^ nsw: :22lO,
SIDARSr EMakcija: 125 BroaM
Gānādi;tāir. 465-7902. Ņujorkas redakcijas vadītājs: V» Irbe, 4035 Rombouts Ave., B^r 994-7917. dikagas redakcijas vadītajā: I; šīmane,^
. Aye., Gbicagp, 111/ 6^^
■ ;;;:Australia. .
; V;,:-Redakcij^^ NeizHetGtos iriariužkriptjuš a
sūta
k£s pasta kiiipoņs (citās zemēs). Ar aiitoravā    vai iniciāļiem iparikstīlajpš ra ir — personīgs ieskats un ne katrā gadījumā atbilst arī viedoklim.
par gadu $21.00, 6 iņēn. ill.50, 3 $6.00, mura cena 50 centu. Sludinājumu maksa: tekstā $5.00 pirmajā vai par 1 collas slejas telpu, dārā 50 centu pār vienas dātunia vieriā numurā.
urnu daļā $2.50 ja lappuse $10.^0
as rmau
spēlīte;"
paredzot brīvāku mbežpāreju ceļotā fi-v*,.—« "^'^'''"-"nās ģimenes lietās''.
Ēd. Keiša karikatūra
Muhameda. ^^R^
•li — * •
• V
• V
la.
usi
sūtīt savu gresu Ang" :resa liesa-
Lgas jauniešu pārstāvjus kas >gan ņo tag^ līties, i a TO instruēti komj atoes^ pārstāvju u^^^ gi iemācītās frāzes ^^u^^^ teauktu. Rīgas ķoi^ ■savus:pārstāvjus nz:^ ;ttav ^
'   ^     ' ■        "ies.ziņa,
BOMIJ MAIŅA Ja Amerikā 7. n-rā,
ievietota mana vēstiile ar virsrakstu: „Interesanta grā-V'^ par Jāņa Zariņa sa-^
grupu UZ
i. Nav zināms^ vai kādu daļu no tāis segs
no': savas: ^:ŗespoi;savu; šie vecāki pirms 27 gar
dos . Pec visas grāmatas izlasīšanas tagad mainu savas do-
■■mas.-''"''■'■■'■^
Inž.:-me^c#is: Aēoļfs Kēlers,;
:FAŠ: BAIJDZ^^^K^^
V. Brumelis 26. apr. Latvijā Amerikā kritizē latviešu skolas valdi un; skolotājus, Visi latviešu skolas skolotāji veic liek mūsu tautas nākotnes ļa-iijuši nedalītu sa-un pateici-bu. Musu bēmieim bieži trūkst disciplīnas. To varam vērot skolas |arlkojunios, un^skolas
skolēni traucē visas klases dar-ibu. Pagājušā skolas pado-mes sēdē vecāku pārstāvji pieņēma lēmumu atbalstīt skolotāju dis-
jam traoicijam iDutu jā' nobāl? Visa Kristus mācība taču ir dibināta uz mīlestības un piedošanas principa, ienaidniekus ieskaitot. Nekad ne Kristus, ne viņa mācekļi^^ juši varu.
Mēs taču neviens neesaim svēti, un katru dienu apzināti vai ne-
apzināti
īlīgā ^.Latviska 'mantojui^
ņības kultūrās sakariem ar ārzemēm
{pārstāvji
|i rūpīgi instruētu
nīem aarit, ko viņi grib, mēs neiemācīsim mīlēt latviešu sko-Mi. Mīlestība pret latviešu tautu
M'. vatodu-ir": jā.Mcas ^- āri,. mā-:
un spes
V« —JL*
I . .1 =1
Ļ kas pati cieš fisku^ kāis to
:nāciQ-
a paceispu Kiga s cietumā
darbojas kom-d, kuri strādā latviešu skolas labā. Kril mums viemnēr ir diemžēl, bieži trūkst
du. Paldies E. L. Toronto :ājā vēstuli S. aprīļa .numurav: '
dia^v&se Toronto^
L maci-
Daudzkārt ļaunāk tomēr ir, ja cilvēki apzināti un demons-trātrvi nostājai^ dievnamā altāra priekšā kailiem zobeniem rokās, it kā sacīdami: , ,Tavi vārdi gan ir skaisti, bet lūk, mēs viņus tomēr nedomājam ievērot.*' Domāju, ka tas ir ne tikai grēks, bet arī jums daudziem citiem.
Pēc manās vēstules 1 šaņās abos latviešu laikrakstos, esmu novērojis kādu ļoti zīmīgu faktii^ proti, tie cilvēki, ķu-pem šie j autā jumi varētu būt skaidri, klusē. Agrāk vai vēlāk viņi tomēr būs spiesti atbildēt. Nobeidzot maa jāatvainojas A. Ozoliņam, ka ār viņu nevaru debatēt par latviešu sociālistu vēsturi, jo Bruno Kalniņa grāmatās neesmu lasījis un arī nelasīšu. ■:, ■ ■   0. Žvirgzdgraiiids
;     LATVIJAS JAUNIEŠI
iņai par to, kčj
IEEOCU IENEŠANA
ziņu-āg neinikos
tiiēšu ar
u grupas, ]o
un stacionētie
nemierus
lidzīgi čechu varoņi jāgod
g. vecais lietuviešu Tļaiantā Kaunas parkā,: mūzikas teātra aplējis sevi
nemieriem, kas izcēlušies jaunekļa apbedīšanas dienā 18, maijā un turpinājušies vēl visu nākošo dienu. Ielu cīņās nonāvēti divi policisti. Vairāki simti jauniešu apcietināti.
Tie ir izmisuma saucieni, kas nāk no apspiestajām tautām ar dzīvības upuriem. Vai tie beidzot spēs atmodināt pasaules sirdsapziņu? Vai pēc šiem un tamlīdzīgiem izmisuma soļiem maz iespējams uzturēt kādus sakarus ar oku-pācijas varas pārstāvjiem, kaut vai visnevainīgākos dzimtenes ^ apciemojumos? Ko tādā gadījuma teiks paša .sirds« apziņa?
Divas un tomēr vienas tautās jaunatne. Vai tai botu di-
nai vēstulei „Bērna iievarusaprast^.^ vai- nu; - viņ mani ir pārpratis vai ar nodomu grozījis- tematu, lai nebūtu jāatbild uz jautājumiem, kurus biju ierosinājis. A, Ozoliņš, tā sakotj ar varenu spēku sāk plivināt karogu un ar daudziem citātiem cenšas jāgodina, žēīj ka
:varu
savā lai& esmu tairāk stāvējis pie karogiem un vairāk važiŗoņu godināšanu organizējis nekā viņš un dau^^^^ no viņa koUēgām to vispār redzējuši: Arī savas asinis esmu lējis, cīnoties pret mūsu tautas Ienaidniekiem. Savā vētulē šim jautājumam tomēr nemaz ne^ pieskāros. Mans galvenais iebildums bija pret ieroču ienešanu baznīcā. Krustnešu laiki sen jau pagājuši, krusts ar zobenu kopā nesaderas.
Jājautā, vai tad tiešām vēl vienmēr ir cāv^, kuri nesaprot, ka dievnams ir svēta vieta, kurā mums pazemībā būtu jāiet pielūgt Dievs un Viņa li-":ši visām
Pēdējos gados vairāki jaunieši Latvijā 'atklāti un bezbailīgi demonstrējuši savu pretestību okupācijas varai un komunistu partijai. Par Latvij as sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu Rīgā ar 19 mēnešiem cietumā sodīta Biruta Gailāne. Pagājušā gada 7. novembrī Rīgā viens *gads cietumā piespriests E. Liepiņai par tb, ka viņa norāvusi im saplēsusi „Pa-domju Latvijas" karogu. Ir zināmi arī gadījumi, kas liecina, par pasīvu pretestību un nicināšanas izrādīšanu tiem, kas sadarbojas ar mūsu tautas brīvības iznīcinātājiem. Cerams, ka arī jaimalaies kongresa dalībnieki, kas no Londonas speciālā lidniašlnā dosies m Rīgu, līdzbraticot arī Ajmerikas latviešu "jaunatnes apvienības priekšsēdim Mārtiņam Zand-bergam, demonstrēs savu patriotisko ,un pret okupantiem noraidošo stāju. Būtu ļoti nožēlojami un, no politiskā viedokļa raugoties, arī ļoti īsredzīgi, j a mūsu tautai tik liktenīgā laikmetā brīvās pasaules latviešu jaunieši ļautu, lai rūpīgi instruēti pavadoņi tos kā cāļus vadā pa Rīgu un Jūrmalas pilsētu, pat aicinot uzdzert augstas laimes ..Padomju'^ Latvijai, kā tas parasti notiek ar „mš[iem tautiešiem, kas meklē sakarus ar laimīgo tautu dzimtenē". Eāfis, kM vil Begrib. kapitulēt,
Mācies redzēt un vēl jo vairāk dzirdēt, ka okupētās Latvijas apciemotāji -rāda tur uzņemtās krāsu filmas vai krāsainos uzņēmumus. Sevišķi plaši to darījis Pitsburgas universitātes mācības spēks Ģirts Pūriņš, arī čMgās Piecīšu dalībnieks. Par to bija rakstīts arī Latvijā Amerikā 22. marta numurā, atreferējot šos demonstrējumus Toronto. (Negriliu pieskarties ne uzņemtās filmas vērtībai/ne Pūriņa vērtējumam par turienes mākslas dzīvi, kas varētu : būt objektīva. Mani vairāk gan pārsiteidza vai nu referenta, vai ari rakstītāja ,,T. Ķ." konstatējums: Rīgā šodien ir daža laba priekšrocība— ar valdības pabalstu ērta darbnīca un iespēja savus darbus pārdot privātiem koUekcionāriem, ja ļi^^ darbi ir pieprasīti." Kas tie par privātiem koUekcionāriem vai pieprasītājiem, iiav zināms. Nav arī dzirdēts, ka šos mākslas darbus varētu pārdot kaut kur ārzemēs. Kas varētu šādus darbus iegūt - partijas dižvīri un citi labi atalgoti ļaudis? Taču ne strādnieki, kuriem bieži neatliek naudas pai labu apavu «lopirkt; to mēs gluži laibi zinām. Bet kādēļ pie tām lielajām „priekšrocībām'>; 'okupētā Latvija nav radies vairs neviens tāds Purvītis, Grošvalds, Matvejs, Kazaks, Rozentāls u. c? Atkal mīkla! Tad vēl — rakstītājs saka: „Acij tikamas bija Raimonda Paula un citu mākslinieku vasarnīcas Baltezera krastā". Bet kādi izskatās vienkārša strādnieka dzīvokļi un viņu ^,vasarnīcas" — to , lūk, neviens no okupētās " as apciemotājiem ne pa-, ne parāda, jo tas taču var nepatikt Rīgas un ^ Maskavas režīma stutētajiem, uii kamdēļ atstāt rūgtas atmiņas par sevi, kā tas bijis pāris 'citos gadījumos... Patīkamāk taču arī lasīt Dzimtenes Balsī par^avu ciemošaņos pozitīvu
:    Ed., Mičigenā
; : lnf PASKAIDROJUMS . '
Latvijā Amerikā 15. marta numurā Lasītāju vēstulēs,, Velna kalpi" rakstīts :„Igauņu informācijas biļetens Stokholmā Newsletter from behind the' Iron curtain stāsta ..."
Šo biļetenu jau gadiem ilgi izdod Latviešu Nacionālais Fonds un Igauņu informācijas centrs,,kā tas arī rakstīts biļetena pēdējā lapā. Agrāk piedalījās arī lietuvieši. Pēdējo skaits Stokholmā šodien pavisam niecīgs,
Andrejs EgUtis
Mīlas iru vecs kā pati vien, būs viei ģeometriskai turpmāk. —
latviešu teāt, pārskatā pai Sieviete ria ka tīisstūris ģeometrijā, ķis un filozoi jis 6. g: s. pi| dājis daudz teorēmu, ko ja nemaz tik rišMt un pl atradējam Piļ dziļāks pam; boties.
^Saviem mal Bieka meklējļ tas radījis pat teorija: saucis par j
Par vecā sa sirdi" — . toties Sieviel
sava sirds, neveikli autoi ikdienišķajos režģījumos. ■ Veikina Anni] mā. Tēlotajā lomai, kas ni mām. Viņa centrā, lai vientiesīga,
vedumā nav neviena domļ jiena, kam tēļ ti un neatsli jcēt skatītājai ļpie tam nevel nama mātes, dzīvo ar tā< sirdij būtu ji
versam.
Tēlotā|u ši ~ ām
zināms, ka tā veikusi ifi lielļ lomas; tā da] cittautu. ama: dāma ievērībi (Sieviete rīts\ nas tulkojum: bas cienīgas rada pārdomj nijias Presto] tēlotāja pievL skatuves dari kopšanai ganļ balss toņa mi vldīšanai, pj vēl respektēji Veikina to -ja domām var bl bilde: Lija V^ latviešu lepui arī katrā taiitl tīta, kā ar sai lomā valkāti
un mazai nijas tēlojumi gi glabāsies dēhi Edvīnu,, tēvu, zinot, k| ka tēvs krāpj māti.,. Ir īsi soties mūziku jacco dzi lai zina, kāpē| skaisti... Lai] tieši tad bijij jātaisa joki. Tādi un vēl Ivļ menti, kas reļ tēlotājai būtu to veica L. līgs viņas tēloļ šākā ampliluc balsi modulēj^ būs nepiecieš(j lomā, ja arī m jau lasām, Lij tīva visādos
Lainiiga izvi
/ nijas partneri, vīna lomā mļ
maz kustībām L
atmosfairas ra|
vējs savu radi
neŗiem. Valda |
du labāk nekā
dzētbs raksi
personības spi