2 LATVIJA AMERIKĀ  TreMIeiap im2. g. i. mastSp S§. m-rs
G. 1«
Latviešu nedēļas laikraksts. Iznāk sestdienās. Izdevējs — Latvija Amerikā Publishing Ltd. Atbildīgais redaktors KRIŠS SIDARS. Redakcija: 125 Broadview Ave., Toronto 250, Ont., Canada; tālr. m-im. Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. Irbe, 4035 Rombouts Ave., Broiix, N.Y., 10466, U.S.A. Tālrunis 9944917. Čikāgas redakcijas vadītāja: 1. šimane, 5524 N. Luna Ave., Chicago, 111. 60630, U.S.A., tālr. 774-5744. Redaktors Austrālijā: Ed. šmugajs, 28 Taffs Ave., Lugarno, NSW 2210,
Redakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības Īsināt. Neizlietotos manuskripte neuzglabā, bet uz vēlēšanos sūta atpakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vni starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja perjsonigs ieskats un ne katrā gadījumā atbilst ar! redakcijas
par gadu $21,00, 6 mēn. $11.50, 3 mēn, mura cena 50 centu.
Sludinājumu maksa: sludinājumu daļā $2.50 tekstā $5.00 pirmajā vai pēdējā lappusē $10.00 ^ par 1 collās slejas telpu. Sarīkojumu kalen- ^ dārā 50 centu par vienas slejas rindu katra datuma vienā numurā.
A, Sedasāēt
,,Dēls, ka redri, nmsu^^^^^to fr vairāk ciņas solidaritātes nekā mums"
Aizvien dziļāk pagātnē nogulstas posmi, kuros paudās musu centieni un dunēja cīņas pēc patstāvīgas valsts! Ar šo posmu noslāņošanos pieaudzis vēstures svars un lielums.
Bet šie posmi nav domāti apklusumam, jo tā mēs varētu aizmirst pagātni, kurā daudz svētības un dziņu darbiem un iecerēm nākotnē. Martam ieplaiksnoties, kad saule jau pakāpusies kalnā, es atkal noejam uz viņējām dienām, lai pielūgtu un tenci-
lielam skaitam mazo tautiņu. Varbūt tikai viņa nāve paglāba Valteres Pārdomas par mūsu latviešu rakstību no līdzīgas rakstību (Ļ.A. 15. janv.). Pir- „apdāvināšarias''' piecdesmita-mo reizi arī lajam kļūst sapro-   jos gados. Kas par to, ka krie-
tams, kas tā Rīgas
vu alfabēts nav piemērots lat-
tāda ir. Piekritu, ka  trimdas   viešu rakstībai    jo chaotiskā valodnieki varētu  pakāpemsM^^^^^^^^^ ^k^^^^ Bālu to lielumu un labo dalu. Gan brīžiem šķiet, ka šim  novērst pašreizējo   anarchiju,   jas latviešu vaM^^^^^^
svētceļojumam vairs nebūtu nozīmes, klausoties un vērojot ?F,5^^tFvV^^^^^^
.  '       , , - Liela mera sis darbs butu pa
notikumus, kas ap mums un kuros mes vel nesamanām veikts^ ja mūsu valodnieki va
un stiprinājumu
parejo
tautu valodu sa-
Bet marta dienās .allaž kaut kas mostas atmiņā un kļ savādas gaismas apstarots, jo tas ir musu cīnītāju laiks.
Nay svarīgi, kur tas būtu dārdējis — dienvidos vai zie meļos. Abas šīs debess puses lāsmojušas ugunīs, tā kop lējumā uz priekšu virzīdamas atbrīvošanas cīņu procesu — līdz tā gala iznākumam. Svarīgi, ka ir dienvidnieku, ir zie   , . , meļnieku pulkos tolaik savu d4u paveica mūsu jaunatne MLS^S?^^
rētu vienoties savā starpā, bet Portlandē, ASV
diezin vai: tas. .vate' teicējam   ■ ; ,^ ^^ -^ MftciT' • •
Draviņa pēdējo rakstu sai jaiJ- _     ,              j. a •
tājumāVādS latviešu la^^ nu^braucamm dzimteni,
raktā Lawi Eiropas latviešu ^e«>ļan» tunenes_maķslu, teātri, valodnieM&m     būs pret , Pada^^^
^       ^ kopa ar izmeklētu sabiedrību,
sirdi, kādēļ neviens no mūsu audim, kas dažkārt viņā pusē ;iek uzņemts ar lielu maskētu laipnību^ nav mēģinājis ierosināt tematus par glezniecību, teātriem un daudz citām lietām plašākas   auditorijas priekšā resp. mūsu sasniegumiem trimdā, kuri taču nav  gluži zemē metami. Tā būtu dots pret do-
Līfu Justs, Mičigenā
KULTŪRAS DIENĀS
Domāju, mums
no
reprezentē pārbaudīti cilvē-ki,ua sentimentāli jūsmojam par dzimtenes dabu, bet dabas ap^
studenti un vidusskolnieki,
aukiem.
. Taisnība: bija arī malā stāvētāji, šaubīgie un bezpaļāvī- ^^su gie. Bet tiem, kas bija iesaistījušies tēvijas karā, bija kāds   var būt arī varens ierocis — ticības spēks.
jadziba, piemēram, atmest bur- ifoaršrūtu, novirzīšanās no tā ta cli lietošanu, tāpat pieņemt   izdevusies pavisam retam m
citus līdzīgus  krievu diktātus   ar lielu risku.
viena
Brauc   gleznotāji, mācītāji^ s rakstībā,   technisko zinātņu ļaudis, vēstur-
u.t.t. Dažam izdevies arī
redzam no an^
r    ^   ....... _     . ,     .      angļi raksta   honour, kbour, uz^^^^^^
analizēt toreizējo fizisko speķu samērus, ]o zmam, ka musu  t:eatre, centrē, ameiikāņiUeto^^^
vīru stiprumu pretī ienaidniekam vairoja ticība mērķim  honor^ labor,   theater, ceM^^ un tiesības uz savu valsti. '      ui.t. Absolūta^en^lba ra
«     ^ . godināts, cits doma, ka pakal-
pojis „ taisnai lietai". Man gan  paliek skumji ap
nav m 'risdes
uzdāvināja"   krievu alfabētu
Ticība rada brīnumus. Tā tas arī bija laikā, kad zemes ziemeļos un dienvidos bija iedegušās cīņas par Latvijas valsti. Ja mēs nokļuvām līdz savai neatkarībai, tad šai procesā izšķīrēja bija arī mūsu cīnītāju ticīgā sirds.
Savu spožo pagātni mēs nu jau vērtēļam no gadu pussimta attāluma. Tas ir ilgs laiks, arī daļēji smags un drūms savā nozīmē,/jo esam zaudējuši visus kādreizēfos ieguvu-imus un mūsu uzvaras augļi izkūpējuši vējos.
Tie, kas trimdas jau pagarā posmā kļuvuši vienaldzīgi un inerti par tautas nākotni, mēdz visam pārvilkt svītru, aizmirstībā nogremdējot to, ka arī mums bijis savs varoņu ^laikmets;- ieguvumi un.smagiem upuriem pirktas vērtības.
Bet vai tā varam domāt un rīkoties? Vai pametumus ^ ^      _ ^
drīkstam apraudāt, nedomājot par to, ka mums jāturpina  paliks pā^^^ā^
izvu'zisim ticiDas speKu, Kas nosKaņoja un stiprināja cīnītājus pie Ventas,^^M Tolaik ticības brīnunis piestājās mūsu tautai, un bez tā mēs netiktu pāri šķēršpeni un aizsprostiem. Pulkveža Kalpaka un viņa kārotāju laiks ir aizgrimis turpat, kur sīvo cīņu dunoņa uņ':Raunas.-;: •
vērojām un vērtējam: cik vēl to musu vidū, s un lielā pienākuma apziņa^^^^n^^ cīņā par tēvzemes brīvību? Gikvēl^š
mums kļuvis svēts un neaizmirstams? Un kas
cīņa par zaudētā atgūsanu? Kā to darīt — šodien varbūt mums trūkst efektīvākas
ļām valstīm ar varenu dūri, līdzekļiem un iespējām mūsu lieta nesāp.
piezīmes? Bet tās nespēj uzburt pagātni ar tādu spožumu . . . . un pārdrivojumu, kādu to saredzam paš
iespējas. Ne mūsu vamas dēļ, bet gan tādēļ, ka vēl brīva-  Tajā klausoties, mūsos atdzimst pārliecība un ticības stip-
rums; saule vēl nav norietējusi, mūsos v^^ ļ.   - un izmaņasv lairkaut arī vīzijā, raudzīto»s 1 Veja ātruma skrejošie gadi kapenēs nogulda vecos cinī- kotnē. Tās liktenis verdzībā nevar būs mūžīgs„ Nomāktā tāju^. Kas nāks viņu vietā — aizvien biežāk atskan jautā- taisnībā un laupītās tiesībās allaž gruzd nemiers. Ir vajājums. Vai par cīnītāju var izaugt, ja nav priekšstata par dzīgs laiks un izturība. Paaudzēm mainoties, ap mums var neatkarīgas Latvijas ideju, tās vēsturi, mīlestību uz valodu uzrausties jauni notikumi un pārvērtības, kura norise ne-un kultūru? Vai par cīnītāju var izveidoties tas, kam sve- maz nav pārr . ša latviešu zeme, tradīcijas un etniskais diženums? Vai cīnītāju izcilie cīnītāju kārtā iekļausies tie, kurus dzīves ui darba apstākļi rums?' svešumā pacēluši labklājības virsotnē? ,
ne ir jautājumi, kas, prasa atbildi, lai aizpildītu tukšu • mirstības . mus cīnītāju rindās. Varbūt viss tas iešpē|ams,' ja priekš-.
mūsu
Turēsim mni
_  ar aiz-
, bet M ^0 tām uz mums allaž runātu košais'■zaļums^-'
NilUāvs Strunke
NiMāva Struaikes Trimdas grāmata varam atrast ierosinājumus un aitbildes uz daudzajiem jautājumiem mūsu kultūras saglabāšanai, tālāk uosanai. Lai gan ^s domas jau vairāk kā divdesmit gadu gaida uz atsaucību un īstenošaniUj tās ir tikpat nozīmīgas vel Šodien. Tur ilasam par trimdas mākslinieku. .
Mūsu sabiedrības i^ latviešu mākslu: vai tā nav apstājusies ar to brīdi, kad atstājām tevu zemi? Vai tautas tērpi un ornamenti vien rada latvisko mākslu? Vai Latvju rakstu ārējā kopēšana,
bez tās izpratnes, attīsta musu mākslu?
Māksla nav pelņas avots, bet gan sivetā gara īstenošana. Par sintētisko ^ realismu-kon-struktīvais reālists. , Kas ir „fe)nkms attaisno-jums mūsu emigrācijai?'» ~ parīģās trimdas tradīcijas, lai Ieraudzītu savas tautas un musu laikmeta lielo ūn traģis-seju. Māksliniekam jābūt nedalftāin iio savas tautas! ^ Jienaldzība pr^t IznāMa-jam grāmatām neveicina jau nu grāmatu izdošanu, neveicina musu kultūras uzplaukumu.
1"
I.
Lai es i( līdz marj Šie daini Austrai PIj 19. februārī to nodaļas vļ tikpat labi arī ūz visā] dziedātājām, nīgo pienā] darbinieču tāja, vairai t.t.), bija ji dās laiks — atbilde ir|
Vai tā , Ka mani
Greznas dzi( Ļaudīm niel
Šīm rindā] cerējuši mūļ vanadžu ai saukums ir paskaidrojuļ dziedātā Jēl kulaina zīle
Propam]
veltīta komi ram
75. šiiļpuļsv un dzīvu p| muzikālo pōnists Imi gad Ozoliņ* zāčija izkla
tad tāda tā jos laikos, ņemtās dziļ tas. Refereļ kālās pārdļ jumus, kuļ
driks^ļies ņ& āziesml
zieds, kas
ķos Latvij; krēslā ar tekstu: Ml
mas tā balsīm, un zīmēta kā
Pēc luga bn divām ii Tk sestdieļ matiskā p( luīgas autc Tīcmane i: Skolu jau] niešiem n ru tomēr rādi gāju tēlotāji beļ gu sabojāti gremdēt, bija tik h un deva t| tēlojumus, bažas iarāc Daudz n Hugo Mik bija ,,iukšļ ves visi ieskaitot pļ loja Rolber si bija sav| ar lielu Tā ROlaņc mā izrai sus tikai nhipija Sivļ
' gruftio lomļ ir gaJjvenr
, jies nevj not žestiei zām kus teitot par RaMa loi tuves dzijv( stti sīpi tpar Dainuļ sas Esten ma saviul •oretsitatu leipno un miu, kas auksta ti'l steigta, fc