diena (ar Ed.
saprotams, jo dažādo latviešu bātajiem nošu krājumiem. Tā- Virzas teikstu). Jau 1930. g. šis
koloniju sabiedriski kuMirālā dā ceļā ir iespējams iepazīties pats komponists komponējis
dzīve nepibiī'gi dc^kuŗnentēta. ar Bostonas strādiiļeku biiedrī- dziesmu Kāp, saule (ar J. Gul-
Laikrakstu chromkās. minētas bas. apbrīnojamp aktivitāti no.-^, bja tekstu). .Viņš komīponējis
gan sarīkojumu programmas, šti sagāde-, īpaVrairašam uhvat-; ārī otru^ dziesmu'jubilejai Va-.
bet pārāikīsi aprakstīts š6pro- skaņošana: - :::>'/ ^ kara jūrmalā (ar:Viļā Jūrmal-
grammu (reālais) iedzīvina- Ļoti daudz te ir citu tautu nieka tekstu). No citiem latvie-
jums. šai ziņā iplāšākieatrefe- komponistu dziesmu tuikojumtf
rējumi atrodami Latvija Ame- un lokālizējumu. Dziesmu tulko-
rikā. Vēl mazāk dokumentēta šanā daudz veicis P. Ērglis,
tā saukto „veclatvi'ešu*' dzīve. mūziku dažreiz aranžējis J. V.
šoreiz gribu /parādīt, cik liē-" Josts. Daudz latviešu tautas
iSze Štrāle - DidricbsoE©
la garīga rosme kādreiz valdījusi Bostonas strādnieku biedrības dziedāšanas laukā. Šīs biedrības nam.s uii bibliotēka tagad pieder Bostonas DV ap-
Dziedot cilvēks dalās savos Skoiošanos sācis Katlešos, vē-
priekos un bēdās ar citiem, lāk turpinājis Viļakas sešMa-
Latoešu tauta dziedot izturē-. sīgā pamatskolā, uz kuru 18
ja verdzibuu un karu postu, km bieži mērojis kājām^ Tā-
Rita D'Zilīisi - Zaprauska
dziedot tā tagad iztur ilgos trimdas gadus svešumā un apspiestību dzimtene. Latvieši vēl šodien dzied, jo tim dziedoni, koru vadītāji un di-riģemti, kas ar ceļu „apsēstī-bu" pulcina balsis un organizē korus.
Tāds dzīves skaistuma meklētājs dziesmā ir arī jubilārs Antons Gertmanis.. Viņš savu dziedāšanu jau sācis skolas gados, tuminājis Latvijas neatkarības laikā un tagad svešuma ceļos.
Antons Gertmanis dzimis 1912. gada 5. janvārī Viļakas pag. Katlešos kā piektais sešu bērnu jaunsaimnieka ģimenē.
lakās izgilītības gaitas turpinā-nājušās Daugavpils valsts skolotāju institūtā, ko sekmīgi beidzis 1934. g.. Kara dienestā no ' ložmetēju rotas .iii- šo dīvaino „parodiju"
dziesmu nošu pārrakstīts no J. Cimzes aranžējumiem, kā piem. Ej, saulīte, drīz pie Dieva, Ej, balini, lūkoties, ko dar tava malējiņa, Stādīju ieviņu, Tautiešam rc^ķu devu, Meitiņ, sēdēj*, aiz ūdeņa, Pūt, vējiņi un daudz citu. Plaši izmantotas arī Vīgneru Ernesta Līgo dziesmas.
Ļoti īpatnējs, savā ziņā piedauzīgs, bijis Bostonas strādnieku biedrības aktieru vakars 1925. g. 18. aprilī. Kāds Sprunguļu Juris nekautrējies pat zaimojoši pārveidoft Latvijas himnas vārdus boļševiku garā. Kad koris nodziedājis šo ,,parodiju", kāds „soilists" dziedājis vairākas kuļpilejas. Pēc katras kuplejās koris atkal dziedājis
.i
Aina Krauņete^ VINAF GALfĀ GRUZD PAPĪRI ' '
,,Un ļa jūs teiksit,
ka viņai nav prata,
jums visiem, protams, būs taisnība,'"
(lai gan taisni viņa pati
vislabāk zina, kādēļ tas tā — kādēļ jādzīvo nu bezprātā:
viņai galvā gruzd papīri.
Savā laikā glabāti atvilktnēs, bēdzināti zem drānām skapī, nēsāti līdz kā sirdsapziņa, J kā pašapziņa, kā apziņa,
nu gruzd, un sagruzd līdzi tiem viņas dzīve. Mīlestības vēstules, pirmās uz rūtiņpapīra loksnēm, vēlākās kā baloži zilās aploksnēs. Kāzu ielūgumi, sēru vēstis. Tikai ieceļošanas dokumenti, viņas vienīgā manta, ieslēgti dziedniecības iestādes kantorī. Viss cits gruzd\ kopā ar bērnu krustamzīmēm, ar skolu beigšanas un vairākām miršanas apliecībām. Un papīriem līdzi irst plēnēs pelēkas dienas)
jauns ārsts, kas veiksmīgi eksperimentējis , ar šimpanzēm un ar pelēm, skaidro vēl jaunākiem ārstiem:
„§oks viņai nelīdz. Derētu vairākas sesijas, psīchoanalize, bet
<
<
<
i
<
|u komponistiem vēl atrodam;, : Ēl Dārziņa dziesmas: Sieri^^^^ m Lauztās priedes, Kļ.K^^ ņa Kā gulbjiy E. Maiiģ^^ Ro-^fedaa^zs TO Rek^ JJ Kal-hiņā Redz, kur jāja drv'> bajāri, J.Paļeviča Satumsa naMs, Sprogu Jūlija Lauztas priedes, Straumes Jāņa Ūdems meita,- K. Zigmunda Kalnā (K. Skalbe), E. ūdra Pastarīte un Caur tevi jauna gaisma aust (J. Rainis),' M. Akermaha Vēl saule dus (J. Rainis), ^^^M^^^ Petrauska Priekš kā tu dziedi (J. Rainii?).
Kā redzams, interese 0ar dziesmāin toreiz bijusi ļoti liela. Diemžēl, nav zināmi tā lai- ■ kā diriģenti. Vienīgi zināms, ka 1930: g. kori diriģējis j. Kalniņš, kuram A.KaMņš veltījis
speciālu dziesmu Sena aukles
:'dziesinia-;(J, .:Rainis)iv-
Interese ir bijusi ari par plašākām citu tautu kōmpozicijām Par to liecina Ķ;Rainera Ziemas Prieki kalinos^Johanna strausa Vīnes iriežut^ I. īvanoviča PaVašaŗa niūzika, Dohavas „valcers" un J. Men-delšona - Bartoldija Medības (abas K. Fr eidenfelda^ tulko jumā), Jūlija Bekērk Čigāni, Cīņas gars un Ka sžifpnis' jauks : no R. Vā'gnera Tannbeizēra (tulkojis P. Ērglis), Rēdžinalda Dekovena Medhieku dziesma nō oļperas Robins Hoods. šo plašo interesi alpliecinā m; atsevišķas dziesmas, kā piem. Brīvības rīts no Ģuno Fausta Mednieku koris no Vēberā Burvju strēlnieks, K. Kreicerā Vakara dziesma no Naktsmājas Granādā, kvartets rio šillera ;'^Zvanu dziesma.;: ; ■■: ji;
Saglabājusies arī plašāka Sosāra kompozicija Vecais pilskungs "^(talcinieku dziesma ar duetiem, kvartetu un šdo dziesmām).
Protams, šai nošu krājumā ļplaši pārstāvētas Piektā gada revolūcijas dziesmas: Kas paši staigā driskās. Kam skanat jūs, drūniajie zvani? (arr/ J. Ozoliņš), Sproģu JūMja Gaidot, Pagraba dzīvoklī drūmā, Sēru maršs, Par upuriem kritāt, Draugs draugam teic, Latvija, mosties (E. Ķarpenter pār-' strādājums). Daudz revolucionāru dziesmu pataipināts no citam taxitāni.Tādas^ piem. ir: ļtaļu skādnieku dziesma (arr. P. Rūkins), šēfeŗa Uz cīņu, Brāļi, māsas, moistiet aši. Cīņas ceļš (āŗr. K. Kanģa), Biedri,! nu iceļaties kājas .(liārm.J, Straume), H. Būra Mūsu kā-^ rogs, Sārļtais karogs plaši plī^ > ' vp, Biedra pdemņai (arr. L.-;-Šulgins), Tti drūmajās marmo-. rā sienās, K;g^ par Kremli (Sibīrijas katordz^ M#i dziesma). Arī da^ šu koniponisti veltījuši revolm-jĶljai kādas ^^^d^ . . ■
Atrodam arī Marseiļjēza un Internacionāle. Vēlāk pievieno-jusies arī J..Dunajevs:ķa dzies-
Gertmanis atjaunoja turienes ļu apvienības valdē, vēlāk ma par „plašo dzimteni". 1940,
stmfctoru kursus pie ķaia skolas, ieguvis virsnieka__ vietnieka dienesta pakāpi. Pec karadienesta sācis strādāt par skolotāju Tilzas plkv. Kalpaka 6-tol. pamatskolā, bet 1937.g. paaugstināts par pārziņa palīgu Balvfu sfišklasīgā pamaitskolā, uzņemdamies arī Balvu lauksaimniecības biedrības jaukta kora vadību, ar ķuŗu piedalījies vispārējos dziesmu svētkos Rīgā un pēdējos Daugavpilī. Ar 1942. gadu A. Gertmanis sācis strādāt par Baltiņu tautskolas pārzini, vadot un organizējot 18 skolotāju lielo saimi. Viņa karavīra gadi latviešu le ģionāonā pabeidzās gūstā Fut-iosā un Cēdelgēmā, Beļģijā. 1947. gadā izceļoja uz Angliju, kur jau Bedhamptonas caui'-laides nometnē nodibināja savu vīru kori ar 28 dziedātajiem, sarīkojot divus kora kon certus.
Paixjeļoties uz Midfeerstas
Vēlāk arvien vairāk ieviesās pašu latviešu komponiistu dzies-nias. Visplašāk pārstāvēts J. Vītols ar šādāni dziesmāb: Karogs, Ceļinieks, Aun, meitiņa, baltas kājas, Beverīnas dziedo-' niš. Gaismas pils. Ir arī daudz A. Siņeļpa dziesmu: Bakchanāli-. ja, Kāds plašums, Sniegiem kūstot, Nāc, rīts. Ņo A. Kalni^ ņa atrodam šādas dziesmas: Šurp, brāļi, Balāde par Melno purvu, Maza bija lakstīgala un Miisu varoņu kapi^ ko ar J. Raiņa tekstu komponējis A. Kalniņš tieši Bostonas Strādnieku biedrības uzdevuniā un ko biedrība uzskatīja par savu īpašumu. Biedrības 50. g. ju-
Sidnejas teātris
pošas uz lieinelameriku
No Sidnejas, Austrālijā, šajās dienās saņemta ziņaj ica Sidnejas latviešu teātra ansamblim turnejā pa . ASV un Kanādu, kas notiks aprīlī_^ im maijā, pievienojies ilggadējais Sidnejas latviešu teātra valdes priekšsēdis režisors Imants SveHis, kas bīis ne tikai padomdevējs, bet arī morāīisk.^ atbalsts ansamblim turnejai^ laikā. Imanta Sveiļa ^režijām pieder liduzvedumi, ka J. Raiņa Indulis un Ārija un spēlēju, dancoju, (abi Raiņa fonda, godalgoti), J. Anuīla Cīrulis,. V. Šekspīra Divpadsmitā nakts un citi. Liels Imanta Sveila nopelns ir arī tas, ka Sidnejas latvieš-u teātris darbojies kā nedalīta vienība jau vairāk nekā 20 gadu. pat viņa ierosmē 1961. Sidnejā notika pirmais lijas latviešu teātra festivāHs, kurš tagad tur ir gadskārtējs iestādījums, piedaloties katru gadu trīs līdz četriem ansambļiem.
kontinenta. Runāto nesaprotam/'
un kamēr viņš prāto, ^ sieviete savā mlē sūdzēties pārstāj
un ar bēdās dziļi grimušam acīm lūkojas ārstā kā 'Mesijā,
bet viņš nekā ^^nezina par viņas papīriem. ~ Visi aiziet tai garām kā jau nolemtai kapiem:^
<
Viru kori ar 19 kā arī noorganizēja un vadīja tautas deju grupu. Nepilnu 3 gadu laikā koris un deju grupa vina vadībā spējuši sarīkot 8 patstāvīgus koncertus un uzvedumus.
Likvidējoties -nometnei,... -A-Gertmanis pārcēlās m WaltoB on the Hill nonietni. ttr viņš vadīja dubiiltkvartetu Vēsma un pats kā; dziedātājs piedalījās Londonai latviešu korī. 1950. gadā A. Gertmanis izceļoja uz Kanādu un' apmetās uz dzīvi Toronto, kur viņa dziesmu gars neapklusa, iesaistoties vietēja latvi^u katoļu korī, kuru vada un. apmāca vēl šodien. Veic se'kretā-
esot par valdes priekšsēdi.
Izveidojoties latviešu ka^ īpašumam Mežciems, A. Gertmanis tajā ir par pārvaldes priekšsēdi jau 6 gadus, rūpējoties par saiim niecību, kā arī saļ)iedrisko un kulturālo dzUvi, , kas vienmēr bijusi ar dziļi garīgu uh na-cionādu noslieci. Bīidams pai-dsgogs un cilvēks ar veselīgu dzīves izraratni, A. Gertmanis savu gara spēku smēlies^ no latviešu dziesmu skaistuma, saklausot tajā savas taii-tas balsi.
DV namā Toronto 29. janvārī pulcēsies draugi un cienītāji, lai sveiktu jubilāru un ko-
Dr. E, Upesaiek®
gadā okupētajā Latvijā ievazāja arī krievu: Kaut vai rītā karš, kas Bostonu, sasniēiguisi' 1943. gadā. Tai pašā lajkā tur-dziedāta arī D. šostakoviča dziesma Vienotās tautas. Ieviesušās jau bija agrāk populārās krievu dziesmas:., A. Ar-ehangeļska Vakarā, kad krēsla rodas (Horvātu ^dziesma), arī Vakara zvans (pēc Kozlo-' .c.
šis īsais pārskats, rāda, cik liela rosme, diemžēl, brīžiem kaitīga, kādreiz valdījuši Bostonas strādnieku biedrības koif ā darbībā. Tur latviešu mūzikas \vēsturnieku sagaida daudz pār-
