II
Jau krietnu laiku__ Latvijas presē lasītāji debatē par zivju bagātības v.airQ|a" nu un sapratīgu izmantošanu. Taču visas pārrunas līdz šim izgaisušas bez ietekmes, jo pat Latvijas pārvaldes or-gā;ns „Cīņa" spiests šai sakarā lūgt izteikties „zivju audzētavu darbiniekus un sabiedriskos inspektorus", jo no „viņiem vēl nav saņemta
ne rinda".
Debates pilnīgi atspoguļo situāciju, kāda Latvijā izveidojas pēc Otra pasaules kara: visa Latvijas zeme tautai bija atņemta; bija izveidojies stāvokUs, kuru, izpalīdzoties ar drastiskiem apgalvojumiem, varētu izvērtēt šādi viss piederēja visiem, un ne-rvienam vairs nepiederēja nekas; nesens nebija atbildīgs par kaut ko savu; visiem piederēja viss, par ko nfetvieņs nejutās nedz _ arī kaut kādi varēja vai spēja hūt atbildīgs.
Šāda situācijā drīz vien atklājās, ka iesākusies katastrofāla dabas, vēstures un kultūras pieminekļu iznīkšana un iznīcināšana. Tāpēc zemes īstie, vienīgie un patiesie saimnieki drīz vien cēlās rīcībai un sāka formulēt savu nostāju. Veidojās dabas aizsardzības nodaļaS; Mednieki,] makšĶemieki apvienojās savas' 'Medrībās, kas rūpējās arī par saprātīgu zvejošanu un medīšanu. IJn tā joprojām.
Par zivju samiazināšanas iemesliem visai informatīvi Ginā stāsta J. Birzaks no Valmieras: „Manuprāt, ļoti svarīgs zivju samazināšanās iemesls ir ūdeņu piesārņošana cilvēka neapdomīgas darbības dēļ. Pēdējos gados ir bijuši daudzi gadījumi, kad ar lauksaimniecībā lietotām ķī-mlkālijām upēs pilnīgi vai daļēji iznīcinātas zivis. Piemēram, tā tas bija ar fore-lēA baigātajā Ŗīšupē, kur no amonjaka ūdens ieplūšanas vietas līdz upes ietekai juŗā iznīcinātas visas zivis. Līdzīgi bija Briedēs upē, kas ietek Burtnieku ežeri:. Misā, Kire-lē un vēl citās upēs, kurzi-vi| cieta lielākā vai mazākā mera. šādos gadījumos atbrauc zivju aizsafdzībias inspektors un vainīgais, ja tādu izdodas atrast, samaksā dažus desmitus rubļu lielu naudas sodu. Un tas ir viss."
J. Birzaks uzskata, ka vat nīgos vajadzētu saukt pie krimināla tbild^as, lai Mz minimam samazinātu nodarīto ļaunumu, kuru taču nevar izpirkt .ar nekādu soda naudu. Viņš raksta: „pšupē ieplūda amonjaka ūdens, kas T>iederēja Rīgas rajonā Ādažu kolchoaa trešajai brigādei. Pēc šī gadījuma kolcto-zā nekādi profilaktiski pasākumi nptika veikti. Pastāv re^ āli draudi, ka arī no Ādažu kolchoza pirmās brigādes amonjaka ūdens cisternām to siaturs kādreiz ieplūdīs Gaujā. Cistemas' novietotas Gaujas att^as krasta, nogāzē, ^ Notiks nelaime, ja laika gaitā darbā ar amonjaka ūdeni - gadīsies kļūme. Vn mūsu:
vietās, no kurienes tās nevarētu nokļūt upēs imezer^^^ Viņš izteicās, ka nav pareizi ezeru un upju krastu tUr vuma celt fermas, darbnīcas lin pienotavas, tā pajaujot ūdeņius piesārņošanas bries-r
/TTā\kā:;.:.....
m^šķerēt Msieni bez m^ sas un tā kā makšķernieku
nevar ^sus' apmieŗinājt ar laivām, arvien
ir aau:az„m
savvaļmeku'V V. Skripko no Rīgas raksta • j ,Gan mākšķer-iiiekiem, gan zivejniefciēni jāievēro zivju izmēri. Bet ar to ir bēdīgi katrs viBlk, ko ilk sp|j. Jā mēs gribam ba'^us nārstus, tad nav attaisnojama rūpnieciskā (bet kas ir šie ,,rūpnieki''? ref.) zfvejošana ziemā, it ft)a-ši februārī, ko pašreiz prak^
tizē daudzas vietās-^ M .ezerā.'!';;- ■;:r:---
Ceļoi projektēšanas institūtā darbinieki A. Ziemelis, G. Egiājs, J. RibakoVš un daudzi citi parakstījuši vēstuli, kurā prasa dabas, īpaM zivju, aizsardzību. ,,Mums g^^
ba^ pajautāt: kā var izsksud-to, ķa katra ziemu ezera ierodas svej-, kas izMš ezeru ho viena galā līdz otram. Tur-Māt viņi darbojas ar tīk-
atvieŠEļPresesBi valdes vicepriekšsēde
Kanādas
1972. gada 8. jūlp.
mm.
Sēro
LPB Kanādas kopa
acu izmēri ir
i, ka pat 5 ^ g cm garas raudinās, asari un brekši netiek cauri. Pēc tam apkārtējos veikalos parādāis šīs zivtiņas, kuras pārdod par 23 ■ ipeikām kilogrāmmā." Rak-
misku efektu dod valstij šāda nozveja? Vai idspār ir pieļaujams, ka zvejo l*""* ņas, kas nāv sasniegušas 10 cm garumu?- :
V; Skripkd no Rīgas mē, ka ļaudis arvien vairāk iegādājas laivas un motorus un aizstāv tos: „Hav taisnībā, kā motorlaivu īpašnieki už ūdens rīkojas kā pirāti. Viņiem izdoti taloni tāpat kā šoferiem.; Ja viņi pārkāpj noteikumus zivju ^nārsta viMās^ talonos izkniebj caurumus. Ja tas nefflz, saņem stingrā-
7 .
7ā vasaras nometnes līdzgaitni
r-a k s. t E i e c e
šķīrusies no mums 1972. gad^ 8. jūlijā Toronto un guldīta zemes klēpī 12. jūlijā .A^^ Ōntario.
pēc V. ir daudt >,ienai(Wek^ tiem '^^d^
Mekiis, kas sēž^ to
Āustrainnie draudzes īpašuma ^Jālava" pārvalde
upes vidusdaļai, un #ejnie^ kas izHek tīklus te^ jui^ V. Skr^^
ar nciotofiaivam:^ ,,B m-. skata,ka upe vai ezers nm , šoseja un va<r braukt, kā ienāk prāta, apdraudot savu un citu cilvēku
publicēšanas gadījumā lūdz savu vārdu V kā par to cieš man
99
Kāds gaujmalietis, kas, kās tākis esam jau septīto
dažkārt debates makšķernieku tagadējos lo mus un makšķerēšanas rīkus. ^Izklausās jocīgi, ja apgalvo, ka ar makšķeri var kādu upi viai ezeru izkāst. TurMat lomus regulē likums. Cik tad ir to, kas mājās pārnes 5 kg OTju? Ja. kpē. sivju mm,
tam iernesls ir cits neatļauti zivju iegūšanas veidi.'' Gaujmalietis iizskata, ka zivju nārstam lielu ļaunumu nodara tie daudzie desmiti motorlaivu, kas tūlīt pēc ledus iziešanas dienu diena drāžas pa Gauju. ,,Gauja ?iav plata un dziļa upe, tādēļ motoru saceltie viļņi bez ' žēlastības aizskalo zivju ikrus." Aizlie* dzot bnaukt -Zivju liārstošanas laM ar jebkādas jaudas motorlaivām, atjaunotu dabisku zivju ieaudzēšanas vddta.
Pateicoties neatļautiem „makšķerēšanas" veidiem, Gaujmalietis raksta, ka Gauja izcUo zivju palicis visai maz. „Un kur ir Gaujas inspektori, ja viņi neredz zivju zemūdens šāvējus, vimbu cemmerātājus nārsta laikā, dūrējus rudens naktīs un ci-tus barbariskus zivju iznīci-
' nāitājus? Sastapties ' Gaujas malā ar šādiem cilvēkiem un
, noskaidrot viņu personJbas ,kailām rokām' ir pārāk ris-
1
■'Mi.
ArcMbiskaps metnes apm< jušā gftidu tā}s G. Kāri
(Turpinājumi neizmantoja J. Benjamiņa gaidu sacensīl jusi četras f( Lielās npm( tika paziņoti rāki apbalvoji bagātiem skaļ jiem, Sl ci jas,,Pelēkā saņēma: Jānil gads Bāvidsoj jenieks, Arvīc mārs, Kildišsl Arturs Mu] Ozols, Aleks; un Fricis Sī] ganizācijaš ordeni apbal^ bergs, Velta sandrs Budrļ ©ufeaļsikisj Pēteris Mats( lendorfe. Ēd] vars Oga, Ari Ēriks Priedi skautu pateic] līti lentē" ai Vilka, Dainis Rudzītis, 111 Juris Zikm; Lucs. Ar latļ teicības zīmi
ii:
1
un gi