10 LATVIJA AMERIKA
; f. 12, plijs, 29. n-rs.
1
IESKATS SKAUTU UN GAIDU JUBULEJAS NOMETNĒ „ElGA
' Deviņas dienas, laika no 1. līdz 9. jūlijam, katrs latvietis bez , speciālām atļaujām vai vīzām varēja apmeklēt Rīgu, fotografēt un izvēlēties vietas un brīvi sarunāties lat-visiki. Arī ielu nosaukumi nebija piesārņoti ar Ļeņina; sta-chanoviešu vai sarkaniarmie-su nosaukumiem, bet ļaudis varēja pastaigāties pa Brīvības bulvāri, Kr. Barona ielu, Mūkšalas iblu un citām līdzīgām. Lasītājs nopratīs, ka šoreiz nav runa par okupētās Latvijas Rī^u, bot Sv. Jāņa ev.-lut. latviešu draudzes Ijau-ku īpašumā Saulamē, Nota-vasagas upes krastos, jaun-celto telšu pilsētu, kurā skauti un gaidas iekārtojuši savu jubilejas nometni „Rīga dimd'*. 268 teltīs un 23 nojumēs dzīvo nometnes dalībnieki, vadītāji un administratori, tur iekārtota arī visa nometnes saimniecība. No nometnes 785 dalībniekiem 712 ir skautu un gaidii organizācajas locekli, 22 mazputni, kas apmetušies Putnu salai ir vadītāju bērni, bet 51 no dalībniekiem tur dzīvo kā privātpersona, šādā vai tādā veidā atbalstot nometnes darbu. Lielāko nometņotaju skaitu dod ASV, 7 nāk no Austriālijas un pārējie no Kanādas. Nometnes atklāšanas svinībās j piedalījās arī trīs igauņu skautu vadītāji, bet nometnes beigu posmā piedalījās arī lietuviešu, poļu, ujkraiņu un ungāru skautu un gaidu pārstāvji.
Gaidu apakšnometni apdzīvo 32*7 dalībnieces, no tām 201 no ASV jedas, 105 no Kana-' das jendas un 4 no Austrālijas jendas. Skautu apakšno-metni apdzīvo 385 dalībnieki, no kuriem 220 ir no ASV lat-. viešiļi skautu jendas, 132 no Kanādas jendas un 3 no Austrālijas jendas, kā arī trīsdesmit tā saueamie „vien-tuļie skauti" no dažādām vie-
:.^;;tām.:;';-:
Skautu un gaidu nometnes vienmēr ir raksturīgas ar darbu intensivitāti, kas izpaudās gan dažādās nodarbībā^ gan atjautības rotaļās, šķēršļu gājienos, ugunskuru , priekšnesumos, dažādās sacensībās un daudzos citādos vei-
. Tāpat arī nometnes iekārtošana, saskaņā ar skautu un gaidu Mkumiem un paražām, jāveic pašu spēkiem, izmantojot galvenokārt uz vietas pieejamos materiālus. Tā arī „Riga dimd" nometnes dalībniekiem katra diena kopš agras rīta stundas līdz vēlam vakaram notikumiem un piedzīvojumiem pārbagāta. Kā labo darbu, pateicībā par atvēlēto nometnes vietu, skauti un gaidas veica Saulaines uzpošanu un izdaiļošanu, gan līkloču upes krastos, gan arī plašajā Saulaines meau apvidū. Kā vienu no interesantākam nodarbībām var minēt kanu laiviņu izbraukumu pa Notavasagas uļpi, kad 6. jūlijā pīkst. 9 no rīta nometnes krastus atstāja neparasta „flQte" ar 79 dalībniekiem, to vidū 20 dižskauti, 18 roveŗi, viens mazskauts un 31 liel-gaida. Sirotāji, apbraucot arī upes krāces, desmit stundās veica 35 jūdzes. Līdzīgi notika arī citi sirojumi gan pa zemes ceļiem, gan arī mežaino, bet krāšņo apkārtni. .
Ņometņotāju darbošanās rosmi un labo ' garastāvokli nespēja sabojāt pat spēcīgās lietus brāzmas, kas Saulaines -apkārtni pārstaigāja tūdaļ pēc nometnes atklāšanas, naktī no svētdienas uz pirmdienu. Tā dažam labam nomet-ņotājam samirkušo drēbju un 'guļammaisu žāvēšana bija tikai viena no neparedzētām , ,p apildnodarbībām ".
5. jūlijs nometnē tika atzīmēts par ,,C^aidu dienu'', sakarā ar latviešu gaidu ongani-zācijas 50 gadu darbības atceri. Jubilejas aktu vadīja Latviešu gaidu priekšniece M. Vilka, piedaloties arī bijušam gaidu priekšniecēm E. Laufe-rei un L. Klētniecei. Latviešu gaidu organizācijas dibinātājas Vilhelmlnes Vilkās apsveikumu dalībnieces noklausījās skaņu lentē. Pašreizējās gaidu zemju jendu priekšnieces G. Upīte (Kanāda), M. Efer-te (ASV) un E. Rimšane (Austrālija) aizdedzināja piemiņas svecītes. Apsveikumus nodeva arī Latviešu skautu priekšnieks R. Sīpols un, skautu jendu priekšnieki R. Čaks (ASV) un -Z. Leitis
(Austrālij a). Ŗovep saime jubilāres apsveica, uzdāvinot liela :Eormata kliņģeri. Vaka;-ra ugunskura guntiņas, gaidas un dažādos' priekšnesumos rādīja gaidu organizācijas dzīvi un raksturīgākos notikumus.
,,Rīga dimd'' nometnes ņo^ tikumiem bagāto dzīvi ar neskaitāmām foto kamerām ,,iemiīžiiiāja'- kā nometnes dalībnieki, tā arī apmeklētāji. Pazīstamā J. Benjamiņa filmu laboratorija bija paziņojusi, ka hometiiē pieņem attīstīšanai un
ņo katra uz;^ 'filmas, kas uz-Saulai-u-
vienai
ņēmuma visas ņemtas nometnes nē. žēl, ka šo
mu nezināmu pārpratumu dēļ (Tiirpinājums 13. Ip.)
22. jūlijā — pīkst. 10 no rīta DV Tjoronto nodaļas meistarsacīkstēs', šaušanā : TtMM klu-, ba lauku īpašumā Bērzainē; ■ Turpat pīkst. .;5 -'vakarā. -drau-dzības ugunskurs> balvu pasniegšana un ,,zaļumballe".
No 25. -~ 27. augustam —^^^^L^^ sarīkojums — sarīkojuriiu talka Sidrabenē,
niagaea: (ONt/)^"^^^^^^^^;^^^
22./23. jūlijā Jaunatnes un
Foto: Ēriks Dzenis
Skauti apsveic gaidas §0 gadu sias dienas'' klinģed. No kreiisās
jubilejā ar >i,Miai§a-Gaujenieks, latviešu gaidi īsa 3. Ārgals.
Foto: J. TanMs
(Turpinājums gpiļa, V. Bašti
jāna, J. Vītola uņ
dziesmas, arī Anit
ērģeļu pavadījumā
programmas noslēg
dziedāja korāli D
ir mūsu stiprā pils
Dziesmu svētkii nas darba progra tilpa arī vairāku i šana un vakara draudzības uh"iep kars, ko vadīja V. sarīkojums bija ] 400 jauniešu.
No) izstādēm vi? tēlotājas mākslas i ja iekārtojuši A. un I. Megne. Izs ņemti 20 autoru kuriem pārdoti vi bi. Izstādē bez m tariem kā prof. Annusa, Burkarc c. darbiem redzēj rindu jaunu, mai mākslinieku darb atsevišķā telpā vēl bija izstādījis Uga Alberts.
'i Daiļamathiecīb Vēveres izkārtoj pārstāvēti kā ā keramika, koka dājumi, rotas lie pu zīmējumi u ; ar mūsu pazīs amatnieku darbi stends bija arī daiļamatniecības cekļiem, bet ats ja iekārtots d tirdziņš un grā Kajakas vadībā, labi apmeklēts
rasts, gandrīz svētku apmeklē sev piemērotas vai dāvanas.
Pio izstādēm arī Aizsila Zīlīte.^ viesu preses 150 te, kurai materii krājumiem bija Akmentiņš. Sk mūsu kādreizēj izdevumus, kā r to materiālu kl preses darbini santi bija palasi ortograffijā, be Ziņu 1940. g. 18 mu ar mūsu pē zideņta K. Ul ,yEs palikšu sa
Svētdienas r 1000 dievlūdzē Andreja baznic Dziesmu svētk
Lielā }und| priekšsēdis
SkanaM Mvētafe Zemgales Mīts pāra Natavasagas mps:
Foto: J. Tannis