4 LATVIJA AMERIKA "EirešfflMa, mi g. 2i..|iiMl|s; 2®.».
Ārlietu mteilstra atbilde arch^^^^
Uz ailchibīskapa A. Lūša, iesniegumu ministru" prezidentam Trudo pieņemšanas laikā Toronto par Baltijas tautu stāvokli okupētās Baltijas valstīs, archi-bīskaps saņēmis ārlietu ministra M. Šarpa atbildes vēstuli, kurā apliecināts, ka Kanādas valdība pilnā mērā izprot rūpes, ko paudis archibīskaps un citi kanādieši, un Kanādas nostāja Baltijas valstu jautājumā ^ir bieži deklarēta un labi zināma. Tālāk teikts, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas inkorporācijas neatzīšana ir viens no faktoriem abu valstu attieksmēs.
Attieksmē uz plānoto Eiropas drošības konferenci, par ko bija minēts archibīskapa iesniegumā, ārlietu ministrs raksta:
„Kanadai konferenci uzskata par līdzekli, kā turpināt uiistipm^
miem un Rietuma uii vaiŠ)ūt definēt u a
im proDiemam Rietumu attieksmēs. Tāda konference, ja tā notiks, neatrisinās visas atlikušās domstarpības, bet tā varētu palīdzēt nodrošināt paliekamu mieru Eiropā. Jūsu un citu kanādiešu paustie viedokļi gūs vispilnīgāko apsvērumu, veidojot Kanādas polītikļas attīstību šais jautājumos."
sadzīvošanu mvm
Rīgas .tuvumā Olaines -pa-
govju fermā ir septiņas strādnieces, ziņo bīņa un bez liekas -kautrēšanās iftforme, ka tās ir četru dažādu tautību pārstāves — latvietes, krievietes, Ibaltkrieviete, tatārie-
Habaņina, grieķiete Vera Karnača. Līvānu fabrikas internacionālo kolektīvu Cīņa raksturo „vieisiā mierā'', it kā latviešu zemē ar - cittautiešu ieplūšanu nekad nebūtu
• • e . o
Pad. savienības 50. gada dienu gaidot, Cīņa publicēts raksts ,,Viņi satikās Līvānos" jeb „Septiņas sarunas par tautu dmudzIW^ Eķsperimenr tālās bioķīmiskās fabrikās 'gailvenals'; ^|nženiOTs' sandrs Lužkovs iražošanā p
Minētie un citi siņojumi liecina, ka, nevarēdiami vairs noslēpt postīgo Latvijas par-pludināšanu ar sveštautie-šiem, ko visautoritārāk apsūdzēja Latvijas 17 komUnistu
dilsti nometuši
"ti^r;uz
stabuli par tp,
ņaca tuvi ļin miņi''/ Sanmā
VI"
ņat-;: eĶotv.V;|.,,i strādāt tādā
-.uņ:
i^ainiete Lidija; B vānos hejutoties;^^^^^^M ■■/C©,-:.;p#; idzinito^ stāstot īio^^^^^^^^^ī^ laikraksti m^^M^ ņa ne ar vlrdu ņepdemiņ to, ka kopā ar citimi^^^^^^^ c šiem sazināis Mēvu^^^v m tā palīdz rusifikāicijai tik nepieciešamā krieviskā elemen-
ar svešajiem ienācējiem
1as v^lēpjas tautas spits^i^^ rēt tia noturēt savu ^ zeini. šķiet, dziļš Tūgttims ito |>si' tiesš izmišiims diktējis šādus
Latv. ev.
O.mm m •
dalībnieki Čikāgā. (Skatoīrakstii Latvi-
a ir 3ā li-
Kopš 1967. bez karaļa. Grieķij ā mēģināj a izd berālu apvērsumu pret dopūlasa militāro valdību, bet tas neizdevās. Tā kā apvērsumā bija iejaukts arī karalis Konstantīns, tā paša g^da 13. decembri tas aizbēga uz Itāliju, kur tagad dzīvo ar savu sievu, bij. Dānijas princesi un māti — zara Vilhelma 2. mazmeitu.
: Ķismt :.arī karalis ■.Mja; .aiz-, bēdzis, viņam vēl līdz šim Grieķijā piederēja vara. Neviens cits kā viņš bija oficiāls &^ pārstāJvis Irānā, kād tur notika monarciiijas 2000 gadu pastāvēšanas svētki. Grieķijas tiesas dina viņa
vas. profilu iekaļ monētās, Viņa dzimšanas diena paliek valsts svētku diena.
pēc karaļa nepārŗiema augstāko varu. Satversmē paredzētos karaļa pagaidu pienā-kump uzdeva izpildīt^^^ reģentam — ģenerālim Georgijam Zoitaķisam, ko grieķu militār rās aprindas uzskatīja par konservatīvo, šos pienāku^ mus viņš pildīja līdz Šāgada 2i. martamj kad negaidot valdība pasludināj a, ka vi^š at-celtis un viņa vietu, ieņēmis Papadopuloss, kas tai pašā laikā paliek : ministcu prezidents, kara ministrs ņn ār-
padomju tautā"
Anketa- par latviešu komunistu Jāni
Skabarga Izklausās
cu latviešu tajā Latvijā romāns jātulko no
bet ir
■Romāna; autore,;.' 5. aprīlī dzimusī piebaldziete ?,„par nopelniem r|ffirā un sakarā ar piecdesmito dzinišanas dienu,'' nesen, pee Pad; savienības augstākās padomes lēmuma, apbalvota ar ordeni „Goda zīme". Taču, dk var
Par „tauitu draudzības temu" izs-akas krieviete Jevgeņija Svitko, polis Staņislavs Mar-cinkevičs, (ebrejiete Larisa Gricjuka, somiete Svetlana
^ m 23 gadus vecās Angelas Gas-parini, pirmās Eomas sievieš-kārtas satiksmes policistes, pirmā darba diena izvērtās visai grūta. Viņai, vadot mašīnu straumi, izcēlās chaoss, auto-mob^iem sablīvējoties kilometriem garās rindās. Gandrīz neviens no garāmbraucošajiem romiešiem nespēja atturēties no šarmantās ļpolicistes perso-dkšanas.
Vērtējot vairāk nekā 20 nodzīvotus gadus Bostonā, laikam nebūs neviena, kas negribētu atzīt bij. skolu inspektora Albina Bangas sabiedrībai ziedotos mūža gadus. Viņš 1950. g. Bostona nodibināja Bostonas latviešu skolu un sevi nodeva neatalgotam un bieži nepateicīgam sabiedriskam darbam.
A. Banga 15. jīmijā atskatās !uz SO mūža gadiem, no kuriem gandrīz 40 gadi ziedoti skolai vai sabiedriskam darbam. Kaut arī gavikue&s pats šeit skolas darbā nav varējis strādāt, jo sestdienās viņam hacās strādāt eksistences darbu, . viņš latviešu skolai vienmēr bijis Māt.
Jubilārs dzimis ^ 1912.g. 15. jūniļjā Bebrenes paig. pama/t-skola, kur tēvs bijis skolas
bērni — trīs brāļi un trīs masas.. Vēlāk tēvs pārgājis
par skolas pārzini uz Kurmenes paig. pamatskolu, Bauskas apriņķī. 1934* gadā A. Banga pafieidzis Jelgavas valsts skolotāju institūtu, īpa-likdams turpat par skolotāju, bet ar 1941. g. 23. jūniju iecelts par Bauskas apriņķa skolu inspektoru. 1944. g. rudenī viņš bija spiests Latvi ju atstāt kā kara ^ Danciga pieteicies L^v. leģionā. Laimīgi izbēdzis krievu gūsta štetīnē, ... Banga pēc kapa švarcenbe-kas nometnē Vācijā atrada savu ģimeni. Steidzami bija Jaiioorganizē latviešu skola. Vms strādāja nometnes vadība, būdams arī skolas pār-zīms un Hamburgas novada tautskolu inspektors.
„goda zīmēm" pierobežu apgabalos pārāk nesvaidās. Vai Velta Spāre to nopelnījusi tieši 'ar krievu valodā sacerēto Rudzutakta romānu? Neiespējami
Dzimusi „nabadzligu zemnieku ģimenē" (pēc okupācijas avotu datiem). Velta Spāre pēc Vecpiebalgas Veļķu pamatskolas beigšanas tomēr iespēj mācīties Cēsu valsts vidusskolā un Kaucmin-des mājturības skolā . Krieviem ienākot, 1940. gadā viņa ir pionieru vadītāja Jaunpiebalgā un vēlāk Rīgā. Pēc vācu iebrukuma evakuējas (Turpinājums 5, Ip)
lietu ministrs. Tā jiena vēka rokās atrodas liela vara, un tas tagad faktiski kļuvis Grieķijas diktators.
Pēc vienas tersijas, ko uzskata par oficiālu, ģenerālis Zoitakiss atcelts no reģenta amata par to, ka atteicies apstiprināt valdības dekrētu par policijas sastāva un ugunsdzēsēju koniandu palielināšanu. Patiesībā nesaskaņas starp reģentu un ministru prezidentu jau sākušās sen, un galvenokārt jautājumā par Grieķijas politiku — atsaukt karali un militāro diktatūru aizstāt ar konstitucionālu monarchiju^ Būdams konservatīvs, Zoitakiss izteicies par šo versiju. Pa-padcļpuloss iebildis, ķa karali atbalstot ne vien liberāļi, bet arī komunistu līdzskrē-jēji un ka viņa atgriešanās nozīmētu, ka Grieķija tiktu atdota Maskavas aģentiem.
Papadopulosis šai konfliktā Zpitakisu uzvarēja, bet tas viss, ka ministru pre-kļuvis par reģentu. Lieta daudz nopietnāka. Drīz pienāks diena, kad mpnarchi-jas fikciju ar ķaralitemigran-tu aizstās reāla militāra diktatūra,! j ko vairs neaizklās ar karaļa mantiju.
Grieķija vairāk nekā četrus gadus iztikusi bez kar^a, bet nav sarāvusi ar viņu formālās saites. Zoitakisa atcelšana no. reģenta amata liek secināt, ka neizbēgami pilnīgi pārtrūks visi sakari ne tikai starp' Papadopulosu un karali Konstantīnu, bet ari starp Atēnām un Grieķijā valdošo dinastiju. Grieķija turpmāk iztiks bez karaļa. Bet lai cik tas paradoksāli, tas nesamazinās^ bet vēl vairāk palielinās Pad. savienībās, un tās satelītu propagandas kampaņu pret Papadopulosa diktāļ;ūru. Kad tas ir vajadzīgs un ir izdevīgi, Maskava gatava propagandai izmantot visu. Tagad tā propagandē karaU, kuru grieķu .antikomūnisti izdzina no valsts, un tagad grib viņu .izdzīt arī no 'Grieķijas pdll-
urna
Referātu p Solžeņicinu un Sidnejā lasīja-(B.A.), to i diem*. „Solže: saviem romā: ka valdnieki rakstniekus, igos, jo liels savai sabiedrī otra valdība, nu jau apma ir šādā op Pad. savienībā vara ar savu stāju ir vairā si, ka tā ir tēt viņa iespai
Dīvainākais cins pats ir rības produkts gadu pēc pad dibināšanās 19 cembrī. Studē! un fiziku, p pasaules karā ciešiem. Kaŗ viņu apcietina Staļina kritizē tulē draugie gadus viņš p nometnēs, g gan vēža kli kad bija sasl bīgu audzēju. 1956. gadā.
Chruščova nas" laikā ļauj iespiesj:
da nometnēm na Ivana d bet nākošos mals aplis u izdod vairs ti nezināmiem c nonākuši rie izdoti grāmat
Referente minētos trīs vēlāk" saraksti ejami lasīšan sastāda it k katrā; aprak teikts posms dzīvē. Galv katrā romān r lējis atšķirī Romāns Vi Deņisoviča d ku dienu metnē. ,ļŠol
šo nometņu āli, neizcel
»
„Ķatra diei jauns' izaici sistences cīņi laimīgs., ja :^ vienu soda sevišķām nel| līdz galam."
Romāns P| rāda Miavrin( mu politiski sti kvalificēti^ Tiem jāatroc praktiski i( balsi, kas caurulē un lentē. Lieki Miavrino ' ci( ir savā ziņā sargi un kam jāime dāms solījui
vairs nav kļ na varonis ka: „Noz vēka raksturi riašam .ga< kaļ neātlaidiļ šādā veidā