i: :
. īsr,
jā par
padomju savknibas vēstniecības pirmais sekretārs i   Valerijs Ragošins
apmisklēja valsts kanceleju Bonņā
Speķ^ulāeiju Bonnā izraisīja Pa dom j u savi e n rb as vestņiecThas - pirmā sekretāra Va^Ierija Ragošinā ierašanās valsts kancelejā ordeņu piešķiršanas nodaļā. Kā ziņo laikraksti, Ragošins ordeņu piešķiršanas ierēdņus izprašņāja par viņu darbu un tā veikšanu. Maskavas vīrs Bonnā gribēja visu zināt pār Ri^tumvācijas ordeņiem un to piešķiršanas gaitu. Kā tiek ordeņi piešķirti, kas piešķiršanu ierosina, par kādiem nopelniem' un kādos gadījumos?
kā ordeņu piešķiršana nav valsts noslēpums, tad ierēdņi vaļsirdīgās sarunās visu izstāstījuši, norādot, ka ordeņa piešķiršana ir zināma pateicība par veikumiem vis-pārībasļ labā, kas rakstīts arī oŗdeņa piešķiršanas statūtos. Pirmais vēstniecības sekretārs Vļalerijs Ragošins neapstiprināja, bet arī nenoliedza ordeņu piešķiršanas pārkārtošanas iespējas Padomju savienībā. Viņš gan apstiprināja, ka ārlietu ministrija už-cievusi visām vēstniecībām •iepazīties ar citu Valstu orde-ņu jēgu un to piešķiršanas gaitu.
Rietumvācijā pilsoņu apbalvošanas ordeni nodibināja 1951. gadā. Ordeni piešķir valsts prezidents pēc orga-nizācij:U^ grupu vai atsevišķu personu ierosinājuma kā atzinību par veikumu; vispārības labā. Kopš 1951. gada, tātad 36 gadu laikā, piešķirti dažādu pakāpju Valsts nopelnu ordeņi 150.000 personām. Avīžnieki atzīst, ka tas nav daudz.
Pavisam citādi tas ir Pa-doņiju savienībā. Tur ir, daudz ordeņu dažādās pakāpēs, nopelnu medaļu, arī goda nosaukumu, valsts piešķirtie, bez medaļām un br-deņiem. Par ordeņu pārpilnību un chaosu to piešķiršanā; tagad sāk rakstīt arī Krievijas un tā saucamo republiku laikraksti. Protams, arī Rīgas, Jaūnā  jaunatnes  žurnāla
Avots 8. (augusta) numurā faksta Valerijs Agranovskiš. Šķiet, viņš ir Latvijas pilsonis, jo raksts ir oriģināls, nav tulkots. Vairāk nekā lapu garā rakstā Viedoklis viņš apraksta bezjēdzību ordeņu, medaļu un goda nosaukumu piešķiršanā.
,,Ar ko tiķ pie mums neap-balvo! viņš izsaucas. ,,Orde-: ņi medaļas, goda raksti un goda nosaukumi, diplomi, vērtīgas balvas un karogi... Iespaidīga saimniecība, kārtību tajā grūti uzturēt, vēl jo vairāk tāpēc, ^ ka šīs kārtības nekad nav bijis. Piemēra pēc mēģināsim rast skaidrību goda nosaukumos. Sāksim ar tautas "un ,,nopelniem bagātajiem Chaoss un sajukums.
Sākumā tautas mākslinieka nosaukumus piešķīra aktieriem. Pēcāk nāca klāt architekti, ārsti, skolotāji, dažās republikās arī rakstnieki. Tā nu jājautā, kāpēc tikai dažās, uri kāpēc ne dramaturgi, tulkotāji, kritiķi, aprakstu autori?
Dažos gadījumos goda nosaukumus aizgūst no radniecīgām profesijām: piemirstie skulptori kļuvusi par tautas māksliniekiem; diriģenti, komponisti, režisori un kinooperatori — pat tautas skatuves māksliniekiem.
sarkanā karoga ordeni un medaļām „Par darba varonību" un „Par izcilu darbu" nepietika?), nemaz nerunā» jot par veselu gūzmu citu apbalvojumu, tai skaitā „Pār slīcēju glābšanu".
Sakait, ko gribatv bet ar ordeņu skaitu esam pārcentušies. Dažkārt skaties uz orde-notu krūti un prāto: lai novērtētu cilvēka nopelnus, ta ,,pa pieci" — pieci
Pievērsīsimies juceklim,,nopelniem bagātajos'': šo nosautumu piešķir gan meliorātoriem, gan kultūras darbiniekiem gan zootechni-ķiem. v,Bet kāpēc sarakstā trūkst šoferi, pavāri, virpotāji, štancētāji, arī lējēji, ķīmiķi, galdnieki?" jautā Agrandvskis. ,,Sajukums gan vertikāli:, gan horizontāli: ^,nopeiniem bagātos" piešķirot trūkst konsekvences, tos neatradīsit arī ķēdītē ,,n6pel-niem bagātais - tautas". Kam un par ko piešķir ,,nopelniem bagātais kultūras darbinieks", vispār nav skaidrs, arī tie ir it kā atstatus. Lai kā mēs pūlētos atrast pietiekami daudz argumentu, lai saceltos pret goda nosaukumu pārprodukciju un sajukumu, tas mums neizdosies. ,,Ja reiz zvaigznes tiek iedegtas, tad kādam tās vajadzīgas. Tomēr, lai atļauts vaicāt — kaiTi gan?'' jautā Agranovskis.
iTālāķajās rindkopās viņš skar ordeņus uri raksta: ,,Septiņpadsmitais gads mūsu sabiedrību atbrīvoja no cara laiku godināšanas un apbalvo jumiem un pakāpeniska sāka iedibināt savus. Kā pirmo 1924. gadā apstiprināja Sarkanā karoga ordeni, tam sekoja Ļeņina ordenis un ,,Goda zīme". Tagad to tik daudz, ka ne saskaitīt. Saskaitīt, protams, var, tikai ordeņi jau nav sudraba rubļi krāj-kasītē, lai to laiku pa laikam pārskaitītu. Vislielāko artavu ordeņu skaita palielināšanā deva karš, bet arī pēc kara ordeņu raža bija iespaidīga: Oktobra revolūcijas. Tautu draudzības, trīs pakāpju, Darba slavas (Vai ar Darba
ordeņi, desmit, piecpadsmit, divdesmit. Ar ordeņu lentītēm vispār netiek nekādā skaidrībā, te jāskaita nevis lentītes, bet gan kvadrātcentimetri. Diemžēl, esam nGstāju-šies uz ceļa, kas ved uz apbalvojūmu deVa 1Vāciju. „Būtu laiks padomāt par reformu: viens pret desmit," ieteic 'Agranovskis un tālāk raksta: ,,Jau izveidojusies ironiski nicīga attieksme gan pret ordeņiem, gan pret kavalieriem, pat veikalos rindās stāvētāji spriež (,,piespraudis tos dzel-zīšūs..."), un arī paši mēdz pajokot, dodot dažiem, ordeņiem bēdīgi jautras iesau kas. Bet kā tautā runā par ,,nōpelniem bagātajiem kultūras darbiniekiem" ne pārstāstīt"... :
Pēc .šī ironiskā stāstīju-ma Agranovskis izsaucās: Dievs žēlīgais, kp tik pie rriums neapbalvo! Kuģus, karaspēka apakšvienības, rūpnīcas, apdzīvotas vietas, orķestrus, apgabalus un republikas, kino studijas, protams, arī cilvēkus avansa veidā un arī ar nosebošaņos, dzīviem esot un pēc nāves: par varoņdarbiem, izslaukumiem, noziedznieku aiz-lurēšanu, slēpošanas pārgājieniem, par izdienu, par lidojumiem kosmā, sporta sasniegumiem, par plānu izpildi, veiksmīgi izdarītu operāciju, vienkārši par labu darbu..."
,,Arī Šeit nav nedz loģikas, nedz striktu kritēriju, jo ko iegūst ar ordeni apbalvotas pilsētas iedzīvotāji? Apgādi atbil s 10 š i a u gs t ā k aj ai kategorijai? Dzīvokļu sanitārās normas palielināšanu? Par laureātu kļuvušā rakstnieka romāns tiek nekavējoties izdots masu tirāžā. Bet ko iegūst ar ordeni apbalvotas pilsētas iedzīvotāji?" jauta Agranovskis.
Lai prēmiju piešķiršanas komitejas kļūtu principiālas un neatkarīgas, tām jāievēro atklātība. Autors vārdu ,,atklātība" atkārto trīs reizes, Agranovskis uzsver, ka apbalvojumus saņem nevis absolūti, bet relatīvi labākie. Tie reizēm iespējamais kopīgais prieks pārvēršas par kopīgu neapmierinātību. Vai tā cē-leklejami cilvēka iedaba, ja sociālajā taisnīguma tik daudz robu?
Dažkārt dzird runājam: tas, lūk, ne par ko saņēmis ordeni un nemaz nekauņās! Pati dzīve viņu pieradinājusi pie tā, ka Uzvarētājus pie mums netiesā, viņus ap-
skauž. Un beidzot Agranovskis atzīst, ka pārkārto-, Šanās nepieciešama arī attieksmē pret godināšanu un apbalvojumiem.
Iespējams, ka līdzīgi avīžu raksti pret ordeņu plūdiem un
milzīgajām godināšanām ietekmējusi arī ĢorbačoNu, tādēļ viņš uzdevis vē s t n i e c ī b ā m rietumu dem0kratiskajās valstīs izpētīt ordeņu piešķiršanas gājienus..        Pēteris Bauzis
Svētdien, 8. novembri, pl. 14.00
LATW£Sa SAPTVSra DRAUDZE
TENIPLE BAPTlST C HU RC H 1 ELPAS, s4 i>Bvniksi Bi v i)., ^ (i m oki t / \ \k\kjiAi
no dos 1 am)s APAkš/l AII s s l a( 1,1 \s)
os pjeaahis:
AEBA priekšsēdis m^ā^ Uldis Uksiins ■ Gimia Ph)siniec^ l'atais Usis (hassj
Daum Pļosniieceķ       Debija Usis (flcņiiu)
9., 10. cin 17. r\oyemhn pL 19,00 īpašassapulces, kurās runās māc. Uldis Ukstinš,
^^^^^^^^^^^^^^ A^^
PIEKTAIS DZEJQi,U KRĀJUMS
Latviešu grāmatnīcās $15.00, ASV $12.00
Fasūtinat tieši no apgāda,pieskaitīt $2.00 pasta i/dcviiniicm. Ccks vai iiaudas pārvedunis adresējams apgādam:
f;(,ki;M<)tr i'RKss. 6U) — :5( iiAK kin i \si
cilvēkiem ir
(Ēbr. 9:27).
vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa.
Bezmaksas kristāli liter^^^^ kasetes ar garīgu dziesmu ierakstiem jūs varai saņemt, rakstot māc. J. Šmitam, 30 McDāirmid Rd., ScarborovOnt. M ■ '
Ton sali
DV V NOD
GAD.
DV gadasvi viešu ni valdes Svētku litātes Sprūdžsļ pakavēji zācijas un u?d< ,inūsu j; nātājs to sap] jaunatni runā pr( mērķiei
Gadās 140 dal suma aizsaukti bija:. Ai gadu v( 78, Kl Aleksai Arenta Monikai tersons
Biedr: teica 1 kuriem daļas p]
vanadži Jakobs( su no; klātesoši pavisai
DV sēža Gi nodaļai Viņš, asi daļas va Marijai DV nozl
, nodaļas tridāi jļ zīme bj Teātra Valdim
^ pašlaik ASV. ^ des At:
Krei dezii
' ASVl sūtījusi
■.  ^ -
ju savi poIītik| PSRS Rgu in| Padoi
tās, Īp2 AI
darbini mentēji dīja, rasti pasauh atbalstļ Šai del
tikai ii citi maj
Par piemē] zinfon mūnftl
attīstīti kais kl