Latviešu nedēļas laikraksts. Lmāk trešdienās. ladevējs — Latvija Amerikā Pt^lishing Ltd. Atbildīgais redaktors KRIsS SIDARS. Redakcija: 125 Broadvi®w Ave., Toronto 250, Ont., Canada: tālr. 465-7902. Ņujorkas redakcijas vadītājs: V. Irbe, 4035 Eombouts Ave., Brons, N.Y., 10«!6, Talrmus 994-7917. Čikāgas redakcijas vadītāja: I. šimane, 5524 M. Luna Ave.. CMcago, lU. 60630, U.S.A., 774-5744. Red^tof Austrālijā: Ed. šmugajs, 28 Taffe Ave., Lugamo, NSW ^0, Australia.
jtieaaj^cAjai ueMJua» manustaptus mc vajaazia>as---
Neizlietotos manuskripto neuzglabā, bet uz vēlēšanos suta atpa&aļ, ja pievienota pastmarka (Kaiaadā) vai staj^ptautis-kais pasta kujpons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītajos rakstos izteilrtās domas ir rakstītajā personīgs ieskats un īie katrā gadījumā atbilst arī redakcijas
Alj®EēšaEas maksa EnMadāiift AS¥ , par gadu $21.00, 6 mēn. $11.50, 3 mēn, $6.00. Atsevišķa numura cena 50 centu. t ^ r^f^f^r Sludinājumu maksa: sludinājumu dāļā $2.50 tekstā $5.00 pirmajā vai pēdējā lappusē $10.00 par 1 coUas slejas telpu. Sarīkojumu kalendārā 5Q centu par vienas slejas rin^u katra datunia vienā numurā.
Māc. Ekšteins
„Jūs dabfisit spēkō^ kad Sviētais Gars Ms Bācis fāir Jeses;^ ^ (Apusti4u darbu grāmatā — ^pTopiet pepildīti ar ga-ru.''
■ Svētdien ir Vasarsvētki jeb Gara svētki^ tādēļ domāsim par garīga spēka pilniem kristiešiem.
Vispirms ievērosim, ka Jaunā derība nepazīst un neatzīst bezspēka kristiešus. Izlasiet savā Jaunā derībā apustuļu darbu grāmatu. Tā liecina par gara spēka izpausmi pirmkristiešos. Pāri katrai no 28 nodaļām varētu rakstīt vienu vārdu ^^Spēks!", pie tam vēl ar izsaukuma zīmi.
Pirmā nodaļā ir spēka apsolījums: „Jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums.'' , Oti^ nodaļā it Svētā Gara nīkšana un pirmā spēka izpausme, tad Jēzus ļod^ ļās to M^ēku priekšā,^ ^ķ^^^
lāts tiesāja Jēzu, bija saukuši ,pSit viņu krustā!" un šiem cilvēkiem viņš skaidrā, nepārprotamā valodā pateica: „To Jēzu, kuru jūs ar noziedznieku rokām pienaglojāt krustā, Dievs ir uzmodinājis no miroņiem, un mēs tam notikumam esam liecinieki." Un savādi, tādi vienkārši vārdi „sāpīgi ķēra klausītāju sirdis", tos kristīja un ap 3600 vīru pievienojās Jēzus mācekļu un draugu pulciņam, kas bija 120 personu liels (Apustuļu darbu gr, 1:15). To brīnumu padarīja ne Pēteris, bet Gara spēks.
Trešā nodaļā: Pēteris ar Jāni iet Jeruzalemes diev-namā. Pie dievnama durvīm viņiem sniedzas pretī roka, kas piederēja tizlam ubagam. Pēteris paskatījās uz šo kropli, iebāza rokas savās kabatās, ja tādas vi-ņain vispār bija, un teica: „Zelta un sudraba mums nav, jbet kas mums ir, to mēs tev dosim: Jēzus Kris-tub vārdā celies un staigā!" (3-1-6) — Drošs paliek drošs, Pēteris pastiepa kroplajam pretī savu roku un palīdzēja viņam piecelties kājās. Kroplais piecēlās, pastaipīja vienu savu kāju un tad otru, un gāja līdzi Pēterim un Jānim dievnamā, un nevis kaut kā gāja, bet „lēkāja un slavēja Dievu." Tempļa dižvīri uztraucās: Vai tad kārtībniekiem vairs acu nav ka tie neredz, kas te notiek, ka te viens cilvēks ienācis, kas neprot uzvesties dievnamā? To brīnumu darīja Gara spēks.
Ceturtā nodaļa atļauj mums secināt to, ka cietumā nonāk cilvēki ne tikai par ļauniem darbiem, bet arī'par labiem darbiem. Pēteris ar Jāni iekļuva cietumā par to, ka viņi bija izdziedinājuši kroplu cilvēku. Pēc tam kad viņus atbrīvoja no cietuma, viņiem piekodināja vairs nerunāt un nemācīt Jēzus vārdā. Kāda bija Pētera un Jāņa.atbilde uz tādu pa- \ vēli? „Mēs- nevaram 'nerunāt- par to, ko paši esam'--,, redzējuši un dzirdējuši'^ (4:19—20). ' _ • 0
, Atbrīvoti Pēteris ar Jāni gāja pie „savējiem" un-'-pastāstīja, kas ar viņiem bija noticis, un ievērosim, visi tad.vienprātīgi lūdza Dievu. Ko viņi lūdza un kā vini lūdza?
(Turpinājums 22. Ip.)
Nolaišanās U2 Maskavas bīstamā skrejceļa
Ed. Keiša karikatūra
KAS IK NAIVAIS?
atvija Amerikā 5. aprīļa numurā V. Korsts raksta par kādu ^cilvēciņu", kasiedŗošinā-runāt par nacionālās Ķīnas, Viethamas, Laosas un Kambo-dijas nokļūšanu komunistu ietekmē. Iespējams, ka šis cilvēciņš" to nerunā no sevis, bet varbūt savas atziņas smēlies no Hambui^gas avīzes DieZeit 7, marta numura: „Eine V^o-che, die die Welt veranderte/' Ne tikai šis anonīmais cilvēciņš", bet visā pasaulē būs tamlīdzīgi cilvēki, kurt kritiski raugās uz itagadējiem polītis-kiem notikuaniem, jo tie tiešām nesol? nekā laba.
Pat daudzi amerikāņi ir kritiski noskaņoti par prezidenta ceļojumu uz sarkano Ķīnu. Vācijas laikraksta Die Zeit korespondents saskatījis, ka Nikso-nam atgriežoties Vašingtonas lidlaukā, viceprezidents Agņu ,4ekšēji raudājis". Vācu avīze domā, ka šī brauciena uzvarētāja ir komunistu Ķīna, bet: ne Niksons, kas Čangkaičekam piedūris dunci mugura'".
Korstam būs arī sava taisnība, ka Niksons nekā īiav izpār-devis, jo viņam jau nekā vairs nebija ko pārdot: viss jau bija izpārdots J.altā iļin Potsdamā! Kas. attiecas uz Vietnamu, tad ASV ar savu -moderno un smago kara imašīnēriju karu varēja izbeigt pāris nedēļās un atbrīvot arī ° Ziemeļvietnamu, bet prezidentam_ kaut ko darīt vietnamiešu laba venkārši nav spēka, jo manā uztverē Vietna-mas karš bija vajadzīgs ļaudīm, kās no tā gribēja ,,taisīt nau-
steigtos palīgā, lai glābtu komunismu.
Kur raksta autors V. K. saredz Ķīnā augošu nacionālismu — vai 64 miljonos komunistu 'nonāvētos ķīniešu nacionālistos? Tālāk V.K. runā par krievu imperiālismu. Tā šodien ir jauna „modes lieta", komunismu vairs vārdā: iiesaukt. Ja komunisms būii^^^^^^ti^^ krievu problēma, tā sen jau būtu atrisināta, bet tas ieviešas visā
lilfe Klivlendā
::¥Ē]L FAE KARTUPEĻIEM
Avīze ir arī kā skola — māca vai atsvaidzina zināšanas. T. Bezmēra raksts pelna ievērību. Ir taisnība — latvieši dažādos apgabalos ikartupelim ,vkā m^ ļam bērnam" devuši savus ap-^zīmējumus pārpilnībā. Vai citādi an pie atsevišķām Eirq)as tautām? Kaut dominē Kartof-fel un potato tieši vai atvasinājumi, tad kā kuripzita^^ min franču un holaņ^ salumi, dēvējot tos par „žē-mes āboliem". Atš^rīgi ir somiem peruna, čechiem Ibŗaņibpr, kroātiem — krumpir, zemiak, maģāriem la.
ņiem kā kartppļa, tā arī bara-bola. Mūsu kaimiņiem igauņiem >- kartul, lietuviešiem — bulvēs.— Eiropa deva arī no Ajmerikas ievestam augam aptverošo botānisko nosaukumu Salanum tulberosum. Diemžēl, Amerika deva arī bīstamo kartupeļu kaitēkli — Kolorādo vaboles, ievestais 1B7'7. gadā;
is,
sardzes vienmēr stāv ar rapieriem. Tāpat tas ir ar goda sardzi pie mirušā šķirsta.
Karavīru un studentu korpo-rā cij u goda sardzes ir senu laiku tradicij a, kuru piekopj vēl šodien. 0; B. Toronto
fiAIŽrOMSMS
SociāMemokratu izdevumā Brīvība (m-r- Nr. 5) Stokholmā iespiests: ,^LJAs vice-priekšsēdis ziņojumā valdeirak-sta — visu varu tautai, bez cīņas nav uzvaras, austrumi ir sarkanbaltsarkani^ lai dzīvo Latvijas komunistu partijas 17 biedru drosme!"
Brīvība to komentē, ka ar patosu jaunatne izpilotot apstākļus un bez lirisma. Te nu gan abi kopā kā dvīņu brāļi un vēl kas vairāk! Visu varu 'tautai — pras a vicepriekšsēdis. Tā da taču šodien ir visās tā saucamās sociālistiskās valstīs. Višs^ „pieder'' tautai. Kādu visu varu tautai viņš vēl grib? Pēc kāda modeļa? Rietumvalstu demokrātiju?
Bez cīņas nav uzvaras — austrumi sarkanbaltsarkani. Laikam vicepriekšsēdis ir dalto-nists. Bīstama slimība, ja tā vispār ir šUmība. „Lai dzīvo Latvijas komunistu partijas 17 biedru drosme"... Vai turpināt latviešu tautas verdzināšanu pašu latviešu komunistu
VecjaiiMietis, Stokholmā
99
Jau kuro gadu gaidām uz sarkanās Ķinas uri Padi savienības, konfliktu, kura rezultātā varbūt arī mūsu sapņi piepildītos. Bet šis „brīnums" nenotiek. Bet nav nekāds brīnums, ka kaut kas tamlīdzīgs arī var notikt, jo uz provokāciju komū-•nisti ir lielmeistari, liekās, ka V. Korsts negrib saprast vieri-'kāršu aksiomu, ka komūnis-.mām ^nav nekādu territoriālu robežu, un tādas nepastāv arī Pad. savienībai ar sarkano Ķīnu vai citām valstīm. Ja šīm komunistu pārvaldītām zemēm uzbruktu kāda trešā valsts, tad isl ' ' ■
Da^^
ticis rakstīts par korporāciju izrīcībām, eļotbaznk
ieročiem, zobem
vai šautenēm; iet dievnama sardzē, un to nesējus sauc par goda sajsgieim, bet visu vienību ■--par goda sardzi.
Gandrīz bez izņēinuma baznīcā goda sardze stāv pie karoga vai aizgājēja šķirsta. Daudzi to Ms redzējuši ja ne citur, tad bildēs. Kādus ieročus lieto goda sardze, atkarīgs no tā, kādi tie ir attiecīgajai organizācijai.^
Studentu korporāciju ieroči ir rapieri, tiem nav makstis. Pie- korporāciju karogiem goda
■Ņudž^ijas DV apvienības izkārtotā delegātu sanāksmē, 'kura notika 22; un 23. aprīli Keiulvortā, Ņudzersijā, bija sevišķi kupli pārstāvēta kā no apvienībām ASV, tā arī no Kanādas; Tāpat kupli bija pā^ ftāvētas vanadzes savā salidojumā. Lieiaiiš darbs, to šinīs dienās veica, būtu bijis vēl pilnīgāks, ja nebūtu piemirsts pieminēt DV apvienības pirmo priekšnieku Vili Zuti. Ņudžer-sijas DV apvienība noorganizē-jās m izauga Elizabetes Ņuar-kas latviešu ev. lut. draudzes paspārnē. Kā vairāki sanāksmes delegāti izteicās, mūžība aizgājušā Viļā Zuš^ pieminēšana būtu radījusi patīkamu siltumu pašu mājās,
Jēkabs Mednis,
Ņudžersijas DV apvienības biedrs dibinātājs.
i
i
m
Par notikļ
sabiedriskā un
vērtās gleznotājļ
liņa jubilejas i|
sumināšana 60 risē 6. maijā D Pāri par 100 vij nītāju klātienē] bij. ALAs kulti tājas māks'las s| prof. A. Annusg slinieka nerimti ieguvumus ne arī ilggadējā roja un Ziem< turas fonda apsveicējiem, teicībā pieminēji vesbiedri un saj
šoreiz gleznu pāris pēdējo darbi, tā radot tīstības uii veiļ griezumu. Ja aļ bi bija vairāk lij ti, tad pēdējo skanas tumšākil toņi, izteiksmes ar laukumu un jumu, dažkārt su kontrastus.
Pēs dažu stui kās māksliniel kad, svinību laudējot, DV Ņl bas priekšnieks! sību telpā ieve( dzīvesbiedri. A] sveikuma dzieļ ku sveica DV u vada apvienota] Stotia vadībā, ir arī jubilān nieku kā māki organizācijas Kitners pasni< dienas kliņ Svinību norisi pārņēma i Kalniņš. Ņuj^ draudzes mācīl cildināja gavi vien kā gleznot sirsnīgu, nerii draugu, jo ilguļ jis arī draudzei
Kultūras bir( gadējo darbini] ca tā bij. vadīt Vilis un prof. sniedzot diža tīvu tautisku Raksturojot bibu ALAs kulj neja „mazu sf liņš kā biroja] darbības laikā un nosūtījis saņēmis ap 19| bu, no kuriem ši „izstādes gaļ nētā kora sv( priekšnieks ' teicībā par juļ mākslai, sābieļ un dziesmai, māksliniekam bērta, gleznu tes. Ņujorkas nieku grupas ^| lībnieks ir 'mākslinieks-pīgiem piemēri mākslinieku d] jēgu un npzļ cildināja garilj nerimtību m augšu, nobeigt
ANDAS
KONCER^
Pēc veiksmi] Čikāgā (23. a] (29. apr.), jai sliniece Andi koncertturnejai
krastu. ViņA jā Losandželosļ francisko, 2. un 3. jūnijā rīko turienēs