LATVIJA AMERIKA 9
vadību
sekretāra ma darba varējis ic-
pienalku*
vēlāk.
ļlbā par V. Plfl* momu E.
deii K. ekonomu lārs.
latās DV litejas iz-vēlākam ito noda-lovembpa ►stiprināja^ icertapvie-' fAK pado-par no-
|aditā|u J. referentu martu no Ija pienā-I Plūme un lāja Vēru ^tīšanas \es prielkš-m, viņa lonim un
initu Ben-
li'. . ■ ■
ka veltā-)ibliotēkas tagad va-ir līdzšinē-iteicibu vi-K Sapulce
aicināja lot priekš" nozīmi,
ļno Eiropas
imetus, fo-
i, cik ļoti agrāk pie-lel Izbrfnu iktora pa-ļm esot gru^ pasaiules īdas armi-ias . . . |par Nacio-darbību, ļības nodo-|tnes pasā-
•aisīja da-)et vislielā-frosinājums ito pilsētas Jko studiju ļtojuma pērnai.
)ās bijaie-
sstade, kup
ta, latviskā
Lielvārdes
laktiņas. No
gan tikai
cota Aiidrē
iar Bethove-lata". Grūti
1
m
i-
Iii
mi il
>u ev.-M. gas pielikumam, kas izmaksā-
draudze radījusi rezerves fon- jams gadījumā, ja viņš aizie-
du nākotnē pensionēto drau- tu no draudzes mācītāja ama-
dzes mācītāju atbalstam. Kā te. Tā kā tas līdz šim nav no-
pirmā iemaksa šinī fondā ie- ticis, tad attiecīgie līdzekļi paskaitīts 1000 dotaru pag. gada redzēti citiem izdevumiem.
kases atlikums. ^Kapitāla augļi ik gadu pieskaitāmi radītai pamatrezervei, Di^audzes valde izstrādā jaiinā rezerves fonda darbības noteikumus. Ierosināts arī nākošajos gados budžetā paredzēt līdzīgus līdzekļus šim fondam.
Ņujorkas draudzei trīs mācītāji visi ir līdzīgā vecumā, ap 60 gadu. Pēc izvēles viņi piedalās sociālā's apdrošināšanas vai amerikāņu sinodes apdrošināšanas programmā, kam apmēram līdzīgas izmaksas. Draudze kā darba devēja maksā savu tiesu iemaksām. Tomēr draudzes valde savās pārrunās nolēma, ka mācītāji bii-tu pelnījuši papildu pensiju, ja viņi izšķiltos aiziet atpūtā. Draudzei būtu morālisks pienākums gādāt par labākām vecuma
Ņlijorkas draudzē pagājušo gadu notikuši 192 dievkalpoju-
mi:' Jonkeros 58 reizes, Brukli-nā 48, Ļongailendā 42, bet pārējās vietās mazāk. Pag; kristīts 21 bērns, iesvētīti 32 j aunieši) salaulāti ārpus draudzes 5 pāri, bet
mirušie, no tiem
mmm '
Čikāgas un MttvoMpr^ literārās pēciMisdienas dalīb-
w5^; no kreisāst H.; M &āslavfet|s, K. Ķezbers, L
Foto: A.' Lamberts
HAMILTONA
Pagājušo pavasari Ņudžer-sijā mirusi Villielmīne šēnma-kere, kas savu mantu ar testamentu novēlējusi Ņujorkas un Elizabetes - Nuarkas latviešu draudzēm. Mantojumā ietilpst bankas konts un nelaiķes māja. īpašums novērtēts uz 21.500
Ņujorkas draudzes budžetu pieņēma 96.000 dolarui apmērā, par 30(K) dol. vairāk nekā iepriekšējā gada budžets. No paredzētiem 93.000 dol. 1972. gadā ieņemts 95.033, bet izdots 92.158 dol; ar atlikumu apmēram 3000
Lielākie ienākumi bijuši no draudzes nodevām' 70.265 dol. Ņujorkas draudzē katrs vīrietis maksā 30, sieviete 25 dol. gadā, bet no strādājošiem sagai-
nodevām atbrīvo tikai pēc iesniegta lūguhia. Kollektēs savākts 1.1.700 dol. Novērots, ka T)ēdējos trīs gados šie ienākumi katru gadu nedaudz mazinājušies. No strādājošo piemaksām ieņemts 13j1B5 dol, bet draudzes valde domā, ka visi strādājošite nav šo piemaksu maksājuši. Svētku aploksnes Ziemsvētkos un Lieldienās devušas 9133 dol. Daži citi Ienākumi bijuši igandrīz
nieku un makšķernieku kluba gacta sapulci 6. februāri atklāja priekšsēdis E. šmits - Kalējs, bet vadīja A. Zibens, protokolējot ž. Lapuķim. Piedalījās 24 biedri. Kliubs pag. gadā sarīkojis bMli, 2 tītam šaušanas, kā arī ni^kšķerēša-nais un žibulēšanas sacensības, tāpat mežu dienas, Jāņu vakaru un izbraukumus us Muba īļpašumai Lieiluļpe. šaušanas saeensībās kluba biedri pajvisam kopā iegiuivuši 26 pirmās, 18 otrās un 20 trešās vietas, bet makšķerēšanas sacensībās . 2 pirmās un 1 otro un 1 trešo vietu. Lielākās zivis noķēris A. Tērauds — 22 mārc. ezera foreli, un A. Vīksna 4 mārc, 2 oz. besu. A. Pola, L. Beģa un E. Ozola piemiņas balivu iegiivis N. Ozoliņš ar 305 punktiem, otrā vietā paliekot R. Mierkalnam, kas savukārt saņems M. Ja-kovica ceļojošo balvu. Car-linga - „^rtsman of the year" baivu iegūst B. Mier-katos sen. Klubā pašreiz 51 pilntiesīgs biedrs un 17 jaunieši. Klubs materiāli atbalstījis latsviešui skoki, gaidas un skautus Hamiitonā. Tā kā E. šmits. - Kalējs atteicās turpmāk kandidēt, par nākamo kluba priekšnieku ievēlēja Ziedoni Upīti. Valdē ievēlēja Z. Kurmīti, E. Mier^kalnu jun., D. Kallivu un L. OzoHņu, bet revīzi'jas komisijā R. Mierkal-sen., A. Zibeni un E, šmi-- Kalēju. ^Gada sapulcē pārrunāja Lielupes apsaim-dekošaniu un izdaiļošanu. Kluba gadskārtējā baUe „š^lc za-
dziesmas un kompozicijas Ma-vierēm. Latviešu !^as skolē= niem ieeja brīva. Koncertu is^
i. ŠI bus vi( vība dzirdēt Volfganga ^D^ muziķu augstvērtīgā izpildīju--mā. DziMoni Ritu Dzil^^^ Zapraiusku •pirmo reizi.;
preses
da sapulcē ievelta valdi m revīsajās komisiju, kā arī pār» runāja par iemaksu un izmak-siu pārkārtošanu un fonda no-
preses mā 6.
februārī Čikāgā latviešu namā slikto laika apstākļu dēļ nebija varējuši ierasties gaidītie mil-vokieši; tā nu kopu pārstāvēja daļa pašu mājinieku: dzejnieki 0. Cakars un V. Krāslavietis un iprozisti K. Ķezbers, H. Krei-
cers un I Vīķsniņa. Priekšnesumu gaitu vadīja kopas priekš-nieks 0. Gakars. Varēja vēlēties lielāku ats aucību: auditorijā bija tikko pāri 20 klausītāju. Nākamai^ kopas literārais sarīkojums bus 6. martā Miļvd-
I» Šo
košiem 3 gacuem ievēlēja G^li, A( Adītāju, A. su, A^ru Ziipani un beni, bet revīzijās koihisija 0. BēttMsu, P. Zariņii m V^^^^R dzīti. Sākot ar šā gada 1. jai^ vāri iestāšanas un miršaiias gadijuanos " pieaugušiem pa^ aiugstinātas iemaksas ua 1,
arī 1
un
sas
sasm izmaksas tas, lai vairāk atbilstu pašreizējai diSves dārd^ Tā kā daudziem tautiešiem nepatīk nosaiu&timsBeļru
ķāņiii laikraksts The Sacramento 30. janvāra numurā ievietojis Jāņa Freival-rakstu par Latviju. īeva-atzimēts, ka autors ar ģimeni izbēdzas no m4. gadā im 1950. ŗejis uz ASV. Rakstam pievienots Rīgas skats. īsumā apskatīts Baltijas valstu ģeogrāfiskais istāvoldis. Atzīmēts arī mierllgums ar Pad. sa-
vienību 1920. gadā, pēc kura tā iiz visiem laikieni atsakās no Baflitijās valstīm. Piezīmēts, ka^ ASV dmivo 250.000 baltiešu. Raksta beigās norādīts; ka pēc angļu laikrakstā publicētām ziņām latvii^idzb vo savā zemē labāk nekā krievi, bet šī iemesla dēļ krievi ieplūst Latvijā, it sevišķi pilsētas. Pieminēts arī Ku-diiikas gadījums. —be
Austrā Balode
pāri no steigas,
jušies^':. 7
mežs" s
tā.
Izdevumos lielākās summas bijušas mācītāju, darbvedes un citu draudzes darbinieku atlīdzībai ar gandrīz, 38.000,dol. Draudzes ^latviešu skolām izdots 15.000 dol., draudzes darbībai gandrīz 12.doO, bet pārējais baznīcu un draudzes nama uzturēšanai un apdrošināšanai, kā arī maksājumi kopbaznīcai.
Algu paaugstinājumi mācītājiem un darbvedei šogad paredzēti 3-4%., kas ir vairāk nekā trešā d4^ no budžeta pa-. augstinājuma. Uzl^bpjama arī draudzes darbinieku apdrošināšana. Par 25 centiem stundā paaugstinātas skolotāju algas. Ja rudenī ienākumi būs vairāk, tad valde pieņems galīgo lē-
• Ēv.-lut* Kristus draudzes, dievkalpojiuimā 6. februārī sir lasījumu no svētiem rakstiem piedalījās jauniete Astrīda Ķiķauka, bet ticības apliecibia skaitīja draudzes jauniešu grupa. Draudzes vakarā ar jaaitrām dziesmām piedalījās draudzes jaunatnes ansamblis
A. Skudras KārMiņas vadiba. Referente skolotāja Tonija Krūka stāstīja par bemu un jaunatnes attieksmēm pret sa-
no fonda i, no
i 11 dalīb-7 mianši, bet jauna iesta-i. Pašreiz ; ve-
par 21,. un 23 j jar 21, kopā 507. vecuma grupām, mā no 4 līdz 21
85 no 70 līdz 96 gadiem. Fon da
dos, miruš^^^^
nu mede(ra izmafcsata pa
no nemiera m lēnas
un
dienu skrandas
jusi musitajus ne vien no dpnas, bet arī tās apkārtnes. Profesorē Ģ. Blūma interesanta referātā iztirzāja latviešu valodas izcelšanos un izveidošanos, pakavējoties arī pie jautājuma, .ķā rodas tās piesārņojumi. Pēc 'referāta dzejnieces Ingrīda Vīksna un Aina Zemdega savus
Tesvinim no Londonas. Minstē res ģimnāzijā pašreiz mācās di vi Londonas jaunieši.
® Londonas latviešu kopas r! kotās Draudzīgā aicinājuma at cerēs pēcpusdiena bija pulcina
® Stipendiju Minsteres latviešu ģininazijas apmeldēšanai Ŗie-tumvacijāi 200 dolaiu latviešu organizāciju pārstāvju aipspriedē šogad piešķīra Jānim
® šāgada 20. janvārī slieksni pārkāpa brīvās Latvijas laika VEF daAinieks, Otrā pasaules kara veterāns Atalvins Stepermanis. Kopš ierašanās 1947. g. Kanādā, dzīvo Albertā, Edmontonā un aktīvi darbojas DV Edmontonās nodaļā, pēdējos ^ados par tās valdes priekš-
mumu paŗļ sk^ Draudze divus 'gadus pare-
savu pie-
® Šāgada jūnijā paiet 10 gadu no komponista Volfgangā Dārziņa nāves dienas. Šīs piemiņas zīmē koncertdziedātāja Rita Dzilna - Zaprauska un koncert-pianiste Ilze štrāle - Didridīšo-ne iestudējušas atbilstošu komponista darbu programmu. Pēc koncertēšanas Vašingtonā, Ka-lamazū un Čikāgā, māksliniecēs 3. martā sniegs koncertu arī Hamiltonā, pīkst. 8 vakarā Konservatorijas zālē. Programmā