linajai zemums ir lis un ko redzēju-[Kas ir šī solījušais? luz to Lat-isļ plauka ļvaiŗs nav, ļt. Un šo-Kangara izdevumā; saviļ uz-lās iautaĶ plaucis |kas "izpau-lūsu
Sv. Andreja draudzes koris To:®nto ;savu
orķestra, piediališaiēs.' Eōncerta g
ar Jubilejas to)^
3 bis Ļ.: ;Apka!Ea .j,Eingiraš' rekviēms'',;
baznīcā, ar soUstu i ar diriģentu,A. PurTO FotorJ. Liģers
Pārcelti Eiropas dziesmu svētki
Lieldienās Ķelnē (Vācijā) notika 3. Eiropas latviešu dziesmu svētku rīcības komitejas un LAK Eiropas centra pre2i°
'M:
tusi. Kana-
mitējas lo-s bieddibas is Urbonas demonstrā"
edrilbas. da-jušies tikai un ne-neesot aip^ skaidrojis, āis mērķis
i
m
te
Dziesmu svētku rīcības komiteja komponista Apkalna vadībā nolēma dziesmu svētkus pārcelt divas nedēļas ātrāk nekā bija paredzēts. Tie notiks 1973. gadā no 19. — 22. jūlijam Ķelnē. Grozījums bija nepieciešams, lai piemērotos vācu skolu brīvdienām.
"llīclbas komiteja apstiprināja svētku programmu un budžetu. Programmā paredzēti 12 dažādi sarīkojumi. Kopkorim savu līdzdalību jsiu pieteikuši 460 dziedātāji un tautas deju uzvedumam 200 dejotāji. Mazāks koris pieteikts pat no Venecuēlas. Koru un atsevišķu dziedā-tāju pieteikšanās vēl turpinās.
Parallēli dziesniu svētku rīcības komitejas sēdei, kurā piedalījās 4o dalībnieku, notika arī Eiropas centra prezidija sēde priekšsēža P. Eeiniiarda vadībā. Tanī no 10 locekļiem piedalījās 9. Prezidija sēdē pārrunāja Eiropas drošības konferences sanākšanu. Atzina, ka ir pamats domāt, ka šī konference notiks ne ātrāk par 1974. gadu, ja vispār. Pārrunāja arī dažādas rīcības iespējas, Ja konference sanāktu.
Plašas pārrunas izraisīja arī PBLA nodoms organizēt Stokholmā pie Zviedrijas LCP sevišķu informāļcijas biroju. Daudzi to pamatoti uzskata par lieku parallēlismu, jo Stokholmā jau 25 gadus sekmīgi darbojas Latviešu nacionālais fonds. Eirojlas centra prezidijs nolēma paziņot PBLA priekšsēdim, ka „EC prezidijs atzīst PBLA informācijas biroja jautājumu par tik svarīgu, ka tā galīga izlemšana izdarāma PB LA valdes kopsanāksmē.'* Kā zināms, PBLA valdes kopsanāk-. sme':paredzēta
ASV. Pēc šī EC prezidija lēmuma LI#pārstāW&^;p 0. Freivalds uzņēmās līdz turpmākam E€; informācijas daļas vadību^ : LAK Eiropas centra delegātu kopsapulci nolēma sasaukt sep-
^^dējā komunistu ofensīva iezīmīga ar atMātuinvāzi^
a
Hamburgā;
ju
vietnamiešu regulārais karaspēks, skaitā ap 80.000 karavīru, pari demarkācijas linijai ielauzās ļ)ienyidvi6tnamas zie-meļpŗovincē/ Katru dienu ierodas ļaunas, s^ vienības no Žiemeļvietna;mas.
■■' sm mSiitāraiiem
valdība izdarījusi radikālas pārmaiņas Ziemeļīrijā, lai izbeigtu terroŗu, kas ilgst jau trešo gadu. Anglijas parlaments pieņēma valdības lēmumu liņ nobalso ja par Ziem^īri-jas^ valdlbās^^^
darbības apturēšanu; turpmāk visu varu pārņems Londonas valdība. Par Ziemeļīrij.a^^ lietu ministru iecelts apal^nama vadītājs lords Vaitlovs ar 2 pal^ giem. Ulsteras kat(4ticīgie ie-^ dzīvotāji izteicās atzinīgi par angļu valdības rīcību, protestantu vairākums protestēja pret valdības pārņemšanu un ^t^^^ pārvaldi hp Londonas, rīkojot ģenerālstreiku, kurā piedalījās 130.000 strādnieku.
Īrijas katoļu garīgais vadītājs kardinālis^^:V^^^ vejs aicināja ' ņel^ republikāņu amiju izbeigt partizānu karu pret angļu valdību Ziemeļīrijā. Līdz ar to baznīca met svaru kausos savu varu pret partizāņu (IRA) cīņām uņ varmācību.
Baltijas valstu karogi uz mēness
^ Apollo XVĪ lidojums uz mēnesi-sāksies 16. aprīlī pīkst. 12.54 pēcp. no Cape Kennedy, piedaloties trīs astronautiem. Senators Persijs. (Ch. H. Per-cy) piesūtījis Sadarbības centra vadītājam Viktoram Vīksni-ņam Čikāgā rakstu, kurā ziņo, ka uz 'mēness novietos arī Lie tuvās, Latvijas un Igaunijas vatetu
noft&umiem Vietnamā ir iemesls domāt, ka Dienvidviet-hamas militārā stratēģija ir briesmās. Dienvidvietnamas
, ^ šī cīņa izšķirs mūsu šaml.^ Ziemeļvietnamas karaspēks giivis pārsteidzošus panā-, uzbrūkot caur demaŗ"^ s žonu trīs frontēs samērā vājākiem un vēl pilnīgi ņe^ sagatavotiem Dienvidvietnamas spēkiem. Pārsteidz fakts, ka pēdējās cīņās ziemeļvietnamie-ši lieto tankus, smago riju un kājn^^ku kas ir pretstata ar
ciņam. arī krievu MIG^^^^^^
■ : Vēl nav pilnīgi skaidrs, kaš slēpjas aiz komunistu uzbrukumiem Vietnamā, bet galvenais nolūks varētu būt. tas, lai piespiestu NiksoĒu
' miera sarunas vēl pirms 22. maija Maskavas apmeklēju-ma un' iznīcinātu iASV ,,vietna-mizācijas paMkumus'', Komunistu propaganda pēdējā laikā bieži lieto saukļus: ,,Mēs prasām totālu uzvaru" un „Mums
jāiznīcina amerikāņu vietnami-
kācijas panākumi';. y
/ Ziemeļvietnamai nav iespē-
/jams gūt uzvaru territoriālā
' plāksnē, bet iespējama speķu-lācija, ka Saigonas Vāiitjū vai dība varētu sabrukt un Ziemeļ-vietnama tgūitu priekšrtocības miera sarunās, territoriālas koncesijas, kā ari ASV piekrišanu, lai vietkongi varētuvpie-dalīties paredzētajā jaunās^v^ dības koalīcijā .Mītiskie novē-
rotāji secina, ka katrā gadījumā prezidents Niksons atrodas smagas dUemmas priekšā --lio vienas puses Vašingtonas pa-šji saka, ka ASV jābūt katra veida cīņām, bet "no otras puses, ja ASV kājnieki iesaistīsies cīņās, tad viņa izredzes tikt ievēlētam par ASV prezidentu apdratidētas. Tas nu noticis. 11. aprīli 500
atstāt Vietnamu, steidzās palīgā li250 amerikāņu sakarniekiem kādā bazē 50 jūdzes no demarkācijas joslas. Ar bāzes krišanu atkal apdraudēta veca ķeizaru pilsēta Hue, kas ir bēg-u pārpildīta.
Pašlaik vienīgā praktiskā iespēja bija atsākt bumbpšanu, jo šis cīņas paņēmiens prasa visimazāk amerikāņu dzīvību, bet aŗī bumbošana nav vairs populāra amerikāņu tautā, ko it sevišķi pierāda senatora Makgoverna uzvara Viskoņsī-nas vēlēšanu kampaņā, fjd viņš par savu polītisko stratēģi fu
iii . ';■
Vankuveras latviešu
ie}u grupa Zvaigznīte (Skat. rak-
Prezidentam Niksonam cits nekas neatlika kā uzsākt pastiprinātu bum^^^ jo ASV nevar atkāpties no savas „viet-naņiizācijas'' politikas, kas ir tās vienīgā iespēja izkļūt no Dienvidāzijas konflikta. Dienvidvietnamas karaspēks vēl iļļav spējīgs gevi aizstāvēt bez ma-sīvas amerikāņu karaspēka palīdzības.
Ziemeļvietnamieši ir. spējīgi uzturēt pašreizējo ofensīvu veselu mēnesi visās trijās frontēs. Katrā ziņā nākamajos mēnešos pierādīsies „vietnamizā-cijas'* politikas sekmes un cerība, proti, ka Dienvidvietnamas armija izturēs iļzbrukumu.^^^^A^ paredzējušas tiivākā laikā atvilkt 68.(kK)kaŗavīru^^^^n^ nainas un aizsardzaņi airvien vairāk nodot Saigonas valdības rokās, kuŗaii spējas pēc pēdējām ziņām if' apšaubāmas.:'